Poļesje
Poļesje (ukraiņu: Полі́сся, baltkrievu: Пале́ссе, poļu: Polesie) ir vēsturisks novads Pripetes baseinā Poļesjes zemienē Austrumeiropā, kurā atrodas Ukrainas Volīnijas, Rivnes, Žitomiras un Kijivas apgabalu ziemeļu daļas, kā arī Baltkrievijas Brestas un Gomeļas apgabalu dienvidu daļa.
Vēsture
labot šo sadaļuSenatnē Poļesjes zeme bija Kijivas Krievzemes mežainā daļa, kas 13. gadsimtā bija sadalīta starp Turovas-Pinskas kņazisti un Kijivas lielkņazisti. Poļu hronikā viena no Poļesjes rietumu daļā dzīvojošajām jātvingu ciltīm saukta par polexiani. Turovas kņazi pārvaldīja stratēģiski svarīgo Pripetes upes ūdensceļu no Kijevas uz Polijas zemēm, tādēļ Kijevas lielkņazi tradicionāli par kņaziem centās iecelt savus dēlus. Sākotnēji kņazi valdīja Turovas pilī, bet no 12. gadsimta Pinskas pilī. 1239. gadā Turovas-Pinskas kņazisti pakļāva Galīcijas-Volīnijas kņazs Daniels Romanovičs, kas pēc 1240. gada nokļuva Zelta Ordas pakļautībā.
Pirmo reizi rakstos pieminēta Galīcijas-Volīnijas hronikā, kurā teikts, ka 1274. gadā kņazs Mstislavs karojis Poļesjē (ѿ Копылѧ воюӕ по Полѣсью). Pēc 1320. gada to ieguva Lietuvas dižkunigaitija, 1569. gadā Poļesje iekļāvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Pēc Polijas dalīšanām 1793. un 1795. gadā tā nokļuva Krievijas impērijas sastāvā līdz pat Pirmā pasaules kara beigām.
1921. gada Rīgas miera līguma noslēgšanas bija Polijas, Baltkrievijas PSR un Ukrainas PSR sastāvā. Pēc Polijas kampaņas to pilnībā iekļāva PSRS, bet pēc Vācijas uzbrukuma PSRS to ieņēma vācu karaspēks un iekļāva Ukrainas reihskomisariāta Volīnijas-Podolijas ģenerālapgabalā (Generalbezirk Wolhynien-Podolien) un Žitomiras ģenerālapgabalā (Generalbezirk Shitomir).
No 1991. gada Baltkrievijas un Ukrainas sastāvā.