No 1916. līdz 1918. gadam viņš studēja filoloģiju Tērbatas Universitātē, pēc vācu iebrukuma Petrogradas universitātē 1919. gadā. 1920. gadā Ģiezens pabeidza Latvijas Universitāti un publicēja Sofokla un Apulēja darbu tulkojumus latviešu valodā. Strādāja par latīņu valodas skolotāju dažādās Rīgas skolās, papildinājās Berlīnes universitātē (1925—1926). Sarakstīja vairākas latīņu un latviešu valodas gramatikas mācību grāmatas.[1]
Līdztekus skolotāja darbam nodevās Aristoteļa un Homēra lieldarbu tulkojumiem, kas izdoti no 1924. līdz 1943. gadam. Pēc Otrā pasaules kara strādāja par latīņu valodas skolotāju Rīgas 1. vidusskolā, no kuras bija spiests aiziet pēc tam, kad latīņu valodu svītroja no vidusskolas mācību programmas 1950. gadu sākumā. Pēc tam īslaicīgi pasniedza latīņu valodas kursu Rīgas Medicīnas institūta studentiem. Pēc aiziešanas pensijā viņš dzīvoja trūcīgos apstākļos un izdeva Apulēja "Zelta ēzeļa" (1959) un Aristofana komēdiju (1960) tulkojumus.
Miris 1964. gada 23. janvārī Jaunpiebalgā, apbedīts Jaunpiebalgas Jaunajos kapos. Ģiezena veiktie Vergīlija un Hēsioda darbu tulkojumi izdoti ilgi pēc viņa nāves.
