Bhagavad-Gita - Four Commentaries - 3

BHAGAVAD-GĪTĀ (13-18)
hariḥ oṁ tat sat
śrī-veda-vyāsa-praṇīta-mahābhāratāntargatā
śrī-śrīmad-bhagavad-gītā
(version 1.04, Aug. 4, 2009)
śriḍhara-svāmi-kṛta-subodhinī-madhusudana-sarasvatī-viracita-gūḍhārtha-dīpikā-
viśvanātha-cakravarti-kṛta-sārārtha-varṣiṇī-baladeva-vidyābhūṣaṇa-praṇīta-gītā-
bhūṣaṇa-caturbhiṣ ṭikābhiḥ saṁvalitā |
jñāna-yogo nāma tṛtīya-ṣaṭkaṁ
Thank you for using a Gaudiya Grantha Mandir text. Remember,

GGM is an open source network.
So, give back to the world community of scholars by notifying us of

any mistakes or variant readings, either by emailing us directly or by
posting in the GGM forums. And if you are working closely on this or
any other text, please send us your edited version.
And, if you can, please help by donating to the cause.

The work done here will last for generations.
Thank you, The Editors.
Page 1 of 210
Page 2 of 210
Source Texts:
● (for Śrīdhara) With Śaṅkara’s Bhāṣya, the Subodhinī of Śrīdhara Svāmī, and Sārārtha-
varṣiṇī of Viśvanātha Cakravartī. (ed.) Purna Chandra Vishvasa. Calcutta, 1980.
● (for Madhusūdana) With Gūḍhārtha-dīpikā Sanskrit commentary of Madhusūdana
Sarasvatī and Hindi commentary of Swami Sanātanadeva. Notes and introduction by
Swami Yogindrananda Shastri. Third edition. Varanasi: Chaukhambha Sanskrit Sansthan,
1996. I also used the Gita Supersite (www.gitasupersite.org), which added
Madhusudana's commentary after most of this edition was already completed.
● (for Viśvanātha) With Śaṅkara’s Bhāṣya, the Subodhini of Sridhara Svami, and Sārārtha-
varṣiṇī of Viśvanātha Cakravartī. (ed.) Punna Chandra Vishvasa. Calcutta, 1980.
Sārārtha-varṣiṇī of Viśvanātha Cakravartī and Gītā-bhūṣaṇa of Baladeva Vidyābhūṣaṇa.
(ed.) Krishnadasa. Kusumasarovara: 1956.
● (for Baladeva) Sārārtha-varṣiṇī of Viśvanātha Cakravartī and Gītā-bhūṣaṇa of Baladeva
Vidyābhūṣaṇa. (ed.) Krishnadasa. Kusumasarovara: 1956.
Page 3 of 210
(13)
atha prakṛti-puruṣa-viveka-yogo nāma

trayodaśo’dhyāyaḥ
(13.1)
śrī-bhagavān uvāca—
idaṁ śarīraṁ kaunteya kṣetram ity abhidhīyate |
etad yo vetti taṁ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ ||1||
śrīdharaḥ :
bhaktānām aham uddhartā saṁsārād ity avādi yat |
tradośe’tha tat-siddhyai tattva-jñānam udīryate ||
teṣām ahaṁ samuddhartā mṛtyu-saṁsāra-sāgarāt, bhavāmi na cirāt pārtha [gītā 12.7] iti pūrvaṁ
pratijñātam | na cātma-jñānaṁ vinā saṁsārād uddharaṇaṁ sambhavatīti tattva-jñānopadeśārthaṁ
prakṛti-puruṣa-vivekādhyāya ārabhyate | tatra yat saptame’dhyāye aparā parā ceti prakṛti-dvayam
uktaṁ tayor avivekāj jīva-bhāvam āpannasya cid-aṁśasyāyaṁ saṁsāraḥ | yābhyāṁ ca
jīvopabhogārtham īśvarasya sṛṣṭy-ādiṣu pravṛttiḥ | tad eva prakṛti-dvayaṁ kṣetra-kṣetrajña-
śabda-vācyaṁ parasparaṁ viviktaṁ tattvato nirūpayiṣyan bhagavān uvāca idam iti | idaṁ
bhogāyatanaṁ śarīraṁ kṣetram ity abhidhīyate | saṁsārasya praroha-bhūmitvāt | etad yo vetti
ahaṁ mameti manyate taṁ kṣetrajña iti prāhuḥ | kṛṣībalavat tat-phala-bhoktṛtvāt | tad-vidaḥ
kṣetra-kṣetrajñayor vivekajñāḥ ||1||
madhusūdanaḥ :
dhyānābhyāsa-vaśīkṛtena manasā tan nirguṇaṁ niṣkriyaṁ
jyotiḥ kiṁ ca, na yogino yadi paraṁ paśyanti paśyantu te |
asmākaṁ tu tad eva locana-camatkārāya bhūyāc ciraṁ
kālindī-pulineṣu yat kim api tan nīlaṁ maho dhāvati ||
prathama-madhyama-ṣaṭkayos tat-tvaṁ-padārthāv uktāv uttaras tu ṣaṭko vākyārtha-niṣṭhaḥ

samyag-dhī-pradhāno’dhunārabhyate | tatra—teṣām ahaṁ samuddhartā mṛtyu-saṁsāra-sāgarād
bhavāmi [gītā 12.7] iti prāg uktam | na cātma-jñāna-lakṣaṇān mṛtyor ātma-jñānaṁ
vinoddharaṇaṁ sambhavati | ato yādṛśenātma-jñānena mṛtyu-saṁsāra-nivṛttir yena ca tattva-
jñānena yuktā adveṣṭṛtvādi-guṇa-śālinaḥ saṁnyāsinaḥ prāgvyākhyātās tadātma-tattva-jñānaṁ
vaktavyam | tac cādvitīyena paramātmanā saha jīvasyābhedam eva viṣayīkaroti | tad-bheda-
bhrama-hetukatvāt sarvānarthasya |
tatra jīvānāṁ saṁsāriṇāṁ pratikṣetraṁ bhinnānām asaṁsāriṇaikena paramātmanā katham

abhedaḥ syād ity āśaṅkāyāṁ saṁsārasya bhinnatvasya cāvidyā-kalpitānātma-dharmatvān na
jīvasya saṁsāritvaṁ bhinnatvaṁ ceti vacanīyam | tad arthaṁ dehendriyāntaḥ-karaṇebhyaḥ
kṣetrebhyo vivekena kṣetrajñaḥ puruṣo jīvaḥ pratikṣetram eka eva nirvikāra iti pratipādanāya
kṣetra-kṣetrajña-vivekaḥ kriyate’sminn adhyāye | tatra ye dve prakṛtī bhūmy-ādi-kṣetra-rūpatayā
Page 4 of 210
jīva-rūpa-kṣetrajñatayā cāpara-para-śabda-vācye sūcite tad-vivekena tattvaṁ nirūpayiṣyan śrī-

bhagavān uvāca idaṁ śarīram iti |
idam indriyāntaḥ-karaṇa-sahitaṁ bhogāyatanaṁ śarīraṁ he kaunteya ! kṣetram ity abhidhīyate |

sasyasyevāsminn asakṛt karmaṇaḥ phalasya nirvṛtteḥ | etad yo vetti ahaṁ mamety abhimanyate
taṁ kṣetrajña iti prāhuḥ kṛṣībalavat tat-phala-bhoktṛtvāt | tad-vidaḥ kṣetra-kṣetrajñayor viveka-
vidaḥ | atra cābhidhīyata iti karmaṇi prayogeṇa kṣetrasya jaḍatvāt karmatvaṁ kṣetrajña-śabde ca
dvityāṁ vinaveti-śabdam āharan svaprakāśatvāt karmatvābhāvam avivekina evāhuḥ sthūla-
dṛśām agocaratvād iti kathayituṁ vilakṣaṇa-vacana-vyaktyaikatra kartṛ-padopādānena ca
nirdiśati bhagavān ||1||
viśvanāthaḥ :
namo’stu bhagavad-bhaktyai kṛpayā svāṁśa-leśataḥ |
jñānādiṣv api tiṣṭhet tat sārthakī-karaṇā yayā ||
ṣaṭke tṛtīye’tra bhakt—miśraṁ jñānaṁ nirūpyate |
tan-madhye kevalā bhaktir api bhaṅgyā prakṛṣyate ||
trayodaśe śarīraṁ ca jīvātma-paramātmanoḥ |
jñānasya sādhanaṁ jīvaḥ prakṛtiś ca viśiṣyate ||
tad evaṁ dvitīyena ṣaṭkena kevalayā bhaktyā bhagavat-prāptiḥ | tato’nyā ahaṁgrahopāsanādyās

tisra upāsanāś coktāḥ | atha prathama-ṣatkoditānāṁ niṣkāma-karma-yogināṁ bhakti-miśra-
jñānād eva mokṣaḥ | tac ca jñānaṁ saṅkṣepād uktam api punaḥ kṣetra-kṣetrajñādi-vivecanena
vivarituṁ tṛtīyaṁ ṣaṭkam ārabhate ||
tatra kiṁ kṣetraṁ kaḥ kṣetrajña ity apekṣāyām āha—idam iti | idaṁ sendriyaṁ bhogāyatanaṁ
śarīraṁ kṣetraṁ saṁsārasya praroha-bhūmitvāt | tad yo vetti bandha-daśāyām ahaṁ-mamety
abhimanyamānaṁ sva-sambandhitvenaiva jānāti, mokṣa-daśāyām ahaṁ-mamety-abhimāna-
rahitaḥ sva-sambandha-rahitam evayo jānāti, tam ubhayāvasthaṁ jīvaṁ kṣetrajñam iti prāhuḥ |
kṛṣībalavat sa eva kṣetrajñas tat-phala-bhoktā ca | yad uktaṁ bhagavatā—
adanti caikaṁ phalam asya gṛdhnā

grāmecarā ekam araṇya-vāsāḥ |
haṁsā ya ekaṁ bahurūpam ijyair
māyāmayaṁ veda sa veda vedam || iti | [bhā.pu. 11.12.23]
asyārthaḥ gṛdhnantīti gṛdhrā grāmecarā baddha-jīvā asya vṛkṣasyakaṁ phalaṁ duḥkham adanti,
pariṇāmataḥ svargāder api duḥkha-rūpatvāt | araṇya-vāsā haṁsā mukta-jīvā eka-phalaṁ sukham
adanti, sarvathā sukha-rūpasyāpavargasyāpy etaj-janyatvāt | evam ekam api saṁsāra-vṛkṣaṁ
bahuvidha-naraka-svargāpavarga-prāpakatvād bahu-rūpaṁ māyā-śakti-samudbhūtatvān
māyāmayam | ijyaiḥ pūjyair gurubhiḥ kṛtvā yo vedeti tad-vidaḥ kṣetra-kṣetrajñayor veditāraḥ ||1||
baladevaḥ :
kathitāḥ pūrva-ṣaṭkābhyām arthāj jīvādayo’tra ye |

svarūpāṇi viśodhyante teṣāṁ ṣaṭke’ntime sphuṭam ||
bhaktau pūrvopadiṣṭāyāṁ jñānaṁ dvāraṁ bhavaty ataḥ |
Page 5 of 210
deha-jīveśa-vijñānaṁ tad vaktavyaṁ trayodaśe ||
ādya-ṣaṭke niṣkāma-karma-sādhyaṁ j-jñānopayogitayā darśitam | madhya-ṣatke tu bhakti-

śabditaṁ paramātmopāsanaṁ tan-mahima-nigada-pūrvakam upadiṣṭam | tac ca kevalaṁ tad-
vaśyatākaraṁ sat tat-prāpakam | ārtādīnāṁ tu tam upāsīnānām ārti-vināśādi-karaṁ tad-ekānti-
prasaṅgena kevalaṁ sat tat-prāpakaṁ ca |
yogena jñānena copasṛṣṭaṁ tv aiśvarya-pradhāna-tad-rūpopalambhakaṁ mocakaṁ cety uktam |

tathāsminn antya-ṣatke prakṛti-puruṣa-tat-saṁyoga-hetuka-jagat tad-īśvara-svarūpāṇi karma-
jñāna-bhakti-svarūpāṇi ca vivicyante | jñāna-vaiśadyāya etāvat trayogaśe’sminn adhyāye deha-
jīva-pareśa-svarūpāṇi vivecanīyāni | dehādi-viviktasyāpi jīvātmano deha-sambandha-hetus tad-
vivekānusandhi-prakāraś ca vimarśanīyaḥ | tad idam arthajātam abhidhātuṁ bhagavān uvāca
idam iti | he kaunteya idaṁ sendriya-prāṇaṁ śarīraṁ bhoktur jīvasya bhogya-sukha-duḥkhādi-
prarohakatvāt kṣetram ity abhidhīyate tattva-jñaiḥ | etac charīraṁ devo’haṁ mānavo’haṁ
sthūlo’ham ity ajñair ātma-bhedena pratīyamānam api yaḥ śayyāsanādivad-ātmano bhannam
ātma-bhoga-mokṣa-sādhanaṁ ca vetti, taṁ vedyāc charīrāt tad-veditṛtayā bhinnaṁ tad-vidaḥ
kṣetra-kṣetrajña-svarūpa-jñāḥ kṣetrajñam iti prāhuḥ | bhoga-mokṣa-sādhanatvaṁ śarīrasyoktaṁ
śrī-bhagavate—
adanti caikaṁ phalam asya gṛdhnā

grāmecarā ekam araṇya-vāsāḥ |
haṁsā ya ekaṁ bahu-rūpam ijyair
māyā-mayaṁ veda sa veda vedam || iti | [bhā.pu. 11.12.23]
śarīrātmavādī tu kṣetrajño na, kṣetratvema taj-jñānābhāvāt ||1||
(13.2)
kṣetrajñaṁ cāpi māṁ viddhi sarva-kṣetreṣu bhārata |

kṣetra-kṣetrajñayor jñānaṁ yat taj jñānaṁ mataṁ mama ||
śrīdharaḥ : tad evaṁ saṁsāriṇaḥ svarūpam uktam | idānīṁ tasyaiva pāramārthikam asaṁsāri-
svarūpam āha—kṣetrajñam iti | ta ca kṣetrajñaṁ saṁsāriṇaṁ jīvaṁ vastutaḥ sarva-kṣetreṣv
anugataṁ mām eva viddhi | tat tvam asi iti śrutyā lakṣitena cid-aṁśena mad-rūpasyoktatvāt
ādarārtham eva taj-jñānaṁ stauti | kṣetra-kṣetrajñayor yad evaṁ vailakṣaṇeyan jñānaṁ tad eva
mokṣa-hetutvān mama jñanaṁ matam | anyat tu vṛthā-pāṇḍityam | bandha-hetutvād ity arthaḥ |
tad uktaṁ—
tat karma yan na bandhāya sā vidyā yā vimuktaye |

