Gustavs I
Gustavs I Gustav Vasa | |
---|---|
Zviedrijas karalis | |
Amatā 1523. gada 6. jūnijs — 1560. gada 29. septembris | |
Priekštecis | Kristiāns II |
Pēctecis | Ēriks XIV |
| |
Dzimšanas dati |
1496. gada 12. maijā Ridboholmas pils, Uplande, Zviedrija |
Miršanas dati |
1560. gada 29. septembrī (64 gadu vecumā) Trīs Kroņu pils, Stokholma, Zviedrija |
Apglabāts | Upsālas katedrāle, Upsāla, Zviedrija |
Dinastija | Vāsu dinastija |
Tēvs | Ēriks Johansons Vāsa |
Māte | Cecīlija Mensdotera Eka |
Dzīvesbiedrs(-e) |
1. Saksijas-Lauenburgas Katrīna 2. Margareta Leijonhuvuda 3. Katrīna Stenboka |
Bērni |
9, to skaitā - Ēriks XIV (no 1.) Juhans III (no 2.) Zviedrijas princese Cecīlija (no 2.) Kārlis IX (no 2.) |
Reliģija | luterisms (pirms tam - katolisms) |
Gustavs I (zviedru: Gustav Vasa; dzimis 1496. gada 12. maijā, miris 1560. gada 29. septembrī) bija Zviedrijas karalis no 1523. gada līdz nāvei 1560. gadā.
No 1521. gada dēvēja sevi par valsts protektoru (Rikshövitsman) un izvirzījās par Zviedrijas līderi pēc Stokholmas asinspirts 1520. gadā, vadīdams zviedrus Zviedrijas neatkarības karā pret Dānijas karali Kristiānu II. Kara rezultātā tika likvidēta Kalmāras ūnija un Zviedrijā augstmaņu demokrātijas vietā nodibināta mantojama monarhija.
Kļuvis par karali, valdīja stingru roku, apspiezdams vairākas sacelšanās (Dālarnā, Vesterjētlandē un Smolandē). No 1527. gada veica luterisma ieviešanu Zviedrijā un katoļu baznīcas mantas konfiskāciju.
1526. gadā nodibināja vienu no vecākajiem pasaules orķestriem — Karalisko galma kapellu (Kungliga Hovkapellet).
Dažkārt vērtēts kā tirāns, tomēr uzskatāms par mūsdienu Zviedrijas pamatlicēju. Pēc leģendas pirmo atbalstu cīņai pret dāņiem Gustavs guva Dālarnā, kad jau bija devies ceļā uz Norvēģiju. Viņu panāca divi sūtņi uz slēpēm, aicinādami vadīt cīņu pret dāņiem. Šī notikuma piemiņai mūsdienās notiek populārās Vasaloppet 90 kilometru slēpošanas sacensības.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gustavs I.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar Zviedriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|