XML
Paplašināmā iezīmēšanas valoda jeb XML (eXtensible Markup Language) ir W3C rekomendācija speciālas nozīmes iezīmēšanas valodu veidošanai. Tā ir vienkāršota SGML apakškopa, spējīga aprakstīt visdažādākā veida datus. Tās galvenā nozīme ir strukturēta teksta un informācijas koplietošanas atvieglošana Internetā. Valodas, kas veidotas uz XML pamata, pašas tiek aprakstītas formālā veidā, kas ļauj programmām modificēt un pārbaudīt dokumentus nemaz nezinot pašu valodu, kurā tie rakstīti.
Stiprās un vājās puses
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]XML īpašības, kas padara šo valodu piemērotu datu pārsūtīšanai:
- vienlaicīgi cilvēkam un mašīnai saprotams formāts
- Unicode atbalsts, kas ļauj izmantot visas mūsdienu un arī vēsturiskās simbolu kopas
- spēja attēlot visas nozīmīgākās datorzinātnes datu struktūras (ierakstus, sarakstus un kokus)
- formāts ir pašdokumentējošs spējā aprakstīt sturktūru un lauku nosaukumus, kā arī noteiktas vērtības
- striktā sintakse padara nepieciešamos parsēšanas algoritmus vienkāršus, ātrus un efektīvus
XML tiek plaši lietots arī dokumentu glabāšanai un apstrādei, gan tiešsaitē, gan nesaistē, un piedāvā vairākus ieguvumus:
- robusts, loģiski verificējams formāts, kas balstīts uz starptautiskajiem standartiem
- vairumam dokumentu tipu piemērota hierarhiska struktūra
- atklāta teksta formāts, kuru neapgrūtina licences vai citi ierobežojumi
- no platformas neatkarīgs un relatīvi imūns pret tehnoloģiju maiņām
- jau tiek lietots (kā SGML) vairāk nekā dekādi un ir diezgan izplatīts, līdz ar to pieejama liela pieredze un plaša programmatūras izvēle
Noteiktās lietojumprogrammās formātam ir arī atsevišķi trūkumi:
- Formāts satur daudz liekvārdības un pārmērīgas informācijas. Tas var traucēt cilvēka lasāmībai un lietojumprogrammu efektivitātei un noved pie augstākām glabāšanas izmaksām. Tas var arī radīt problēmas XML izmantošanā gadījumos, kad ir ierobežots joslas platums, lai gan šo problēmu daudzos gadījumos var atrisināt datu saspiešana.
- XML sintakse satur vairākas nevajadzīgas iespējas SGML savietojamības dēļ.
- XML vēljoprojām bieži prasa papildus parsēšanu, lai izlobītu individuālās vērtības.
- Nav iespēju jaukti vērsties pie vai atjaunot noteiktas dokumenta daļas.
- Pārklājošu (ne-hierarhisku) datu struktūru modelēšana prasa papildus pūles.
- XML attēlošana relacionālās vai objektorientētās paradigmās bieži vien ir apgrūtinoša.
XML dokumentu korektums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai XML dokuments būtu korekts, tam ir jābūt:
- Normatīvam (pareizam). Normatīvs dokuments atbilst visām XML sintakses prasībām. Piemēram, ja elementam ar saturu ir atverošā birka, bet nav aizverošās, tas nav normatīvs. Dokuments, kurš nav normatīvs, netiek uzskatīts par XML dokumentu un parserim tas nav jāapstrādā.
- Valīdam. Valīds dokuments satur datus, kas atbilst noteiktiem lietotāja definētiem satura noteikumiem, kuri apraksta pareizās datu vērtības un atrašanās vietas. Piemēram, ja dokumenta elementam ir jāsatur teksts, kuru jāvar interpretēt kā veselu skaitli, taču tā vietā ir teksts "sveiki", tas ir tukšs vai satur citus elementus, dokuments netiek uzskatīts par valīdu.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|