Bazuka
 Karavīrs ar M1 Bazuku | |
| Galvenie dati | |
|---|---|
| Valsts |
 ASV |
| Tips | Bezatsitiena raķešu prettanku ierocis |
| Konstruktors | Edvards Ūls[1] |
| Ražošanā | no 1942. gada līdz 1945. gadam (2,36 collu bazuka) |
| Bruņojumā | no 1942. gada |
| Tehniskie parametri | |
| Sākuma ātrums | 82 m/s |
| Attālums |
365 m 135 m(efektīvais) |
| Masa | 6,8 kg |
| Garums | 1370 mm |
| Papildu informācija | |
| Versijas | M1, M1A1, M9, M9A1, M20, M25 |
| Daudzums |
|
Bazuka (angļu: Bazooka) ir pārnēsājams bezatsitiena prettanku raķešu palaišanas ierocis, ko plaši izmantoja ASV Armija, īpaši Otrā pasaules kara laikā. Novatoriskā bazuka, ko dēvē arī par "tvaika cauruli", bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja kājnieku kaujās.
Nosaukums “bazuka” kļuva par populāru nosaukumu pēc kara, un to bieži izmanto, lai apzīmētu visus prettanku granātmetējus, galvenokārt ASV (un vispār jebkuru lielu un spēcīgu ieroci). Nosaukums cēlies no misiņa mūzikas instrumenta izvelkamas taisnas dobas caurules formā, ko 20. gadsimta sākumā izgudroja amerikāņu komiķis Bobs Bērnss. Šis granātmetējs tika izstrādāts, veicot darbu pie raķešu ieročiem, kas tika veikti 1930. gadā Aberdīnas izmēģinājumu poligonā Mērilendā.
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar darbības principu prettanku raķešu palaišanas iekārta tika klasificēta kā dinamoreaktīvais ierocis, tā kalibrs bija 60 milimetri un sastāvēja no 1,37 m garas, no abām pusēm atvērtas gludsienu tērauda caurules, elektriskās aizdedzes ierīces, drošības kastes ar kontaktstieni, tēmēkļiem un plecu balstu. Granātmetēja svars ir 8 kg.
M1 izdzenošais pulvera lādiņš bija piestiprināts pie granātas, tāpēc caurules iekšpusē granāta kustējās kā raķete, un pēc pacelšanās tā pārvietojās pēc inerces (granātai nebija dzinēja raķešu dzinēja). Dažkārt ne viss pulvera lādiņš paspēja izdegt līdz izšaušanas brīdim, kas izraisīja karavīra sejas apdegumus. (Atšķirībā no M1, vācu Faustpatron bija izvadīšanas lādiņš, kas uzstādīts caurulē, savukārt citai vācu Panzerschreck bija raķešu dzinējs, kas darbojās līdz pat mērķim).
Caurules aizmugurē bija piestiprināts gredzens, kas atviegloja šāviena ievietošanu stobrā, un priekšējā galā bija vairogs, kas pasargāja šāvēju no granātas raķešu dzinēja karsto gāzu iedarbības. Elektriskā aizdedzes ierīce, kas kalpoja granātas reaktīvā lādiņa aizdedzināšanai, sastāvēja no divām sausajām baterijām, signālgaismas, elektroinstalācijas un kontaktsprūda. Plecu balsta iekšpusē atradās sausās baterijas un brīdinājuma lampiņa.
Munīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Munīcija M6 (M1), M6A1 (M1A1):
- kaujas galviņa: kumulatīvā, sprādzienbīstamā masa: 0,7 kg,
- garums: 55 cm,
- diametrs: 60 mm,
- svars: 1,59 kg.
M-20 "Super Bazooka"
M20 "Super Bazuka"
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jaudīgāko vācu Panzerschrecks panākumi noveda pie tā, ka Bazuka tika pilnībā pārveidota Otrā pasaules kara beigās. Palielinātais, 90 mm modelis tika saukts par "Super Bazuka". Lai gan tam bija virspusēja līdzība ar Panzerschreck, M20 bija efektīvāks prettanku lietošanā, tam bija lielāka iespiešanās spēja un tas bija gandrīz par 20% vieglāks nekā tā vācu ekvivalents. M20 kalibrs bija 88,9 mm, masa 6,5 kg, un tā izšāva 4 kg smagu M28A2 raķeti.
Bazuka sastāvēja no atvērtas saliekamas gludstobra caurules, šaušanas ierīces, kas iederas pistoles rokturī, saliekamā bipoda, plecu balsta ar stāvvadu un optiskā tēmekļa. M-20 bazuka ir paredzēta kumulatīvo un šķembu granātu šaušanai attālumā līdz 450 m; bazuka M-20 svars - 5,89 kg, granātas - 4,04 kg; uguns ātrums - 3-4 šāvieni minūtē. Bazuku apkalpo 2 cilvēku apkalpe ar noteikto uguns ātrumu līdz sešām patronām minūtē.
Tāpat kā tā priekšgājējs, M20 varēja palaist arī raķetes ar parastajām (M29A2) vai dūmu (T127E3/M30) kaujas galviņām. Kumulatīvā bazukas granāta spēja iekļūst mērķa bruņās līdz 280 mm.
Pieredze, kas gūta no iepriekšējās Bazukas, liecināja, ka gan Bazuka, gan tā munīcija bija jutīga pret mitrumu skarbos apstākļos, tāpēc jaunā ieroča munīcija tika glabāta mitrumizturīgā iepakojumā, un M20 rokasgrāmatā ir ietverti detalizēti norādījumi par palaišanas iekārtas eļļošanu un apkopi. kā arī munīcijas glabāšanu.
Kad ierocis tika sagatavots nosūtīšanai no ieroču noliktavas, visiem elektriskajiem kontaktiem tika uzklāts pretsēnīšu pārklājums, papildus kosmolīna pārklājumam (Kosmolīna ziede, ko šajā gadījumā izmanto aizsardzībai pret koroziju) rokas magneto, kas aizdedzina raķetes. Pēc piegādes šie pārklājumi tika noņemti no gatavajiem lietošanai M20 ar šķīdinātāju.
Pielietošana kara laukā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Otrais pasaules karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1942. gada novembrī pirms operācijas "Torch" sākuma ASV Armijas vienībām tika izsniegti pirmie 2,36 collu M1, kas pēc tam tika izmantoti Ziemeļāfrikas kampaņas laikā.[3] Šie agrīnie granātmetēji bija iedarbīgi tikai ļoti nelielos attālumos, savukārt kājniekiem bija grūti pietuvoties tankam neatklātam atklātā tuksneša reljefā, kas dominēja Tunisijā, tāpēc visas kampaņas laikā Tunisijā nebija ticama tanka iznīcināšanas gadījuma, izmantojot bazuku.
1943. gada beigās tika izstrādāta jauna granātmetēja versija - M9 ar jaudīgāku M6A3 raķeti, bet līdz tam laikam kaujaslaukā parādījās jauni vācu bruņumašīnu modeļi ar pastiprinātām bruņām.
Zināms skaits šo granātmetēju Lendlīzes ietvaros tika piegādāti ASV sabiedrotajiem antihitleriskajā koalīcijā, un, ja briti šos ieročus nenovērtēja augstu un neizmantoja kaujās, Sarkanā armija nekavējoties atrada tiem pielietojumu. Kopumā Sarkanā armija 1942. gada beigās saņēma 3000 bazuku. Turpmākajos gados piegādes netika veiktas.
Korejas karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV Aizsardzības ministra L. Džonsona ierosinātie budžeta samazinājumi pēc Otrā pasaules kara faktiski atcēla iecerēto plašo M20 bazuku ieviešanu. Tāpēc ASV spēki, kas sākotnēji tika izvietoti Korejā, bija bruņoti tikai ar M9 un M9A1 ar M6A3 munīciju no veciem Otrā pasaules kara krājumiem.
Korejas kara sākumposmā izskanēja sūdzības par M9 un M9A1 neefektivitāti pret padomju bruņutehniku ko izmantoja ziemeļkorejieši.
Vjetnamas karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]M20 Superbazuku Vjetnamas kara sākumposmā izmantoja ASV Jūras kājnieku korpuss, pirms pakāpeniski pārgāja uz M67 granātmetēju un vēlāk M72 LAW granātmetēju. Lai gan ienaidnieka bruņumašīnu iznīcināšanas gadījumi izrādījās ārkārtīgi reti, jo tāda veida tehnikas gandrīz pilnībā nebija ienaidniekam, to veiksmīgi izmantoja pret nocietinājumiem un ierakumiem. M20 palika Dienvidvjetnamas un vietējo spēku arsenālā līdz 60. gadu beigām.
Modeļi un modifikācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- M1 bija pirmais variants, 60 mm (2,36 collu) granātmetējs, ko ASV armija pieņēma 1942. gadā.
- M9 - 1944. gada modelis
- M20 "Superbazuka" - 88,9 mm modelis
1966. gadā ASV izstrādāja pretgaisa zenītmīnu M24 (kas bija šāviens no 88,9 mm M20 “Superbazukas” granātmetēja plastmasas caurulē, kas aprīkota ar sprūda mehānismu un indikatora kabeli) - šāviens notika kad bruņumašīna uzbrauca trosei.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://web.archive.org/web/20100523162739/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1990849,00.html
- ↑ Rottman, Gordon L. (2012). The Bazooka. Osprey Publishing. ISBN 978-1-8490-8801-5.
- ↑ Чарльз Б. Макдональд. Тяжёлое испытание. Американские вооружённые силы на Европейском театре во время второй мировой войны. — М.: Воениздат, 1979. — С. 84.