Atgāzene

Atgāzene;
	Ābolu iela Atgāzenē
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Zemgales priekšpilsēta
Platība	0,745 km²
Iedzīvotāju skaits	1 649 (2019)
Transports
Autobuss	56.
Trolejbuss	27.
Cits	Vilciens
Papildinformācija
Ārējā saite	apkaimes.lv

Atgāzene ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Atgāzenes apkaime atrodas Rīgas DR daļā. Tā robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novada Mārupes pagastu. Atgāzenes apkaimes robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve.

Atgāzenes apkaimes kopējā platība ir 0,745 km², un tā ir vismazākā no Rīgas apkaimēm (7 reizes mazāka nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā). Šīs apkaimes robežas ir skaidri nolasāmas pa dzelzceļu un ielu trasēm, izņemot tās DR daļā, kur apkaimes robežas sakrīt ar Rīgas pilsētas administratīvo robežu, un apbūves raksturs sakrīt ar kaimiņu pašvaldības (Mārupes novads) teritorijā ietilpstošo apbūvi. Funkcionāli šī apkaime lielā mērā ir saistīta ar Ziepniekkalna apkaimi, bet pēc dzīvojamās apbūves rakstura — ar Bieriņu apkaimi, un pašreiz ir grūti uztvert šo apkaimi kā vienotu un lielā mērā pašpietiekamu funkcionālo telpu kā tas būtu attiecināms uz lielāko daļu citu Rīgas pilsētas apkaimju. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 4 070 metri.

Vēsture

Atgāzenes apkaime Rīgas teritorijai tika pievienota 1924. gadā. 20. gadsimta 30. gados daudzus vietvārdus, kuru izskaņā bija "muiža" nomainīja vai atmeta muižas vārdu. Arī Atgāzenes apkaimes nosaukums cēlies no šeit kādreiz atradušās muižas. Muiža tika celta 17. gadsimtā pie vienas no svarīgākajām satiksmes maģistrālēm — Jelgavas (ziemas) ceļa 3,5 verstis (aptuveni 3,9 km) no Rīgas, un tā bija Lielās ģildes eltermaņa Tomasa Fēgezaka īpašums.^[1]

Ielu tīkls Atgāzenē pamatā ir veidojies 19. un 20. gadsimta mijā. Vēl 1884. gada Rīgas un tās apkārtnes plānā ir iezīmētas tikai dažas no tām ielām, kuras redzamas 1924. gada Rīgas plānā. Šeit atradušās tādas ielas kā Upesmuižas, Bērzmuižas, Bārbeļu, Koplavas, Brikstu, Briņķu, Benes, Adulienes, Dzelzceļu, Dīķa, Atgāzenes, kā arī apkaimei cauri ejošās Brambergas un Ģimnastikas iela. Mazās šķērsieliņas abās pusēs noslēdza milzīgas satiksmes artērijas: Rīgas—Jelgavas dzelzceļš, kurš tika izbūvēts 1868. gadā, bet no otras puses Jelgavas šoseja, kas šodien tiek saukta par Vienības gatvi. Ceļš uz Jelgavu šeit vedis jau izsenis, par šoseju tas nodēvēts vien 19. gadsimta 60. gados.

