Sarkanā mušmireJaunu atmateņu cepurītesPienaines Lactarius indigo cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforuBeku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida.
Sēnes cepurīte ir sēnesaugļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēmsomiņāsapotēciju iekšpusē pie ārējās malas. Cepurīte sastāv no virsmiziņas, mīkstuma, himēnija un tā nesēja - himenofora. Parasti cepurītei apakšdaļā vai sānos pievienots kātiņš, bet reizēm tā izaug tieši no augsnes, koksnes vai cita substrāta. Par cepurīti reizēm sauc arī sporas veidojošo izaugumu kātiņa galā tām sēnēm, kas cepurīti neveido (piemēram, zemestauki), kuram sporu veidojošais slānis atrodas šī izauguma ārpusē.[1]
Virsmiziņas galvenā funkcija ir aizsargāt cepurīti no ārējās vides ietekmes. Tā pilnībā noklāj cepurītes mīkstumu. Virsmiziņai var būt daudzveidīga krāsa, bet vienas sugas ietvaros tā parasti variē maz, kam ir liela nozīme konkrētas sēņu sugas noteikšanā. Tās virsma dažādos laika apstākļos var būt dažādas konsistences — no gļotainas un lipīgas līdz sausai un samtainai, daļai sēņu tā viegli noņemama, citām — stingri pieaugusi.
Virsmiziņa reizēm, parasti sausā laikā, ir malās saplaisājusi kopā ar pārējo cepurīti, daļai sugu tā saplaisā viena pati, veidojot zvīņveida klājumu. Tāpat uz virsmiziņas var būt himenoforu vai visu sēni sākotnēji klājošā plīvura atliekas pārslu veidā.
Sēnēm ar plānu mīkstumu lapiņu veida himenofors var spīdēt vai spiesties tam cauri, veidojot uz virsmiziņas raksturīgu zīmējumu.[2]
Mīkstums jeb trama ir sēnes cepurītes vidējā daļa, kura sastāv no hifu šūnām, reizēm iekļaujot arī citu tipu šūnas. Atkarībā no sugas tas var būt trausls, sīksts, kokains utt. Visbiežāk tas ir balts vai ar vieglu nokrāsu, reizēm krāsojas ievainojumu vietā raksturīgi katrai sugai.[3] Sēņu sugas noteikšanai nozīmīga ir arī mīkstuma garša un smarža.[4]
Himenofors ir himēniju nesošais slānis un var būt stobriņu, lapiņu, adatiņu vai kroku veidā. Visas šīs formas pastāv, lai palielinātu ar himēniju noklāto platību. Šis slānis var būt viegli atdalāms no cepurītes (piemēram, daudzām bekām) vai stingri pieaudzis, raksturīga detaļa ir tā savienojuma veids ar kātiņu.
Cepurītes forma mainās, sēnei attīstoties. Parasti tā sākumā ir apaļa vai olveida, un himenofors piekļauts kātiņam. Sporām nogatavojoties, cepurīte parasti izplešas, lai nodrošinātu to izkrišanu lejup. Parastākās pieaugušas sēnes cepurītes formas ir izliekta un plakana. Daļai sugu izaugušas cepurītes vidū ir paugurs vai iedobe. Nozīme sugas noteikšanā ir cepurītes maliņas formai, kura tāpat bieži mainās ar vecumu, no ieritinātas vai taisnas paceļoties augšup.
Cepurītes iespējamās formas dažādi autori apraksta dažādi, tomēr ir dažas visbiežākās, par kurām ir vispārpieņemti apzīmējumi.
