Harkivas apgabals

Harkivas apgabals
	Harkivas apgabals
	Харківська область
	— apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Harkiva
Administratīvais iedalījums	7 rajoni
	Platība
- Kopā	31 415 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	2 737 200
- Blīvums	87,1/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (70,7%); krievi (25,6%)
	Mājaslapa: www.kharkivoda.gov.ua
	Harkivas apgabals Vikikrātuvē

Harkivas apgabals (ukraiņu: Харківська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Sumu apgabalu ziemeļrietumos, Poltavas apgabalu rietumos, Dņipropetrovskas apgabalu dienvidrietumos, Doneckas apgabalu dienvidaustrumos un Luhanskas apgabalu austrumos, kā arī ar Krievijas Belgorodas apgabalu ziemeļos.

Vēsture

Polovciešu (kumānu) akmens statuja Harkivā (11.—12. gadsimts)

Tagadējā Harkivas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. Vēlāk šeit atradās polovciešu (kumānu) hana Šarukana (Шарукань) galvaspilsēta, kurai 1116. gadā uzbruka Kijivas lielkņazs Vladimirs Vsevolodovičs (Monomahs). 1185. gadā polovciešu hans Končaks šeit sakāva Novgorodas-Severskas kņaza Igora Svjatoslaviča vadīto senkrievu kņazu karaspēku, par ko vēlāk sacerēta "Teika par Igora karagaitu".

1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Bohdana Hmeļnicka vadītās sacelšanās laikā šajā apgabalā ieradās Polijai-Lietuvai nepakļāvīgie kazaki, kas 1654. gadā nodibināja Harkivas slobodu. 17.-18. gadsimtā te pastāvēja kazaku autonomija, ko dēvēja par Slobodas Ukrainu (ukraiņu: Слобідська Україна, krievu: Слобожанщина), ko 1765. gadā pievienoja Krievijas Impērijai kā Slobodas Ukrainas guberņu (Слободско-Украинская губерния), ko 1835. gadā pārdēvēja par Harkivas guberņu.

Pirmā pasaules kara laikā 1918. gada aprīlī Harkivas guberņu okupēja Vācijas Impērijas karaspēks, pēc Vācijas 1918. gada Novembra revolūcijas vācu karaspēks to atstāja, varu pārņēma Ukrainas Tautas Republikas valdība, tad 1919. gada janvārī boļševiki pasludināja Ukrainas PSR izveidošanu ar Harkivu kā tās galvaspilsētu. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada jūnijā guberņu ieņēma Dienvidkrievijas bruņotie spēki, bet decembrī Sarkanās armija. 1934. gadā UPSR galvaspilsētu pārcēla uz Kijivu. 1932. gadā izveidoja Harkivas apgabalu, no tā 1937. gadā atdalīja Poltavas apgabala, 1939. gadā Sumu apgabala zemes.

Otrā pasaules kara laikā Harkivas apgabalā norisinājās vairākas lielas kaujas, kurās Vērmahts sakāva Sarkano armiju. Īpaši smaga bija Otrā Harkivas kauja 1942. gada maijā un Trešā Harkivas kauja 1943. gada februārī, kurās gāja bojā vai nokļuva gūstā vairāki simti tūkstošu Sarkanās armijas karavīru.

1991. gadā apgabalu iekļāva Ukrainas Republikas sastāvā. Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Krievijas karaspēks okupēja apgabala ziemeļu un austrumu daļas, bet nespēja iekarot Harkivas pilsētu, bet septembra pretuzbrukumā Ukrainas armija atbrīvoja gandrīz visu Harkivas apgabalu. 2024. gada 10. maijā uz robežas starp Ukrainas Harkivas apgabalu un Krievijas Belgorodas apgabalu izcēlās kaujas.

Administratīvais iedalījums

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 25 rajonu un 7 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti septiņi rajoni: Bohoduhivas rajons, Izjumas rajons, Krasnohradas rajons, Kupjanskas rajons, Lozovas rajons, Harkivas rajons un Čuhujivas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.