Tilde (zīme)

Tilde var būt vai nu tehniska rakstu zīme (~), vai arī diakritiska zīme^[1] (◌̃), ko izmanto vairākās valodās. Tās bezatstarpju rakstzīmes HTML ievade ir ̃.

Diakritiskas zīmes lomā, nosaukumi, kas uz to tiek attiecināti var būt pretrunīgi, piemēram, lietuviešu kāpjošā zilbes intonācija, kas tiek apzīmēta ar tildi, bieži tiek saukta par "cirkumfleksu",^[2] kaut arī apzīmējums "cirkumflekss" vairumā valodu tiek attiecināts uz pavisam citu diakritisko zīmi (^), dažkārt sauktu par "jumtiņu", piemēram, ⟨â⟩.

Tehnisks pielietojums

Dažādās valodās, to skaitā latviešu, tildi izmanto ar nozīmi "apmēram", piemēram, ~30, kas nozīmē "apmēram 30".^{[nepieciešama atsauce]}

Tilde kā diakritiska zīme

Zemāk uzskaitīti daži no tildes pielietojuma veidiem diakritiskas zīmes lomā.

IPA

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā (tāpat kā, piemēram, portugāļu un gvaranu valodu ortogrāfijā) tildi izmanto nazalizācijas norādīšanai.

Lietuviešu intonācija

Tilde tiek izmantota lietuviešu valodas kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai.

Latviešu intonācija

Latviešu valodā pieņemts izmantot tildi stieptas intonācijas norādīšanai,^[3] iespējams, lietuviešu valodas terminoloģijas iespaidā (kur kāpjošu intonāciju apzīmē ar tildi un sauc to par "cirkumfleksu") tilde latviski dažkārt tiek saukta par cirkumfleksu,^[2] kaut arī cirkumflekss ir pavisam cita diakritiskā zīme – (^).

Igauņu valoda

	Igauņu ⟨õ⟩ izruna
Palīdzība, ja ir problēmas šī faila atskaņošanā.

Igauņu valoda izmanto burtu ⟨o⟩ ar tildi – ⟨õ⟩, lai apzīmētu nenoapaļotu augsti vidēja mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani (IPA: [ɤ]), transkribējot igauņu īpašvārdus krievu kirilicas alfabētā, šai skaņai tiek piešķirta krievu "cietā ⟨i⟩" (IPA: [ɨ]) vērtība, kaut arī tie nav identiski. Dienvidaustrumigaunijas veriešu dialektā ir atsevišķas fonēmas gan [ɤ] – ⟨õ⟩, gan [ɨ] – ⟨y⟩.

Spāņu valoda

Spāņu valoda (un citas reģionālas valodas, kas ietekmējušās no tās ortogrāfijas) izmanto ⟨ñ⟩, lai apzīmētu palatālu nazālu līdzskani – skaņu, kas atbilst latviešu ⟨ņ⟩.

Atsauces

↑ Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.,"Diakritiska zīme, tehniska rakstu zīme (~).", http://www.tezaurs.lv/sv/?w=Tilde (zīme)
↑ ^2,0 ^2,1 «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm – tilde». Tildi, ar ko apzīmē intonāciju, sauc par cirkumfleksu. (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007)
↑ Olga Masļanska, Aina Rubīna. Valsts valoda - Курс лекций латышского языка. Rīga, 1992. 11. lpp. В латышском языке имеется слоговая интонация, которая может быть протяжной (~), прерывистой (^) и нисходящей (\). В некоторых случаях интонация имеет смыслоразличительное значение, например: за~ле ("зал"), за^ле ("трава"), za\les ("лекарство")

[1] Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.,"Diakritiska zīme, tehniska rakstu zīme (~).", http://www.tezaurs.lv/sv/?w=Tilde (zīme)

[za_tk-2] 2,0 ^2,1 «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm – tilde». Tildi, ar ko apzīmē intonāciju, sauc par cirkumfleksu. (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007)

[3] Olga Masļanska, Aina Rubīna. Valsts valoda - Курс лекций латышского языка. Rīga, 1992. 11. lpp. В латышском языке имеется слоговая интонация, которая может быть протяжной (~), прерывистой (^) и нисходящей (\). В некоторых случаях интонация имеет смыслоразличительное значение, например: за~ле ("зал"), за^ле ("трава"), za\les ("лекарство")

[1]

[2]

[3]