Kapsaicīns
Kapsaicīns | |
---|---|
Kapsaicīna struktūrformula un molekulas modelis | |
Citi nosaukumi | 8-metil-N-vanilil-6-nonenamīds |
CAS numurs | 404-86-4 |
Ķīmiskā formula | C18H27NO3 |
Molmasa | 305,41 g/mol |
Kušanas temperatūra | 62-65 °C |
Viršanas temperatūra | 210-220 °C |
Šķīdība ūdenī | 0,0013 g/100 mL |
Kapsaicīns (CH3)2CHCH=CH(CH2)4CONHCH2C6H3-4-(OH)-3-(OCH3) ir Capsicum ģints augu čili piparu aktīvā viela. Tā ir kairinoša viela zīdītājiem, tai skaitā cilvēkam, izraisot dedzināšanas sajūtu ap vietu, kur viela nonāk tiešā saskarē ar audiem. Kapsaicīns un vēl daži citi ķīmiski savienojumi tiek saukti par kapsaicioīdiem un augos izstrādājas, iespējams, kā aizsardzības līdzekļi pret atsevišķiem zīdītājiem un sēnēm. Kapsaicīns ir nekaitīgs putniem, un tiek pieļauts, ka kapsaicīns augos ir attīstījies evolūcijas ceļā, jo zīdītājiem, atšķirībā no putniem, ir dzerokļi, kas čili piparu sēklas sašķaida un iznīcina, bet caur putnu gremošanas traktu sēklas iziet veselas un čili piparu sugu izplata tālāk.
Kapsaicīns tiek izmantots ēdienos un medicīnā. To izmanto kā aktīvo vielu piparu gāzē dumpinieku neitralizēšanai vai pašaizsardzībai.
Kapsaicīns tīrā veidā ir gaistoša, hidrofobiska, bezkrāsaina, nesaožama, kristāliska vai pat mīksta viela. Tā ir arī toksiska viela, un tā var nonākt organismā saskarē ar ādu vai ieelpota, tāpēc, ar to rīkojoties, jāizmanto aizsarglīdzekļi.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kapsaicīns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|