Džekijs Stjuarts
 Stjuarts 2014. gadā
| ||
| Personas dati | ||
| Dzimis | 1939. gada 11. jūnijā Miltona, Skotija, Apvienotā Karaliste
| |
| Pārstāvētā valsts | Apvienotā Karaliste
| |
| Formula 1 karjera | ||
| Sezonas | 1965—1973 | |
| Sacīkstes | 100 (99 starti) | |
| Čempiona tituli | 3 (1969, 1971, 1973) | |
| Uzvaras posmos | 27 | |
| Pjedestāli posmos | 43 | |
| Pole position | 17 | |
| Ātrākie apļi | 15 | |
| Pirmās sacīkstes | 1965. gada Dienvidāfrikas Grand Prix | |
| Pirmā uzvara | 1965. gada Itālijas Grand Prix | |
| Pēdējā uzvara | 1973. gada Vācijas Grand Prix | |
| Pēdējās sacīkstes | 1973. gada ASV Grand Prix | |
Sers Džons Jangs Stjuarts (angļu: Sir John Young Stewart; dzimis 1939. gada 11. jūnijā), pazīstams kā Džekijs Stjuarts (angļu: Jackie Stewart) ir bijušais skotu autosacīkšu braucējs. Savā sportista karjerā kļuva par trīskārtēju Formula 1 pasaules čempionu, izcīnot titulu 1969., 1971. un 1973. gadā. Pēc karjeras beigām 1990. gadu nogalē vadīja Stewart Grand Prix komandu.
Džekijs Stjuarts ir pēdējais dzīvais 1960. gadu Formula 1 pasaules čempions, kā arī vecākais dzīvais Formula 1 sacīkstes uzvarētājs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Džekijs Stjuarts piedzima 1939. gada 11. jūnijā Miltonas ciemā Skotijā 25 km attālumā no Glāzgovas. Viņa tēvs amatieru līmenī piedalījās motociklu sacensībās, bet viņa vecākais brālis Džimijs (1931–2008) nodarbojās ar autosportu un piedalījās vienā Formula 1 pasaules čempionāta posmā. Stjuarts jaunībā nodarbojās ar māla baložu šaušanu. Viņš mēģināja kvalificēties 1960. gada olimpiskajām spēlēm Romā, taču Lielbritānijas komandas atlasē palika 3. vietā.[1]
1964. gadā Stjuarts piedalījās Lielbritānijas Formula 3 (F3) čempionātā Tyrrell komandas sastāvā. Sezonas gaitā viņš neuzvarēja tikai divos posmos, un viņam vairākkārt tika piedāvāta dalība Formula 1 (F1) pasaules čempionātā.[2] 1965. gadā viņš debitēja F1 BRM komandas sastāvā. Savā pirmajā sezonā viņš piecos no deviņiem posmiem finišēja labāko trijniekā, tostarp, uzvarot Itālijas Grand Prix. 1966. gads viņam bija mazāk veiksmīgs. Beļģijas Grand Prix Stjuarts piedzīvoja avāriju, kuras dēļ viņam nācās izlaist nākamo posmu. Pēc šīs avārijas Stjuarts sāka cīnīties par drošības uzlabošanu autosportā.[3] Tajā pašā gadā viņš savā pirmajā mēģinājumā gandrīz uzvarēja Indianapolis 500.[4] Desmit apļus pirms finiša Stjuarts bija vadībā par apli, taču bija spiests izstāties tehniska defekta dēļ.
Pēc vēl vienas neveiksmīgas sezonas BRM sastāvā Stjuarts 1968. gadā pievienojās Matra komandai.[4] To vadīja Kens Tirels, ar kuru Stjuarts bija sadarbojies F3. Šajā sezonā viņš uzvarēja trijos pasaules čempionāta posmos. Par spīti tam, ka Stjuarts traumas dēļ izlaida divas sacīkstes, viņš līdz sezonas beigām cīnījās par čempiona titulu. 1969. gadā Stjuarts un Matra dominēja, un vairākos posmos viņš uzvarēja ar vismaz viena apļa pārsvaru. Viņš uzvarēja sešos no 11 sezonas posmiem, un pirmo reizi kļuva par pasaules čempionu.