āyāsāyāparaṁ karma vidyānyā śilpa-naipuṇam || iti |
jīva-gosvāminaḥ paramātma-sandarbhaḥ : atra khalu kṣetrajñaṁ cāpi māṁ viddhi iti, sarveṣv
api kṣetreṣu māṁ ca kṣetrajñaṁ viddhi, na tu jīvam iva sva-kṣetra eva ity evārthaṁ vahati | na ca
jīveśayoḥ samānādhikaraṇyena nirviśeṣa-cid-vastv eva jñeyatayā nirdiśati | sarva-kṣetreṣu ity
asya vaiyarthyāpatteḥ | jñeyaṁ yat tat pravakṣyāmi ity ādau, sarvataḥ pāṇi-pādaṁ tad
Page 6 of 210
sarvato’kṣi-śiro-mukham [gītā 13.13] ity-ādinā sa-viśeṣasyaiva nirdekṣyamāṇatvāt | amānitvam

ity-ādinā jñānasya ca tathaupadekṣyamāṇatvāt |
kiṁ ca, kṣetrajñaṁ cāpīty atra tat tvam asi itivat sāmānādhikaraṇyena tan-nirviśeṣa-jñāne
vivakṣite kṣetrajñeśvarayor jñānam ity evanānūdyeta, na tu kṣetra-kṣetrajñayor jñānam iti, kintu
kṣetra-kṣetrajñayor ity asyāyam arthaḥ | dvividhayor api kṣetra-kṣetrajñayor jñānaṁ tan mamaiva
jñānaṁ matam |
anyārthas tu parāmarśa [ve.sū. 1.3.20] iti nyāyena yaj-jñānaika-tātparyakam ity arthaḥ |

jñeyasyaikatvenaiva nirdiṣṭatvāt yogyatvāc ca | na ca nirīśvara-sāṅkhyavat kṣetra-kṣetrajña-
mātra-vibhāgād atra jñānaṁ mataṁ, mamety aneneśvarasyāvekṣitatvāt | na ca vivarta-vādavad
īśvarasyāpi bhrama-mātra-pratīta-puruṣatvam, tad-vacana-lakṣaṇa-sa-veda-gītādi-śāstrāṇām
aprāmāṇyāt, bauddha-vādāpatteḥ | tasyāṁ ca satyāṁ bauddhānām iva vivarta-vādināṁ tad-
vyākhyānāyukteḥ | na ca tasya satya-puruṣatve’pi nirviśeṣa-jñānam eva mokṣa-sādhanam iti
tadīya-śāstrāntarataḥ samāhāryam |
evaṁ satata-yuktā ye [12.1] ity-ādi-pūrvādhyāye nirviśeṣa-jñānasya heyatvena vivakṣitatvāt |

tatraiva ca, ye tu sarvāṇi karmāṇi [12.6] ity-ādinānanya-bhaktān uddiśya, teṣām ahaṁ
samuddhartā mṛtyu-saṁsāra-sāgarād [12.7] ity anena taj-jñānāpekṣāpi nādṛteti | tad uktam
ekādaśe svayaṁ bhagavatā—yat karmabhir yat tapasā [bhā.pu. 11.20.32] ity ādi | mokṣa-dharme
ca—
yā vai sādhana-sampattiḥ puruṣārtha-catuṣṭaye |

tayā vinā tad āpnoti naro nārāyaṇāśrayaḥ || iti |
atra tu pūrvādhyāya-viślāghitaṁ tad evāvṛthā-kartuṁ sa-viśeṣatayā nirdiśya,
iti kṣetraṁ tathā jñānaṁ jñeyaṁ coktaṁ samāsataḥ |

mad-bhakta etad vijñāya mad-bhāvāyopapadyate || [gītā 13.18]
ity antena bhakti-saṁvalitatayā sukarārtha-prāyaṁ kṛtam | ata evātra vyaṣṭi-kṣetrajña eva

bhaktatvena nirdiṣṭaḥ samaṣṭi-kṣetrajñas tu jñeyatveneti kṣetra-jñānābhyāṁ saha jñeyasya pāṭhād
anusmārya, tad-anantaraṁ ca tasya tasya ca jīvatvam īśvaratvaṁ ca kṣaraṁ neti darśitam | yataḥ
—
puruṣaḥ prakṛti-stho hi bhuṅkte prakṛti-jān guṇān |

kāraṇaṁ guṇa-saṅgo’sya sad-asad-yoni-janmasu || [gītā 13.21]
iti jīvasya prakṛti-sthatvaṁ nirdiśya, svatas tasyāprākṛtatva-darśanayā sphuṭam evākṣaratvaṁ

jñāpitam |
upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ |

paramātmeti cāpy ukto dehe’smin puruṣaḥ paraḥ || [gītā 13.22]
iti jīvāt paratvena nirdiṣṭasya paramātmākhya-puruṣasya tu kaimutyenaiva tad darśitam |
Page 7 of 210
dvāv imau puruṣau loke kṣaraś cākṣara eva ca

kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭastho’kṣara ucyate || [gītā 15.16]
uttamaḥ puruṣas tv anyaḥ paramātmety udāhṛtaḥ
yo loka-trayam āviśya bibharty avyaya īśvaraḥ || [gītā 15.17]
ity atra jīvasyāpy akṣaratvaṁ kaṇṭhoktam eva | tatropadraṣṭā parama-sākṣī, anumantā tat-tat-
karmānurūpaḥ pravartakaḥ | bhartā poṣakaḥ | bhoktā pālayitā | maheśvaraḥ sarvādhikartā |
paramātmā sarvāntaryāmīti vyākhyeyam |
uttara-padyayos tu | kūṭastha eka-rūpatayā tu yaḥ kāla-vyāpī sa kūṭastha ity amara-koṣād

avagatārthaḥ | asau śuddha-jīva eva uttamaḥ puruṣas tv anya ity uttarāt | tad evam atrāpi kṣetra-
kṣetrajña-sarva-kṣetrajñā uktāḥ | atra cottarayor anya ity anena bhinnayor eva sator akṣarayorna
tat-tad-rūpatā-parityāgaḥ sambhaved iti na kadācid api nirviśeṣa-rūpenāvasthitir iti darśitam |
tasmān “mad-bhāvāyopapadyate” iti yad uktaṁ tad api tat-sārṣṭi-prāpti-tātparyakam1 | tad evaṁ
dvayor akṣaratvena sāmye’pi jīvasya hīna-śaktitvāt prakṛty-āviṣṭasya tan-nivṛtty-artham īśvara
eva bhajanīyatvena jñeya iti bhāvaḥ |
tasmād “idaṁ śarīram” ity ādikaṁ punar itthaṁ vivecanīyam | idaṁ sva-svāparokṣam ity arthaḥ |
śarīra-kṣetrayor ekaikatvena grahaṇam atra vyakti-paryavasānena jāti-puraskāreṇaiveti gamyate |
sarva-kṣetreṣu iti bahu-vacanenānuvādāt | etad yo vetti ity atra deho’savo’kṣā-manava ity ādau,
sarvaṁ pumān veda-guṇāṁś ca taj-jñaḥ [bhā.pu. 6.4.25] ity-ukta-diśā kṣetrajña etā manaso
vibhūtīr ity-ukta-diśā ca jānātīty arthaḥ |
kṣetrajñaṁ cāpi māṁ viddhīti | tad uktam—viṣṭabhyāham idaṁ kṛtsnam ekāṁśena sthito jagat
[gītā 10.42] | yatra gaty-antaraṁ nāsti tatraiva lakṣaṇā-maya-kaṣṭam āśrīyeta | tathāpi tena
sāmānādhikaraṇyaṁ yadi vivakṣitaṁ syāt tarhi kṣetrajñaṁ cāpi māṁ viddhīty etāvad eva taṁ ca
māṁ viddhīty etāvad eva vā procyeta, na tu sarva-ksreṣu bhāratety adhikam api | kintu kṣetrajña
etā manaso vbhūtīr ity ādivat kṣetrajña-dvayam api vaktavyam eva syāt |
tathā ca brahma-sūtraṁ—guhāṁ praviṣṭāv ātmānau hi tad-darśanād [ve.sū. 1.2.11] iti tad-

vaidhyam eva copasaṁhṛtam—puruṣaḥ prakṛti-stho hi ity ādinā | tasmād upakramārthasya
upasaṁhārādhīnatvād eṣa evārthaḥ samañjasaḥ | yathoktaṁ brahma-sūtra-kṛdbhiḥ—asad
vyapadeśān neti cen na dharmāntareṇa vākya-śeṣād [ve.sū. 2.1.17] iti |
atha kṣetra-kṣetrajñayor jñānam ity atra yat kṣetre jñānendriya-gataṁ cetanā-gataṁ ca jñānaṁ
darśayiṣyate | yac ca pūrva-kṣetra-jñe nija-nija-kṣetra-jñānaṁ darśitaṁ tat tat maj-jñānāṁśasya
kṣetreṣu cchāyā-rūpatvāt, kṣetra-jñeṣu yat kiñcid aṁśāṁśatayā praveśān mamaiva jñānaṁ matam
iti | tasmāt sādhūktaṁ mukhyaṁ kṣetrajñatvaṁ paramātmany eveti ||1-2||
madhusūdanaḥ : evaṁ dehendriyādi-vilakṣaṇaṁ sva-prakāśaṁ kṣetrajñam abhidhāya tasya

pāramārthikaṁ tattvam asaṁsāri-paramātmanaikyam āha—kṣetrajñam apīti |
sarva-kṣetreṣu ya ekaḥ kṣetrajñaḥ svaprakāśa-caitanya-rūpo nityo vibhuś ca tam

avidyādhyāropita-kartṛtva-bhoktṛtvādi-saṁsāra-dharmaṁ kṣetrajñam avidyaka-rūpa-parityāgena
mām īśvaram asaṁsāriṇam advitīya-brahmānanda-rūpaṁ viddhi jānīhi | he bhārata ! evaṁ ca
1 The Yadavpur edition makes reference to Sridhar’s commentary to 3.29.13.
Page 8 of 210
kṣetraṁ māyā-kalpitaṁ mithyā | kṣetrajñaś ca paramārtha-satyas tad-bhramādhiṣṭhānam iti

kṣetra-kṣetrajñayor yaj jñānaṁ tad eva mokṣa-sādhanatvāj jñānam avidyā-virodhi-prakāśa-rūpaṁ
mama matam anyat tv ajñānam eva tad-virodhitvād ity abhiprāyaḥ |
atra jīveśvarayor āvidyako bhedaḥ pāramārthikas tv abheda ity atra yuktayo bhāṣya-kṛdbhir
varṇitāḥ | asmābhis tu grantha-vistara-bhayāt prāg eva bahudhoktatvāc ca nopanyastāḥ ||2||
viśvanāthaḥ : evaṁ kṣetra-jñānāt jīvātmanaḥ kṣetrajñatvam uktam, paramātmanas tu tato’pi

kārtsnyena sarva-kṣetrajñatvāt kṣetrajñatvam āha—kṣetrajñam iti | sarva-kṣetreṣu niyantṛtvena
sthitaṁ māṁ paramātmānaṁ kṣetrajñaṁ viddhi | jīvānāṁ pratyekam akaika-kṣetra-jñnānāṁ tad
api na kṛtsnam | mama tv ekasyaiva sarva-kṣetrajñatvaṁ kṛtsnam eveti viśeṣo jñeyaḥ | kiṁ
jñānam ity apekṣāyām āha—kṣetreṇa saha kṣetrajñayor jīvātma-paramātanor yaj jñānaṁ kṣetra-
jīvātma-paramātmanāṁ yaj jñānam ity arthaḥ | tad eva jñānaṁ mama mataṁ sammataṁ ca | tatra
-grantha-virodhād vyākhyāntareṇa ekātmavāda-pakṣo nānukartavyaḥ ||2||
baladevaḥ : kṣetra-jñānāj jīvātmanaḥ kṣetrajñatvam uktam | atha paramātmanas tad āha—

kṣetrajñaṁ cāpi mām iti | he bhārat sarva-kṣetreṣu māṁ ca kṣetrajñaṁ viddhi | apir avadhāraṇe |
jīvāḥ svaṁ svaṁ kṣetraṁ svabhoga-mokṣa-sādhanaṁ jānantaḥ kṣetrajñāḥ prajāvat | ahaṁ tu
sarveśvara eka eva sarvāṇi tāni bhartavyāni ca jānan tat-sarva-kṣetrajño rājavad ity arthaḥ |
sarveśvarsyāpi kṣetreśvarasyāpi kṣetrajñatvaṁ—
kṣetrāṇi hi śarīrāṇi
bījaṁ cāpi śubhāśubhe |
tāni vetti sa yogātmā
tataḥ kṣetrajña ucyate || [ma.bhā. 12.339.6] ity-ādi smṛtibhyaḥ |
kiṁ jñānam ity apekṣāyām āha—kṣetreti | kṣetreṇa sahitau kṣetrajñau jīva-parau kṣetra-
kṣetrajñau | tat-sahitayos tayor mitho vivekena yaj-jñānaṁ tad eva jñānaṁ mama matam |
tato’nyathā tv ajñānam ity arthaḥ |
idam atra bodhyam—prakṛti-jīveśvarāṇāṁ bhogyatva-bhoktṛtva-niyantṛtva-dharmakatvān

mithaḥ-sampṛktānām api teṣāṁ na tat tad-dharma-sāṅkaryaṁ citrāmbara-rūpavad ity evam āha—
sūtrakāraḥ—na tu dṛṣṭānta-bhāvāt iti | śrutayaś ca prakṛty-ādīnāṁ vivikta-tad-dharmakatām
āhuḥ2—
pṛthag ātmānaṁ preritāraṁ ca matvā

juṣṭas tatas tenāmṛtatvam eti | [śve.u. 1.6]
jñājñau dvāv ajāv īśānīśānāv ajā

hy ekā bhoktṛ-bhogārtha-yuktau | [śve.u. 1.9]
kṣaraṁ pradhānam amṛtākṣaraṁ haraḥ

kṣarātmānāv īśate deva ekaḥ | [śve.u. 1.10]
bhoktā bhogyaṁ preritāraṁ ca matvā
2 All the verses quoted here are found in Rāmānuja’s commentary.
Page 9 of 210
sarvaṁ proktaṁ trividhaṁ brahmam etat | [śve.u. 1.12]
ajām ekām lohita-śukla-kṛṣṇāṁ

bahvīḥ prajāḥ sṛjamānāṁ sarūpāḥ |
ajo hy eko juṣamāṇo’nuśete
jahāty enāṁ bhukta-bhogāṁ ajo’nyaḥ || [śve.u. 4.5]
pradhāna-kṣetrajña-patir guṇeśaḥ | [śve.u. 6.16] ity-ādayaḥ |
atrāpi kṣarākṣara-śabda-bodhyāt kṣetra-kṣetrajña-rūpād yugalāt svasya puruṣottamasyānyatvaṁ

vakṣyati dvāv imau puruṣau ity-ādibhis tasmān mithaḥ sampṛktānām api prakṛty-ādīnāṁ
viviktatayā jñānaṁ tāttvikam iti |
yat tv ekātma-vādinaḥ kṣetrajñaṁ cāpi māṁ viddhi ity atra sāmānādhikaraṇya-pratītyā

sarveśvarasyaiva sato’syā vidyayaiva kṣetrajña-bhāvo rajjor iva bhujaṅgamatvam | tan-nivṛttaye
harer āptatamasyedaṁ vākyaṁ kṣetrajñaṁ cāpi mām iti rajjur iyaṁ na bhujaṅga ity āpta-vākyād
bhujaṅgatva-bhrāntir iva kṣetrajñatva-bhrāntir asmād vākyād vinaśyatīty āhus tat
kilopadeśyāsambhavād eva nirastam iti dehino’smin ity asya bhāṣye draṣṭavyam | evaṁ tu
vyākhyātaṁ yujyate | ca-śabdaḥ kṣetra-samuccayārthaḥ | kṣetraṁ kṣetrajñaṁ ca mām eva viddhi |
mad-adhīna-sthiti-pravṛttikatvān mad-vyāpyatvāc ca mad-ātmakaṁ jānīhīti | evam evoktaṁ
kṣetra-ksetrajñayor iti | tayor mad-adhīna-pravṛttikatvādibhir mad-ātmakatayā yaj-jñānaṁ taj
jñānaṁ mama matam ito’nyathā tv amatam iti |
(13.3)
tat kṣetraṁ yac ca yādṛk ca yad-vikāri yataś ca yat |

