2016. gads kosmonautikā
| Notikumi kosmonautikā: | 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. |
| Notikumi pasaulē: | 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. |
Šeit apkopoti 2016. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
| ← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Vispārēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2016. gadā Krievijā un Ķīnā atklāti jauni kosmodromi: Vostočnij un Venčanas pavadoņu palaišanas centrs. Abi izvietoti tā, lai savas valsts teritorijā būtu pēc iespējas tuvāk ekvatoram.
Septembrī peldošā platforma Odyssey pārdota Krievijas aviācijas grupai S7 Group.
Decembrī paziņots, ka navigācijas sistēma Galileo uzsākusi darbību.
Kosmiskie nesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķīnā izmēģinātas jaunas nesējraķetes: vidējas kravnesības Chang Zheng 7 un smago Chang Zheng 5 (celtspēja zemā orbītā ~ 20 t).
ASV notika raķetes Antares 230 pirmais starts.
Indija veica RLV-TD projekta izmēģinājumus ar caurplūdes reaktīvie dzinējoem.
Aprīlī nesējraķetes Falcon 9 pirmo pakāpi pirmoreiz izdevās nosēdināt uz okeāna platformas.
2016. gadā notika trīs nesējraķešu avārijas. Augustā avarēja Ķīnas Chang Zheng 4C. Septembrī, gatavojoties dzinēju pirmsstarta testa iedarbināšanai, degvielas uzpildes laikā eksplodēja nesējraķete Falcon 9 v1.2. SpaceX vadītājs Īlons Masks šīs kļūmes cēloņa atrašanu atzina par vissarežģītāko no visām avārijām. Arī decembrī Krievijas raķetes Sojuz-U avārijas (tika zaudēts kravas kuģis Progress MS-04) cēloņa atrašana nebija vienkārša. To līdz gada beigām neizdevās atrisināt.
Kosmosa pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starpplanētu zondes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Martā palaista ESA un Roskosmos Marsa zonde ExoMars Trace Gas Orbiter. Oktobrī tā iegāja Marsa orbītā, bet nolaižamais aparāts Schiaparelli cieta avāriju.
Jūlijā NASA zonde Juno iegāja Jupitera orbītā.
Septembrī zonde Rosetta tika novadīta uz Čurjumova—Gerasimenko komētas virsmas, tādējādi beidzot tās misiju.
Kosmiskās observatorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Februārī palaista Japānas astronomiskā observatorija Hitomi. Aprīlī palaista Krievijas orbitālā observatorija Mihailo Lomonosov
Citi pētnieciskie pavadoņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augustā palaists Ķīnas zinātniskais pavadonis Mozi, kas paredzēts kvantu fizikas eksperimentiem.
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2016. gadā Ķīna palaida orbitālo laboratoriju Tiangong 2. To sasniedza kosmosa kuģis Shenzhou 11, un divi kosmonauti stacijā uzturējās mēnesi.
Krievija uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) apkalpes maiņai nosūtīja četrus Sojuz kosmosa kuģus, sākot ekspluatēt jaunas modifikācijas kuģi Sojuz MS. Uz SKS Krievija palaida trīs kravas kuģus Progress MS, bet viens no tiem Progress MS-04 nesasniedza staciju nesējraķetes avārijas dēļ. ASV palaisti četri kravas kuģi: divi Dragon un divi Cygnus divi.
Aprīlī uz SKS nogādāta eksperimentāls izplešams stacijas modulis BEAM.
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. janvāris:
- SKS-46: Timotijs Kopra un Timotijs Pīks veica iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis BELINTERSAT-1.
- 17. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 palaists okeanogrāfijas pavadonis Jason-3.
- 20. janvāris — ar nesējraķeti PSLV-XL palaists navigācijas pavadonis IRNSS-1E.
- 22. janvāris — izmēģinājumu lidojumā palaista suborbitālā transportsistēma New Shepard; uz zemes mīksti nosēdās gan kapsula, gan raķešpakāpe; izmantota tā pati raķete un kapsula, kas 2015. gada novembrī.
- 27. janvāris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaists sakaru pavadonis Intelsat 29e.
- 29. janvāris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Eutelsat 9B.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3C/YZ-1 palaists navigācijas pavadonis Beidou M3-S.
- 4. februāris — SKS-46: Jurijs Maļenčenko un Sergejs Volkovs veica iziešanu kosmosā.
- 5. februāris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists navigācijas pavadonis USA-266 (GPS IIF-12).
