Tipiskie grifi
| Tipiskie grifi Aegypiinae (Savigny, 1809) | |
|---|---|
 Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Grifu apakšdzimta (Aegypiinae) |
| Ģints | Tipiskie grifi (Gyps) |
 Tipiskie grifi Vikikrātuvē | |
Tipiskie grifi, tipisko grifu ģints (Gyps) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder pie grifu apakšdzimtas (Aegypiinae). Šajā ģintī ir apvienotas 8 mūsdienās dzīvojošas grifu sugas, kuras visas izplatītas Vecās Pasaules siltākajos reģionos. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijā un Āfrikā. Eiropā mājo tikai baltgalvas grifs (Gyps fulvus).[1] Latvijā baltgalvas grifs ir rets ieceļotājs. Līdz šim reģistrēti 7 novērošanas gadījumi, pēdējais no tiem – 2012. gadā.[2]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tipiskie grifi ir liela auguma putni ar kailu seju, platiem, gariem spārniem un to apspalvojums uz ķermeņa lielākajai daļai sugu ir tumšs. Salīdzinot ar citām grifu ģintīm, šīm sugām galvas ir vairāk apspalvotas. Galvu un kaklu atkarībā no sugas sedz biezākas vai retākas dūnas, dažām sugām kaila ir visa galva un kakls. Ap kakla pamatni grifam aug kupla apkakle, kas barojoties novada tekošās asinis un šķidrumus, neļaujot sasmērēties ķermeņa apspalvojumam. Grifiem ir spēcīgs knābis ar līku galu, bet vājas kājas, kas nav piemērotas ķermeņu sagrābšanai un noturēšanai. Šīs ģints sugām ir raksturīgs ļoti ietilpīgs kuņģis un visa gremošanas sistēma, kas var uzņemt lielu barības daudzumu.
Lielākais ģintī ir Himalaju grifs (Gyps himalayensis), kura ķermeņa garums var sasniegt 150 cm, spārnu plētums 310 cm, svars 12 kg.[3] Mazākais ģintī ir Bengālijas grifs (Gyps bengalensis), kura mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 76 cm, spārnu plētums 205 cm, svars 3,5 kg.[4]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grifi ir maitas putni un pamatā barojas ar maitu, kuru atrod, izmantojot redzi. Parasti tie planē augstu debesīs, meklējot kādu kritušu dzīvnieku. Ja viens kaut ko ierauga un laižas zemē, pārējie tam seko. Pie kritušā dzīvnieki bieži izceļas ķildas un cīkstēšanās par labāko barošanās vietu, toties barā grifi spēj no upura padzīt pat samērā lielus plēsējus.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tipisko grifu ģints (Gyps)
- Āfrikas grifs (Gyps africanus)
- Baltgalvas grifs (Gyps fulvus)
- Bengālijas grifs (Gyps bengalensis)
- Himalaju grifs (Gyps himalayensis)
- Indijas grifs (Gyps indicus)
- Kāpzemes grifs (Gyps coprotheres)
- Raibais grifs (Gyps rueppelli)
- Tievknābja grifs (Gyps tenuirostris)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ IUCN: Gyps fulvus
- ↑ Latvijā septīto reizi novērots baltgalvas grifs[novecojusi saite]
- ↑ Himalayan Griffon Vulture
- ↑ «White-rumped Vulture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. augustā. Skatīts: 2014. gada 3. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tipiskie grifi |
- The Old World Vultures Arhivēts 2014. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Latvijas Daba: baltgalvas grifs