Erzindžanas pamiers
Erzindžanas pamiers tika noslēgts 1917. gada 5. decembrī starp Osmaņu impēriju un Aizkaukāza Komisariātu, ko pārstāvēja Krievijas Kaukāza frontes komandieris Mihails Prževaļskis. Pamieru parakstīja Krievijas okupētajā Erzindžanas pilsētā. Par pamiera iemeslu kalpoja 2. decembra Brestļitovskas pamiers, kuru Centrālās lielvalstis parakstīja ar jauno boļševiku valdību. Pamiers stabilizēja frontes līniju, kuru revolucionārā sabrukuma skartā Krievijas impērijas armija vairs necentās noturēt. Decembrī tika paveikta Krievijas karaspēka izvešana no Persijas. 1918. gada sākumā Aizkaukāza Komisariāts sāka veikt demoralizēto armijas vienību atbruņošanu, un jaunu karaspēku vienību veidošanu, kas parasti balstījās nacionālajā principā — gruzīnu, armēņu, musulmaņu (azerbaidžāņu). 1918. gada 30. janvārī, aizbildinoties ar armēņu veiktu turku slaktiņu, osmaņu armija sāka uzbrukumu, ātri atgūstot zaudētās teritorijas un iebrūkot armēņu un gruzīnu zemēs.