Simtkāji
| Simtkāji | |
|---|---|
 Parastā kaulene (Lithobius forficatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Daudzkāji (Myriapoda) |
| Klase | Simtkāji (Chilopoda) |
| Sinonīmi | |
| Lūpkāji | |
| Iedalījums | |
 Simtkāji Vikikrātuvē | |
Simtkāji jeb lūpkāji (Chilopoda) ir daudzkāju apakštipa klase (reizēm apakšklase).
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plēsēji, uzbrūk sliekām, kukaiņiem. Ātri pārvietojas, medī parasti naktīs.
Simtkāju taustekļi ir gari un pavedienveida ar vienādiem posmiem. Žokļu aparātu veido neposmotu augšžokļu pāris un divi pāri apakšžokļu. Apakšžokļu pāri savienoti pa viduslīniju. Otrā pāra apakšžokļi kājveida, to distālā daļa funkcionē kā taustekļi. Saliktā acs parasti sastāv no irdeni izvietotām fasetēm. Viduklis nodalījumos nesadalās. Pirmajam vidukļa segmentam ir posmainas sirpjveida ekstremitātes, kas nobeidzas ar smaili, kuras galā atrodas indes dziedzera atvere. Šis pārveidoto kāju pāris izveido spēcīgas knaibles, kas raksturīgas simtkāju klasei. Vidukļa segmentu 19 līdz daudzi desmiti. Vidukļa segmentācija dažos gadījumos homonoma (viduklis sastāv no vienādiem segmentiem); citos gadījumos tā heteronoma — lielie segmenti mijas ar īsākiem, kuriem nav stigmu. Segmentiem ir labi attīstītas pleiras (sānu daļas). Stigmas parasti uz pleirām. Traheju sistēma labi attīstīta. Uz vidukļa priekšpēdējā segmenta kā tēviņam, tā mātītēm ir nepāra dzimumatvere; trešais kaudālais segments dzimumatveru priekšā ar kāju rudimentiem, kas pārvērtušies par ārējiem dzimuma piedēkļiem.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 3500 simtkāju sugas. Latvijā sastopamas 13 sugas.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Simtkāji |
- Latvijas simtkāju sugas Arhivēts 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.
|