Berlīne

Berlīne
Berlin
Karogs Ģerbonis
Koordinātas: 52°31′25″N 13°24′41″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Berlīne
Administrācija
• Mērs	Franziska Giffey (SPD)
Platība
• pilsēta	892 km2
Augstums	34 - 115 m
Iedzīvotāji (2023)
• pilsēta	3 782 202
• blīvums	4 225,9/km²
• aglomerācija	4 473 101
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	10115—14199
Mājaslapa	berlin.de
Berlīne Vikikrātuvē

Berlīne (vācu: Berlin, izrunā: [bɛɐ̯ˈliːn]) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī Eiropas Savienības lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek Šprē un Hāfeles upes.

Berlīne ir pasaules līmeņa kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver IT, farmāciju, biomedicīnu, inženierzinātni, biotehnoloģijas, elektroniku, satiksmes inženierzinātni un atjaunīgo enerģiju. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis.

Berlīne pirmo reizi dokumentēta 13. gadsimtā. Berlīne ir bijusi Prūsijas Karalistes (1701-1918), Vācijas Impērijas (1871-1918), Veimāras Republikas (1919-1933) un Trešā reiha (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc Otrā pasaules kara no 1949. līdz 1990. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par Rietumvācijas anklāvu, kuru no 1961. līdz 1989. gadam apjoza Berlīnes mūris. Pēc Vācijas atkalapvienošanas Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu.

Berlīne ir mājvieta universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir pazīstama ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstu dzīves līmeni.

Vēsture

Berlīnes mūris pie Brandenburgas vārtiem neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā

Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu.

Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei bija īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā reiha galvaspilsētu. Ādolfs Hitlers uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.

Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Rietumberlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.

Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā Bundestāgs nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no Bonnas uz Berlīni

Demogrāfija

Studenti Berlīnē

Berlīne pieder pie ES lielākajām pilsētām.

• 1220 — 2 400
• 1650 — 6 500
• 1709 — 55 000
• 1747 — 107 000
• 1800 — 172 000
• 1850 — 420 000
• 1861 — 548 000
• 1877 — 1 009 000
• 1900 — 1 890 000
• 1912 — 2 095 000
• 1917 — 1 744 000
• 1925 — 4 024 000
• 1942 — 4 478 000
• 1945 — 2 807 000
• 1950 — 3 340 000
• 1975 — 3 083 000
• 1987 — 3 250 000
• 1997 — 3 425 000
• 2007 — 3 370 000
• 2009 — 3 431 420
• 2010 — 3 440 441

Ģeogrāfija

Berlīne atrodas valsts ziemeļaustrumos, 70 km no Polijas robežas. Cauri pilsētai plūst 5 upes. Trešdaļu no Berlīnes zemes platības veido parki, dārzi un upes.

• 
  Berlīne (2017)
• 
  Berlīne (2014)
• 
  Berlīne (2015)

Klimats

Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25 °C dienā un 12-14 °C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3 °C dienā un -2 °C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4 °C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos.

Gada nokrišņu daudzums ir 570 mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam.