1970. gadā Matra vēlējās sākt lietot savus dzinējus, bet Tirels un Stjuarts vēlējās palikt pie Cosworth dzinējiem. Tā rezultātā Tirels beidza sadarbību ar Matra un sāka darbu pie savas šasijas. Lielāko sezonas daļu Tyrrell komanda un Stjuarts brauca ar March šasiju, līdz augustā debitēja Tyrrell 001.[4] 1971. gadā Stjuarts ar Tyrrell-Cosworth otro reizi kļuva par pasaules čempionu, atkal uzvarot sešos posmos no 11. Stjuarts to paveica par spīti tam, ka togad sirga ar mononukleozi.[5] 1972. gadā viņš gastrīta dēļ nepiedalījās Beļģijas Grand Prix, un sezonas kopvērtējumā bija 2. vietā.
1973. gada sākumā Stjuarts nolēma, ka šī būs viņa pēdējā sezona. Viņš togad trešo un pēdējo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, un noslēdza karjeru ar 27 izcīnītām uzvarām, kas tolaik bija rekords. Stjuarts bija iecerējis noslēgt karjeru pēc sezonas pēdējā posma ASV Grand Prix, kas būtu 100. pasaules čempionāta posms viņa karjerā. Šo sacensību treniņbraucienos gāja bojā Stjuarta komandas biedrs Fransuā Sevērs, tādēļ Stjuarts savā pēdējā sacīkstē nepiedalījās.
No 1971. līdz 1988. gadam Stjuarts ASV bija autosporta komentētājs. Viņš komentēja Formula 1, NASCAR un CART sacensības, tostarp, Indianapolis 500. Viņš 1976. gadā komentēja arī jāšanas sacensības vasaras olimpiskajās spēlēs Minhenē un kamaniņu sporta sacensības ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā. Viņš ir komentējis sportu arī Austrālijas, Kanādas un Lielbritānijas televīzijas kanālos.
1996. gadā Džekijs Stjuarts kopā ar dēlu Polu dibināja Stewart Grand Prix komandu.[6] Tā no 1997. gada piedalījās Formula 1 sacensībās un cieši sadarbojās ar Ford. Komanda uzvarēja vienā Formula 1 posmā – 1999. gada Eiropas Grand Prix. 1999. gadā Ford iegādājās komandu un pārdēvēja to par Jaguar Racing.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jackie Stewart. The Autobiography Jackie Stewart Winning Is Not Enough (angļu). London : Headline Publishing Group, 2007. ISBN 978-0-7553-1537-6.
- ↑ Kettlewell, 1974, 2190. lpp.
- ↑ «Grand Prix Hall of Fame – Jackie Stewart – Biography». ddavid.com. 2013. gada maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. septembrī. Skatīts: 2024. gada 11. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Kettlewell, 1974, 2192. lpp.
- ↑ «Beyond The Grid podcast». F1 (angļu). Skatīts: 2024. gada 11. septembrī.
- ↑ «Stewart unveils the SF1». www.grandprix.com (angļu). GrandPrix.com. 1996. fada 16. decembrī. Skatīts: 2024. gada 11. septembrī.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mike Kettlewell. «Stewart: The Flying Scot». In Ian Ward. World of Automobiles (angļu) 19, 1974.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džekijs Stjuarts.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- Driver Database profils (angliski)
- Motorsportstats profils (angliski)
- Racing-Reference driver profils (angliski)
| Sporta tituli | ||
|---|---|---|
Priekštecis: Greiems Hills Johens Rints Emersons Fitipaldi
|
Formula 1 pasaules čempions 1969 1971 1973 |
Pēctecis: Johens Rints Emersons Fitipaldi Emersons Fitipaldi
|
| Apbalvojumi | ||
Priekštecis: Greiems Hills Denijs Halms
|
Hotorna piemiņas balva 1969 1971—1973 |
Pēctecis: Denijs Halms Denijs Halms
|
| Sporta amati un pozīcijas | ||
| Priekštecis: nav |
Stewart Grand Prix vadītājs 1997—1999 |
Pēctecis: Volfgans Reicls (kā Jaguar Racing vadītājs) |
| Priekštecis: Kens Tirels |
BRDC prezidents 2000—2006 |
Pēctecis: Deimons Hills |
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
|