Iepriekšnolemtība
Iepriekšnolemtība jeb predestinācija (latīņu: praedestinatio) ir termins teoloģijā, kas apzīmē mācību (dogmu) par to, ka viss šajā pasaulē jau ir iepriekš Dieva nolemts.
Predestinācijas jēdziens ir īpaši nozīmīgs protestantisma reformācijas kustībā, kur tā kļuva par vienu no galvenajiem franču teologa Žana Kalvina mācības (kalvinisma) pamatpostulātiem. Kalvins iepriekšnolemtību interpretēja kā Dieva gribu dažus cilvēkus sodīt ar mūžīgo lāstu un mokām, bet citus ar pestīšanu un nonākšanu debesīs, tādējādi mūsu rīcība un lēmumi nekādi neietekmē mūsu pestīšanu; cilvēks jau piedzimstot ir iepriekš nolemts pestīšanai vai noraidīšanai.
Tomēr šī mācība ir izraisījusi diskusijas, jo daži uzskata, ka tā ir pretrunā ar brīvās gribas jēdzienu. Daudzas kristīgās konfesijas, piemēram, Romas katoļu baznīca, uzsver, ka, lai gan Dievs ir viszinošs, cilvēkiem joprojām ir dota brīvība izvēlēties starp labu un ļaunu, un viņu darbībām ir būtiska nozīme pestīšanas procesā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|