Gunārs Janaitis
Gunārs Janaitis (1934–2022) bija latviešu fotogrāfs un grāmatu autors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1934. gada 12. decembrī Liepājā. Mācījās Auces pamatskolā, 14 gadu vecumā sāka nodarboties ar fotografēšanu, 1949. gada marta deportācijas laikā Auces stacijā slepus nofotografēja vilcienu ar deportētajiem.[1] Mācījās Rīgas Industriālajā politehnikumā, studēja Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē, no 1959. gada piedalījās izstādēs, bija fotokluba "Rīga" biedrs (1961–1984), viņa pirmā personālizstāde bija 1973. gadā. Ilgstoši strādāja laikrakstā "Literatūra un Māksla", nodibināja Latvijas profesionālo fotogrāfu asociāciju.
Miris 2022. gada 11. martā.[2]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gunārs Janaitis ilustrējis vairāk nekā 150 un mākslinieciski noformējis ap 50 grāmatu, tostarp:
- Perpendikulārā karote (1972, līdzautori Vitālijs Korotičs, Imants Ziedonis)
- "Vēsture un mūsdienas" (1985)
- grāmata "Latvijas fotomāksla" (kopā ar Pēteri Zeili)
- grāmata "Auce Tevi vārdā sauc" (2013)
- fotogrāfiju grāmata "Personības un laikmets" (2018)
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
- Triju Zvaigžņu ordenis (2014)
- Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ No fotogrāfa Gunāra Janaiša atvadoties. Annas Žīgures atvadu vārdi la.lv 2022. gada 17. martā
- ↑ In memoriam. Gunārs Janaitis 18.12.1934. – 11.03.2022. fotokvartals.lv 2022. gada 14. martā
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|