Lielākā daļa dzīvo Gruzijā, taču daudz gruzīnu ir arī Turcijas austrumos, Irānā, kā arī emigrācijā — īpaši Krievijā. Vairums gruzīnu ir pareizticīgie kristieši. Dažas gruzīnu etnogrāfiskās grupas vēsturiski tika pakļautas islamizācijai, piemērām, adžāri.
Gruzīnu tautības veidošanās sākās 1. tūkstošgades p.m.ē. pirmajos gadsimtos no ciltīm, kas atradās primitīvo kopienu attiecību sabrukuma un cilšu apvienību rašanās stadijā, un tika pabeigta galvenokārt mūsu ēras 6.-12. gadsimtā.
Kristiešu kopienas mūsdienu Gruzijas teritorijā parādījās jau 3. gadsimtā.
Megreļi: Etnogrāfiskā grupa, kas dzīvo Gruzijas rietumos, galvenokārt Samegrelas reģionā. Viņi runā megreļu valodā, kas ir viena no kartvelu valodām.
Svaneti: Dzīvo augstkalnu reģionā Svanetijā Gruzijas ziemeļrietumos. Viņi runā svanu valodā, kas arī pieder pie kartvelu valodām.
Adžāri: Dzīvo Adžārijas reģionā Gruzijas dienvidrietumos. Atšķiras ar savām musulmaņu tradīcijām un Osmaņu impērijas kultūras ietekmi, lai gan ievērojama daļa adžāru mūsdienās piekopj pareizticīgo kristietību.
Tušīni: Dzīvo augstkalnu rajonos Tušetijā Gruzijas ziemeļaustrumos. Saglabājuši senās tradīcijas un paražas, kā arī unikālas arhitektūras būves.
Hevsuri: Dzīvo Hevsuretijas reģionā Gruzijas ziemeļaustrumos.
Pšavi: Dzīvo Pšavijas reģionā, kas robežojas ar Hevsuretiju.
Lazi: Apdzīvo Gruzijas dienvidrietumu rajonus un piegulošās Turcijas teritorijas. Viņi runā lazu valodā, kas ir tuvu megreļu valodai.
Gruzija 3 224 564 (2023)
Krievija 112 765 (2021)
Turcija 162 000
Irāna 70 000
Grieķija 44 272
Apvienotā Karaliste 34 199 (2001)
Kazahstāna 5394 (2021)
Latvija 1355 (2023)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gruzīni.
