Ilga Šuplinska
| Ilga Šuplinska | |
|---|---|
 Ilga Šuplinska 2018. gadā | |
| 13. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2021. gada 8. jūnijs — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
|
Amatā 2018. gada 20. novembris — 2019. gada 31. janvāris | |
| Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre | |
|
Amatā 2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 3. jūnijs | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Kārlis Šadurskis |
| Pēctecis | Anita Muižniece |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1970. gada 16. aprīlī Dagda, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | Jaunā konservatīvā partija (2018—2021) |
| Tēvs | Jānis Šuplinskis |
| Māte | Valentīna Šuplinska |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ingars Gusāns |
| Bērni | 3 |
| Profesija | pedagoģe |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Ilga Šuplinska (iepriekšējā laulībā Ilga Muižniece, dzimusi 1970. gada 16. aprīlī Dagdā) ir latviešu literatūrzinātniece, pasniedzēja un politiķe, 13. Saeimas deputāte. Bijusi Latvijas izglītības un zinātnes ministre. No 2018. līdz 2021. gadam pārstāvējusi Jauno konservatīvo partiju.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1970. gada 16. aprīlī Dagdā grāmatvedes Valentīnas un veterinārārsta Jāņa Šuplinsku ģimenē.[1]
Skolas gaitas Ilga Šuplinska uzsāka Elejas vidusskolā, jo tēvs tajā laikā studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.[2] Vēlāk mācījās Dagdas vidusskolā, kur vadīja skolas komjaunatnes pirmorganizāciju, 1987. gadā publicējās laikrakstā "Komunisma Ausma".[3] 1988. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē, kur 1993. gadā ieguva kvalifikāciju filoloģes un latviešu valodas un literatūras pasniedzējas amatam, 1995. gadā ieguva maģistra grādu, bet 2003. gadā doktora grādu filoloģijā.[4]
1993. gadā uzsāka darbu Rēzeknes Augstskolā (tagad — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) kā Baltu filoloģijas katedras asistente, vēlāk kļūstot par augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāju un galveno sabiedrisko attiecību speciālisti. Divas reizes bija arī augstskolas Humanitāro zinātņu katedras vadītāja, kā arī vienu reizi vadīja tās Filoloģijas katedru.[5] No 2012. gada līdz 2016. gadam bija augstskolas zinātņu prorektore, bet no 2014. gada profesore akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātē.[6] Laikā, kad Šuplinska pildīja ministres pienākumus, viņa turpināja strādāt par akadēmijas vadošo pētnieci un profesori, kā arī turpināja strādāt Latgaliešu kultūras biedrībā, pildīja viceprezidentes pienākumus UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā un padomes locekles pienākumus Sabiedrības integrācijas fondā.[7]
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanās ceremonijā 2008. gadā atzīta par gada cilvēku,[8] bet 2016. gadā — par gada cilvēku kultūrā.[9] Šuplinska ir arī Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja.[10]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gadā Šuplinska piedalījās 2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanās, pārstāvot apvienoto Latgales partijas, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Reformu partijas, Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības sarakstu, taču domē netika ievēlēta.[6][11][12]
Jaunās konservatīvās partijas līderu Jāņa Bordāna un Jura Juraša aicināta,[13] no partijas saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā kandidēja 13. Saeimas vēlēšananās, esot arī partijas izglītības un zinātnes ministres amata kandidātei, un tika ievēlēta 13. Saeimā. 2018. gada 6. novembrī kļuva par Saeimas deputāti Jaunās konservatīvās partijas frakcijā, 20. novembrī sāka darbu Izglītības, kultūras un zinātnes un Ilgtspējīgas attīstības komisijās. 2019. gada 31. janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu
Izglītības un zinātnes ministre
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gada 23. janvārī Ilga Šuplinska kļuva par Latvijas izglītības un zinātnes ministri Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā.[14]
Šuplinskas vadībā ministrijas nozīmīgākais darbs bija augstskolu reforma, kuru gan augstākās izglītības iestādes kritizē un par kuru Saeima vēl nav nobalsojusi.[15] Visskaļākais ministres skandāls bija viņas neveiksmīgais mēģinājums no amata atbrīvot Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku.[16]
Pēc neoficiālu ziņu parādīšanās par to, ka kopā ar KPV LV valdības ministru nomaiņu Jaunā konservatīvā partija plāno arī izglītības un zinātnes ministres amatā vairs neatbalstīt Šuplinsku, kura tika uzskatīta par visnepopulārāko ministri valdībā,[17] partija kopā ar pārējiem koalīcijas partneriem 2021. gada 2. jūnijā apstiprināja, ka viņa tiks no ministres amata atbrīvota.[18] Jau pirms oficiālā atbrīvošanas paziņojuma Šuplinska bija izteikusies, ka, ja Jaunā konservatīvā partija viņu vairs ministres amatā neatbalstīs, viņa no partijas izstāsies,[19] un uzreiz pēc paziņojuma viņa arī uzrakstīja iesniegumu par partijas pamešanu.[13] Pēc tam viņas vietā ministres amatā 3. jūnijā stājās Anita Muižniece,[20] kamēr Šuplinska atgriezās 13. Saeimā, atgūstot iepriekš uz laiku nolikto deputāta mandātu un kļūstot par ārpusfrakciju deputāti.[21]
Personīgā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Precējusies ar mūziķi un filologu Ingaru Gusānu, kurš pazīstams arī ar skatuves vārdu Sovvaļnīks.[22] Ģimenē ir dēls un divas meitas, no kurām viena ir no iepriekšējām laulībām.[23] Lai gan ministres amata pildīšanās sākumā viņa dzīvoja Rēzeknē,[22] pašlaik Šuplinska dzīvo Rīgā.[24]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Lasītāji raksta: Zaļi dzīvot neaizliegsi!». Ezerzeme. 2010. gada 14. maijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ Lolita Lūse. «Izglītības ministre Ilga Šuplinska: «Kad piedzima jaunākā meita, man bija 47 gadi»». Santa, 2019. gada 29. martā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ Elmārs Barkāns. «Izglītības ministre Ilga Šuplinska neatkāpjas no vārdiem par patriotu nogānīšanu». Jauns.lv, 2019. gada 14. augustā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Ilga Šuplinska». Literatura.lv. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Ilga Šuplinska». Latgales dati. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.
- ↑ 6,0 6,1 «Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas biogrāfija». e-klase. 2021. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Šuplinska atstās JKP, ja partija viņu atsauks no ministres amata». tvnet.lv. 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «ILGA ŠUPLINSKA». Boņuks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «ILGA ŠUPLINSKA». Boņuks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Ilga Šuplinska». cvk.lv. CVK. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.
- ↑ «LATGALES PARTIJA, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Reformu partija", Latvijas Zaļā partija, "Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA"». cvk.lv. CVK. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Politiķe, kura negribēja būt politiķe — potenciālā izglītības ministre». DELFI. 2019. gada 11. janvārī. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.
- ↑ 13,0 13,1 Vita Anstrate. «Šuplinska izstājas no Jaunās konservatīvās partijas». Lsm.lv (LSM), 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Darbu sāk Krišjāņa Kariņa valdība». mk.gov.lv. Ministru kabinets. 2019. gada 23. janvārī. Skatīts: 2019. gada 25. janvārī.
- ↑ Paula Dēvica. «Strauji uz priekšu virzās augstskolu reforma; izglītības iestādes ar to īsti nav mierā». Lsm.lv (LSM), 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Šuplinska: Tiesai bija pārāk šaura izpratne par LU rektora vēlēšanām». Lsm.lv (LSM). 2019. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «LTV: «KPV LV» ministru vietā izskata Golubevas, Eglīša un Vitenberga kandidatūras». Lsm.lv (LSM). 2021. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ Madara Līcīte, Māris Klūga, Vita Anstrate. «Premjers: Koalīcijā būs četras partijas – bez «KPV LV»; būs arī jauna izglītības ministre». Lsm.lv (LSM), 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Ja Šuplinsku atcels no ministres amata, viņa atstās JKP». Lsm.lv (LSM). 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ Madara Līcīte. «Saeima apstiprina četrus jaunus ministrus Kariņa valdībā». Lsm.lv (LSM), 2021. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Šuplinska pamet JKP». DELFI. 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ 22,0 22,1 «Jaunā izglītības ministre joprojām dzīvo Rēzeknē un audzina 3 bērnus». #TautaRunā. 2019. gada 20. februārī. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ «Ministre Ilga Šuplinska par attiecībām: Man tāda karma - pie manis pievelkas trakie un alkoholiķi». Jauns.lv. 2019. gada 21. februārī. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
- ↑ Inta Mengiša. «Meita ar māti Rīgā, dēls pie tēva Rēzeknē - ministres Šuplinskas un rokera Sovvaļnīka pārsteidzošā ģimenes dzīve». Jauns.lv, 2021. gada 22. martā. Skatīts: 2021. gada 3. jūnijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ilga Šuplinska.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Kārlis Šadurskis |
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre 2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 3. jūnijs |
Pēctecis: Anita Muižniece |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||