Divdīgļlapji
| Divdīgļlapji | |
|---|---|
 Vīsnera Magnolijas (Magnolia ×wiesneri) zieds | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Iedalījums | |
| |
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums:
- dīglim ir divas dīgļlapas,
- dīgļsakne izaug par galveno sakni, no kuras atiet sānsaknes; visbiežāk ir mietsaknes sistēma,
- lapas vienkāršas vai saliktas, ar tīklveida dzīslojumu,
- zieda daļu skaits dalās ar 5, retāk ar 4,
- stumbrs, augam augot, paresninās, jo vadaudu kūlīši ir vaļēji — ar kambiju, kas nodrošina stumbra vai saknes sekundāro augšanu.
Tomēr ir jāatzīmē, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, mazpurenītēm ir tikai viena dīgļlapa, ceļtekām lokveida dzīslojums utt. Magnoliopsidi bieži vien satur dažādas specifiskas, atsevišķām dzimtām raksturīgas vielas (alkaloīdus, glikozīdus, ēteriskās eļļas, vitamīnus un citas), tāpēc tos bieži vien lieto medicīnā, kā ārstniecības augus. Klasē ir daudz dažādu endēmisku sugu.
Divdīgļlapju klasē ir apmēram 200 000 sugu un 280 dzimtu; Latvijā konstatētas 90 dzimtas un virs 1325 sugu.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]APG IV sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), divdīgļlapju vieta segsēkļu (Magnoliophyta jeb Angiospermae) kladifikācijā ir šāda:[1]
| Segsēkļi |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
"serdes" īstie divdīgļlapji (angļu: core eudicots)
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Agrākā klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrāk divdīgļlapju klasi dalīja 7 apakšklasēs (šajā uzskaitījumā iekļautas tikai Latvijā izplatītās dzimtas).
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
- Magnoliju apakšklase (Magnoliidae)
- Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
- Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)
- Raglapju dzimta (Ceratophyllaceae)
- rinda Piparu rinda (Piperales)
- Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae)
- Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
- Gundegu apakšklase (Ranunculidae)
- Gundegu rinda (Ranunculales)
- Gundegu dzimta (Ranunculaceae)
- Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
- Magoņu rinda (Papaverales)
- Magoņu dzimta (Papaveraceae)
- Gundegu rinda (Ranunculales)
- Burvjlazdu apakšklase (Hamamelididae)
- Dižskābaržu rinda (Fagales)
- Purvmiršu rinda (Myricales)
- Purvmiršu dzimta (Myricaceae)
- Neļķu apakšklase (Caryophyllidae)
- Sūreņu dzimta (Polygonacee)
- Naktsziežu dzimta (Nyctaginaceae)
- Portulaku dzimta (Portulacaceae)
- Neļķu dzimta (Caryophyllaceae)
- Balandu dzimta (Chenopodiaceae)
- Amarantu dzimta (Amaranthaceae)
- Sīkeglīšu dzimta (Elatinaceae)
- Limoniju dzimta (Plumbaginaceae)
- Dilēniju apakšklase (Dilleniidae)
- Viršu rinda (Ericales)
- Ēriku dzimta (Ericaceae)
- Ziemciešu dzimta (Pyrolaceae)
- Visteņu dzimta (Empetraceae)
- Prīmulu dzimta (Primulaceae)
- Malpīgiju rinda (Malpighiales)
- Asinszāļu dzimta (Clusiaceae) (Guttiferae)
- Vītolu dzimta (Salicaceae)
- rinda Brassicales
- Krustziežu dzimta (Brassicaceae) (Cruciferae)
- Vijolīšu dzimta (Violaceae)
- Klinšrožu dzimta (Cistaceae)
- Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae)
- Rezēdu dzimta (Resedaceae)
- Malvu dzimta (Malvaceae)
- Liepu dzimta (Tiliaceae)
- Timēliju dzimta (Thymelaeaceae)
- Viršu rinda (Ericales)
- Rožu apakšklase (Rosidae)
- Rožu rinda (Rosales)
- Gobu dzimta (Ulmaceae)
- Kaņepju dzimta (Cannabaceae)
- Nātru dzimta (Urticaceae)
- Rožu dzimta (Rosaceae)
- Pākšaugu rinda (Fabales)
- Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) (Leguminosae, Papilionaceae)
- Ziepenīšu dzimta (Polygalaceae)
- Santalu rinda (Santalales)
- Santalkoku dzimta (Santalaceae)
- Lorantu dzimta (Loranthaceae)
- Raseņu dzimta (Droseraceae)
- Biezlapju dzimta (Crassulaceae)
- Akmeņlauzīšu dzimta (Saxifragaceae)
- Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae)
- Atāleņu dzimta (Parnassiaceae)
- Hortenziju dzimta (Hydrangeaceae)
- Zaķskābeņu dzimta (Oxalidaceae)
- Gerāniju dzimta (Geraniaceae)
- Linu dzimta (Linaceae)
- Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae)
- Kļavu dzimta (Aceraceae)
- Balzamīņu dzimta (Balsaminaceae)
- Celastru dzimta (Celastraceae)
- Pabērzu dzimta (Rhamnaceae)
- Vīnkoku dzimta (Vitaceae)
- Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae)
- Vējmietiņu dzimta (Lythraceae)
- Ezerriekstu dzimta (Trapaceae)
- Naktssveču dzimta (Onagraceae)
- Halorāgu dzimta (Haloragaceae)
- Skujeņu dzimta (Hippuridaceae)
- Kizilu dzimta (Cornaceae)
- Arāliju dzimta (Araliaceae)
- Čemurziežu dzimta (Apiaceae) (Umbelliferae)
- Olīvu dzimta (Oleaceae)
- Rožu rinda (Rosales)
- Asteru apakšklase (Asteridae)
- Genciānu rinda (Gentianales)
- Nakteņu rinda (Solanales)
- Panātru rinda (Lamiales)
- Ūdenīšu rinda (Callitrichales)
- Ceļteku rinda (Plantaginales)
- Cūknātru rinda (Scrophulariales)
- Pulkstenīšu rinda (Campanulales)
- Rubiju rinda (Rubiales)
- Dipsaku rinda (Dipsacales)
- Kaliceru rinda (Calycerales)
- Asteru rinda (Asterales)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
|