sa ca yo yat-prabhāvaś ca tat samāsena me śṛṇu ||
śrīdharaḥ : tatra yady api caturviṁśatyā bhedair bhinnā prakṛtiḥ kṣetram ity ābhipretaṁ tathāpi
deha-rūpeṇa pariṇatāyām eva tasyām ahaṁ-bhāvena avivekaḥ sphuṭa iti | tad-vivekārtham idaṁ
śarīraṁ kṣetram ity-ādy uktam | tad etat prapañcayiṣyan pratijānīte tad iti | yad uktaṁ mayā
kṣetraṁ tat kṣetraṁ yat svarūpato jaḍaṁ dṛśyādi-svabhāvām | yādṛg yādṛśaṁ ca icchādi-
dharmakam | yad-vikāri yair indriyādi-vikārair yuktam | yataś ca prakṛti-puruṣa-saṁyogād
bhavati | yad iti yaiḥ prakāraiḥ sthāvara-jaṅgamādi-bhedaiḥ, bhinnam ity arthaḥ | sa ca kṣetrajño
yat-svarūpo yat-prabhāvaś ca acintyaiśvarya-yogena yaiḥ prabhāvaiḥ sampannaḥ taṁ sarvaṁ
saṅkṣepeto mattaḥ śṛṇu ||3||
madhusūdanaḥ : saṁkṣepeṇoktam arthaṁ vivarītum ārabhate tat kṣetram iti | tad idaṁ śarīram
iti prāg uktaṁ jaḍa-varga-rūpaṁ kṣetraṁ yac ca svarūpeṇa jaḍa-dṛśya-paricchinnādi-svabhāvaṁ
yādṛk cecchādi-dharmakaṁ yad-vikāri yair indriyādi-vikārair yuktam | yataś ca kāraṇād yat
kāryam utpadyata iti śeṣaḥ | athavā yataḥ prakṛti-puruṣa-saṁyogād bhavati | yad iti yaiḥ sthāvara-
jaṅgamādi-bhedair bhinnam ity arthaḥ | atrāniyamena ca-kāra-prayogāt sarva-samuccayo
draṣṭavyaḥ | sa ca kṣetrajñayor yaḥ svarūpataḥ sva-prakāśa-caitanyānanda-svabhāvaḥ | yat-
prabhāvaś ca ye prabhāvā upādhi-kṛtāḥ śaktayo yasya tat-kṣetra-kṣetrajña-yāthātmyaṁ sarva-
viśeṣaṇa-viśiṣṭaṁ samāsena saṁkṣepeṇa me mama vacanāc chṛṇu | śrutvāvadhārayety arthaḥ ||
13.3||
Page 10 of 210
viśvanāthaḥ : saṅkṣepeṇoktam arthaṁ vivaritum ārabhate tat kṣetraṁ śarīraṁ yac ca

mahābhūta-prāṇendriyādi-saṅghāta-rūpam | yādṛk yādṛśecchādi-dharmakam | yad vikāri vairi-
priyādi-vikārair yuktam | yataś ca prakṛti-puruṣa-saṁyogād udbhūtam | yad iti yaiḥ sthāvara-
jaṅgamādi-bhedair bhinnam ity arthaḥ | sa kṣetrajño jīvātmā paramātmā ca | yat tad iti
napuṁsakam anapuṁsakennaikavac ceti eka-śeṣaḥ | samāsena saṅkṣepeṇa ||3||
baladevaḥ : saṅkṣepeṇoktam arthaṁ viśadayitum āha— tad iti | tat kṣetraṁ śarīraṁ yac ca yad
dravyaṁ yādṛk yad-āśraya-bhūtaṁ yad-vikāri yair vikārair upetaṁ | yataś ca hetor udbhūtaṁ yat
prayojanakaṁ ca | yad iti yat svarūpaṁ | sa ca kṣetrajño jīva-lakṣaṇaḥ pareśa-lakṣaṇaś ca yo yat
svarūpo ya-prabhāvo yac-chaktikaś ca | napuṁsakam anapuṁsakenaikav cāsyānyatrasyām iti
sūtrāt ||3||
(13.4)
ṛṣibhir bahudhā gītaṁ chandobhir vividhaiḥ pṛthak |

brahma-sūtra-padaiś caiva hetumadbhir viniścitaiḥ ||
śrīdharaḥ : kair vistareṇoktasyāyaṁ saṅkṣepa ity apekṣāyām āha—ṛṣibhir iti | ṛṣibhir

vaśiṣṭhādibhiḥ | yoga-śāstreṣu dhyāna-dhāraṇādi-viṣayatvena virājādi-rūpeṇa bahudhā gītaṁ
nirūpitam | vividhair vicitrair nitya-naimittaika-kāmya-karmādi-viṣayaiḥ | chandobhir vedaiḥ |
nānā-yajanīya-devatādi-rūpeṇa bahudhā gītam | brahmaṇaḥ sūtraiḥ padaiś ca | brahma sūtryate
sūcyate ebhir iti brahma-sūtrāṇi | yato vā imāni bhūtāni jāyante [tai.u. 3.1.1] ity-ādīni taṭastha-
lakṣaṇa-parāṇy upaniṣad-vākyāni | tathā ca, brahma padyate gamyate sākṣāj jñāyata ebhir iti
padāni svarūpa-lakṣaṇa-parāṇi satyaṁ jñānam anantaṁ brahma [tai.u. 2.1.1] ity-ādīni | taiś ca
bahudhā gītam | kiṁ ca, hetumadbhiḥ sad eva saumyedam agra āsīt katham asataḥ saj jāyeta
[chā.u. 6.2.1] iti | tathā, ko hy evānyāt kaḥ prāṇyāt yad eṣa ākāśa ānando na syāt eṣa hy
evānandayati [tai.u. 2.7.1] ity-ādi yuktimadbhiḥ | anyād apāna-ceṣṭāṁ kaḥ kuryāt | prāṇyāt prāṇa-
vyāpāraṁ vā kaḥ kuryāt iti śruti-padayor arthaḥ | viniścitair upakramopasaṁhāraika-
vākyatayā’sandigdhārtha-pratipādakair ity arthaḥ |
tad evam etair vistareṇoktaṁ duḥsaṅgrahaṁ saṅkṣepatas tubhyaṁ kathayiṣyāmi | tac chṛṇv ity
arthaḥ | yad vā, athāto brahma-jijñāsā [ve.sū. 1.1.1] ity-ādīni brahma-sūtrāṇi gṛhyante | tāny eva
brahma padyate niścīyate ebhir iti padāni | tair hetumadbhiḥ īkṣater nāśabdam [ve.sū. 1.1.5],
ānanda-mayo’bhyāsāt [ve.sū. 1.1.13] ity-ādibhir yuktimadbhir viniścitair ity arthaḥ | śeṣaṁ
samānam ||4||
madhusūdanaḥ : kair vistareṇoktasyāyaṁ saṁkṣepa ity apekṣāyāṁ śrotṛ-buddhi-

prarocanārthaṁ stuvann āha— ṛṣibhir iti | ṛṣibhir vasiṣṭhādibhir yoga-śāstreṣu dhāraṇā-dhyāna-
viṣayatvena bahudhā gītaṁ nirūpitam | etena yoga-śāstra-pratipādyatvam uktam |
vividhair nitya-naimittika-kāmya-karmādi-viṣayaiś chandobhir ṛg-ādi-mantrair brāhmaṇaiś ca

pṛthag vivekato gītam | etena karma-kāṇḍa-pratipādyatvam uktam |
brahma-sūtra-padaiś ca brahma sūtryate sūcyate kiṁcid vyavadhānena pratipādyata ebhir iti

brahma-sūtrāṇi—yato vā imāni bhūtāni jāyante | yena jātāni jīvanti | yat prayanty abhisaṁviśanti
Page 11 of 210
| [tai.u. 3.1.1] ity-ādīni taṭastha-lakṣaṇa-parāṇy upaniṣad-vākyāni tathā padyate brahma sākṣāt

pratipādyata ebhir iti padāni svarūpa-lakṣaṇa-parāṇi satyaṁ jñānam anantaṁ brahma [tai.u.
2.1.1] ity-ādīni tair brahma-sūtraiḥ padaiś ca |
hetumadbhiḥ—sad eva saumyedam agra āsīd.. ekam evādvitīyam [chā.u. 6.2.1] ity upakramya,
tad dhaika āhur asad evedam agra āsīd ekam evādvitīyaṁ tasmād asataḥ saj jāyate iti nāstika-
matam upanyasya, kutas tu khalu somyaivaṁ syād iti hovāca katham asataḥ saj jāyate [chā.u.
6.2.2] ity-ādi-yuktīḥ pratipādayadbhir viniścitair upakramopasaṁhāraika-vākyatayā sandeha-
śūnyārtha-pratipādakair bahudhā gītaṁ ca |
etena jñāna-kāṇḍa-pratipādyatvam uktam | evam etair ativastareṇoktaṁ kṣetra-kṣetrajña-

yāthātmyaṁ saṁkṣepeṇa tubhyaṁ kathayiṣyāmi tac chṛṇv ity arthaḥ | athavā brahma-sūtrāṇi tāni
padāni ceti karma-dhārayaḥ | tatra vidyā-sūtrāṇi ātmety evopāsīta [bṛ.ā.u. 1.4.7] ity-ādīni, avidyā-
sūtrāṇi na sa veda yathā paśuḥ [bṛ.ā.u. 1.4.10] ity-ādīni tair gītam iti ||4||
viśvanāthaḥ : kair vistareṇoktasyāyaṁ saṅkṣepa ity apekṣāyām āha— ṛṣibhir vaśiṣṭhādibhir

yoga-śāstreṣu | chandobhir vedaiḥ | brahma-sūtrāṇi athāto brahma-jijñāsā [ve.sū. 1.1.1] ity-ādīni
tāny eva sūtrāṇi | brahma padyate jñāyate ebhir iti tāni | tathā taiḥ kīdṛśair hetumadbhiḥ | īkṣater
nāśabdam [ve.sū. 1.1.5], ānandamayo’bhyāsāt [ve.sū. 1.1.13] iti yuktimadbhir viniścitair viśeṣato
niścitārthaiḥ ||4||
baladevaḥ : idaṁ kṣetra-kṣetrajña-yāthātmyaṁ kair vistareṇoktaṁ yat samāsena brūṣa ity

apekṣāyām āha— ṛṣibhir iti | ṛṣibhiḥ parāśarādibhir etat kṣetrādi-svarūpaṁ bahudhā gītam—
ahaṁ tvaṁ ca tathānye bhūtair uhyāma pārthiva |

guṇa-pravāha-patito bhūta-vargo’pi yāty ayam ||
karma-vaśyā guṇā hy ete sattvādyāḥ pṛthivī-pate |
avidyā-sañcitaṁ karma tac cāśeṣeṣu jantuṣu ||
ātmā śuddho’kṣaraḥ śānto nirguṇaḥ prakṛteḥ paraḥ |
pravṛddhy-apacayau nāsya ekasyākhila-jantuṣu || [vi.pu. 2.13.69]
ity-ādibhiḥ | tathā chandobhir vedair vividhair sarvair bahudhā tad gītaṁ yajuḥ-śākhāyāṁ tasmād
vā etasmād ātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ [tai.u. 2.1.3] ity-ādinā brahma pucchaṁ pratiṣṭhā [tai.u.
2.5.1] ity antenānnamaya-prāṇa-maya-mano-maya-vijñāna-mayānanda-mayāḥ pañca puruṣāḥ
paṭhitās teṣv anna-mayādi-trayaṁ jaḍaṁ kṣetra-svarūpaṁ, tato bhinno vijñāna-mayo jīvas tasya
bhokteti jīva-kṣetrajña-svarūpaṁ | tasmāc ca bhinnaḥ sarvāntara ānanda-maya itīśvara-kṣetrajña-
svarūpam uktam | evaṁ vedāntareṣu mṛgyam | brahma-sūtra-rūpaiḥ padair vākyaiś ca tad-
yāthātmyaṁ gītam | teṣu na viyad aśruteḥ [ve.sū. 2.3.1] ity-ādinā kṣetra-svarūpaṁ, nātmā śruteḥ
[ve.sū. 2.3.18] ity-ādinā jīva-svarūpaṁ, parāt tu tac chruteḥ [ve.sū. 2.3.39] ity-ādineśvara-
svarūpam | sphuṭam anyat ||4||
(13.5-6)
mahā-bhūtāny ahaṁkāro buddhir avyaktam eva ca |

indriyāṇi daśaikaṁ ca pañca cendriya-gocarāḥ ||
icchā dveṣaḥ sukhaṁ duḥkhaṁ saṁghātaś cetanā dhṛtiḥ |
Page 12 of 210
etat kṣetraṁ samāsena sa-vikāram udāhṛtam ||
śrīdharaḥ : tatra kṣetra-svarūpam āha— mahā-bhūtānīti dvābhyām | mahā-bhūtāni bhūmy-

ādīni pañca | ahaṅkāras tat-kāraṇa-bhūtaḥ | buddhir vijñānātmakaṁ mahat-tattvam | avyaktaṁ
mūla-prakṛtiḥ | indriyāṇi daśa bāhyāni jñāna-karmendriyāṇi | ekaṁ ca manaḥ | indriya-gocarāś
ca pañca tan-mātra-rūpā eva śabdādaya ākāśādi-viśeṣa-guṇatayā vyaktāḥ santa indriya-viṣayāḥ
pañca | tad evaṁ caturviṁśati-tattvāni uktāni ||5||
iccheti | icchādayaḥ prasiddhāḥ | saṅghātaḥ śarīram | cetanā jñānātmikā mano-vṛttiḥ | dhṛtir

dhairyam | ete cecchādayo dṛśyatvān nātma-dharmāḥ, api tu mano-dharmā eva | ataḥ kṣetrāntaḥ-
pātina eva | upalakṣaṇaṁ caitat saṅkalpādīnām | tathā ca śrutiḥ—kāmaḥ saṅkalpo vicikitsā
śraddhāśraddhā dhṛtir adhṛtir hrīr dhīr bhīr ity etat sarvaṁ mana eva [bṛ.ā.u. 1.5.3] iti | anena ca
yādṛg iti pratijñātāḥ kṣetra-dharmā darśitāḥ | etat kṣetraṁ sa-vikāram indriyādi-vikāra-sahitaṁ
saṅkṣepeṇa tubhyaṁ mayoktam iti kṣetropasaṁhāraḥ ||6||
madhusūdanaḥ : evaṁ prarocitāyārjunāya kṣetra-svarūpaṁ tāvad āha—dvābhyām | mahānti

bhūtāni bhūmy-ādīni pañca | ahaṅkāras tat-kāraṇa-bhūto’bhimāna-lakṣaṇaḥ | buddhir ahaṅkāra-
kāraṇaṁ mahat-tattvam adhyavasāya-lakṣaṇam | avyaktaṁ tat-kāraṇaṁ sattva-rajas-tamo-
guṇātmakaṁ pradhānaṁ sarva-kāraṇaṁ na kasyāpi kāryam | eva-kāraḥ prakṛty-avadhāraṇārthaḥ |
etāvaty evāṣṭadhā prakṛtiḥ | ca-śabdo bheda-samuccayārthaḥ | tad evaṁ sāṅkhya-matena
vyākhyātam | aupaniṣadānāṁ tu avyaktam avyākṛtam anirvacanīyaṁ māyākhyā pārameśvarī
śaktiḥ | mama māyā duratyayā ity uktam | buddhiḥ sargādau tad-viṣayam īkṣaṇam | ahaṅkāra
īkṣaṇānantaram ahaṁ bahu syām iti saṅkalpaḥ | tata ākāśādi-krameṇa pañca-bhūtotpattir iti | na
hy avyakta-mahad-ahaṅkārāḥ sāṅkhya-siddhā aupaniṣadair upagamyante’śabdatvādi-hetubhir iti
sthitam | māyāṁ tu prakṛtiṁ vidyān māyinaṁ tu maheśvaram [śve.u. 4.10] te dhyāna-yogānugatā
apaśyan devātma-śaktiṁ sva-guṇair nigūḍhām [śve.u. 1.3] iti śruti-pratipāditam avyaktam | tad
aikṣata itīkṣaṇa-rūpā buddhiḥ | bahu syāṁ prajāyeya [chā.u. 6.2.3] iti bahu-bhavana-saṅkalpa-
rūpo’haṅkāraḥ | tasmād vā etasmād ātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ | ākāśād vāyuḥ | vāyor agniḥ |
agner āpaḥ | adbhyaḥ pṛthivī [tai.u. 1.1] iti pañca bhūtāni śrautāni | ayam eva pakṣaḥ sādhīyān |
indriyāṇi daśaikaṁ ca śrotra-tvak-cakṣū-rasana-ghrāṇākhyāni pañca buddhīndriyāṇi vāk-pāṇi-

