Jodūdeņradis

Jodūdeņradis
Jodūdeņraža struktūrformula ar starpatomu attālumu BJodūdeņraža molekulas modelis
Citi nosaukumi	ūdeņraža jodīds
CAS numurs	10034-85-2
Ķīmiskā formula	HI
Molmasa	127,904 g/mol
Blīvums	5,79 kg/m3
Kušanas temperatūra	-50,80 °C
Viršanas temperatūra	-35,36 °C
Šķīdība ūdenī	245 g/100 ml

Jodūdeņradis (HI) ir joda un ūdeņraža binārais savienojums. HI ir bezkrāsaina, ļoti smaga gāze ar kodīgu smaku. Jodūdeņradis labi šķīst ūdenī, veidojot ļoti stipru skābi — jodūdeņražskābi (piesātināts šķīdums pie 0 °C satur ap 90% HI). 10 °C temperatūrā 1 tilpumā ūdens izšķīst 425 tilpumi jodūdeņraža. Mitrā gaisā jodūdeņradis, tāpat kā citi halogēnūdeņraži, veido miglu. Zemās temperatūrās var izdalīt vairākus jodūdeņraža kristālhidrātus.

Iegūšana

Rūpniecībā jodūdeņradi iegūst, jodam reaģējot ar hidrazīnu:

2I₂ + N₂H₄ → 4HI + N₂

Jodūdeņradi laboratorijas apstākļos iegūst, hidrolizējot fosfora trijodīdu:

PI₃ + 3H₂O → H₃PO₃ + 3HI

Lai iegūtu gāzveida jodūdeņradi, koncentrētai jodūdeņražskābei pievieno ūdensatņēmējas vielas, piemēram, fosfora pentoksīdu.

HI var iegūt, reducējot jodu ar sērūdeņradi:

H₂S + I₂ → S + 2HI

Jodūdeņradis veidojas arī, tieši reaģējot jodam ar ūdeņradi, taču šī reakcija noris tikai sildot un ne līdz galam, jo iestājas ķīmiskais līdzsvars:

H₂ + I₂ ⇄ 2HI

Īpašības

Šķīstot ūdenī, veidojas hidroksonija un jodīda joni:

НI + H₂O ⇌ H₃O⁺ + I⁻

Ar ūdeni jodūdeņradis veido azeotropu maisījumu, kas satur 57% НI (šāda maisījuma viršanas temperatūra ir 127 °C).

Jodūdeņradis sāk termiski sadalīties apmēram 300 °C temperatūrā.

Jodūdeņradim ir izteiktas reducējošas īpašības, piemēram, sērskābi tas spēj reducēt līdz pat sērūdeņradim:

8HI + H₂SO₄ → 4I₂ + H₂S + 4H₂O

Izmantošana

Jodūdeņradi lieto organiskajā sintēzē par reducētāju, kā arī citu joda savienojumu iegūšanai.