Jau kopš viduslaikiem Pārdaugavā pilsētnieki bija iecienījuši veidot muižiņas, kas kalpoja kā vasaras atpūtas vietas, kad radās vēlēšanās izrauties no piesmakušajiem pilsētas mūriem. Atšķirībā no pilsētas saspiestības un pārblīvētības, Pārdaugavā bija daudz labvēlīgāki dziednieciskie apstākļi, kā rezultātā pakāpeniski sāka veidoties visai pilsētai nozīmīgas ārstniecības iestādes. Maksis Šēnfelds Atgāzenes muižā 1897. gadā izveidoja "Šēnfelda nervu klīniku" un sanatoriju "Atgāzene", kas bija viena no pirmajām šāda tipa medicīnas iestādēm Pārdaugavā.^[2] Savam laikam šī ārstniecības iestāde bija moderni celta un labiekārtota, tanī bija paredzētas vietas 60 pacientiem. Tagad šīs ēkas adrese ir Vienības gatve 87/89. Blakus zemes gabalā Atgāzenes ielā 24a 20. gadsimta 20. un 30. gados darbojās Dr. L. Šēnfelda, vēlāk E. Šēnfeldes, nervu klīnika un sanatorija, kas bija dibināta 1917. gadā. Abi zemes gabali līdz 1930. gadu beigām bija M. Šēnfelda mantinieku īpašumā, bet pēc Otrā pasaules kara šeit izveidoja Baltijas kara apgabala kara hospitāļa rehabilitācijas nodaļu. Atgāzenes muižas teritorijā tagad ir ierīkoti dažādi biroji.

Ielas

Lielākā daļa 20. gadsimta sākuma ielu savu nosaukumu Atgāzenē ir saglabājušas, dažas ir izzudušas pavisam, citas nākušas klāt. Piemēram, Atgāzeni ziemeļos ieslēdzošā Kārļa Ulmaņa gatve izveidota tikai 1981. gadā (toreizējā Ernsta Tēlmaņa iela). Mainoties pilsētas apbūvei, kādreizējā Briņķu (tagad Briņģu) iela nu ir sadalīta divās daļās.

Viena no centrālajām apkaimes ielām ir Dīķa iela. Šīs ielas 11. numurā 1920. gados (1922—1926) gados ir dzīvojis Rainis un Aspazija.^[3]

Atgāzenes ielas nosaukums pirmo reizi sastopams 1897. gada plānā, kas pievienots Atgāzenes muižas īpašnieka T. Hakena lūgumam sakarā ar ielu iekārtošanu Atgāzenes muižas teritorijā. Iela minēta 1898./1899. gada Rīgas adrešu grāmatā. 1902. gada Rīgas pilsētas oficiālajā kartē nosaukums ir ierakstīts sarkanā krāsā — privāta iela. Iela ir izveidojusies uz Atgāzenes muižas zemes. Sākotnēji tas saukts par Atgāzenes ceļu (Atgasenscher Weg), pēc tam Atgāzenes ielu (Atgasensche Straße, Atgazenskaja ul.). 1930. gados Atgāzenes ielā Nr. 2 atradies veikals, kā arī vieglo automobiļu izīrēšanas punkts. Atgāzenes ielā 26 atrodas bijušās 45. Rīgas pilsētas pamatskolas ēka, kas celta 1934. gadā, tās arhitekts bija A. Grīnbergs. No 1937. līdz 1945. gadam to sauca par Rīgas pilsētas Atgāzenes pamatskolu. 1980. gados tur tika ierīkota Ļeņina Tautas izglītības nodaļa un skolēnu darba apmācības un profesionālās mācību un ražošanas starpskolu kombināts.^[4] Šī ēka ir atzīta par vietējas nozīmes kultūras pieminekli. Tagad ēkā darbojas Rīgas Igauņu pamatskola, Latvijas Igauņu biedrība, agrāk tur atradās Rīgas Angļu ģimnāzijas filiāle. Atgāzenes apkaimes dienvidu daļā atrodas biznesa augstskola "Turība".

Uz Rīgas pilsētas un Mārupes novada robežas atrodas Ābolu iela. Mūsdienās ielas nepāra numuru pusē ir Rīgas pilsētas numerācija, pāru numuru pusē — Mārupes novada dotas adreses gan ar māju vārdiem, gan numuriem. Iela tika izveidota 20. gadsimta sākumā ar nosaukumu Bērzumuižas iela (Bershoefsche Str./Bersgofskaja ul.), bet kopš 1924. gada 7. augusta tā tiek saukta par Ābolu ielu.^[5]