pāda-pāyūpasthākhyāni pañca karmendriyāṇīti tāni | ekaṁ ca manaḥ saṅkalpa-vikalpātmakam |
pañca cendriya-goccarāḥ śabda-sparśa-rūpa-rasa-gandhās te buddhīndriyāṇāṁ jñāpyatvena
viṣayāḥ karmendriyāṇāṁ tu kāryatvena | tāny etāni sāṅkhyāś caturviṁśati-tattvāny ācakṣante ||5||
icchā sukhe tat-sādhane cedaṁ me bhūyād iti spṛhātmā citta-vṛttiḥ kāma iti rāga iti cocyate |
dveṣo duḥkhe tat-sādhane cedaṁ me mā bhūd iti spṛhā-virodhinī citta-vṛttiḥ krodha itīrṣyeti
cocyate | sukhaṁ nirupādhīcchā-viṣayībhūtā dharmāsādhāraṇa-kāraṇikā citta-vṛttiḥ paramātma-
sukha-vyañjikā | duḥkhaṁ nirupādhi-dveṣa-viṣayībhūtā citta-vṛttir adharmāsādhāraṇa-kāraṇikā |
saṁghātaḥ pañca-mahā-bhūta-pariṇāmaḥ sendriyaṁ śarīram | cetanā svarūpa-jñāna-vyañjikā
pramāṇa-sādhāraṇa-kāraṇikā citta-vṛttir jñānākhyā | dhṛtir avasannānāṁ dehendriyāṇām
avaṣṭambha-hetuḥ prayatnaḥ | upalakṣaṇam etad icchādi-grahaṇam sarvāntaḥ-karaṇa-dharmāṇām
| tathā ca śrutiḥ—kāmaḥ saṅkalpo vicikitsā śraddhā dhṛtir hrīr dhīr bhīr ity etat sarvaṁ mana eva
[bṛ.ā.u. 1.5.3] iti mṛd-ghaṭa itivad upādānābhedena kāryāṇāṁ kāmādīnāṁ mano-dharmatvam āha
—| etat paridṛśyamānaṁ sarvaṁ mahā-bhūtādi-dhṛty-antaṁ jaḍaṁ kṣetrajñena
sākṣiṇāvabhāsyamānatvāt tad-anātmakaṁ kṣetraṁ bhāsyam acetanaṁ samāsenodāhṛtam uktam |
Page 13 of 210
nanu śarīrendriya-saṁghāta eva cetanaḥ kṣetrajña iti lokāyatikāḥ | cetanā kṣaṇikaṁ jñānam
evātmeti sugatāḥ | icchā-dveṣa-prayatna-sukha-duḥkha-jñānāny ātmano liṅgam iti naiyāyikāḥ |
tat kathaṁ kṣetram evaitat sarvam iti ? tatrāha— sa-vikāram iti | vikāro janmādir nāśāntaḥ
pariṇāmo nairuktaiḥ paṭhitaḥ | tat-sahitaṁ sa-vikāram idaṁ mahā-bhūtādi-dhṛty-antam ato na
vikāra-sākṣi svotpatti-vināśayoḥ svena draṣṭum aśakyatvāt | anyeṣām api sva-dharmāṇāṁ sva-
darśanam antareṇa darśanānupapatteḥ svenaiva sva-darśane ca kartṛ-karma-virodhān nirvikāra
eva sarva-vikāra-sākṣī | tad uktaṁ—
na rte syād vikriyāṁ duḥkhī sākṣitā kā vikāriṇaḥ |

dhī-vikriyā-sahasrāṇāṁ sākṣyato’ham avikriyaḥ || iti |
tena vikāritvam eva kṣetra-cihnaṁ na tu parigaṇanam ity arthaḥ ||6||
viśvanāthaḥ : tatra kṣetrasya svarūpam āha—mahābhūtāny ākāśādīni | ahaṅkāras tat-

kāraṇam | buddhir vijñānātmakaṁ mahat-tattva, ahaṅkāra-kāraṇam | avyaktaṁ prakṛtir mahat-
tattva-kāraṇam | indriyāṇi śrotrādīni daśaikaṁ ca manaḥ | indriya-gocarāḥ pañca śabdādayo
viṣayāḥ | tad evaṁ caturviṁśati-tattvātmakam iti |
icchādayaḥ prasiddhāḥ | saṅghātaḥ pañca-mahābhūta-pariṇāmo dehaḥ | cetanā jñānātmikā

mano-vṛttiḥ | dhṛtir dhairyam | icchādayaś caite mano-dharmā eva, na tv ātma-dharmāḥ | ataḥ
kṣetrāntaḥpātina eva | upalakṣaṇaṁ caitat saṅkalpādīnām | tathā ca śrutiḥ—kāmaḥ saṅkalpo
vicikitsā śraddhā dhṛtir hrīr dhīr bhīr ity etat sarvaṁ mana eva [bṛ.ā.u. 1.5.3] iti | anena yādṛg iti
pratijñātāḥ kṣetra-dharmā darśitāḥ | etat kṣetraṁ sa-vikāraṁ janmādi-ṣaḍ-vikāra-sahitam ||5-6||
baladevaḥ : tat kṣetraṁ yac ca [13.3] ity-ādy-ardhakena vaktuṁ pratijñātaṁ kṣetra-svarūpam

āha—mahābhūtānīti dvābhyām | mahābhūtāni pañca khādīni | ahaṅkāras tad-dhetus tāmaso
bhūtādi-saṁjño buddhis tad-dhetur jñāna-pradhāno mahān avyaktaṁ tad-dhetuḥ | triguṇāvasthaṁ
pradhānam indriyāṇi śrotrādīni pañca, vāg-ādīni ca pañceti bhūtādi-khādy-antarālikāḥ sūkṣmāḥ
śabdādi-tanmātrāḥ khādi-viśeṣa-guṇatayā vyaktāḥ santaḥ sthūlāḥ śrotrādi-pañcaka-grāhyā viṣayā
ity arthaḥ | evaṁ caturviṁśati-tattvātmakaṁ kṣetraṁ jñeyam |
icchādayaś catvāraḥ prasiddhāḥ | saṅkalpādīnām upalakṣaṇam etat | ete mano-dharmāḥ, kāmaḥ

saṅkalpo vicikitsā śraddhā dhṛtir hrīr dhīr bhīḥ [bṛ.ā.u. 1.5.3] iti śruteḥ | yadyapy ātma-dharmā
icchādayo ya ātmā ity-ādau satya-kāmaḥ satya-saṅkalpaḥ iti śravaṇāt, paṭhed ya icchet puruṣaḥ
iti sahasranāma-stotrāt, puruṣaḥ sukha-duḥkhānāṁ bhoktṛtve hetur ucyate [13.20] iti
vakṣyamāṇāc ca, tathāpi mano-dvārābhivyakter mano-dharmatvam | ataḥ kṣetrāntaḥpātaḥ |
saṅghāto bhūta-pariṇāmo dehaḥ | sa ca cetanā dhṛitir bhogāya mokṣāya ca yatamānasya
cetanasya jīvasyādhāratayotpanna ity arthaḥ | atra pradhānādi-dravyāṇi kṣetrārambhakāṇiti, ya
cety asya śrotrādīndiriyāṇi śrotrāśritānīti yādṛg ity asyecchādīni kṣetra-kāryāṇīti | yad-vikārī
[13.3] ity asya cetanā dhṛtir iti | yataś ca [13.3] ity asya saṅghāta iti | yad [13.3] ity asyottaram
uktam | etat kṣetraṁ savikāraṁ janmādi-ṣaḍ-vikāropetam udāhṛtam uktam ||5-6||
(13.7-11)
amānitvam adambhitvam ahiṁsā kṣāntir ārjavam |
Page 14 of 210
ācāryopāsanaṁ śaucaṁ sthairyam ātma-vinigrahaḥ ||

indriyārtheṣu vairāgyam anahaṁkāra eva ca |
janma-mṛtyu-jarā-vyādhi-duḥkha-doṣānudarśanam ||
asaktir anabhiṣvaṅgaḥ putra-dāra-gṛhādiṣu |
nityaṁ ca sama-cittatvam iṣṭāniṣṭopapattiṣu ||
mayi cānanya-yogena bhaktir avyabhicāriṇī |
vivikta-deśa-sevitvam aratir jana-saṁsadi ||
adhyātma-jñāna-nityatvaṁ tattva-jñānārtha-darśanam |
etaj jñānam iti proktam ajñānaṁ yad ato’nyathā ||
śrīdharaḥ : idānīm ukta-lakṣaṇāt kṣetrāt atiriktatayā jñeyaṁ śuddhaṁ kṣetrajñaṁ vistareṇa

varṇayiṣyan śuddha-jñāna-sādhanāny āha— amānitvam iti pañcabhiḥ | amānitvaṁ sva-guṇa-
ślāghā-rāhityam | adambhitvaṁ dambha-rāhityam | ahiṁsā para-pīḍā-varjanam | kṣāntiḥ
sahiṣṇutvam | ārjavam avakratā | ācāryopāsanaṁ sad-guru-sevā | śaucaṁ bāhma ābhyantaraṁ ca |
tatra bāhyaṁ mṛj-jalādinā, ābhyantaraṁ ca rāgādi-mala-kṣālanam | tathā ca śrutiḥ—
śaucaṁ ca dvividhaṁ proktaṁ

bāhyam abhyantaraṁ tathā |
mṛj-jalābhyāṁ smṛtaṁ bāhyaṁ
bhāva-śuddhis tathāntaram || iti |
dhairyaṁ san-mārge pravṛttasya tad-eka-niṣṭhatā | ātma-vinigrahaḥ śarīra-saṁyamaḥ | etaj

jñānam iti proktam iti pañcamenānvayaḥ ||
kiṁ ca, mayīti | mayi parameśvare | ananya-yogena sarvātma-dṛṣṭyā | avyābhicāriṇy ekāntā

bhaktiḥ | viviktaḥ śuddha-citta-prasāda-karaḥ | taṁ deśaṁ sevituṁ śīlaṁ yasya tasya bhāvas
tattvam | prākṛtānāṁ janānāṁ saṁsadi sabhāyām aratī raty-abhāvaḥ | kiṁ ca, adhyātmeti |
ātmānam adhikṛtya vartamānaṁ jñānam adhyātma-jñānam | tasmin nityatvaṁ nitya-bhāvaḥ |
tattvaṁ padārtha-buddhi-niṣṭhatvam ity arthaḥ | tattva-jñānasyārthaḥ prayojanaṁ mokṣas tasya
darśanaṁ mokṣasya sarvotkṛṣṭatvālocanam ity arthaḥ | etad amānitvam adambhitvam ity-ādi
viṁśati-saṅkhyakaṁ yad uktam etaj jñānam iti proktaṁ vaśiṣṭhādibhiḥ jñāna-sādhanatvāt |
ato’nyathāsmād viparītaṁ mānitvādi yat tad ajñānam iti proktam | jñāna-virodhitvāt ataḥ sarvathā
tyājyam ity arthaḥ ||7-11||
madhusūdanaḥ : evaṁ kṣetraṁ pratipādya tat-sākṣiṇaṁ kṣetrajñaṁ kṣetrād vivekena vistarāt

pratipādayituṁ taj-jñāna-yogyatvāyāmānitvādi-sādhanāny āha— jñeyaṁ yat tad ity ataḥ
prāktanaiḥ pañcabhiḥ amānitvam iti | vidyamānair avidyamānair vā guṇair ātmanaḥ ślāghanaṁ
mānitvaṁ, lābha-pūjākhyātyarthaṁ svadharma-prakaṭī-karaṇaṁ dāmbhitvaṁ, kāya-vāṅ-
manobhiḥ prāṇināṁ pīḍanaṁ hiṁsā, teṣāṁ varjanam amānitvam adambhitvam ahiṁsety uktam |
parāparādhe citta-vikāra-hetau prāpte’pi nirvikāra-cittatayā tad-aparādha-sahanaṁ kṣāntiḥ |
ārjavam akauṭilyaṁ yathā-hṛdayaṁ vyavaharaṇaṁ para-pratāraṇā-rāhityam iti yāvat | ācāryo
mokṣa-sādhanasyopadeṣṭātra vivakṣito na tu manūkta upanīyādhyāpakaḥ | tasya
śuśrūṣānamaskārādi-prayogeṇa sevanam ācāryopāsanam | śaucaṁ bāhyaṁ kāya-malānāṁ mṛj-
jalābhyāṁ kṣālanam ābhyantaraṁ ca mano-malānāṁ rāgādīnāṁ viṣaya-doṣa-darśana-rūpa-
pratipakṣa-bhāvanayāpanayanam | sthairyaṁ mokṣa-sādhane pravṛttasyāneka-vidha-vighna-
Page 15 of 210
prāptāv api tad-aparityāgena punaḥ punar yatrādhikyam | ātma-vinigraha ātmano dehendriya-

saṁghātasya svabhāva-prāptāṁ mokṣa-pratikūle pravṛttiṁ nirudhya mokṣa-sādhana eva
vyavasthāpanam ||7||
kiṁ ca,—indriyārtheṣu śabdādiṣu dṛṣṭeṣv ānuśravikeṣu vā bhogeṣu rāga-virodhiny aspṛhātmikā

citta-vṛttir vairāgyam | ātma-ślāghanābhāve’pi manasi prādurbhūto’haṁ sarvotkṛṣṭa iti
garvo’haṅkāras tad-abhāvo’nahaṅkāraḥ | ayoga-vyavacchedārtham eva-kāraḥ | samuccayārthaś
ca-kāraḥ | tenāmānitvādīnāṁ viṁśati-saṅkhyākānāṁ samucito yoga eva jñānam iti proktaṁ na tv
ekasyāpy abhāva ity arthaḥ | janmano garbha-vāsa-yoni-dvāra-niḥsaraṇa-rūpasya mṛtyoḥ sarva-
marma-cchedana-rūpasya jarāyāḥ prajñā-śakti-tejo-nirodha-para-paribhavādi-rūpāyā vyādhīnāṁ
jvarātisārādi-rūpāṇāṁ duḥkhānām iṣṭa-viyogāniṣṭa-saṁyogāniṣṭa-saṁyogāniṣṭa-saṁyoga-jānām
adhyātmādhibhūtādhidaiva-nimittānāṁ doṣasya vāta-pitta-śleṣma-mala-mūtrādi-paripūrṇatvena
kāya-jugupsitatvasya cānudarśanaṁ punaḥ punar ālocanaṁ janmādi-duḥkhānteṣu
doṣasyānudarśanaṁ janmādi-vyādhy-anteṣu duḥkha-rūpa-doṣasyānudarśanam iti vā | idaṁ ca
viṣaya-vairāgya-hetutvenātma-darśanasyopakaroti ||8||
kiṁ ca, | saktir mamedam ity etāvan-mātreṇa prītiḥ | abhiṣvaṅgas tv aham evāyam ity ananyatva-
bhāvanayā prīty-atiśayo’nyasmin sukhini duḥkhini vāham eva sukhī duḥkhī ceti | tad-rāhityam
asaktir anabhiṣvaṅga iti coktam | kutra sakty-abhiṣvaṅgau varjanīyāv ata āha—putra-dāra-
gṛhādiṣu putreṣu dāreṣu gṛheṣu | ādi-grahaṇād anyeṣv api bhṛtyādiṣu sarveṣu sneha-viṣayeṣv ity
arthaḥ | nityaṁ ca sarvadā ca sama-cittatvaṁ harṣa-viṣāda-śūnya-manastvam iṣṭāniṣṭopapattiṣu |
upapattiḥ prāptiḥ | iṣṭopapattiṣu harṣābhāvo ’niṣṭopapattiṣu viṣādābhāva ity arthaḥ | caḥ
samuccaye ||9||
kiṁ ca, | mayi ca bhagavati vāsudeve parameśvare bhaktiḥ sarvotkṛṣṭatva-jñāna-pūrvikā prītiḥ |

ananya-yogena nānyo bhagavato vāsudevāt paro’sty ataḥ sa eva no gatir ity evaṁ niścayenāpy
avyabhicāriṇī kenāpi pratikūlena hetunā nivārayitum aśakyā | sāpi jñāna-hetuḥ prītir na yāvan
mayi vāsudeva na mucyate deha-yogena tāvat [bhā.pu. 5.5.6] ity ukteḥ |
viviktaḥ svabhāvataḥ saṁskārato vā śuddho’śucibhiḥ sarpa-vyāghrādibhiś ca rahitaḥ suradhunī-

pulinādi-śrita-prasāda-karo deśas tat-sevana-śīlatvaṁ vivikta-deśa-sevitvam | tathā ca śrutiḥ—
same śucau śarkarā-vahni-bālukā-

vivarjite śabda-jalāśrayādibhiḥ |
mano’nukūle na tu cakṣu-pīḍane
guhā-nivātāśrayaṇe prayojayet || [śve.u. 2.10] iti |
janānām ātma-jñāna-vimukhānāṁ viṣaya-bhoga-lampaṭatopadeśakānāṁ saṁsadi samavāye

tattva-jñāna-pratikūlāyām aratir aramaṇaṁ sādhūnāṁ tu saṁsadi tattva-jñānānukūlāyāṁ ratir
ucitaiva | tathā coktam—
saṅgaḥ sarvātmanā heyaḥ sa cety uktaṁ na śakyate |