- 7. februāris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b/Fregat palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2514 (GLONASS-M);
- ar nesējraķeti Unha palaists pavadonis Kwangmyŏngsŏng-4.
- 10. februāris — ar nesējraķeti Delta IV Medium+(5,2) palaists militārais pavadonis USA-267 (NROL-45, Topaz 4).
- 16. februāris — ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM palaists Zemes tālizpētes pavadonis Sentinel-3A.
- 17. februāris — ar nesējraķete H-IIA 202 palaista astronomiskā observatorija Hitomi (Astro-H), pavadoņi ChubuSat-2, ChubuSat-3, Horyu-4.
- 19. februāris — kravas kuģis Cygnus OA-4 atvienots no SKS.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. marts — SKS-46: kosmosa kuģis Sojuz TMA-18M (apkalpe Sergejs Volkovs, Mihails Korņijenko un Skots Kelijs) atvienojās no SKS un nolaidās uz Kazahstanas teritorijā.
- 4. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.2 palaists sakaru pavadonis SES-9.
- 9. marts — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaists sakaru pavadonis EUTELSAT 65 West A.
- 10. marts — ar nesējraķeti PSLV-XL palaists navigācijas pavadonis IRNSS-1F.
- 13. marts — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists Zemes tālizpētes pavadonis Resurs-P № 3.
- 14. marts — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists Marsa pavadonis ExoMars Trace Gas Orbiter un nolaižamais aparāts Schiaparelli.
- 18. marts — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-20M; apkalpe Aleksejs Ovčiņins, Oļegs Skripočka, Džefrijs Viljamss.
- 19. marts — kosmosa kuģis Sojuz TMA-20M saslēdzās ar SKS.
- 23. marts — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists kravas kuģis Cygnus OA-6 ar nanopavadoņiem Flock-2e un Diwata-1.
- 24. marts — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists militārais pavadonis Kosmos-2515 (Bars-M).
- 26. marts — kravas kuģis Cygnus OA-6 pieslēgts pie SKS.
- 29. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists navigācijas pavadonis Beidou I6.
- 30. marts — kravas kuģis Progress M-29M atvienojās no SKS.
- 31. marts — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-02.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. aprīlis:
- izmēģinājumu lidojumā palaista suborbitālā transportsistēma New Shepard; uz zemes mīksti nosēdās gan kapsula, gan raķešpakāpe; tā pati raķete un kapsula pirms tam veikusi divus lidojumus;
- kravas kuģis Progress MS-02 saslēdzās ar SKS.
- 5. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists eksperimentu pavadonis Shijian 10.
- 8. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.2 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-8 un izplešams stacijas modulis BEAM; raķetes pirmo pakāpi pirmoreiz izdevās nosēdināt uz okeāna platformas.
- 10. aprīlis — kravas kuģis SpaceX CRS-8 pieslēgts pie SKS.
- 18. aprīlis — pavadoņa Shijian 10 nolaižamais aparāts nolaidās Ķīnas teritorijā.
- 25. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-STA/Fregat palaists Zemes tālizpētes pavadonis Sentinel-1B, pavadoņi MICROSCOPE, AAUSAT4, e-st@r-II, OUFTI-1.
- 28. aprīlis — no Vostočnij kosmodroma veikts pirmais starts: ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Volga palaista orbitālā observatorija Mihailo Lomonosov un pavadoņi Aist-2D, SamSat-218.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.2 palaists sakaru pavadonis JCSAT-14.
- 11. maijs — kravas kuģis SpaceX CRS-8 atvienots no SKS; tā nolaižamais aparāts nolaidās Klusajā okeānā.
- 15. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists pavadonis Yaogan 30.
- 16. maijs — no SKS palaisti pavadoņi MinXSS 1, CADRE, STMSat 1, Nodes 1, Nodes 2.
- 17. maijs — no SKS palaisti pavadoņi Flock-2e' 1, Flock-2e' 2, Flock-2e 1, Flock-2e 2, Flock-2e' 3, Flock-2e 4.
- 18. maijs — no SKS palaisti pavadoņi Flock-2e' 4, Flock-2e 3, Lemur-2 Theresacondor, Lemur-2 Kane, Lemur-2 Nick-Allain, Lemur-2 Jeff.
- 23. maijs — suborbitālā lidojumā izmēģināts kosmoplāna prototips RLV-TD.
- 24. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-STB/Fregat palaisti navigācijas pavadoņi Galileo 13 un Galileo 14.
- 27. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.2 palaists sakaru pavadonis Thaicom 8.
- 29. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b/Fregat palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2516 (GLONASS-M).
