Suņs Džunšaņs
Suņs Džunšaņs (vienkāršotā ķīniešu: 孫中山, piņjiņs: Sūn Zhōngshān; zināms arī kā Suņs Jisjeņs (vienkāršotā ķīniešu: 孙逸仙, piņjiņs: Sūn Yìxiān, atveidojot svešvalodās no Honkongā lietotās izrunas,[1] dzimis 1866. gada 12. novembrī, miris 1925. gada 12. martā), agrāk saukts par Sunjatsenu,[2] bija ķīniešu revolucionārais demokrāts. Viņš tiek uzskatīts par Ķīnas Republikas "tēvu". Viņa vārdā nosaukta dzimtā Džunšaņas pilsēta un Džunšaņas pētniecības stacija Antarktīdā.
| Suņs Džunšaņs 孫中山 | |
|---|---|
 Suņs Džunšaņs ap 1912. gadu | |
| Ķīnas Republikas pagaidu prezidents | |
|
Amatā 1912. gada 1. janvāris — 1912. gada 1. aprīlis | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1866. gada 12. novembrī Džunšaņa, Guanduna, Cjinu dinastija (tagad  Ķīna) |
| Miršanas dati |
1925. gada 12. martā (58 gadu vecumā) Pekina, Ķīnas Republika (tagad Ķīna) |
| Politiskā partija | Gomiņdan |
| Profesija | ārsts, filozofs, politiķis |
| Augstskola | Honkongas Universitāte |
| Reliģija | kristietība |
Jisjaņs bija pirmais ķīniešu nacionālistu partijas Gomiņdan priekšsēdētājs.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1866. gadā Guandunas provincē zemnieka ģimenē. 1879. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi pie sava brāļa Honolulu, kur mācījās anglikāņu skolā, vēlāk Honkongā viņu nokristīja kāds ASV misionārs. No 1887. līdz 1892. gadam viņš studēja medicīnu Honkongas Universitātē, tad strādāja par ārstu Makao. 1894. gadā nodibināja Ķīnas atjaunošanas biedrību (興中會 / 兴中会) un organizēja Kantona sacelšanos pret Ķīnas impērijas valdību, pēc kuras apspiešanas devās trimdā uz Eiropu, tad ASV, Kanādu un Japānu.
1911. gada 10. oktobrī Ķīnas impērijā uzvarēja siņhai revolūcijai, kas sākās kā Učanas sacelšanās Uhaņā. Suņs Džunšaņs atgriezās Ķīnā, kur 1912. gada 1. janvārī oficiāli pasludināja republikas dibināšanu. Pirmajās Ķīnas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Suņa Džunšaņa izveidotā Revolucionārā partija, 1912. gadā no 1. janvāra līdz 1. aprīlim viņš bija Ķīnas Republikas pagaidu prezidents.
1919. gada 10. oktobrī viņš no Ķīnas Revolucionārās partijas izveidoja Ķīnas Nacionālistu partiju (Gomiņdan, uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem). Meklējot atbalstu ārvalstīs, 1920. gadā Suņ Jatseņs nodibināja attiecības ar Padomju Krieviju. Ar vietējo militāristu palīdzību 1921. gadā viņš iekaroja Guandžou, kur 1921. gada aprīlī izveidoja savu valdību, kas bija opozīcijā Pekinas valdībai. No 1923. līdz 1925. gadam Džunšaņs bija valsts de facto vadītājs. Miris no vēža 1925. gadā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Jāņa Rozes apgāds, 2006. 46. lpp. ISBN ISBN 9984-23-223-9.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 184. sleja.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Suņs Džunšaņs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |