Nikolass Tinbergens (Nikolaas Tinbergen, dzimis 1907. gada 15. aprīlī, miris 1988. gada 21. decembrī) bija Nīderlandes ornitologs un viens no instinktu teorijas un salīdzinošās etoloģijas pamatlicējiem. 1972. gadā saņēma Eliota Kueza (Elliott Coues) medaļu no Amerikāņu ornitoloģijas apvienības.[1] 1973. gadā kopā ar Konrādu Lorencu un Karlu fon Frišu ieguva Nobela prēmiju medicīnā par sasniegumiem etoloģijas pētījumos. Vēlāk izmantoja savu pieredzi, studējot autiskos traucējumus cilvēkiem.[2] Viņa brālis Lūkss Tinbergens (Luuk Tinbergen 1915-1955) arī bija ornitologs, bet brālis Jans Tinbergens (Jan Tinbergen 1903-1994) savukārt saņēma Nobela prēmiju ekonomikā par dinamisko modeļu izstrādi un pielietošanu ekonomisko procesu analīzē 1969. gadā. Tinbergens bija Amerikāņu nacionālās zinātņu akadēmijas biedrs, kā arī saņēma goda balvas no Amerikāņu psihologu asociācijas, Edinburgas un Lesteras universitātes.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolass Tinbergens.