Vizla

Šis raksts ir par minerālu. Par citām jēdziena Vizla nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vizla
Klasifikācija
Klase	silikātu minerāls, filosilikāts, vizlas grupa
Ķīmiskā formula	AB2–3(X, Si)4O10(O, F, OH)2
Singonija	monoklīnā singonija
Īpašības
Krāsa	violets, rožains, sudrabains, pelēks, tumši zaļš, brūns, melns, dzeltenbrūns
Habituss	plātņaina vai šķiedraina masa
Skaldnība	ļoti laba
Cietība pēc Mosa skalas	2–4
Blīvums	2,8 – 3,1 g/cm3 g/cm3

Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts. Parasti vizlai ir plākšņaina uzbūve, tai ir raksturīga viegla skaldīšanās ļoti plānās lapiņās. To var atrast gan magmatiskajos, metamorfajos, gan nogulumiežos. Vizlas ķīmiskā formula ir AB_2–3(X, Si)₄O₁₀(O, F, OH)₂, kur A var būt K, Na (retāk Ba, Rb un Cs), bet B var būt Al, Mg, Fe, Li (retāk Mg, Cr, Ti), savukārt X ir Al, Fe³⁺ vai Ti. Pazīstamākie vizlas paveidi ir muskovīts, biotīts, lepidolīts u.c.

Vizlu lieto elektrodzinēju un ģeneratoru kolektoru segmentu izolācijai, kā arī kondensatoru, sildīšanas un citu aparātu izgatavošanai. Vizla ir tipisks dielektriķis. Dēdēšanas procesā no vizlas rodas māls.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vizla.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)