- 30. maijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis Ziyuan III-02 un nanopavadoņi ÑuSat-1, ÑuSat-2;
- no SKS palaisti pavadoņi Flock-2e 5, Flock-2e 6.
- 31. maijs — no SKS palaisti pavadoņi Flock-2e 7, Flock-2e 8, Flock-2e' 5, Flock-2e' 6, Flock-2e' 7, Flock-2e' 8, Flock-2e 9, Flock-2e 10.
- 1. jūnijs — no SKS palaisti pavadoņi Flock-2e 11, Flock-2e 12, Flock-2e' 9, Flock-2e' 10.
- 2. jūnijs — no SKS palaisti pavadoņi Flock-2e' 11, Flock-2e' 12.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. jūnijs — ar nesējraķeti Rokot-KM palaists militārais ģeodēzijas pavadonis Kosmos-2517 (GEO-IK-2 № 2).
- 9. jūnijs — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Intelsat 31.
- 11. jūnijs — ar nesējraķeti Delta IV Heavy palaists militārais pavadonis USA-268 (NROL-37).
- 12. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3C palaists navigācijas pavadonis Beidou G7.
- 14. jūnijs — kravas kuģis Cygnus OA-6 atvienots no SKS.
- 15. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.2 palaisti sakaru pavadoņi EUTELSAT 117 West B un ABS-2A.
- 18. jūnijs:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-19M ar kosmonautiem J. Maļenčenko, T. Kopru un T. Pīku atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi EchoStar XVIII un BRIsat.
- 19. jūnijs — izmēģinājumu lidojumā palaista suborbitālā transportsistēma New Shepard; uz zemes mīksti nosēdās gan kapsula, gan raķete.
- 21. jūnijs — no kravas kuģa Cygnus OA-6 palaisti nanopavadoņi Lemur-2-Cubecheese, Lemur-2-Bridgeman, Lemur-2-Nate, Lemur-2-DrMuzz.
- 22. jūnijs:
- ar nesējraķeti PSLV-XL palaists Zemes tālizpētes pavadonis CartoSat-2C, pavadoņi GHGsat, M3MSat, SkySat-C1, BIROS, SathyabamaSat, Swayam, LAPAN-A3, Flock-2p 1, Flock-2p 2, Flock-2p 3, Flock-2p 4, Flock-2p 5, Flock-2p 6, Flock-2p 7, Flock-2p 8, Flock-2p 9, Flock-2p 10, Flock-2p 11, Flock-2p 12;
- kravas kuģis Cygnus OA-6 novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 24. jūnijs — ar nesējraķeti Atlas V/551 palaists militārais sakaru pavadonis MUOS 5.
- 25. jūnijs — nesējraķetes Chang Zheng 7 pirmajā startā un pirmajā startā no Venčanas pavadoņu palaišanas centra palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts DFFC un pavadoņi Aoxiang Zhixing, Aolong 1, Tiange Feixingqi 1, Tiange Feixingqi 2; ar neatvienojamu no raķetes pēdējās pakāpes aparātu ZGZ Shiyan Zhuangzhi tika izmēģināta degvielas pārsūknēšana.
- 26. jūnijs — nolaižamais aparāts DFFC veica nolaišanos Ķīnas teritorijā.
- 29. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists pavadonis Shijian 16-02.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — testēšanas nolūkos kravas kuģis Progress MS-01 atvienots no SKS un pēc tam saslēdzās ar to.
- 3. jūlijs — kravas kuģis Progress MS-01 atvienots no SKS, novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 5. jūlijs — zonde Juno iegāja Jupitera orbītā.
- 7. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists jaunas modifikācijas kosmosa kuģis Sojuz MS-01 ar kosmonautiem Anatoliju Ivaņišinu, Takuju Oniši, Ketlīnu Rubinsu.
- 9. jūlijs — kosmosa kuģis Sojuz MS-01 saslēdzās ar SKS.
- 16. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress MS-03.
- 18. jūlijs — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.2 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-9.
- 19. jūlijs — kravas kuģis Progress MS-03 saslēdzās ar SKS.
- 20. jūlijs — kravas kuģis SpaceX CRS-9 saslēgts ar SKS.
- 28. jūlijs — ar nesējraķeti Atlas V/421 palaists militārais pavadonis USA-269 (NROL-61).
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaists mobilo sakaru pavadonis Tiantong-1 01.
- 9. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 3.
- 14. augusts — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.2 palaists sakaru pavadonis JCSAT-16.