sa sadbhiḥ saha kartavyaḥ sataḥ saṅgo hi bheṣajam || iti ||10||
kiṁ ca, | adhyātma-jñānam ātmānam adhikṛtya pravṛttam ātmānātma-viveka-jñānam adhyātma-

jñānaṁ tasmin nityatvaṁ tatraiva niṣṭhāvattvam | viveka-niṣṭho hi vākyārtha-jñāna-samartho
Page 16 of 210
bhavati | tattva-jñānasyāhaṁ brahmāsmīti sākṣātkārasya vedānta-vākya-

karaṇakasyāmānityatvādi-sarva-sādhana-paripāka-phalasyārthaḥ prayojanam avidyā-tat-
kāryātmaka-nikhila-duḥkha-nivṛtti-rūpaḥ paramānandātmāvāpti-rūpaś ca mokṣas tasya darśanam
ālocanam | tattva-jñāna-phalālocane hi tat-sādhane pravṛttiḥ syāt | etad amānitvādi-tattva-
jñānārtha-darśanāntaṁ viṁśati-saṅkhyākaṁ jñānam iti proktaṁ jñānārthatvāt | ato’nyathāsmād
viparītaṁ mānitvādi yat tad ajñānam iti proktaṁ jñāna-virodhitvāt | tasmād ajñāna-parityāgena
jñānam evopādeyam iti bhāvaḥ ||11||
viśvanāthaḥ : ukta-lakṣaṇāt kṣetrād viviktatayā jñeyau jīvātma-paramātmānau kṣetrajñau

vistareṇa varṇayiṣyan taj-jñānasya sādhanāny amānitvādīni viṁśatim āha—pañcabhiḥ |
atrāṣṭadaśa bhaktānāṁ jñānināṁ ca sādhāraṇāni kintu bhaktaiḥ mayi cānanya-yogena bhaktir
avyabhicāriṇī ity ekam eva bhagavad-anubhava-sādhanatvena yatnataḥ kriyate | anyāni
saptadaśoktābhyāsavatāṁ teṣāṁ svata evotpadyante, na tu teṣu yatna iti sāmpradāyikāḥ | antime
dve tu jñāninām asādhāraṇa eva |
atrāmānitvādīni vispaṣṭārthāni | śaucaṁ bāhyam abhyantaraṁ ca tathā ca smṛtiḥ—

bhāva-śuddhis tathāntaram || iti |
ātma-vinigrahaḥ śarīra-saṁyamaḥ | janmādiṣu duḥkha-rūpasya doṣasyānudarśanaṁ punaḥ punaḥ

paryālocanam | asaktiḥ putrādiṣu prīt-tyāgo’nabhiṣvaṅgaḥ putrādīnāṁ sukhe duḥkhe cāham eva
sukhī duḥkhīty adhyāsābhāva iṣṭāniṣṭayor vyavahārikayor upapattiṣu prāptiṣu nityaṁ sarvadā
samacittatvam | mayi śyāmasundarākāre’nanya-yogena jñāna-karma-tapo-yogādy-amiśraṇena
bhaktiś ca-kārād jñānādi-miśraṇa-prādhānyena ca | ādyā bhaktair anuṣṭheyā dvitīyā jñānibhir iti
kecid, anye tv ananyā bhaktir yathā-premṇaḥ sādhanaṁ tathā paramātmānubhavasyāpīti
jñāpanārtham atra ṣaṭke’py uktir iti bhaktā vyācakṣate | jñāninas tv ananyenaiva yogena
sarvātma-dṛṣṭyeti | avyabhicāriṇī pratidinam eva kartavyā | kenāpi nivārayitum aśakyā iti
madhusūdana-sarasvatī-pādāḥ | ātmānam adhikṛtya vartamāṇaṁ jñānam adhyātma-jñānam | tasya
nityatvaṁ nityānuṣṭheyatvaṁ padārtha-śuddhi-niṣṭhatvam ity arthaḥ | tattva-jñānasyārthaḥ
prayojanaṁ mokṣas tasya darśanaṁ svābhīṣṭatvenālocanam ity arthaḥ | etad viṁśatikaṁ jñānaṁ
sādhāraṇyena jīvātma-paramātmanor jñānasya sādhanam | asādhāraṇaṁ paramātma-jñānaṁ tv
agre vaktavyam | tato’nyathāsmād viparītaṁ mānitvādikam ||7-11||
baladevaḥ : athoktāt kṣetrād vibhinnatvena jñeyaṁ kṣetrajña-dvayaṁ vistareṇa nirūpayiṣyan taj-

jñāna-sādhanāny amānitvādīni viṁśatim āha—pañcabhiḥ | amānitvaṁ sva-satkārānapekṣatvam |
adambhitvaṁ dhārmikatva-khāti-phalaka-dharmācaraṇa-virahaḥ | ahiṁsā parāpīḍanam | kṣāntir
apamāna-sahiṣṇutā | ārjavam cchadmiṣv api sāralyam | ācāryopāsanaṁ jñāna-pradasya guror
akaitavena saṁsevanam | śaucaṁ bāhyābhyantara-pāvitryam |

bhāva-śuddhis tathāntaram || iti smṛteḥ |
Page 17 of 210
sthairyaṁ sad-vartmaika-niṣṭhatvam | ātma-vinigrahaḥ ātmānusandhi-pratīpād viṣayān manaso

niyamanam | indriyārtheṣu śabdādi-viṣayeṣu pratīpeṣu vairāgyaṁ rucy-abhāvaḥ | anahaṅkāro
dehādiṣv ātmābhimāna-tyāgaḥ | janmādiṣu duḥkha-rūpasya doṣasyānudarśanaṁ punaḥ punaś
cintanam | putrādiṣu paramārtha-pratīpeṣv asaktiḥ pīti-tyāgaḥ | anabhiṣvaṅgas teṣu sukhiṣu
duḥkhiṣu ca satsu tat-sukha-duḥkhānabhiniveśaḥ | iṣṭāniṣṭānām anukūla-pratikūlānām arthānām
upapattiṣu prāptiṣu samacittatvaṁ harṣa-viṣāda-virahaḥ | nityaṁ sarvadā |
mayi parameśe’vyābhicāriṇī sthirā bhaktiḥ śravaṇādyā | ananya-yogenaikāntitvena mad-bhakta-

sevā | tathā vivikta-deśa-sevitvaṁ nirjana-sthāna-priyatā janānāṁ grāmyāṇāṁ saṁsadi rati-
tyāgaḥ | adhyātmam ātmani yaj jñānaṁ tasya nityatvaṁ sarvadā vimṛśyatvam | tattvaṁ tv ahaṁ
paraṁ brahma vadanti tattva-vidas tattvaṁ yaj jñānam advayam ity-ādi smṛteḥ | taj jñānasya
yo’rthas tat-prāpti-lakṣaṇas tasya darśanaṁ hṛdi smaraṇam | etad amānitvādikaṁ jñānaṁ
paramparayā sākṣāc ca tad-upalabdhi-sādhanaṁ proktam | jñāyate upalabhyate’nena iti
vyutpatteḥ | yat tato’nyathā viparītaṁ mānitvādi tad ajñānaṁ tad-upalabdhi-virodhīti ||7-11||
(13.12)
jñeyaṁ yat tat pravakṣyāmi yaj jñātvāmṛtam aśnute |

anādimat paraṁ brahma na sat tan nāsad ucyate ||
śrīdharaḥ : ebhiḥ sādhanair yaj jñeyaṁ tad āha— jñeyam iti ṣaḍbhiḥ | yaj jñeyaṁ tat
pravakṣyāmi | śrotur ādara-siddhaye jñāna-phalaṁ darśayati | yad vakṣyamāṇaṁ jñātvāmṛtaṁ
mokṣaṁ prāpnoti | kiṁ tat anādimat | ādiman na bhavati iti anādimat | paraṁ niratiśayaṁ brahma
| anādi ity etāvataiva bahuvrīhiṇānādimattve siddhe’pi punar matupaḥ prayogaś chāndasaḥ | yad
vā, anādīti mat-param iti ca pada-dvayam | mam viṣṇoḥ paraṁ nirviśeṣaṁ rūpaṁ brahmety
arthaḥ | tad evāha— na san tan nāsad ucyate | vidhi-mukhena pramāṇasya viṣayaḥ sac-
chabdenocyate | niṣedhaysa viṣayas tv asac-chabdenocyate | idaṁ tu tad-ubhaya-vilakṣaṇam |
aviṣayatvād ity arthaḥ ||12||
madhusūdanaḥ : ebhiḥ sādhanair jñāna-śabditaiḥ kiṁ jñeyam ity apekṣāyām āha— jñeyaṁ yat
tad ity-ādi ṣaḍbhiḥ | yaj jñeyaṁ mumukṣuṇā tat pravakṣyāmi prakarṣeṇa spaṣṭatayā vakṣyāmi |
śrotur abhimukhīkaraṇāya phalena stuvann āha—yad vakṣyamāṇaṁ jñeyaṁ jñātvāmṛtam
amṛtatvam aśnute saṁsārān mucyata ity arthaḥ | kiṁ tat ? anādimat ādiman na bhavatīty
anādimat | paraṁ niratiśayaṁ brahma sarvato’navacchinnaṁ paramātma-vastu | atrānādīty
etāvataiva bahu-vrīhiṇārtha-lābhe’py atiśāyane nitya-yoge vā matupaḥ prayogaḥ | anādīti ca mat-
param iti ca padaṁ kecid icchanti | mat saguṇād brahmaṇaḥ paraṁ nirviśeṣa-rūpaṁ brahmety
arthaḥ | ahaṁ vāsudevākhyā parā śaktir yasyeti tv apavyākhyānam | nirviśeṣasya brahmaṇaḥ
pratipādyatvena tatra śaktimattvasya avaktavyatvāt |
nirviśeṣatvam evāha—na sat tan nāsad ucyate | vidhi-mukhena pramāṇasya viṣayaḥ sac-
chabdenocyate | niṣedha-mukhena pramāṇasya viṣayas tv asac-chabdena | idaṁ tu tad-ubhaya-
vilakṣaṇaṁ nirviśeṣatvāt sva-prakāśa-caitanya-rūpatvāc ca yato vāco nivartante aprāpya manasā
saha [tai.u. 2.4.1] ity-ādi śruteḥ | yasmāt tad brahma na sad-bhāvatvāśrayaḥ | ato nocyate kenāpi
śabdena mukhyayā vṛttyā śabda-pravṛtti-hetūnāṁ tatrāsambhavāt | tad yathā gauraś ca iti vā
jātitaḥ | pacati paṭhatīti vā kriyātaḥ | śuklaḥ kṛṣṇa iti vā guṇataḥ, dhanī gomān iti vā
Page 18 of 210
saṁbandhato’rthaṁ pratyāyati śabdaḥ | atra kriyā-guṇa-sambandhebhyo vilakṣaṇaḥ sarvo’pi

dharmo jāti-rūpa upādhi-rūpo vā jāti-padena saṁgṛhītaḥ | yadṛcchā-śabdo’pi ḍittha-ḍapitthādir
yaṁ kaṁcid dharmaṁ svātmānaṁ vā pravṛttiṁ nimittīkṛtya pravartata iti so’pi jāti-śabdaḥ | evam
ākāśa-śabdo’pi tārkikāṇāṁ śabdāśrayatvādi-rūpaṁ yaṁ kaṁcid dharmaṁ puraskṛtya pravartate |
sva-mate tu pṛthivyādivad ākāśa-vyaktīnāṁ janyānām anekatvād ākāśatvam api jātir eveti so’pi
jāti-śabdaḥ | ākāśātiriktā ca diṅ nāsty eva | kālaś ca neśvarād atiricyate | atireke vā dik-kāla-
śabdāv apy upādhi-viśeṣa-pravṛtti-nimittakāv iti jāti-śabdāv eva | tasmāt pravṛtti-nimitta-
cāturvidhyāc caturvidha eva śabdaḥ | tatra na sat tan nāsat iti jāti-niṣedhaḥ kriyā-guṇa-
sambandhānām api niṣedhopalakṣaṇārthaḥ | ekam evādvitīyam iti jāti-niṣedhas tasyā aneka-
vyakti-vṛtter ekasminn asambhavāt | nirguṇaṁ niṣkriyaṁ śāntam [śve.u. 6.19] iti guṇa-kriyā-
sambandhānāṁ krameṇa niṣedhaḥ | asaṅgo hy ayaṁ puruṣaḥ [bṛ.ā.u. 4.3.15] iti ca | athāto ādeśo
neti neti [bṛ.ā.u. 2.3.6] iti ca sarva-niṣedhaḥ | tasmād brahma na kenacic chabdenocyata iti
yuktam | tarhi kathaṁ pravakṣyāmīty uktaṁ kathaṁ vā śāstra-yonitvāt iti sūtram [ve.sū. 1.1.3] |
yathā kathaṁcil lakṣaṇayā śabdena pratipādanād ii gṛhāṇa | pratipādana-prakāraś ca āścaryavat
paśyati kaścid enam [gītā 2.28] ity atra vyākhyātaḥ | vistaras tu bhāṣye draṣṭavyaḥ ||12||
viśvanāthaḥ : evaṁ sādhanair jñeyo jīvātmā paramātmā ca | tatra paramātmaiva sarvagato

brahma-śabdenocyate | tac ca brahma nirviśeṣaṁ saviśeṣaṁ ca krameṇa jñāni-bhaktayor
upāsyam | deha-gato’pi caturbhujatvena dhyeyaḥ paramātma-śabdenocyate | tatra prathamaṁ
brahmāha— jñeyam iti | anādi na vidyate ādir yasya mat-svarūpatvān nityam ity arthaḥ | mat-
param aham eva para utkṛṣṭa āśrayo yasya tat | brahmaṇo hi pratiṣṭhāham [gītā 14.27] iti mad-
agrimokteḥ | tad eva kim ity apekṣāyām āha—| tad brahma na sat nāpy asat, kārya-kāraṇātītam
ity arthaḥ ||12||
baladevaḥ : evaṁ jñāna-sādhanāny upadiśya tair jñeyam upadiśati jñeyaṁ yat tad iti | uktaiḥ
sādhanair yaj jñeyam upalabhyaṁ jīvātmavastu ca tad ahaṁ prakarṣeṇa subodhatayā vakṣyāmi
yaj jñātvā jano’mṛtaṁ mokṣam aśnute labhate | tatra jīvātma-vastūpadiśati anādīty-ardhakena |
nāsty ādir yasya tat jīvasyādy-utpattir nāsty ato’not’pi neti nityāsāv ity arthaḥ | evam āha—śrutiḥ
—na jāyate mriyate vā vipaścit [ka.u. 1.2.18] ity-ādyā | aham eva paraḥ svāmī yasya tat
pradhāna-kṣetrajña-patir guṇeśaḥ [śve.u. 6.16] iti śruteḥ | dāsa-bhūto harer eva nānyasyaiva
kadācana [pa.pu. 6.226.37] iti smṛteś ca | apahata-pāpmatvādinā brahma bṛhatā guṇāṣṭakena
viśiṣṭam | śrutiś caivam āha—ya ātmāpahata-pāpmā vijaro vimṛtyur viśoko vijghitso’pipāsaḥ
satya-saṅkalpaḥ so’nveṣṭavyaḥ sa vijijñāsitavyaḥ [chā.u. 8.7.1] iti | jīve brahma-śabdas tu
vijñānaṁ brahma ced veda [tai.u. 2.5.1] ity-ādi śruteḥ | sa guṇān samatītyaitān brahma-bhūyāya
kalpate [gītā 14.26] | brahma-bhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati [gītā 18.55] iti
vakṣyamāṇāc ca | na sad iti tad viśuddhaṁ jīvātma-vastu kārya-kāraṇātmakāvasthā-dvaya-virahāt
sac cāsac ca nocyate | kintu paramāṇu-caitanyaṁ guṇāṣṭaka-viśiṣṭam ucyate - vibhakta-nāma-
rūpaṁ kāryāvasthaṁ sad-upamṛdita-nāma-rūpaṁ kāraṇāvasthaṁ tv asad ity arthaḥ ||12||
(13.13)
sarvataḥ pāṇi-pādaṁ tat sarvato’kṣi-śiro-mukham |

