Džakomo Pučīni
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||||
Džakomo Antonio Domeniko Mikēle Sekondo Marija Pučīni (itāļu: Giacomo Antonio Domenico Michele Secondo Maria Puccini; dzimis 1858. gada 22. decembrī, miris 1924. gada 29. novembrī) bija ievērojams itāļu komponists un viens no izcilākajiem operu autoriem vēsturē. Viņa sarakstītās operas tiek uzskatīti par romantiskā un vēlā verisma operas stila meistardarbiem. Viņa operas ir emocionāli piesātinātas un muzikāli bagātas, kuras joprojām ir ļoti populāras pasaules operteātros. Pučīni slavenākās operas ir Bohēma (La bohème, 1896), Toska (Tosca, 1900) un Madama Butterfly (1904). Pēc visu operu iestudējumu skaita Pučīni ir trešais visbiežāk iestudētais komponists pēc Džuzepes Verdi un Volfganga Amadeja Mocarta.[1]
Bērnība un izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Džakomo Pučīni piedzima 1858. gada 22. decembrī Lukā, Toskānas lielhercogistē, mūziķu ģimenē, bija sestais bērns no deviņiem. Viņa tēvs Mikēle Pučīni (Michele Puccini, 1813–1864) bija ērģelnieks un kormeistars Lukas katedrālē.[2] Tēvs nomira, kad Džakomo bija sešus gadus vecs. Ģimenes aprūpi uzņēmās viņa māte Albina Madži (Albina Magi, 1830–1884). Lai gan ģimene dzīvoja pieticīgos apstākļos, māte atbalstīja Džakomo vēlmi iegūt muzikālo izglītību.[3]
Pučīni mūzikas izglītību uzraudzīja viņa tēvocis Fortunato Madži, pie kura viņš mācījās Pačīni mūzikas skolā,[4] kur mācījās spēlēt ērģeles un komponēt dziesmas. 1880. gadā Pučīni absolvēja Pačīni skolu, un tajā pašā gadā viņš sakomponēja Messa di Gloria, kas iezīmēja viņa ģimenes saistību ar baznīcas mūziku.[4] Tālāk viņš turpināja izglītību Milānas konservatorijā pie ievērojamiem pedagogiem, tostarp pie Amilkāres Ponkjelli un Antonio Bacīni.[5] Šeit viņš iepazinās arī ar laikmetīgās mūzikas darbiem, tostarp Verdi un Vāgnera darbiem, kas vēlāk atstāja būtisku iespaidu uz viņa komponēšanas stilu.
Pirmie radošie soļi Pučīni karjerā sākās ar viņa diplomdarbu – viencēlienu operu “Vīlas” (Le Villi, 1884) –, kuru viņš radīja, studējot Milānā. Lai gan sākotnēji darbs saņēma nelielu atzinību, tas vēlāk piesaistīja ievērojamā izdevēja Džulio Rikordi uzmanību, kurš kļuva par Pučīni ilgtermiņa atbalstītāju un viņa karjeras veicinātāju. Šī sadarbība iezīmēja Pučīni ceļa sākumu uz starptautisku atpazīstamību kā vienam no spilgtākajiem opermākslas pārstāvjiem.
Radošā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Džakomo Pučīni komponista karjeru aizsāka ar operu “Vīlas” (Le Villi, 1884), kas bija viņa pirmais nozīmīgais darbs. Šī opera piesaistīja uzmanību ar savu emocionālo dziļumu un melodiskumu, iezīmējot Pučīni kā daudzsološu jauno komponistu. Pēc tam sekoja opera “Edgars” (Edgar, 1889), kas gan neieguva tādu pašu atzinību kā debijas darbs.
Pučīni kļuva starptautiski atzīts ar vairākām operām, kas joprojām ir populāras mūsdienās:
- “Bohēma” (La bohème, 1896) – stāsts par Parīzes bohēmas dzīvi, kas izceļas ar savu lirisko skaistumu un traģisko sižetu;
- “Toska” (Tosca, 1900) – dramatiska opera, kas apvieno politiskās intrigas un personīgās kaislības, piedāvājot spēcīgas muzikālās ainas;
- “Madama Butterfly” (1904) – traģisks stāsts par japāņu geišas un amerikāņu virsnieka mīlestību, kas atklāj kultūru sadursmi un personīgo traģēdiju;
- “Turandota” (Turandot, pabeigta pēc Pučīni nāves 1926. gadā) – opera, kas balstīta uz ķīniešu pasaku, pazīstama ar slaveno āriju Nessun dorma.
Pučīni savā radošajā darbībā eksperimentēja ar muzikālajām formām un stiliem. Viņš radīja operu “Triptihs” (Il trittico, 1918), kas sastāv no trim viencēliena operām — “Apmetnis” (Il tabarro, 1916), “Māsa Andželika” (Suor Angelica, 1917) un “Džanni Skiki” (Gianni Schicchi, 1918). Šis darbs demonstrē Pučīni spēju aptvert dažādus žanrus, sākot ar traģēdiju un beidzot ar komēdiju.
Pučīni tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem verisma pārstāvjiem opermūzikā, viņa darbi izceļas ar emocionālo intensitāti un reālistiskiem sižetiem. Viņa spēja radīt dziļi aizkustinošas melodijas un integrēt tās dramatiskajā kontekstā padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajiem komponistiem operas vēsturē.
Operas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vīlas (Le Villi) (1884)
- Edgars (Edgar) (1889)
- Manona Lesko (Manon Lescaut) (1893)
- Bohēma (La bohème) (1896)
- Toska (Tosca) (1900)
- Madama Butterfly (1904)
- Meitene no Rietumiem (La fanciulla del West) (1910)
- Bezdelīga (La rondine) (1917)
- Triptihs (Il trittico) (1918)
- Apmetnis (Il tabarro) (1916)
- Māsa Andželika (Suor Angelica) (1917)
- Džanni Skiki (Gianni Schicchi) (1918)
- Turandota (Turandot) (1926)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Statistika: 2023/25». operabase.com. Skatīts: 2024-12-26.
- ↑ «Giacomo Puccini» (angļu). World History Encyclopedia. Skatīts: 2024-12-26.
- ↑ «Giacomo Puccini - A Family Tree in Music» (angļu). My Italian Family. Skatīts: 2024-12-26.
- ↑ 4,0 4,1 «The Life of Giacomo Puccini: Operas, Music & More» (angļu). ENO. Skatīts: 2024-12-26.
- ↑ «Giacomo Puccini» (angļu). Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2024-12-26.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džakomo Pučīni.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Pučīni profils AllMusic (angliski)
- Pučīni notis IMSLP (angliski)
- w3.rz-berlin.mpg.de profils (angliski)
|