- 15. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists zinātniskais pavadonis Mozi (QUESS) un pavadoņi Lixing-1, 3Cat 2.
- 19. augusts:
- ar nesējraķeti Delta IV Medium+(4,2) palaisti militārie pavadoņi USA-270 un USA-271 (AFSPC 6);
- SKS-48: Džefrijs Viljamss un Ketlīna Rubinsa veica iziešanu kosmosā.
- 24. augusts — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Intelsat 33e un Intelsat 36.
- 26. augusts — kravas kuģis SpaceX CRS-9 atvienots no SKS un nolaidās Klusajā okeānā.
- 29. augusts — RLV-TD projektam izmēģināti caurplūdes reaktīvie dzinēji (eksperiments SPEX).
- 31. augusts — nesējraķetes Chang Zheng 4C avārijā zaudēts pavadonis Gaofen 10.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris:
- gatavojoties dzinēju pirmsstarta testa iedarbināšanai, eksplodēja nesējraķete Falcon 9 v1.2, zaudēts sakaru pavadonis AMOS-6;
- SKS-48: Džefrijs Viljamss un Ketlīna Rubinsa veica iziešanu kosmosā.
- 6. septembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-20M atvienojās no SKS.
- 7. septembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-20M (apkalpe Aleksejs Ovčiņins, Oļegs Skripočka, Džefrijs Viljamss) nolaidās Kazahstānas teritorijā.
- 8. septembris:
- ar nesējraķeti GSLV palaists meteoroloģiskais pavadonis INSAT-3DR;
- ar nesējraķeti Atlas V/411 palaista asteroīda zonde OSIRIS-REx.
- 13. septembris — ar nesējraķeti Shavit-2 palaists militārais pavadonis Ofek-11.
- 14. septembris — no SKS palaisti nanopavadoņi Flock-2e' 13, Flock-2e' 14, Flock-2e' 15, Flock-2e' 16.
- 15. septembris:
- no SKS palaisti nanopavadoņi Flock-2e' 17, Flock-2e' 18, Flock-2e' 19, Flock-2e' 20;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2F/G palaista orbitālā stacija Tiangong 2 un pavadonis BanXing 2.
- 16. septembris — ar nesējraķeti Vega palaisti pavadoņi PerúSat 1, SkySat 4, SkySat 5, SkySat 6, SkySat 7.
- 26. septembris — ar nesējraķeti PSLV-G palaisti pavadoņi ScatSat-1, Alsat-1B, Alsat-2B, BlackSky Pathfinder 1, Pratham, CanX 7, Alsat-1N, PISat.
- 27. septembris — Krievijas aviācijas grupa S7 Group parakstīja līgumu par peldošās platformas Odyssey un tās infrastruktūras pirkšanu no konsorcija Sea Launch.
- 30. septembris — zonde Rosetta beidza darbību, to novadot uz Čurjumova—Gerasimenko komētas virsmas.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. oktobris:
- izmēģināta suborbitālā kuģa New Shepard kapsulas glābšanas sistēma;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Sky Muster II (NBN-Co 1B) un GSAT-18.
- 14. oktobris — kravas kuģis Progress MS-02 atvienojās no SKS, nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 16. oktobris:
- Marsa nolaižamais aparāts Schiaparelli atvienojās no zondes ExoMars TGO;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2F palaists kosmosa kuģis Shenzhou 11, apkalpe Dzjins Haipens un Čeņs Duns.
- 17. oktobris — nesējraķetes Antares 230 pirmajā startā palaists kravas kuģis Cygnus OA-5.
- 18. oktobris — kosmosa kuģis Shenzhou 11 saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong 2.
- 19. oktobris:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-02, apkalpe: Sergejs Rižikovs, Andrejs Borisenko, Šeins Kimbro;
- zonde ExoMars TGO iegāja orbītā ap Marsu;
- ar nolaižamo aparātu Schiaparelli zaudēti sakari īsi pirms nosēšanās uz Marsa virsmas.
- 21. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz MS-02 saslēdzās ar orbitālo staciju SKS.
- 22. oktobris — no orbitālās laboratorijas Tiangong 2 palaists pavadonis BanXing 2.
- 23. oktobris — kravas kuģis Cygnus OA-5 saslēgts ar orbitālo staciju SKS.
- 30. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz MS-01 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. novembris — ar nesējraķeti H-IIA palaists meteoroloģiskais pavadonis Himawari 9.
- 3. novembris — nesējraķetes Chang Zheng 5 pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaists tehnoloģiju pavadonis Shijian 17.
