Kartogrāfija

Kartogrāfija ir zinātne un joma, kas pēta un izstrādā metodes Zemes virsmas attēlošanai ar abstraktiem simboliem. Karšu veidošanas tehnika ir pietiekami specifiska lai to varētu uzskatīt par atsevišķu nozari, kas pāraug zinātnē.

Lai varētu izveidot pēc iespējas plaši lietojamas kartes, kartogrāfiem jāapgūst kognitīvā psiholoģija un ergonomika, iegūstot izpratni par to, kādi simboli ataino informāciju pēc iespējas efektīvā veidā. Jāapgūst arī ģeodēzija un ļoti labā līmenī — matemātika. Pēdējais saistīts ar to, ka Zemei nav precīza lodveida forma un nevienmērīgās Zemes virsmas pēc iespējas precīzs atainojums divu dimensiju kartēs prasa augsta līmeņa matemātisko domāšanu.

Kartēs var parādīt jebkāda veida ģeogrāfisko informāciju. Pirmās kartes tika izgatavotas jau aptuveni pirms 8 tūkstošiem gadu. Tās zīmēja jau pirms rakstības izgudrošanas. Senākā zināmā karte ir atklāta senajā Turcijas pilsētā Čatalhjujukā, kas veidota kā sienas gleznojums.

Līdz mūsdienām ir saglabājušās arī kartes no Mezopotāmijas un Senās Ēģiptes — uz papirusa.
Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā 15.—17. gs. izgudroja jaunus navigācijas instrumentus — teleskopu, kompasu un sekstantu, kas ļāva daudz precīzāk noteikt atrašanās vietu un izveidot diezgan precīzas jaunatklāto teritoriju kartes. No šiem laikiem līdz mūsdienām ir saglabājušās aptuveni 1100 dažādas kartes.