sarvataḥ śrutimal loke sarvam āvṛtya tiṣṭhati ||
śrīdharaḥ : nanv evaṁ brahmaṇaḥ sad-asad-vilakṣaṇatve sati—sarvaṁ khalv idaṁ brahma

brahmaivedaṁ sarvam ity-ādi-śrutibhir virudhyeta ity āśaṅkya parāsya śaktir vividhaiva śrūyate
Page 19 of 210
svābhāvikī jñāna-bala-kriyā ca ity-ādi śruti-prasiddhayācintya-śaktyā sarvātmatāṁ tasya

darśayann āha—sarvata iti pañcabhiḥ | sarvataḥ sarvatra pāṇayaḥ pādāś ca yasya tat |
sarvato’kṣīṇi śirāṁsi mukhāni ca yasya tat | sarvataḥ śrutimat śravaṇendriyair yuktaṁ sal-loke
sarvam āvṛtya vyāpya tiṣṭhati | sarva-prāṇi-vṛttibhiḥ pāṇy-ādibhir upādhibhiḥ sarva-
vyavahārāspadatvena tiṣṭhatīty arthaḥ ||13||
madhusūdanaḥ : evaṁ nirupādhikasya brahmaṇaḥ sac-chabda-pratyayāviṣayatvād

asattvāśaṅkāyāṁ nāsad ity anenāpāstāyām api vistareṇa tad-āśaṅkā-nivṛtty-arthaṁ sarva-prāṇi-
karaṇopādhi-dvāreṇa cetana-kṣetrajña-rūpatayā tad-astitvaṁ pratipādayann āha—sarvata iti |
sarvataḥ sarveṣu deheṣu pāṇayaḥ pādāś cācetanāḥ sva-sva-vyāpāreṣu pravartanīyā ysays

cetanasya kṣetrajṇasya tat sarvataḥ pāṇi-pādaṁ jñeyaṁ brahma | sarvācetana-pravṛttīnāṁ
cetanādhiṣṭhāna-pūrvakatvāt tasmin kṣetrajñe cetane brahmaṇi jñeye sarvācetana-varga-pravṛtti-
hetau nāsti nāstitāśaṅkety arthaḥ | evaṁ sarvato’kṣīṇi śirāṁsi mukhāni ca yasya pravartanīyāni
santi tat sarvato’kṣi-śiro-mukhaṁ | evaṁ sarvataḥ śrutayaḥ śravaṇendriyāṇi yasya
pravartanīyatvena santa tat sarvataḥ śrutimat | loke sarva-prāṇi-nikāye | ekam eva nityaṁ vibhu
ca sarvam acetanavargam āvṛtya sva-sattayā sphūrtyā cādhyāsikena sambandhena vyāpya tiṣṭhati
nirvikāram eva sthitiṁ labhate, na tu svādhyastasya jaḍa-prapañcasya doṣeṇa guṇena vāṇu-
mātreṇāpi sambadhyata ity arthaḥ | yathā ca sarveṣu deheṣv ekam eva cetanaṁ nityaṁ vibhu ca
na pratidehaṁ bhinnaṁ tathā prapañcitaṁ prāk ||13||
viśvanāthaḥ : nanv evaṁ brahmaṇaḥ sad-asad-vilakṣaṇatve sati—sarvaṁ khalv idaṁ brahma

brahmaivedaṁ sarvam ity-ādi-śrutir virudhyeta ity āśaṅkya svarūpataḥ kārya-kāraṇātītatve’pi
śakti-śaktimator abhedāt kārya-kāraṇātmakam api tad ity āha—sarvata eva pāṇayaḥ pādāś ca
yasya tat | brahmādi-pipīlikāntānāṁ pāṇi-pāda-vṛndaiḥ sarvatra dṛṣṭair eva tad
brahmaivāsaṅkhya-pāṇi-pādair yuktm ity arthaḥ | evam eva sarvato’kṣīty ādi |13||
baladevaḥ : atha paramātma-vastūpadiśati sarvataḥ pāṇīti | tat paramātmavastu | sarvataḥ pāṇi-

pādam ity-ādi visphuṭārtham ||13||
(13.14)
sarvendriya-guṇābhāsaṁ sarvendriya-vivarjitam |
asaktaṁ sarva-bhṛc caiva nirguṇaṁ guṇa-bhoktṛ ca ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca,sarvendriyeti | sarveṣāṁ cakṣur-ādīnāṁ guṇeṣu rūpādy-ākārāsu vṛttiṣu tat-

tad-ākāreṇa bhāsate iti tathā | sarvendriyāṇi guṇāṁś ca tat-tad-viṣayān ābhāsayatīti vā | sarvaiḥ
indriyair vivarjitaṁ ca | tathā ca śrutiḥ—apāṇi-pādo javano grahītā paśyaty acakṣuḥ sa śṛṇoty
akarṇaḥ ity-ādiḥ | asaktaṁ saṅga-śūnyam | tathāpi sarvaṁ bibhartīti sarvasyādhārabhūtam | tad
eva nirguṇaṁ sattvādi-guṇa-rahitaṁ | guṇa-bhoktṛ ca guṇānāṁ sattvādīnāṁ bhoktṛ pālakam ||14||
madhusūdanaḥ : adhyāropāpavādābhyāṁ niṣprapañcaṁ prapañcyate iti nyāyam anusṛtya sarva-

prapañcādhyāropeṇānādi-mat paraṁ brahmeti vyākhyātam adhunā tad-apavādena na sat tan
nāsad ucyate iti vyākhyātum ārabhate nirupādhi-svarūpa-jñānāya sarvendriyeti |
paramārthataḥ sarvendriya-vivarjitaṁ tan-māyayā sarvendriya-guṇābhāsaṁ sarveṣāṁ
bahiṣkaraṇānāṁ śrotrādīnām antaḥkaraṇayoś ca buddhi-manasor guṇair adhyavasāya-saṅkalpa-
Page 20 of 210
śravaṇa-vacanādibhis tat-tad-viṣaya-rūpatayāvabhāsata iva sarvendriya-vyāpārair vyāpṛtam iva

taj jñeyaṁ brahma dhyāyatīva lelāyatīva [bṛ.ā.u. 4.3.7] iti śruteḥ | atra dhyānaṁ buddhīndriya-
vyāpāropalakṣaṇam | lelāyanaṁ calanaṁ karmendriya-vyāpāropalakṣaṇārtham |
tathā paramārthato’saktaṁ sarva-sambandha-śūnyam eva, māyayā sarva-bhṛc ca sadātmanā

sarvaṁ kalpitaṁ dhārayatīva poṣayatīti ca sarva-bhṛt, niradhiṣṭhāna-bhramāyogāt | tathā
paramārthato nirguṇaṁ sattva-rajas-tamo-guṇa-rahitam eva | guṇa-bhoktṛ ca guṇānāṁ sattva-
rajas-tamasāṁ śabdādi-dvārā sukha-duḥkha-mohākāreṇa pariṇatānāṁ bhoktṛ upalabdhṛ ca taj
jñeyaṁ brahmety arthaḥ ||14||
viśvanāthaḥ : kiṁ ca, sarvāṇi indriyāṇi guṇān indriya-viṣayāṁś ca ābhāsayatīti tac cakṣuṣaś
cakṣuḥ ity-ādi śruteḥ | yad vā, sarvendriyair guṇaiḥ śabdādibhiś cābhāsate virājatīti tat | tad api
sarvendriya-vivarjitaṁ prākṛtendriyādi-rahitam | tathā ca śrutiḥ—apāṇi-pādo javano grahītā
paśyaty acakṣuḥ sa śṛṇoty akarṇaḥ [śve.u. 3.19] ity-ādi | parāsya śaktir bahudhaiva śrūyate
svābhāvikī jñāna-bala-kriyā ca [śve.u. 6.8] iti śruti-prasiddha-svarūpa-śaktyāspadatvād iti bhāvaḥ
| asaktaṁ āsakti-śūnyaṁ sarva-bhṛt śrī-viṣṇu-svarūpeṇa sarva-pālakam | nirguṇaṁ sattvādi-guṇa-
rahitākāram | kiṁ ca, guṇa-bhoktṛ triguṇātīta-bhaga-śabda-vācā ṣaḍ-guṇāsvādakam ||14||
baladevaḥ : kiṁ ca, sarveti sarvair indriyair guṇaiś ca tad-vṛttibhir ābhāsate dīpyata iti tathā
sarvair indriyair jīvendriyavat svarūpa-bhinnair vivarjitaṁ santyaktaṁ prākṛtaiḥ karaṇaiḥ śūnyaḥ
svarūpānubandhibhis tair viśiṣṭo harir iti svīkāryam | apāṇi-pādo javano grahītā paśyaty acakṣuḥ
sa śṛṇoty akarṇaḥ | yad ātmako bhagavāṁs tad-ātmikā vyaktiḥ kim ātmako bhagavān jñānātmaka
aiśvaryātmakaḥ śaktyātmakaś ceti buddhimano’ṅga-pratyaṅgavattāṁ bhagavato lakṣayāmahe
buddhimān mano-bāṇaṅga-pratyaṅgavān iti śruteḥ | sarvabhṛt sarva-tattva-dhārakam apy asaktaṁ
saṅkalpenaiva tad-dhāraṇāt tat-sparśa-rahitaṁ, nirguṇaṁ sākṣī cetāḥ kevalo nirguṇaś ca [śve.u.
6.11] iti śruter māyā-guṇa-spṛṣṭam eva sad-guṇa-bhoktṛ-niyamyatayā guṇanubhavi-vikāra-
jananīm ajñām ity ārabhya,
ekas tu pibate devaḥ

svacchando’tra vaśānugām |
dhyāna-kriyābhyāṁ bhagavān
bhuṅkte’sau prasabhaṁ vibhuḥ || iti śravaṇāt ||14||
(13.15)
bahir antaś ca bhūtānām acaraṁ caram eva ca |

sūkṣmatvāt tad avijñeyaṁ dūra-sthaṁ cāntike ca tat ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, bahir iti | bhūtānāṁ carācarāṇāṁ svakāryāṇāṁ bahiś cāntaś ca tad eva
suvarṇam iva kaṭaka-kuntalādīnām | jala-taraṅgāṇām antar-bahiś ca jalam iva | acaraṁ sthāvaraṁ
caraṁ jaṅgamaṁ ca bhūta-jātaṁ tad eva | kāraṇātmatvāt kāryasya | evam api sūkṣmatvād rūpādi-
hīnatvād tad avijñeyam idaṁ tad iti spaṣṭaṁ jñānārhaṁ na bhavati | ataevāviduṣāṁ yojana-
lakṣāntaritam iva dūrasthaṁ ca | savikārāyāḥ prakṛteḥ paratvāt | viduṣāṁ punaḥ pratyag-ātmatvād
antike ca tan nityaṁ sannihitam | tathā ca mantraḥ—
tad ejati tan naijati tad-dūre tad vāntike |
Page 21 of 210
tad-antarasya sarvasya tad u sarvasyāsya bāhyataḥ || [ī.u. 5] iti |
ejati calati naijati na calati | tad u antike iti cchedaḥ ||15||
madhusūdanaḥ : bhūtānāṁ bhavana-dharmāṇāṁ sarveṣāṁ kāryāṇāṁ kalpitānām akalpitam

adhiṣṭhānam ekam eva bahir antaś ca rajjur iva sva-kalpitānāṁ sarpa-dhārādīnāṁ sarvātmanā
vyāpakam ity arthaḥ | ata evācaraṁ sthāvaraṁ caraṁ ca jañgamaṁ bhūta-jātaṁ tad
evādhiṣṭhānātmakatvāt | kalpitānāṁ na tataḥ kiṁcid vyatiricyata ity arthaḥ | evaṁ
sarvātmaktve’pi sūkṣmtvād rūpādi-hīnatvāt tad-avijñeyam idam evam iti spaṣṭa-jñānārhaṁ na
bhavati | ata evātma-jñāna-sādhana-śūnyānāṁ varṣa-sahasra-koṭyāpy aprāpyatvād dūrasthaṁ ca
yojana-lakṣa-koṭy-antaritam iva tat | jñāna-sādhana-sampannānāṁ tu antike ca tad
atyavyavahitam evātmatvāt | dūrāt sudūre tad ihāntike paśatsv ihaiva nihitaṁ guhāyām [mu.u.
3.1.7] ity-ādi śrutibhyaḥ ||15||
viśvanāthaḥ : bhūtānāṁ svakāryāṇāṁ bahiś cāntaś ca yathā dehānām ākāśādikam | acaraṁ

sthāvaraṁ caraṁ jaṅgamaṁ ca bhūta-jātaṁ tad eva | kāryasya kāraṇātmakatvāt | evam api
rūpādibhinnatvāt tad-avijñeyam idaṁ tad iti spaṣṭaṁ jñānārhaṁ na bhavatīty ata evāviduṣāṁ
yojana-koṭy-antaram iva dūrasthaṁ viduṣāṁ punaḥ sva-gṛha-sthitam evāntike ca tat svadeha
evāntaryāmitvāt dūrāt sudūre tad ihāntike ca paśyatsv ihaiva nihitaṁ guhāyām [mu.u. 3.1.7] ity-
ādi śrutibhyaḥ ||15||
baladevaḥ : bahir iti | bhūtānāṁ cij-jaḍātmakānāṁ tattvānāṁ bahir antaś ca sthitam | antar bahiś
ca tat sarvaṁ vyāpya nārāyaṇaḥ sthitaḥ [ma.nā.u. 13.5] iti śravaṇāt | acaram acalaṁ caraṁ calaṁ
ca āsīno dūraṁ vrajati śayāno yāti sarvataḥ [ka.u. 1.2.21] iti śruteḥ | sūkṣmatvāt pratyaktvāc cit-
sukha-mūrtitvād avijñeyaṁ devatāntaravaj jñātum aśakyam | ato dūrasthaṁ ceti yan manasā na
manute na cakṣuṣā paśyati kaścanainam [śve.u. 4.20] iti śruteḥ | gāndharva-vāsitena śrotreṇa ṣaḍ-
jādivad bhakti-bhāvitena karaṇena tu śakyaṁ taj jñātum ity āha—antike ca tad iti |
manasīvānudraṣṭavyam, kaścid dhīraḥ pratyag-ātmānam aikṣata | bhakti-yoge hi tiṣṭhati [go.tā.u.
2.78] ity-ādi śravaṇāt | bhaktyā tv ananyayā śakyaḥ [gītā 11.55] ity-ādi smṛteś ca ||15||
(13.16)
avibhaktaṁ ca bhūteṣu vibhaktam iva ca sthitam |

bhūta-bhartṛ ca taj jñeyaṁ grasiṣṇu prabhaviṣṇu ca ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca,—avibhaktam iti | bhūteṣu sthāvara-jaṅgamātmakeṣu avibhaktaṁ

kāraṇātmanābhinnaṁ kāryātmanā vibhaktaṁ bhinnam ivāvasthitaṁ ca samudrāj jātaṁ phenādi
samudrād anyan na bhavati | tat-svarūpam evoktaṁ jñeyaṁ bhūtānāṁ bhartṛ ca poṣakaṁ sthiti-
kāle | pralaya-kāle ca grasiṣṇu grasana-śīlaṁ sṛṣṭi-kāle ca prabhaviṣṇu nānā-kāryātmanā
prabhavana-śīlam ||16||
madhusūdanaḥ : yad uktam ekam eva sarvam āvṛtya tiṣṭhatīti tad vivṛṇoti pratideham ātma-
bheda-vādināṁ nirāsāya avibhaktam iti | bhūteṣu sarva-prāṇiṣu avibhaktam abhinnam ekam eva
tat | na tu pratidehaṁ bhinnaṁ vyomavat sarva-vyāpakatvāt | tathāpi deha-tādātmyena
pratīyamānatvāt pratidehaṁ vibhaktam iva ca sthitam | aupādikatvenāpāramārthiko vyomnīva
tatra bhedāvabhāsa ity arthaḥ |
Page 22 of 210
nanu bhavatu kṣetrajñaḥ sarva-vyāpaka ekaḥ, brahma tu jagat-kāraṇaṁ tato bhinnam eveti | nety
āha—bhūta-bhartṛ ca bhūtāni sarvāṇi sthiti-kāle bibhartīti tathā pralaya-kāle grasiṣṇu grasana-
śīlam utpatti-kāle prabhaviṣṇu ca prabhavana-śīlaṁ sarvasya | yathā rajjv-ādiḥ sarpāder māyā-
kalpitasya | tasmād yaj jagataḥ sthiti-layotpatti-kāraṇaṁ brahma tad eva kṣetrajñaṁ pratideham
ekaṁ jñeyaṁ na tato’nyad ity arthaḥ ||16||
viśvanāthaḥ : bhūteṣu sthāvara-jaṅgamātmakeṣu avibhaktaṁ kāraṇātmanā abhinnaṁ