Fēgezaka muižiņa

18. gadsimta sākumā Fēgezaka muižiņa tika nodedzināta Ziemeļu kara laikā. "1710. gadā muižas īpašnieks G. fon Fēzegaks un viņa sieva nomira mērī un muižiņa pārvērtās postažā. 1713. gadā viņa dēls Gothards fon Fēgezaks atgriezās no ceļojumiem sava tēvu pilsētā un apmetās šeit. Vieta, kur bija atradusies viņa vecāku muižiņa, viņam esot bijusi aizmirsusies, bet kāds vecs zemnieks labprātīgi piedāvāja to uzrādīt, jo rožu krūmi dārzā bija vēl saglabājušies un sakuplojuši. Tas ierosināja viņu meklēt vēl tālāk, panākt valdījuma tiesības uz muižiņu un to apbūvēt. (..) Viņš uzcēla ēku, kuras kārniņu jumts šeit paceļas pāri pārējiem, un pavadīja te savas atpūtas stundas, kas viņam atlika pēc svarīgajiem amata darbiem (viņš nomira 1764. gadā kā vecākais un prezidējošais birģermeistars). No darbiem noguris, šis cienījamais sirmgalvis, ģimenes godāts, tās klēpī nodzīvoja savas atpūtas stundas bez ārišķīgas greznības un kristietis." ^[1]

Broces zīmējumos var redzēt, kāda muižiņa ir izskatījusies 18. gadsimta beigās — tā bija visai necila vienstāva koka ēka, ko ieskāva žogs un koki. Ir ziņas, ka Atgāzenes muižā zviedru laikos ir apstrādātas 7 ¾ mucvietas (1 mucvieta — 0,4936 ha) tīruma.^[6] 1677. gadā muižiņai piederēja 47 desetīnas (51,23 ha) zemes, un 1683. gadā šeit tika izvietotas 13 zemnieku mājas. Taču tā kā augsne bija visai neauglīga, zemnieki varēja iekopt tikai niecīgus dārzus.^[7] Atgāzenes muižā esot bijis ierīkots arī krogs, kas pie lielceļa novietotajai muižiņai bijis labs papildus ienākumu avots.

Skatīt arī

Piezīmes un atsauces

Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.

↑ ^1,0 ^1,1 J.K. Broce. "Zīmējumi un apraksti", Zeids T. u.c., 2. sēj., 1996. gads, 45. lpp.
↑ Iela kā leņķis^{[novecojusi saite]}, financenet.lv, 31.07.2006.
↑ "Rīgas ielas". Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c., 1. sēj., 2001. gads, 170. lpp.
↑ "Rīgas ielas". Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c., 1. sēj., 2001. gads, 197. lpp.
↑ "Rīgas ielas". Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c., 1. sēj., 2001. gads, 63. lpp.
↑ Jakovļeva M. "Rīgas Pārdaugava zviedru valdīšanas beigu posmā" (pēc kartogrāfiskā materiāla). Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. 1990. gads, 555. sēj., 104. lpp.
↑ J.K. Broce. "Zīmējumi un apraksti", Zeids T. u.c., 2. sēj., 1996. gads, 246. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atgāzene.
Apkaimes oficiālā mājas lapa
Rīgas pašvaldības portāla.

[autogenerated1-1] 1,0 ^1,1 J.K. Broce. "Zīmējumi un apraksti", Zeids T. u.c., 2. sēj., 1996. gads, 45. lpp.

[2] Iela kā leņķis^{[novecojusi saite]}, financenet.lv, 31.07.2006.

[3] "Rīgas ielas". Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c., 1. sēj., 2001. gads, 170. lpp.

[4] "Rīgas ielas". Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c., 1. sēj., 2001. gads, 197. lpp.

[5] "Rīgas ielas". Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c., 1. sēj., 2001. gads, 63. lpp.

[6] Jakovļeva M. "Rīgas Pārdaugava zviedru valdīšanas beigu posmā" (pēc kartogrāfiskā materiāla). Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. 1990. gads, 555. sēj., 104. lpp.

[7] J.K. Broce. "Zīmējumi un apraksti", Zeids T. u.c., 2. sēj., 1996. gads, 246. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]