2023. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Egils Levits	līdz 8. jūlijam
Latvijas Valsts prezidents	Edgars Rinkēvičs	no 8. jūlija
Ministru prezidents	Arturs Krišjānis Kariņš	Kariņa 2. Ministru kabinets (līdz 15. septembrim)
Ministru prezidents	Evika Siliņa	Siliņas Ministru kabinets (no 15. septembra)
Saeimas priekšsēdētājs	Edvards Smiltēns	14. Saeima (līdz 20. septembrim)
Saeimas priekšsēdētājs	Daiga Mieriņa	14. Saeima (no 20. septembra)

Gada dzīvnieks — pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara) un sila ķirzaka (Lacerta agilis)^[1]
Gada putns — lakstīgala (Luscinia luscinia)^[2]
Gada kukainis — daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis)^[3]
Gada bezmugurkaulnieks — medicīnas dēle jeb medicīnas žokļdēle (Hirudo medicalis)^[4]
Gada gliemis — lielais gludgliemezis (Cochlicopa nitens)^[5]
Gada augs — parastā purvpaparde (Thelypteris palustris)^[6]

1. janvāris — valsts minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī.^[13]
no 13. janvāra līdz 16. janvārim — ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza 8,9 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, kas ir otrais augstākais ūdens līmenis novērojumu vēsturē. Plūdu dēļ daļā Jēkabpils izsludināja steidzamu evakuāciju.^[14]
24. janvāris — Rīgas apgabaltiesa pasludināja apelācijas instances tiesas nolēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, par vainīgu atzina vienu personu — būvinženieri Ivaru Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu, liedzot ieņemt amatu uz pieciem gadiem.^[15]
27. janvāris — kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs zaudēja tiesā Rīgas pašvaldībai par viņa ilgstošo atstādināšanu no amata.^[16]

1. marts — pēc 3 gadu pārtraukuma Latvijā reģistrēts difterijas saslimšanas gadījums.^[17]
13. marts — oficiālā vizītē Latvijā ieradās Luksemburgas lielhercogs Anrī.^[18]
22. marts — oficiālā vizītē Latvijā ieradās Maltas prezidents Džordžs Vella.^[19]
31. marts — ekspluatācijā tika nodots Sarkandaugavas pārvads Rīgā.

6. aprīlis — Rīgā atklāts Sarkandaugavas satiksmes pārvads pāri dzelzceļa līnijai Zemitāni—Skulte.^[20]
14. aprīlis:
- "Latvijas Gāze" parakstīja vienošanos par tai piederošā dabasgāzes sadales operatora "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam Eesti Gaas.
- uzņēmējam Igoram Trubko par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu piesprieda četrarpus gadu cietumsodu.^[21]

3. jūlijs — Rīgas pašvaldības vadītājs Mārtiņš Staķis paziņoja par atkāpšanos no amata.^[28]
5. jūlijs — pēc Mārtiņa Staķa demisijas par Rīgas domes priekšsēdētāju pienākumu izpildītāju kļuva viens no Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekiem Vilnis Ķirsis.^[29]
7. jūlijs — Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieņēma ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atkāpšanos no amata saistībā ar Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanas uzsākšanu 8. jūlijā.^[30]
8. jūlijs — Valsts prezidenta amatā stājās Edgars Rinkēvičs, nomainot Egilu Levitu.
11. jūlijs — par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu ievēlēja Latvijas Volejbola federācijas prezidentu Jāni Buku.^[31]
23. jūlijs — sabrūkot Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra sienai, jūrā ietecēja aptuveni 1250 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu.^[32]

7. augusts — Latgalē un Zemgalē lielus postījumus nodarīja negaiss, kas prasīja arī viena cilvēka dzīvību.^[33]
14. augusts — Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš paziņoja par demisiju.^[34]
17. augusts — par Rīgas pašvaldības vadītāju tika ievēlēts Vilnis Ķirsis.^[35]

12. septembris — ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liedza iebraukšanu Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, neskaitot autopārvadājumu uzņēmumus, kuri pārvadā kravas starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.
15. septembris — Saeima ar 53 balsīm par apstiprināja Evikas Siliņas valdību.^[36]
17. septembris — Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas norisinājās Rijādā, Saūda Arābijā, Kuldīgas vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tādējādi atzīstot un novērtējot tās unikālo vērtību pasaules mērogā.

11. oktobris — Krievija informēja Ārlietu ministriju, ka visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, no 16. oktobra drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās — Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas — Vientuļos.
12. oktobris — Ministru kabinets ārkārtas sēdē lēma no šī gada 16. oktobra apturēt Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Lēmums tika pieņemts, lai nepieļautu iespējamu sabiedriskās kārtības, kā arī valsts drošības apdraudējumu un izvairītos no radītās situācijas iespējamām nelabvēlīgām sekām.
14. oktobris — reaģējot uz notiekošo Izraēlā un protestējot pret karu, Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika akcija Izraēlas atbalstam; pasākumā piedalījās apmēram 300 cilvēku.

15. decembris — Latvijā sāka kursēt pirmie Vivi ("Pasažieru vilciens") Škoda 16Ev elektrovilcieni.^[39]
20. decembris — Rīgas rajona tiesa piesprieda sešu gadu cietumsodu bijušajam Latvijas bankas direktoram Ilmāram Rimšēvičam par kukuļošanu, un piecu gadu cietumsodu uzņēmējam Mārim Martinsonam.^[40]
21. decembris — Rīgā satiksmei atklāta Austrumu maģistrāle.