Serbu krusts
Serbu krusts ir Serbijas nacionālais simbols, kā arī valsts ģerboņa, karoga sastāvdaļa. Tāpat Serbu krusts, kas attēlots uz serbu trīs krāsu karoga, tiek izmantots Serbu pareizticīgās baznīcas karogā.
Krusts sastāv no Bizantiešu impērijas Paleologu dinastijas krusta simbola, tikai atšķirībā no tā serbu krusts parasti tiek attēlots balts, nevis zelta, uz sarkana fona (dažreiz sastopami arī krusti ar nelielu zelta krāsas atblāzmu). Krustu papildina četri stilizēti kiriliskā rakstībā atveidoti burti S (kirilicā — C) katrā no krusta stūriem.
Serbu tradīcijas šo simbolu saista ar Svēto Savu, 12. gadsimta serbu arhibīskapu un Žičas metropolītu, kurš radīja no šiem četriem S burtiem populāro saukli, "Tikai vienība glābs serbus" (serbu: Само слога Србина спасава/Samo sloga Srbina spasava). Patiesā izcelsme ir no Paleologu saukļa "Karaļu karalis, valda pār karaļiem" (sengrieķu: βασιλεὺς βασιλέων, βασιλεύων βασιλευόντων), un krusta stūros ir attēloti betas (β) burtu simboli.
Divgalvainais ērglis un krusts ir galvenie Serbijas heraldiskie simboli, kas jau daudzus gadsimtus norāda uz serbu nacionālo identitāti.
Izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krustus ar šķiļamdzelzi kā simbolus izmanto jau kopš romiešu laikiem, bet nekad ģerboņos vai emblēmās.[1] Daži vēsturnieki saskata līdzības ar labarumu, Konstantīna I impērijas karogu.[1] 6. gadsimtā krustu ar četriem laukiem tā stūros, kuros bija dažādi simboli vai heraldiskās zīmes, sāka attēlot uz Bizantijas monētām.[2] Simbolu izmantoja jau Pirmajā krusta karā.[2] Mihails VIII Paleologs (1261–1282) pārņēma šo simbolu atjaunojot Bizantijas impēriju, papildinot to ar Paleologu dinastijas impērijas saukļa pirmajiem burtiem (β): "Karaļu karalis, valda pār karaļiem" (sengrieķu: βασιλεὺς βασιλέων, βασιλεύων βασιλευόντων; Basileus Basileōn, Basileuōn Basileuontōn').[2] Tas tika izmantots gan uz karogiem, gan uz monētām.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Atlagić, 1997, 1. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Atlagić, 1997, 2. lpp.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Atlagić, Marko (1997). "The cross with symbols S as heraldic symbols". Baština 8. Arhivēts no oriģināla May 21, 2013.
- Atlagić, Marko (2009). "Određivanje nacionalnih heraldičkih simbola na primjeru Srba i Hrvata [Étude des symboles nationaux héraldiques à l' exemple des Serbes et des Croates]". Zbornik radova Filozofskog fakulteta u Prištini 39.
- Atlagić, Marko (2007). "Dečanski polijelej". Baština 22.[novecojusi saite]
- Milić Milićević. Grb Srbije: razvoj kroz istoriju. Službeni glasnik, 1995.
- Palavestra, Aleksandar (June 1998). "O ocilima" (sr). Glasnik SHD. Arhivēts no oriģināla 2013-10-29.
- Aleksandar Vasiljevič Solovjev. Istorija srpskog grba. Srpska misao, 1958.
- Stanoje Stanojević. «O srpskom grbu». Iz naše prošlosti. Belgrade : Geca Kon A. D., 1934. 85–90. lpp.
 | Šis ar heraldiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |