Karošknābji
| Karošknābji Platalea (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Sārtais karošknābis (Platalea ajaja) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Pelikānveidīgie (Pelecaniformes) |
| Dzimta | Ibisu dzimta (Threskiornithidae) |
| Apakšdzimta | Karošknābju apakšdzimta (Plataleinae) |
| Ģints | Karošknābji (Platalea) |
 Karošknābji Vikikrātuvē | |
Karošknābji jeb platknābja ibisi (Platalea) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tā ir vienīgā ģints karošknābju apakšdzimtā (Plataleinae). Lielākā sugu dažādība mājo Vecajā pasaulē un Austrālijā, tikai sārtais karošknābis (Platalea ajaja) sastopams Amerikā. Latvijā sastopama viena karošknābju suga — karošknābis (Platalea leucorodia), kas Latvijā ir rets ieceļotājs.[1]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visām karošknābju ģints sugām ir liels, plakans knābis ar paplatinātu knābja galu, kas atgādina karoti. Tiem ir garas kājas un kakls, kā arī slaids ķermenis. Gandrīz visām karošknābju sugām ir balts apspalvojums, izņemot sārto karošknābi, kura spalvas ir gaiši sārtas.
Mazākais ģintī ir melnsejas karošknābis (Platalea minor),[2] kura ķermeņa garums ir apmēram 60—78 cm.[3] Toties lielākais ģintī ir dzeltenknābja karošknābis (Platalea flavipes), kura ķermeņa garums ir 76—100 cm.[4]
Bioloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karošknābji parasti barojas seklās ūdenstilpēs, turpu šurpu šūpojot viegli pavērtu knābi. Līdzko kāds neliels ūdens radījums pieskaras knābja iekšpusei, tas aizcērtas ciet. Karošknābji ēd dažādus ūdens kukaiņus, moluskus un vardes. Lai arī šīs grupas sugas sastopamas gan saldūdens, gan viegli sāļās ūdenstilpēs, tās labprātāk izvēlas saldūdeni. Karošknābji veido monogāmus pārus uz vienu sezonu. Tie ligzdo kolonijās, kas jauktas ar citiem ūdensputniem, piemēram, ibisiem un gārņiem. Ligzdai ir sekla bļodas forma vai tā veidota kā platforma, kas būvēta no žagariem, zāles un niedrēm. To būvē mātīte, bet tēviņš pienes materiālus. Tā parasti atrodas kokā tuvu krasta līnijai. Dējumā visbiežāk ir 3 baltas olas. Perē abi vecāki un par mazuļiem arī rūpējas abi vecāki. Putnēnu knābis ir taisns un īss, un īpatnējo formu tas iegūst, tikai putniem pieaugot.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karošknābju apakšdzimta (Plataleinae)
- Karošknābju ģints (Platalea)
- Āfrikas karošknābis (Platalea alba)
- Dzeltenknābja karošknābis (Platalea flavipes)
- Karaliskais karošknābis (Platalea regia)
- Karošknābis (Platalea leucorodia)
- Melnsejas karošknābis (Platalea minor)
- Sārtais karošknābis (Platalea ajaja)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ornitofaunistika: Karošknābis Platalea leucorodia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 14. februārī.
- ↑ Feeding of the wintering Black-faced Spoonbills
- ↑ Alive: Black-faced spoonbill (Platalea minor)
- ↑ Alive: Yellow-billed Spoonbill (Platalea flavipes)