Maļorka
| Maļorka | |
|---|---|
| Mallorca | |
 Palmas katedrāle un pludmale | |
  Maļorka  Maļorka | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Vidusjūra |
| Koordinātas | 39°37′0″N 2°59′0″E / 39.61667°N 2.98333°EKoordinātas: 39°37′0″N 2°59′0″E / 39.61667°N 2.98333°E |
| Arhipelāgs | Baleāru Salas |
| Salu skaits | 5 |
| Platība | 3640.11 km² |
| Augstākais kalns |
Puigmahors 1445 m |
| Administrācija | |
 Spānija | |
| Autonomais apgabals | Baleāru Salas |
| Lielākā pilsēta | Palma (404 681) |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 869 067 (2010) |
| Blīvums | 238,75/km² |
 Maļorka Vikikrātuvē | |
Maļorka (spāņu un katalāņu: Mallorca) ir lielākā Spānijas sala, tās platība ir 3640,11 km². Tā atrodas Vidusjūrā, Baleāru salu arhipelāgā. Tajā atrodas Baleāru salu administratīvais centrs Palma. Sala ir iecienīts tūrisma objekts, īpaši angļu un vācu ceļotāju vidū.[1]
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maļorkas nosaukums cēlies no latīņu: insula maior ("lielākā sala").
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maļorkas salā ir saglabājušās megalītiski pieminekļi no aizvēsturiskiem laikiem. Savas pēdas tajā atstājušas daudzas antīkās pasaules civilizācijas, piemēram, feniķieši, grieķi, kartāgieši, romieši, vandaļi, bizantieši un arābi.
1229. gadā Aragonas karalis Haime I ieguva salu savā kontrolē un pievienoja Aragonai. Pēc viņa nāves to ieguva viņa dēls Haime II un sala kļuva par karaļvalsti. Tomēr tikai īsu laiku Maļorkai bija neatkarīga, jo 1343. gadā tā tika atkal pievienota Aragonai.
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 1950. gadiem ir sala ieguvusi pieaugošu interesi kā tūrisma galamērķis. To kā savu ceļojumu mērķi vai dzīvesvietu izvēlējušies daudzi mākslinieki un akadēmiķi. 1970. gados salu gadā apmeklēja ap 3 miljoniem tūristu, bet 2010. gadā to bija vairāk kā 6 miljoni. 2013. gadā Maļorku apmeklēja gandrīz 9,5 miljoni tūristu, bet Baleāru Salas kopumā 13 miljoni.[1]
Maļorkas ekonomika ir lielā mērā atkarīga no tās tūrisma industrijas. Tos šeit piesaista siltais laiks, daudzās pludmales un augsta līmeņa tūrisma atracijas.
10 populārākās tūristu pārstāvētās valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dati no Baleāru Salu Statistikas institūta[1]
| # | Valsts vai teritorija | 2013 | 2012 | 2011 | 2010 |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  Vācija |
3,710,313 | 3,450,687 | 3,308,604 | 2,224,709 |
| 2 |  Apvienotā Karaliste |
2,105,981 | 1,986,354 | 1,898,838 | 1,324,294 |
| 3 | Spānija |
985,557 | 1,192,033 | 1,195,822 | 759,825 |
| 4 | Ziemeļvalstis | 758,637 | 668,328 | 572,041 | 387,875 |
| 5 | Benilukss | 363,911 | 360,973 | 368,930 | 284,845 |
| 6 |  Francija |
337,891 | 349,712 | 316,124 | 187,589 |
| 7 |  Šveice |
312,491 | 292,226 | 280,401 | 188,826 |
| 8 |  Austrija |
160,890 | 138,287 | 181,993 | 107,991 |
| 9 |  Itālija |
154,227 | 173,680 | 200,851 | 135,535 |
| 10 |  Īrija |
104,827 | 115,164 | 158,646 | 68,456 |
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maļorkā dzimuši:
- Rafaels Nadals (Rafael Nadal) (dzimis 1986.) — tenisists
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Flujo de turistas (FRONTUR), 2014». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. decembrī. Skatīts: 2015. gada 22. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maļorka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar Spāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|