Karbīns
Karbīns ir viena no oglekļa alotropiskajām modifikācijām. Tā heksagonālo kristālrežģi veido taisnas, lineāras oglekļa atomu ķēdes:
- −(C≡C−C≡C−C≡C)n− (poliīna struktūra jeb α-karbīns)
- vai
- =(C=C=C=C=C=C)n= (polikumulēna struktūra jeb β-karbīns)
- −(C≡C−C≡C−C≡C)n− (poliīna struktūra jeb α-karbīns)
Karbīnā oglekļa atomi ir sp hibridizācijas stāvoklī. Katrs C atoms veido 2 σ saites un divas π saites.
α-Karbīnu sauc arī par lineāro acetilēna oglekli (Linear Acetylenic Carbon, LAC)[1] vai poliīnu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karbīns iegūts 1963. gadā, katalītiski oksidējot acetilēnu. To ieguvuši PSRS Zinātņu akadēmijas Elementorganisko savienojumu institūta ķīmiķi V. Koršaks, A. Sladkovs, V. Kasatočkins un J. Kudrjavcevs.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karbīns ir melna pulverveida viela, kam piemīt pusvadītāja īpašības. Tā blīvums ir 1,9 līdz 2,0 g/cm3.[2] Gaismas iedarbībā karbīna vadītspēja stipri samazinās, tādēļ to var izmantot fotoelementos. Karbīns ir cietāks par grafītu, bet daudz mīkstāks par dimantu. Karsējot līdz 2800 °C temperatūrai, karbīns pārvēršas par grafītu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alekseja Sladkova ogleklis - karbīna atklāšanas vēsture (krieviski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |