Alkibiads (grieķu: Άλκιβιαδης, 450—404 p.m.ē.), bija ietekmīgs Atēnu valstsvīrs, orators un karavadonis. 447. gadā p.m.ē. Alkibiada tēvs krita kaujā pie Koronejas, un Alkibiada audzināšanu uzņēmās radinieks, slavenais Perikls. Jau jaunībā Alkibiadam piemita tādas nelāgas rakstura īpašības, kā patmīlība, vieglprātība, pārdrošība, augstprātība un centība būt visur vislabākajam. Viņa ārējais skaistums, dižciltīgā izcelsme un Perikla ietekme pievilināja daudz draugus un piekritējus. Lielu iespaidu uz Alkibiadu atstāja arī Sokrats, bet labās īpašības nespēja ņemt virsroku pār sliktajām.
