Zaječara
| Zaječara | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Зајечар | ||
 | ||
| ||
  Zaječara  Zaječara | ||
| Koordinātas: 43°22′N 22°18′E / 43.367°N 22.300°EKoordinātas: 43°22′N 22°18′E / 43.367°N 22.300°E | ||
| Valsts |
 Serbija | |
| Province | Dienvidu un Austrumu Serbija | |
| Apgabals | Zaječaras apgabals | |
| Platība | ||
| • pilsēta | 97 km2 | |
| • aglomerācija | 1 069 km2 | |
| Augstums | 134 m | |
| Iedzīvotāji (2011. gadā) | ||
| • pilsēta | 38 165 | |
| • blīvums | 393,5/km² | |
| • aglomerācija | 59 461 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Pasta indekss | 19000 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Zaječara Vikikrātuvē | ||
Zaječara (serbu: Зајечар, izrunā: /zâjɛtʃar/) ir pilsēta Serbijas austrumos, Dienvidu un Austrumu Serbijā. Zaječara ir Zaječaras apgabala administratīvais centrs. Pilsēta atrodas ap 10 km no Serbijas un Bulgārijas robežas. 2011. gadā Zaječarā dzīvoja 38 tūkstoši iedzīvotāju.
86% pilsētas iedzīvotāju ir serbi, ievērojamākā minoritāte — vlahi (Serbijas rumāņi), kas ir ap 5%. Rumāņu valodā pilsētu sauc Zaicear vai Zăiceari.
Zaječara ir sena pilsēta, zināma kopš Senās Romas laikiem. Šeit dzimuši trīs Romas imperatori: Galērijs, Maksimīns un Licīnijs. Viduslaikos Zaječara atradās Serbijas un Bulgārijas, kā arī Ungārijas īpašumā, bet kopš 15. gadsmita ietilpa Osmaņu impērijā. Pirmo reizi atgūta no turkiem 1806. gadā, bet kopš 1833. gada ietilpst Serbijā (vai Dienvidslāvijā).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zaječara.
 | Šis ar Serbiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|