kāryātmanā vibhaktaṁ bhinnam ivā sthitaṁ | tad eva śrī-nārāyaṇa-svarūpaṁ sat | bhūtānāṁ
bhartṛ sthiti-kāle pālakaṁ | pralaya-kāle grasiṣṇu saṁhārakam | sṛṣṭikāle prabhaviṣṇu ca nānā-
kāryātmanā prabhavana-śīlam ||16||
baladevaḥ : avibhaktam iti | vibhakteṣu mitho bhinneṣu jīveṣv avibhaktam ekaṁ tad brahma
vibhaktam iva prati-jīvaṁ bhinnam iva sthitam | ekaṁ santaṁ bahudhā dṛśyamānam iti śruteḥ |
eka eva paro viṣṇuḥ sarvatrāpi na saṁśayaḥ |

aiśvaryād rūpam ekaṁ ca sūryavad bahudheyate || iti smṛteś ca |
tac ca bhūta-bhartṛ-sthitau bhūtānāṁ pālakaṁ pralaye teṣāṁ grasiṣṇu kāla-śaktyā saṁhārakaṁ,

sarge prabhaviṣṇu pradhāna-jīva-śaktibhyāṁ nānā-kāryātmanā prabhavana-śīlaṁ | śrutiś ca yato
vā imāni bhūtāni jāyante yena jātāni jīvanti yat prayanty abhisaṁviśanti tad brahma tad
vijijñāsasva [tai.u. 3.1.1] iti ||16||
(13.17)
jyotiṣām api taj jyotis tamasaḥ param ucyate |

jñānaṁ jñeyaṁ jñāna-gamyaṁ hṛdi sarvasya viṣṭhitam ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, jyotiṣām apīti | jyotiṣāṁ sūryādīnām api jyotiḥ prakāśakaṁ tat | yena sūryas
tapati tejasendhaḥ |
na tatra sūryo bhāti na candra-tārakaṁ

nemā vidyuto bhānti kuto’yam agniḥ |
tad eva bhāntam anubhāti sarvaṁ
tasya bhāsā sarvam idaṁ vibhāti || [ka.u. 2.5.15] ity-ādi-śruteḥ |
ataeva tamaso’jñānāt paraṁ tenāsaṁsṛṣṭam ucyate | āditya-varṇaṁ tamsasaḥ parastāt ity-ādi-

śruteḥ | jñānaṁ ca tad eva buddhi-vṛttau abhivyaktam | tad eva rūpādy-ākāreṇa jñeyaṁ ca jñāna-
gamyaṁ ca | amānitvādi-lakṣaṇena pūrvokta-jñāna-sādhanena prāpyam ity arthaḥ | jñāna-
gamyaṁ viśinaṣṭi sarvasya prāṇimātrasya hṛdi viṣṭhitaṁ viśeṣeṇāpracyuta-svarūpeṇa niyantṛtayā
sthitam | dhiṣṭhitam iti pāṭhe adhiṣṭāya sthitim ity arthaḥ |
madhusūdanaḥ : nanu sarvatra vidyamānam api tan nopalabhyate cet tarhi jaḍam eva syāt, na
syāt svayaṁjyotiṣo’pi tasya rūpādi-hīnatvenendriyādy-agrāhyatvopapatter ity āha—jyotiṣām iti |
taj jñeyaṁ brahma jyotiṣām avabhāsakānām ādityādīnāṁ buddhy-ādīnāṁ ca bāhyānām
āntarāṇām api jyotir avabhāsakaṁ caityanya-jyotiṣo jaḍa-jyotir-avabhāsakatvopapatteḥ | yena
Page 23 of 210
sūryas tapati tejasendhaḥ | tasya bhāsā sarvam idaṁ vibhāti [ka.u. 2.5.15] ity-ādi-śruteś ca |
vakṣyati ca yad āditya-gataṁ tejaḥ [gītā 15.8] ity-ādi |
svayaṁ jaḍatvābhāve’pi jaḍa-saṁsṛṣṭaṁ syād iti nety āha—tamaso jaḍa-vargāt param avidyā-tat-
kāryābhyām apāramārthikābhyām asaṁspṛṣṭaṁ pāramārthikaṁ tad brahma sad-asatoḥ
sambandhāyogāt | ucyate akṣarāt parataḥ paraḥ ity-ādi-śrutibhir brahma-vādibhiś ca | tad uktam
—
niḥsaṅgasya sa-saṅgena kūṭasthasya vikāriṇā |

ātmano’nātmanā yogo vāstavo nopapadyate ||
āditya-varṇaṁ tamasaḥ parastāt iti śruteś ca | āditya-varṇam iti sva-bhāne prakāśāntarānapekṣaṁ

sarvasya prakāśakam ity arthaḥ | yasmāt tat svayaṁ jyotir jaḍāsaṁspṛṣṭam ata eva taj jñānaṁ
pramāṇa-janya-ceto-vṛtty-abhivyakta-saṁvid-rūpam | ata eva tad eva jñeyaṁ jātum arham
ajñātatvāj jaḍasyājñātatvābhāvena jñātum anarhatvāt | kathaṁ tarhi sarvair na jñāyate tatrāha—
jñāna-gamyaṁ pūrvoktenāmānitvādinā tattva-jñānārtha-darśanāntena sādhana-kalāpena jñāna-
hetutayā jñāna-śabditena gamyaṁ prāpyaṁ na tu tad vinety arthaḥ |
nanu sādhanena gamyaṁ cet tat kiṁ deśāntara-vyavahitam ? nety āha—hṛdi sarvasya viṣṭhitaṁ
sarvasya prāṇi-jātasya hṛdi buddhau viṣṭhitaṁ sarvatra sāmānyena sthitam api viśeṣa-rūpeṇa tatra
sthitam abhivyaktaṁ jīva-rūpeṇāntaryāmi-rūpeṇa ca | sauraṁ teja ivādarśa-sūrya-kāntādau |
avyavahitam eva vastuto bhrāntyā vyavahitam iva sarva-bhrama-kāraṇājñāna-nivṛttyā prāpyata
ivety arthaḥ ||17||
viśvanāthaḥ : jyotiṣāṁ candrādityānām api taj jyotiḥ prakāśakaṁ | yena sūryas tapati
tejasendhaḥ |

tasya bhāsā sarvam idaṁ vibhāti || [ka.u. 2.5.15] ity-ādi-śruteḥ |
ata eva tamaso’jñānāt paraṁ tenāsaṁsṛṣṭam ucyate | āditya-varṇaṁ tamsasaḥ parastāt ity-ādi-
śruteḥ | jñānaṁ tad eva buddhi-vṛttau abhivyaktaṁ sat jñānam ucyate | tad eva rūpādy-ākāreṇa
pariṇataṁ jñeyaṁ ca | tad eva jñāna-gamyaṁ pūrvoktenāmānitvādi-jñāna-sādhanena prāpyam ity
arthaḥ | tad eva paramātma-svarūpaṁ sat sarvasya prāṇimātrasya hṛdi dhiṣṭhitaṁ
niyantṛtayādhbiṣṭhāya sthitam ity arthaḥ ||17||
baladevaḥ : jyotiṣāṁ sūrydīnām api tad brahma jyotiḥ prakāśakaṁ |

tasya bhāsā sarvam idaṁ vibhāti || [ka.u. 2.5.15]
Page 24 of 210
ity-ādi-śrutes tad brahma | tad brahma tamasaḥ prakṛteḥ paraṁ tenāspṛṣṭam ucyate āditya-varṇaṁ
tamasaḥ parastāt [śve.u. 3.8] ity śrutyā | jñānaṁ cid-eka-rasam ucyate vijñānam ānanda-ghanaṁ
brahma [go.tā.u. 2.79?] iti śrutyā | jñānaṁ mumukṣoḥ śaraṇatvena jñātum arham ucyate taṁ ha
devam ātma-buddhi-prakāśaṁ mumukṣur vai śaraṇam ahaṁ prapadye [go.tā.u. 1.25] iti śrutyā |
jñāna-gamyam ucyate tam eva viditvātimṛtyum eti [śve.u. 3.8] iti śrutyā | sarvasya prāṇi-
mātrasya hṛdi dhiṣṭhitaṁ niyantṛtayādhiṣṭhāya sthitam ity ucyate antaḥ-praviṣṭaḥ śāstā janānām
[TaittĀ 3.11.10] iti śrutyā | na ca sarvataḥ pāṇīty ādi pañcakaṁ jīva-paratayaiva neyaṁ tat-
prakaraṇatvādi-vācyaṁ jīvavad īśvarasyāpi kṣetrajñatvena prakṛtatvāt | sarvataḥ pāṇīty ādi-
sārdhakasya brahmaivopakramya śvetāśvataraiḥ paṭhitvāt prakaraṇa-śāvalyasyopaniṣatsu
vīkṣaṇāc ca ||17||
(13.18)
iti kṣetraṁ tathā jñānaṁ jñeyaṁ coktaṁ samāsataḥ |

mad-bhakta etad vijñāya mad-bhāvāyopapadyate ||
śrīdharaḥ : uktaṁ kṣetrādikam adhikāri-phala-sahitam upasaṁharati itīti | ity enaṁ kṣetraṁ

mahā-bhūtādi-dhṛty-antam | tathā jñānaṁ cāmānitvādi-tattva-jñānārtha-darśanāntam | jñeyaṁ
cānādimat paraṁ brahmety ādi viṣṭhitam ity antam | vasiṣṭhādibhir vistareṇoktaṁ sarvam api
mayā saṅkṣepeṇoktam | etac ca katham | pūrvādhyāyokta-lakṣaṇo mad-bhakto vijñāya mad-
bhāvāya brahmatvāyopapadyate yogyo bhavati ||18||
madhusūdanaḥ : uktaṁ kṣetrādikam adhikāriṇaṁ phalaṁ ca vadann upasaṁharati itīti | iti

anena pūrvoktena prakāreṇa kṣetraṁ mahā-bhūtādi-dhṛty-antaṁ, tathā jñānam amānitvādi tattva-
jñānārtha-darśana-paryantaṁ, jñeyaṁ cānādimat paraṁ brahma viṣṭhitam ity antaṁ śrutibhyaḥ
smṛtibhyaś cākṛṣya trayam api manda-buddhy-anugrahāya mayā saṁkṣepenoktam | etāvān eva hi
sarvo vedārtho gītārthaś ca | asmiṁś ca pūrvādhyāyokta-lakṣaṇo mad-bhakta evādhikārīty āha—
mad-bhakto mayi bhagavati vāsudeve parama-gurau samarpita-sarvātma-bhāvo mad-eka-śaraṇaḥ
sa etad yathoktaṁ kṣetraṁ jñānaṁ ca jñeyaṁ ca vijñāya vivekena viditvā mad-bhāvāya
sarvānartha-śūnya-paramānanda-bhāvāya mokṣāyopapadyate mokṣaṁ prāptuṁ yogyo bhavati |
yasya deve parā bhaktiḥ yathā deve tathā gurau |

tasyaite kathitā hy arthāḥ prakāśante mahātmanaḥ || [śve.u. 6.23] iti śruteḥ |
tasmāt sarvadā mad-eka-śaraṇaḥ sann ātma-jñāna-sādhanāny eva parama-puruṣārtha-lipsur

anuvartate tuccha-viṣaya-bhoga-spṛhāṁ hitvety abhiprāyaḥ ||18||
viśvanāthaḥ : uktaṁ kṣetrādikam adhikāri-phala-sahitam upasaṁharati itīti | kṣetraṁ mahā-

bhūtādi dhṛty-antam | jñānam amānitvādi-tattva-jñānārtha-darśanāntam | jñeyaṁ jñāna-gamyaṁ
ca anādīty ādi dhiṣṭhitam ity antam | ekam eva tattvaṁ brahma bhagavat-paramātma-śabda-
vācyaṁ ca saṅkṣepeṇoktam | mad-bhakto bhaktimaj jñānī mad-bhāvāya mat-sāyujyāya | yad vā,
mad-bhakto mamaikāntiko dāsa etad vijñāya mat-prabhor etāvad aiśvaryam iti jñātvā mayi
bhāvāya premṇa upapadyata upapanno bhavati ||18||
baladevaḥ : uktaṁ kṣetrādikaṁ taj-jñāna-phala-sahitam upasaṁharati iti kṣetram iti | mahā-

bhūtāni ity-ādinā cetanā dhṛtir ity antena kṣetra-svarūpam uktam | amānitvam ity-ādinā tattva-
Page 25 of 210
jñānārtha-darśanam ity antena jñeyasya kṣetra-dvayasya jñānaṁ tat-sādhanam uktam | anādi mat-
param ity-ādinā hṛdi sarvasya viṣṭhitam ity antena jñeyaṁ kṣetrajña-dvayaṁ coktaṁ mayā | etat
trayaṁ vijñāya mitho vivekenāvagatya mad-bhāvāya mat-premṇe mat-svabhāvāya
vāsaṁsāritvāya kalpate yogye bhavati mad-bhaktaḥ ||18||
(13.19)
prakṛtiṁ puruṣaṁ caiva viddhy anādī ubhāv api |

vikārāṁś ca guṇāṁś caiva viddhi prakṛti-saṁbhavān ||19||
śrīdharaḥ : tad evaṁ tat kṣetraṁ yac ca yādṛk cety etāvat prapañcitam | idānīṁ tu yad vikāri
yataś ca yat sa ca yo yat-prabhāvaś cety etat pūrvaṁ pratijñātam eva prakṛti-puruṣayoḥ saṁsāra-
hetukatva-kathanena prapañcayati prakṛtim iti pañcabhiḥ | tatra prakṛti-puruṣayor ādimatve tayor
api prakṛty-antareṇa bhāvyam ity anavasthāpattiḥ syāt | atas tāv ubhāv anādī viddhi | anāder
īśvarasya śaktitvāt prakṛter anāditvam | puruṣe’pi tad-aṁśatvād anādir eva | atra ca
parameśvarasya tac-chaktīnām anāditvaṁ nityatvaṁ ca śrīmac-chaṅkara-bhagavad-bhāṣya-
kṛdbhir atiprabandhenopapāditam iti grantha-bāhulyān nāsmābhiḥ pratanyate | vikārāṁś ca
dehendriyādīn guṇāṁś ca guṇa-pariṇāmān sukha-duḥkha-mohādīn prakṛteḥ sambhūtān viddhi ||
19||
madhusūdanaḥ : tad anena granthena tat kṣetraṁ yac ca yādṛk ca ity etad vyākhyātam | idānīṁ
yad-vikāri yataś ca yat sa ca yo yat-prabhāvaś ca ity etāvad vyākhyātavyam | tatra prakṛti-
puruṣayoḥ saṁsāra-hetutva-kathanena yad-vikāri yataś ca yad iti prakṛtim ity-ādi dvābhyāṁ
prapañcyate | sa ca yo yat prabhāvaś ca iti tu puruṣa ity-ādi dvyābhyām iti vivekaḥ | tatra saptama
īśvarasya dve prakṛtī parāpare kṣetra-kṣetrajña-lakṣaṇe upanyasya etad-yonīni bhūtāni [gītā 7.7]
ity uktam | tatrāparā prakṛtiḥ kṣetra-lakṣaṇā parā tu jīva-lakṣaṇeti tayor anāditvam uktvā tad-
ubhaya-yonitvaṁ bhūtānām ucyate prakṛtim iti |
prakṛtir māyākhyā triguṇātmikā pārameśvarī śaktiḥ kṣetra-lakṣaṇā yā prāg aparā prakṛtir ity uktā
| yā tu parā prakṛtir jīvākhyā prāg uktā sa iha puruṣa ity ukta iti na pūrvāpara-virodhaḥ | prakṛtiṁ
puruṣaṁ cobhāv api anādī eva viddhi | na vidyate ādiḥ kāraṇaṁ yayos tau | tathā prakṛter
anāditvaṁ sarva-jagat-kāraṇatvāt | tasyā api kāraṇa-sāpekṣatve’navasthā-prasaṅgāt |
puruṣasyānāditvaṁ tad-dharmādharma-prayuktatvāt kṛtsnasya jagataḥ jātasya harṣa-śoka-bhaya-
sampratipatteḥ | anyathā kṛta-hānya-kṛtābhyāgama-prasaṅgāt | yataḥ prakṛtir anādir atas tasyā
bhūta-yonitvam uktaṁ prāg upapadyata ity āha—vikārāṁś ca ṣoḍaśa pañca mahā-bhūtāny
ekādaśendriyāṇi ca guṇāṁś ca sattva-rajas-tamo-rūpān sukha-duḥkha-mohān prakṛti-saṁbhavān
eva prakṛti-kāraṇakān eva viddhi jānīhi ||19||
viśvanāthaḥ : paramātmānam uktvā kṣetra-jña-śabda-vācyaṁ jīvātmānaṁ vaktuṁ kutas tasya

