Žaneta Jaunzeme-Grende
| Žaneta Jaunzeme-Grende | |
|---|---|
 Žaneta Jaunzeme-Grende 2012. gadā | |
| Latvijas Republikas kultūras ministre | |
|
Amatā 2011. gada 25. oktobris — 2013. gada 16. septembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Sarmīte Ēlerte |
| Pēctecis | Dace Melbārde |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1964. gada 10. martā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
Visu Latvijai! (2011) Nacionālā apvienība (kopš 2011) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ants Grende |
| Profesija | uzņēmēja |
| Augstskola | |
Žaneta Jaunzeme-Grende (dzimusi Žaneta Akantjeva[1] 1964. gada 10. martā Rīgā;[2] no 1990. gada mātes uzvārdā Žaneta Jaunzeme) ir latviešu uzņēmēja un politiķe, bijusī Latvijas kultūras ministre, pārstāv Nacionālo apvienību. Iepriekš bijusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītību ieguvusi Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā (beigusi 1987. gadā),[1] Latvijas Universitātē un Rīgas Starptautiskajā biznesa un administrācijas augstskolā.[3][4]
Padomju laikā darbojusies Komjaunatnē.
Viņa ir strādājusi Bērnu slimnīcā, Latvijas Depozītu bankā, Centra bankā, apdrošināšanas uzņēmumos "Balta" un "Unipolise", uzņēmumā "Visbija". Bijusi veiksmīga uzņēmēja.[5] 2006. gadā uzsāka darbu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, sākumā divus gadus bija tās padomes locekle, līdz 2008. gada aprīlī kļuva par valdes priekšsēdētāju. 2011. gada pirmajā pusē Ž. Jaunzeme-Grende atstāja šo amatu, lai pievērstos politiskajai darbībai.[6]
Ž. Jaunzeme-Grende aktīvi nodarbojusies ar orientēšanās sportu, īslaicīgi (2001—2003) bijusi Latvijas Orientēšanās federācijas prezidente,[7] kā arī organizējusi tautas orientēšanās sacensības "Magnēts".[8] Viņas dzīvesbiedrs ir viens no savulaik labākajiem Latvijas orientieristiem, šobrīd velo orientēšanās entuziasts Ants Grende.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gadā Ž. Jaunzeme-Grende iestājās partijā "Visu Latvijai!",[9] kas tā paša gada vasarā kopā ar TB/LNNK izveidoja vienotu politisko partiju. 11. Saeimas vēlēšanās nekandidēja, taču piedalījās Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu kampaņā. 2011. gada 25. oktobrī viņa kļuva par kultūras ministri Valda Dombrovska trešajā valdībā.[10]
2013. gada septembrī viņa atbrīvoja no darba Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru, jo kultūras ministrei būtisks apsvērums bija nacionālās pašapziņas stiprināšana: "Lai ikviens mūsu valsts iedzīvotājs arī ar operas palīdzību saņemtu to, ko var sniegt Latvijas (bet ne tikai) komponisti, mūziķi, dziedātāji un dejotāji." Tomēr viņa atzina, ka "Opera funkcionē teicami,"[11] bet tās vadītājs tika atbrīvots, jo zaudējis ministres uzticību. Tomēr tas prasīja arī pašai ministrei amatu: no ministres amata Ž. Jaunzeme-Grende tika atbrīvota 2013. gada 16. septembrī,[12] kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pieprasīja demisiju pēc A. Žagara atbrīvošanas, kā iemeslu minot ministres nespēju sadarboties ar pārraudzībā esošo nozari.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «LSPA absolventu saraksts (41. lpp.)».
- ↑ Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 167. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- ↑ Kultūras ministres kandidātes Žanetas Jaunzemes-Grendes biogrāfija
- ↑ Žaneta Jaunzeme — Grende Arhivēts 2011. gada 28. novembrī, Wayback Machine vietnē., mk.gov.lv
- ↑ «Bijusī kultūras ministre Žanete Grende: Zaudējuma un nodevības sāpes ir ļoti smagas». www.santa.lv. Skatīts: 2022-05-25.
- ↑ «Žaneta Jaunzeme—Grende pamet darbu LTRK». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. martā. Skatīts: 2011. gada 25. oktobrī.
- ↑ Ž. Jaunzeme uzstāda mērķus un atrod kontrolpunktus[novecojusi saite]
- ↑ Magnetizē serviss un demokrātiskās cenas Diena.lv
- ↑ «Žaneta Jaunzeme-Grende pievienojas partijai "Visu Latvijai!"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 25. oktobrī.
- ↑ Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv
- ↑ Elita Veidemane. «Opera nepieder Žagaram». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu), 6.09.2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-26. Skatīts: 2019-03-11.
- ↑ «Premjers Grendi no amata atbrīvo elektroniski». Diena.lv. 2013. gada 16. septembrī. Skatīts: 2013. gada 17. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Sarmīte Ēlerte |
Latvijas kultūras ministre 2011. gada 25. oktobris — 2013. gada 16. septembris |
Pēctecis: Dace Melbārde |