Berlīnes meteoroloģiskie dati
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gads
Augstākā temperatūra °C (°F)	15.0 (59)	17.0 (62.6)	23.0 (73.4)	30.0 (86)	33.0 (91.4)	36.0 (96.8)	38.8 (101.8)	35.0 (95)	32.0 (89.6)	25.0 (77)	18.0 (64.4)	15.0 (59)	38.8 (101.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F)	2.9 (37.2)	4.2 (39.6)	8.5 (47.3)	13.2 (55.8)	18.9 (66)	21.6 (70.9)	23.7 (74.7)	23.6 (74.5)	18.8 (65.8)	13.4 (56.1)	7.1 (44.8)	4.4 (39.9)	13.4 (56.1)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F)	0.5 (32.9)	1.3 (34.3)	4.9 (40.8)	8.7 (47.7)	14.0 (57.2)	17.0 (62.6)	19.0 (66.2)	18.9 (66)	14.7 (58.5)	9.9 (49.8)	4.7 (40.5)	2.0 (35.6)	9.6 (49.3)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F)	−1.9 (28.6)	−1.5 (29.3)	1.3 (34.3)	4.2 (39.6)	9.0 (48.2)	12.3 (54.1)	14.3 (57.7)	14.1 (57.4)	10.6 (51.1)	6.4 (43.5)	2.2 (36)	−0.4 (31.3)	5.9 (42.6)
Zemākā temperatūra °C (°F)	−26.1 (−15)	−25.0 (−13)	−13.0 (8.6)	−4.0 (24.8)	−1.0 (30.2)	4.0 (39.2)	7.0 (44.6)	7.0 (44.6)	0.0 (32)	−7.0 (19.4)	−9.0 (15.8)	−24.0 (−11.2)	−26.1 (−15)
Lietusgāze mm (collas)	42.3 (1.665)	33.3 (1.311)	40.5 (1.594)	37.1 (1.461)	53.8 (2.118)	68.7 (2.705)	55.5 (2.185)	58.2 (2.291)	45.1 (1.776)	37.3 (1.469)	43.6 (1.717)	55.3 (2.177)	570.7 (22.469)
Vidējais lietaino dienu skaits (≥ 1.0 mm)	10.0	8.0	9.1	7.8	8.9	9.8	8.4	7.9	7.8	7.6	9.6	11.4	106.3
Vidējais saulaino stundu skaits	46.5	73.5	120.9	159.0	220.1	222.0	217.0	210.8	156.0	111.6	51.0	37.2	1 625,6

Arhitektūra

Brandenburgas vārti

• Aleksandra laukums — Berlīnes centrālais laukums
• Berlīnes televīzijas tornis — augstākais tornis Vācijā
• Brandenburgas vārti — Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas eiro monētām
• Neptūna strūklaka — slavenākā Berlīnes strūklaka
• Potsdamas laukums — Berlīnes modernā arhitektūra
• Reihstāgs — atjaunotā Vācijas parlamenta celtne
• Tīrgartena — slavenākais Berlīnes parks
• Unter den Linden (Zem liepām) — Berlīnes centrālā iela
• Uzvaras kolonna ar Berlīnes simbolu — eņģeli

• 
  Gendarmenmarkt
• 
  Haus der Kulturen der Welt
• 
  Berlīnes Doms naktī
• 
  Uzvaras kolonna

Administratīvais iedalījums

Bundestāgs (kreisi)

Galvaspilsēta

• Schloss Bellevue - Vācijas prezidents
• Bundeskanzleramt - Vācijas kanclers
• Reihstāgs - Bundestāgs
• Bundesrat
• Bundesministerium der Finanzen
• Latvijas vēstnieks Vācijā

12 apgabalos

12 apgabalos

Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos (vācu: Bezirke).

• Mitte
• Friedrichshain-Kreuzberg
• Charlottenburg-Wilmersdorf
• Lichtenberg
• Marzahn-Hellersdorf
• Neukölln
• Pankow
• Reinickendorf
• Spandau
• Steglitz-Zehlendorf
• Tempelhof-Schöneberg
• Treptow-Köpenick

Sadraudzības pilsētas

Varšava

Berlīnei ir sadraudzības attiecības ar 18 pilsētām:

• 1967 Losandželosa, ASV
• 1987 Parīze, Francija
• 1988 Madride, Spānija
• 1989 Stambula, Turcija
• 1991 Varšava, Polija
• 1991 Maskava, Krievija
• 1992 Brisele, Beļģija
• 1992 Budapešta, Ungārija
• 1993 Taškenta, Uzbekistāna
• 1993 Mehiko, Meksika
• 1993 Džakarta, Indonēzija
• 1994 Pekina, Ķīna
• 1994 Tokija, Japāna
• 1994 Buenosairesa, Argentīna
• 1995 Prāga, Čehija
• 2000 Vindhuka, Namībija
• 2000 Londona, Anglija
• 2023 Kijiva, Ukraina

