Emanuels Žans Mišels Frederiks Makrons (franču: Emmanuel Jean-Michel Frédéric Macron; dzimis 1977. gada 21. decembrī) ir Francijaspolitiķis un pašreizējais prezidents, Andoras līdzprincis, kādreizējais ierēdnis un investīciju baņķieris.
2004. gadā kļuva par finanšu inspektoru Inspection générale des finances, pēc tam — investīciju baņķieri Rothschild & Cie Banque. No 2014. līdz 2016. gadam bija Francijas ekonomikas ministrs. Atkāpās no amata, lai startētu 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās. 2016. gada aprīlī dibinājis partiju "Uz priekšu, Republika!". Vēlēšanās Makrons uzvarēja un otrajā kārtā ieguva 66,1% balsu. 2017. gada 14. maijā tika inaugurēts prezidenta amatā. Viņš ir jaunākais Francijas līderis kopš Napoleona, stājies amatā 39 gadu vecumā.[1] E. Makrons ir arī jaunākais prezidents Francijas vēsturē.[2]
2017. gada 15. maijā Makrons iecēla Eduardu Filipu, kurš bija Francijas ziemeļu ostas pilsētas Havras mērs un Francijas parlamenta deputāts, par valsts premjerministru.[3] Tajā pašā dienā viņš devās vizītē, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, un viņi nolēma ekonomiski un politiski stiprināt Eiropas Savienību, kā arī apliecināja abu valstu attiecības.[4] 17. maijā Makrons tikās ar Eiropadomes vadītāju Donaldu Tusku. Sanāksmē viņi pauda atbalstu Eiropas Savienības un eirozonas stiprināšanai. Tajā pašā dienā tika prezentēta jaunā Francijas valdība, ko vadīja E. Filips, taču vairāki ministri tika iesaistīti skandālos un radās nepieciešamība veidot jaunu valdību.[5][6][7][8] Tā tika izveidota 21. maijā.
18. maijā tika sarīkota telefona saruna starp Francijas prezidentu un Krievijas prezidentuVladimiru Putinu. Abu valstu līderi atbalstīja sadarbību aktuālajos starptautiskajos jautājumos. Viņi atzīmēja turpmākās sadarbības nozīmi konflikta atrisināšanā Ukrainas austrumos.[9][10] 25. maijā, NATO samitā, Makrons tikās ar ASV prezidentuDonaldu Trampu, ar kuru viņš apsprieda daudzas tēmas, arī cīņu pret terorismu.[11] Tajā pašā dienā viņš tikās ar Turcijas prezidentuRečepu Erdoganu. Sanāksmē abu valstu līderi runāja par saspīlēto ES un Turcijas attiecību uzlabošanu, kā arī par situāciju Sīrijā un Irākā. Sanāksmē tika atzīmēta sadarbība cīņā pret tādām teroristu organizācijām kā Islāma valsts un Kurdistānas Strādnieku partiju, kura ir aizliegta Turcijā. Abu valsti līderi arī norunāja palielināt tirdzniecību starp abām valstīm līdz 20 miljardiem eiro.[12]
29. maijā Makrons uzņēma Krievijas prezidentu Vladimira Putinu Versaļā. Tikšanās notika Versaļas pilī. Tajā abi līderi apsprieda situāciju Sīrijā, konfliktu austrumu Ukrainā un attiecības starp Franciju un Krieviju. Makrons iestājās par mieru Sīrijā un aicināja meklēt politisku risinājumu, lai to īstenotu. Makrons piedāvāja sadarboties ar Putinu cīņā pret "Islāma valsti", kā arī teica, ka atbalsta "demokrātisku pāreju", kas "saglabātu Sīrijas valsti".[13]
Amjēna, Francija
