Troksnis ir jebkura nepatīkama vai nevēlama skaņa,[1][2] kā arī skaņu ar dažādu spiedienufrekvenci un intensitāti haotisks sakārtojums. Troksnis veidojas tad, ja tiek iesvārstīta viela no dažādiem skaņas avotiem ar dažādas frekvences viļņiem. Bieži šāda skaņu apkopojums cilvēkiem nepatīk. Nepatika pret spalgām skaņām mēdz būt gan fizioloģiskas, gan psiholoģiskas dabas.
Fizioloģiskā nepatika. Skaņa kļūst fizioloģiski nepatīkama, ja tā atrodas uz augšējā dzirdamības sliekšņa. Kad tāds troksnis pēkšņi un spēcīgi iedarbojas uz mūsu dzirdes receptoriem, tas attiecīgi arī noslogo smadzenes.
Psiholoģiskā nepatika. Psiholoģiski nepatika ir izskaidrojama ar to, ka mēs kopš dzimšanas esam jūtīgi pret skaņām, kuras signalizē par cilvēka vajadzībām. Griezīgo skaņu, kas rodas, novelkot nazi gar porcelāna trauku, smadzenes var iztulkot kā kliedzienu pēc palīdzības. Līdzīgi arī citas skaņas var mums atgādināt ciešanas. Piemēram, daudzi uzskata, ka krīta čirkstoņa pret tāfeli ir līdzīga lūstošu kaulu troksnim.
Trokšņa spiediena līmenis: L=20log(p/p0) dB,[3] kur p0 (dzirdamības slieksnis) = 2*10-5 Pa. Trokšņa līmeni telpā var izmērīt lietojot skalāro metodi vai lietojot aprēķinu metodi. Pastāv trokšņa sliekšņa līmenis LAeq un kritērija līmenis, kas nosaka pieļaujamo ietekmi uz cilvēku — ikdienas trokšņa ietekmes līmenis LEX, 8st, dBA. Ikdienas trokšņa līmenis ietver visus trokšņus, kas ir darba vidē, tostarp impulsveida troksni.