- 9. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaisti tehnoloģiju eksperimentu pavadoņi XPNAV 1 un Xiaoxiang 1, kā arī no pēdējās pakāpes neatdalāmas kravas CAS 2T un KS 1Q.
- 11. novembris:
- ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists Zemes tālizpētes pavadonis Worldview 4 un nanopavadoņi Prometheus 2.1, Prometheus 2.2, AeroCube 8C, AeroCube 8D, RAVAN, OptiCube 4, CELTEE 1;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists tālizpētes pavadonis Yunhai 1.
- 17. novembris:
- kosmosa kuģis Shenzhou 11 atvienojās no Tiangong 2;
- ar nesējraķeti Ariane 5 ECA palaisti navigācijas pavadoņi Galileo 15, Galileo 16, Galileo 17, Galileo 18;
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-03, apkalpe: Oļegs Novickis, Tomā Peskjē, Pegija Vitsone.
- 18. novembris — kosmosa kuģis Shenzhou 11 nolaidās uz zemes.
- 19. novembris:
- ar nesējraķett Atlas V/541 palaists meteoroloģiskais pavadonis GOES-R;
- kosmosa kuģis Sojuz MS-03 saslēdzās ar SKS.
- 21. novembris — kravas kuģis Cygnus OA-5 atvienojās no SKS.
- 22. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3C palaists sakaru pavadonis Tianlian I-04.
- 25. novembris — no SKS palaisti nanopavadoņi Lemur-2 14 un Lemur-2 15.
- 25. novembris — no SKS palaisti nanopavadoņi Lemur-2 16 un Lemur-2 17.
- 27. novembris — kravas kuģis Cygnus OA-5 novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. decembris — nesējraķetes Sojuz-U avārijā zaudēts kravas kuģis Progress MS-04.
- 5. decembris — ar nesējraķeti Vega palaists militārais Zemes tālizpētes pavadonis Göktürk-1.
- 7. decembris:
- ar nesējraķeti PSLV-G palaists pavadonis Resourcesat-2A;
- ar nesējraķeti Delta IV Medium+(5,4) palaists militārais sakaru pavadonis USA-272 (WGS-8).
- 9. decembris — ar nesējraķeti H-IIB palaists kravas kuģis Kounotori 6 ar nanopavadoņiem AOBA-VeloxIII, TuPOD, EGG, ITF 2, STARS C, FREEDOM, WASEDA-SAT3, TechEdSat-5 un četriem Lemur-2.
- 10. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/G2 palaists meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 4A.
- 13. decembris — kravas kuģis Kounotori 6 pieslēgts pie SKS.
- 15. decembris — ar nesējraķeti Pegasus-XL palaisti meteoroloģiskie pavadoņi CYGNSS A, CYGNSS B, CYGNSS C, CYGNSS D, CYGNSS E, CYGNSS F, CYGNSS G, CYGNSS H.
- 18. decembris — ar nesējraķeti Atlas V/431 palaists sakaru pavadonis EchoStar 19.
- 19. decembris — no SKS palaists nanopavadonis STARS C (Hagoromo).
- 20. decembris — ar nesējraķeti Epsilon palaists pētniecības pavadonis Arase.
- 21. decembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis TanSat un mikropavadoņi Spark-01, Spark-02;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Star One D1, JCSAT-15.
- 28. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti pavadoņi Superview 1, Superview 2, Bayi Kepu 1.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. februāris — Edgars Mičels (Edgar Mitchell), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
- 23. februāris — Donalds Viljamss (Donald E. Williams), ASV kosmonauts (dzimis 1942. gadā)
- 20. augusts — Oleksandrs Nehoda (Олександр Олексійович Негода), Ukrainas inženieris, kosmosa nozares amatpersona (dzimis 1949. gadā)
- 5. septembris — Dueins Greivlins (Duane Graveline), ASV kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1931. gadā)
- 16. septembris — Anatolijs Dedkovs (Анатолий Иванович Дедков), PSRS kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1944. gadā)
- 20. septembris — Džons Garmens (John Garman), ASV inženieris (dzimis 1944. gadā)
- 3. oktobris — Vitālijs Dogužijevs (Виталий Хуссейнович Догужиев), PSRS, Krievijas amatpersona (dzimis 1935. gadā)
- 8. decembris — Džons Glenns (John Glenn), ASV kosmonauts (dzimis 1921. gadā)
- 23. decembris — Pīrss Sellerss (Piers John Sellers), ASV kosmonauts (dzimis 1955. gadā)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||