Sudrabs
| Sudrabs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Kodināta dabiskā sudraba paraugs un 5 latu monēta no sudraba | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +2, +1 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,93 | ||||||
| Blīvums | 10490 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1234,93 K (961,78 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 2435 K (2162 °C) | ||||||
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47. Dabā sudrabs ir sastopams brīvā veidā un savienojumos ar sēru un hloru. Sudrabs ir metāls ar vislielāko elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Savienojumos sudrabam var būt oksidēšanas pakāpe +1 un +2. Lielākajā daļā savienojumu sudrabs ir vienvērtīgs.
Ar laiku sudraba rotaslietas apsūbē un kļūst tumšas, jo notiek ķīmiskā reakcija ar gaisā esošajām sērūdeņraža zīmēm:
- 4Ag + 2H2S + O2 → 2Ag2S + 2H2O
Reakcijas gaitā veidojas melns, ūdenī nešķīstošs sudraba sulfīds.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sudrabs bija zināms metāls jau senajos laikos. No sudraba darinātas rotaslietas ir uzietas vairākās apbedījumu vietās, kas ir datētas ar 4000. gadu p.m.ē.[1] Tāpat sudrabs līdzās zeltam ir ticis izmantots kā maiņas līdzeklis starp Nīlas un Indas upes teritorijām kopš 800. gada p.m.ē.[1]
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sudraba tīrradņi ir ļoti reti, daudz retāki nekā zelta. Toties tie var svērt vairākus simtus kilogramu. Visvairāk sudrabs tiek iegūts Peru, Bolīvijā, Meksikā, Ķīnā, Austrālijā, Čīlē, Polijā un Krievijā. Ir atklāti lieli sudraba krājumi Tadžikistānā.
Izotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabā ir sastopami divi stabili sudraba izotopi: sudrabs–107 (51,839% no kopējā sudraba daudzuma) un sudrabs–109 (48,161%).[2] Ir zināmi vēl 36 mākslīgi iegūti radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 93 līdz 130.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sudrabu tā fizisko un ķīmisko īpašību dēļ izmanto daudzās tehnikas un citās nozarēs — elektronikā, elektrotehnikā, precīzajā mašīnbūvē, raķešbūvē un medicīnā. Sudrabu un tā sakausējumus lieto juvelierizstrādājumu un monētu izgatavošanā. Sudraba bromīdu AgBr izmanto fotogrāfijā gaismjutīgo fotomateriālu ražošanā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Silver». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2020. gada 8. novembris.
- ↑ «Isotopes of the Element Silver» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 3. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sudrabs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|