Zinātne

Berlīnes Tehniskā universitāte

HTW

• Berlīnes Humboltu universitāte
• Berlīnes Tehniskā universitāte
• Freie Universität Berlin
• Universität der Künste Berlin
• Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH)
• Berliner Hochschule für Technik (BHT)
• Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW)
• Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR)
• European School of Management and Technology
• Max-Planck-Gesellschaft
• International Mathematical Union
• Robert Koch-Institut
• Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin
• Zuse Institut Berlin
• Fritz-Haber-Institut
• TU9 German Universities of Technology
• Leibniz-Gemeinschaft
• Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften

Nobela prēmiju laureāti

Verners Heizenbergs (1933)

1902 Hermanis Emils Fišers 1902 Teodors Momzens 1905 Ādolfs fon Beiers 1905 Robert Koch 1907 Eduards Buhners 1908 Pauls Ērlihs 1909 Kārlis Ferdinands Brauns 1910 Oto Vallahs 1910 Albrehts Kosels 1910 Pauls Heize 1911 Vilhelms Vīns 1914 Makss fon Laue 1918 Fricis Hābers 1918 Makss Planks 1920 Valters Nernsts 1921 Alberts Einšteins

1925 Gustavs Hercs 1925 Džeimss Franks 1925 Rihards Zigmondi 1932 Verners Heizenbergs 1933 Ervīns Šrēdingers 1936 Peters Debajs 1944 Oto Hāns 1950 Kurts Alders 1953 Fricis Alberts Lipmanis 1953 Hanss Ādolfs Krebss 1954 Makss Borns 1956 Valters Bote 1994 Reinhards Zeltens 2009 Herta Millere 2020 Emanuela Šarpentjē

Ekonomika

Breitscheidtplatz

Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:

• Siemens - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija.
• Deutsche Bahn
• Charité
• Axel Springer
• Zalando
• Springer Nature
• AVM
• August Storck

Kultūra

Filmas par Berlīni

Vims Venderss

• Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (Walter Ruttmann).
• Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (Roberto Rossellini).
• Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (Bob Fosse).
• Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. Rainers Verners Fasbinders (Rainer Werner Fassbinder).
• Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (Uli Edel).
• Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. Vims Venderss (Wim Wenders).
• Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (Wolfgang Becker).

Ievērojamas personības

Berlīnē dzimuši:

Žeroms Boatengs

• Žeroms Boatengs (Jérôme Boateng, 1988—) — futbolists
• Konrāds Cūze (Konrad Zuse, 1910—1995) — inženieris
• Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich, 1901—1992) - aktrise un dziedātāja
• Frīdrihs Lielais (Friedrich der Große, 1712—1786) - Prūsijas karalis
• Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I., 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts
• Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I., 1688—1740) — Prūsijas karalis
• Frīdrihs Vilhelms II (Friedrich Wilhelm II., 1744—1797) — Prūsijas karalis
• Frīdrihs Vilhelms IV (Friedrich Wilhelm IV., 1795—1861) — Prūsijas karalis
• Valters Gropiuss — arhitekts
• Georgs Gross (George Grosz, 1893—1959) — mākslinieks
• Aleksandrs fon Humbolts (Alexander von Humboldt, 1769—1859) — zinātnieks
• Herberts Markūze (Herbert Marcuse, 1898—1979) — filozofs
• Lenija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl, 1902—2003) — kinorežisore
• Gustavs Štrēzemans — politiķis
• Kurts Tuholskis (Kurt Tucholsky, 1890—1935) — publicists
• Vilhelms I (Wilhelm I., 1797—1888) — Vācijas imperators
• Vilhelms II (Wilhelm II., 1859—1941) — Vācijas imperators

Sports

1. FC Union Berlin

• 1. FC Union Berlin
• Hertha BSC
• Alba Berlin
• Füchse Berlin
• Berlīnes "Eisbären"
• Berlin Recycling Volleys
• Uber Arena (Berlīne)
• Stadion an der Alten Försterei
• Berlīnes olimpiskais stadions

Attēlu galerija

• 
  Club Watergate
• 
  Berlīnes zoodārzā
• 
  Berlīnes filharmonija
• 
  KaDeWe

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berlīne.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)