māyā-saṁsleṣaḥ, kadā tad-ārambho’bhūd ity apekṣāyām āha—prakṛtiṁ māyāṁ puruṣaṁ jīvaṁ
cobhāv apy anādī na vidyate ādi kāraṇaṁ yayos tathābhūtau viddhi anāder īśvarasya mama
śaktitvāt |
bhūmir āpo’nalo vāyuḥ khaṁ mano buddhir eva ca |

ahaṅkāra itīyaṁ me bhinnā prakṛtir aṣṭadhā ||
apareyam itas tv anyāṁ prakṛtiṁ viddhi me parām |
Page 26 of 210
jīva-bhūtāṁ mahābāho yayedaṁ dhāryate jagat || [gītā 7.4-5]
iti mad-ukter māyā-jīvayor api mac-chaktitvena anāditvāt tayoḥ saṁśleṣo’pi anādir iti bhāvaḥ |
tatra mithaḥ saṁśliṣṭayor api tayor vastutaḥ pārthakyam asti eva ity āha—vikārāṁś ca
dehendriyādīn guṇāṁś ca guṇa-pariṇāmān sukha-duḥkha-śoka-mohādīn prakṛti-sambhūtān
prakṛty-udbhūtān viddhīti kṣetrākāra-pariṇatāyāḥ prakṛteḥ sakāśād bhinnam eva jīvaṁ viddhīti
bhāvaḥ ||19||
baladevaḥ : evaṁ mitho vivikta-svabhāvayor anādyoḥ prakṛti-jīvayoḥ saṁsargasyānādi-

kālikatvaṁ saṁsṛṣṭayos tayoḥ kārya-bhedas tat-saṁsargasyānādi-kālikasya hetuś ca nirūpyate
prakṛtim ity-ādibhiḥ | apir avadhṛtau | mithaḥ sampṛktau prakṛti-puruṣāv ubhāv anādyeva viddhi
madīya-śaktitvān nityāv eva jānīhi | tayor mac-chaktitvaṁ tu puraivoktaṁ bhūmir āpaḥ ity-ādinā
| anādi-saṁsṛṣṭayor api tayoḥ svarūpa-bhedo’stīty āśayenāh vikārān dehendriyādīn | guṇāṁś
sukha-duḥkhāni prakṛti-sambhavān prākṛtān na tu jaivān viddhīti kṣetrātmanā pariṇatāyāḥ
prakṛter anyo jīva iti darśitam ||19||
(13.20)
kārya-kāraṇa-kartṛtve hetuḥ prakṛtir ucyate |

puruṣaḥ sukha-duḥkhānāṁ bhoktṛtve hetur ucyate ||
śrīdharaḥ : vikārāṇāṁ prakṛti-sambhavatvaṁ darśayan puruṣasya saṁsāra-hetutvaṁ darśayati

kāryeti | kāryaṁ śarīram | kāraṇāni sukha-duḥkha-sādhanānīndriyāṇi | teṣāṁ kartṛtve tad-ākāra-
pariṇāme prakṛtir hetur ucyate kapilādibhiḥ | puruṣo jīvas tu tat-kṛta-sukha-duḥkhānāṁ bhoktṛtve
hetur ucyate | ayaṁ bhāvaḥ yadyapi acetanāyāḥ prakṛteḥ svataḥ-kartṛtvaṁ na sambhavati tathā
puruṣasyāpy avikāriṇo bhoktṛtvaṁ na sambhavati | tathāpi kartṛtvaṁ nāma kriyā-nirvartakatvam |
tac cācetanasyāpi cetanādṛṣṭa-vaśāt caitanyādhiṣṭhitatvāt sambhavati yathā vahner ūrdhva-
jvalanaṁ vayos tiryag gamanaṁ vatsādṛṣṭa-vaśāt gostanya-payasaḥ kṣaraṇam ity-ādi | ataḥ
puruṣa-sannidhānāt prakṛteḥ kartṛtvam ucyate bhoktṛtvaṁ ca sukha-duḥkha-saṁvedanaṁ, tac ca
cetana-dharma eveti prakṛti-sannidhānāt puruṣasya bhoktṛtvam ucyate iti ||20||
madhusūdanaḥ : vikārāṇāṁ prakṛti-sambhavattvaṁ vivecayan puruṣasya saṁsāra-hetutvaṁ

darśayati kāryeti | kāryaṁ śarīraṁ karaṇānīndriyāṇi tat-sthāni trayodaśa dehārambhakāṇi bhūtāni
viṣayāś ceha kārya-grahaṇena gṛhyante | guṇāś ca sukha-duḥkha-mohātmakāḥ karaṇāśrayatvāt
karaṇa-grahaṇena gṛhyante | teṣāṁ kārya-karaṇānāṁ kartṛtve tad-ākāra-pariṇāme hetuḥ kāraṇam
prakṛtir ucyate maharṣibhiḥ | kārya-karaṇeti dīrgha-pāṭhe’pi sa evārthaḥ | evaṁ prakṛteḥ saṁsāra-
kāraṇatvaṁ vyākhyāya puruṣasyāpi yādṛśaṁ tat tad āha—puruṣo kṣetrajñaḥ parā prakṛtir iti prāg
vyākhyātaḥ | sa sukha-duḥkhānāṁ sukha-duḥkha-mohānāṁ bhogyānāṁ sarveṣām api bhoktṛtve
vṛtty-uparaktopalambhe hetur ucyate ||20||
viśvanāthaḥ : tasya māyā-saṁśleṣaṁ darśayati | kāryaṁ śarīram | kāraṇāni sukha-duḥkha-

sādhanānīndriyāṇi | kartāra indriyādhiṣṭhātāro devās tatra tathādhyāsena puruṣa-saṁsargāt
kāryādi-rūpeṇa pariṇatā syād avidyākhyayā sva-vṛttyā tad-adhyāsa-pradā ca syād ity arthaḥ | tat-
kṛta-sukha-duḥkhānāṁ bhoktṛtve puruṣo jīva eva hetuḥ | ayaṁ bhāvaḥ yadyapi kāryatva-
kāraṇatva-kartṛtva-bhoktṛtvāni prakṛti-dharmā eva syus tad api kāryatvādiṣu jaḍāṁśa-
prādhānyāt, sukha-duḥkha-saṁvedana-rūpe bhoge tu caitanyāṁśa-prādhānyāt | prādhānyena
Page 27 of 210
vyapadeśā bhavantīti nyāyāt kāryatvādiṣu prakṛtir hetuḥ | bhoktṛtve puruṣo hetur ity ucyate iti ||
20||
baladevaḥ : atha saṁsṛṣṭayos tayoḥ kārya-bhedam āha—kāryeti śarīraṁ kāryaṁ jñāna-karma-

sādhakatvād indriyāṇi kāraṇāni teṣāṁ kartṛtve tat-tad-ākāra-sva-pariṇāme prakṛtir hetuḥ |
puruṣaḥ prakṛtistho hi ity agrimāt sva-saṁsargeṇa sacetanāṁ prakṛtiṁ puruṣo’dhitiṣṭhati | tad-
adhiṣṭhitā tu sā tat-karmāṇu-guṇyena pariṇamamānā tat-tad-dehādīnāṁ sraṣṭrīti prakṛtyārpitānāṁ
sukhādīnāṁ bhoktṛtve puruṣo hetus teṣāṁ bhoge sa eva kartey arthaḥ | prakṛty-adhiṣṭhātṛtvaṁ
sukhādi-bhoktṛtvaṁ ca puruṣasya kāryam | tac ca śarīrādi-kartṛtvaṁ tu tad-adhiṣṭhātāyāḥ prakṛter
iti puruṣasyaiva kartṛtvaṁ mukhyam | evam āha—sūtrakāraḥ kartā śāstrārthavattvāt ity-ādibhiḥ |
pareśasya harer adhiṣṭhātṛtvaṁ tu sarvatrāvarjanīyam ity uktaṁ vakṣyate ca ||20||
(13.21)
puruṣaḥ prakṛti-stho hi bhuṅkte prakṛtijān guṇān |

kāraṇaṁ guṇa-saṅgo’sya sad-asad-yoni-janmasu ||
śrīdharaḥ : tathāpy avikāriṇo janma-rahitasya ca bhoktṛtvaṁ katham iti | ata āha—puruṣa iti | hi
yasmāt | prakṛti-sthas tat-kārye dehe tādātmyena sthitaḥ puruṣaḥ | atas taj-janitān sukha-
duḥkhādīn bhuṅkte | asya ca puruṣasya satīṣu devādi-yoniṣu asatīṣu tiryag-ādi-yoniṣu yāni
janmāni teṣu guṇa-saṅgo guṇaiḥ śubhāśubha-karma-kāribhir indriyaiḥ saṅgaḥ kāraṇam ity arthaḥ
||21||
madhusūdanaḥ : yat puruṣasya sukha-duḥkha-bhoktṛtvaṁ tādātmyenopagataḥ prakṛti-stho hy

eva puruṣo bhuṅkte upalabhate prakṛti-jān guṇān | ataḥ prakṛti-ja-guṇopalambha-hetuṣu sad-
asad-yoni-janmasu sad-yonayo devādyās teṣu hi sāttvikam iṣataṁ phalaṁ bhujyate | asad-
yonayaḥ paśv-ādyās teṣu hi tāmasam aniṣṭaṁ phalaṁ bhujyate | atas tan nāsya puruṣasya guṇa-
saṅgaḥ sattva-rajas-tamo-guṇātmaka-prakṛti-tādātmyābhimāna eva kāraṇam | na tv asaṅgasya
tasya svataḥ saṁsāra ity arthaḥ | athavā guṇa-saṅgo guṇeṣu śabdādiṣu sukha-duḥkha-
mohātmakeṣu saṅgo’bhilāṣaḥ kāma iti yāvat | sa evāsya sad-asad-yoni-janmasu kāraṇam sa
yathā-kāmo bhavati tat kratur bhavati yat kratur bhavati tat karma kurute yat karma kurute tad
abhisampadyate [bṛ.ā.u. 4.4.5] iti śruteḥ | asminn api pakṣe mūla-kāraṇatvena prakṛti-
tādātmyābhimāno draṣṭavyaḥ ||21||
viśvanāthaḥ : kintu tatra anādy-avidyā-kṛtenādhyāsena eva karṭrva-bhoktṛtvādikaṁ tadīyam api

dharmaṁ svīyaṁ manyate | tata evāsya saṁsāra ity āha—puruṣa iti | prakṛtisthaḥ prakṛti-kārya-
dehe tādātmyena hi sthitaḥ | prakṛtijān antaḥkaraṇa-dharmān śoka-moha-sukha-duḥkhādīn guṇān
svīyān eva abhimanyamāno bhuṅkte | tatra kāraṇaṁ guṇa-saṅgaḥ | guṇamaya-deheṣu
asyāsaṅgasyāpy ātmanaḥ saṅgo’vidyā-kalpitaḥ | kva bhuṅkte ity apekṣāyām āha—satīṣu devādi-
yoniṣu asatīṣu tiryag-ādi-yoniṣu śubhāśubha-karma-kṛtāsu yāni janmāni teṣu ||21||
baladevaḥ : prakṛty-adhiṣṭhāne sikhādibhoge ca puruṣasyaiva kartṛtvam ity etat sphuṭayati tasya

prakṛti-saṁsarge hetuṁ ca darśayati puruṣa iti | cit-sukhaika-raso’pi puruṣo’nādikarma-vāsanayā
prakṛtisthas tām adhiṣṭhita-tat-kṛta-dehendriyaḥ prāna-viśiṣṭaḥ sann eva tat-kṛtān guṇān sukhādīn
bhuṅkte’nubhavati kvety āha—sad iti | satīṣu deva-mānavādiṣv asatīṣu paśu-pakṣy-ādiṣu ca
sādhv-asādhu-racitāsu yoniṣu yāni janmādīni teṣv iti tatra tatra puruṣasyaiva kartṛtvam |
Page 28 of 210
tat-saṁsarge hetum āha—kāraṇam iti | guṇo’saṅgo’nādi-guṇa-maya-visaya-spṛhā | ayam arthaḥ

anādir jīvaḥ karma-rūpāṇādivāsanāraktaḥ | sa ca bhoktṛtvād bhogyān viṣayān spṛhayaṁs tad-
arpita-kāmanādi-sannihitāṁ prakṛtim āśrayiṣyati yāvat sat-prasaṅgāt tat-tad-vāsanā kṣīyate | tat-
kṣaye tu parātma-dhāma-sukhāni bhuṅkte so’śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā ity-ādi
śrutibhya iti | yat tu prakṛter ity-ādeḥ kārya-kāraṇety ādeḥ prakṛtyaiva cety āder nānyaṁ
guṇebhyaḥ ity-ādeś cāpātatārtha-grāhibhiḥ sāṅkhyaiḥ prakṛter eva kartṛtvam uktaṁ, tat kila
rabhasābhidhānam eva loṣṭra-kāṣṭhavad acetanāyās tasyās tattva-sambhāvāt | upādānāparokṣa-
cikīrṣākṛtimattvaṁ khalu kartṛtvaṁ, tac ca cetanasyaiveti śrutir āha—- vijñānaṁ yajñaṁ tanute
karmāṇi tanute’pi ca | eṣa hi draṣṭā spraṣṭā śrotā rasayitā ghrātā mantā boddhā kartā nijñānātmā
puruṣaḥ ity-ādikam |
yac ca puruṣa-sannidhānāc caitanyādhyāsāt tasyās tattvam ity āhus tan na | yat sannidhyadhasta-
caitanyāt tasyāḥ kartṛtvaṁ tat tasyaiva sannihitasyeti suvacatvāt | na khalu tapāyaso dagdhṛtvam
ayo-hetukam api tu vahni-hetukam eva dṛṣṭam | na ca calati jalaṁ phalati tarur itivaj jaḍāyās
tasyās tattva-siddhir jalādiṣv antaryāmy-adhiṣṭhitatveneṣṭāsiddher vidhāyaka-śruti-vyākopāc
caited evam | na hi jaḍa-prakṛtim uddiśya svargādi-phalakaṁ jyotiṣṭomādi-mokṣa-phalakaṁ
dhyānaṁ ca smṛtir vidhatte’pi tu cetanam eva bhoktāram uddiśyeti puruṣasyaiva kartṛtvam | tac
ca prakṛter iti yad uktaṁ tat tu tad-vṛtti-prācuryād eva yathā kareṇa bibhrati puruṣe karo
bibhartīti vyapadeśas tathā prakṛtyā kurvati puruṣe prakṛtiḥ karotīti sa bhaved ity eke, prākṛtair
dehādibhir yuktasyaiva puruṣasya yajña-yuddhādi-karma-kartṛtvaṁ, na tu tair viyuktasya
śuddhasyety ataḥ prakṛtes tad ity apare ||21|
(13.22)
upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ |

paramātmeti cāpy ukto dehe’smin puruṣaḥ paraḥ ||
śrīdharaḥ : tad anena prakāreṇa prakṛty-avivekād eva puruṣasya saṁsāraḥ | na tu svarūpataḥ | ity
āśayena tasya svarūpam āha—upadraṣṭeti | asmin prakṛti-kārye dehe vartamāno’pi puruṣaḥ paro
bhinna eva | na tad-guṇair yujyata ity arthaḥ | tatra hetavaḥ yasmād upadraṣṭā pṛthag-bhūta eva
samīpe sthitvā draṣṭā sākṣīty arthaḥ | tathā anumantā anumoditaiva sannidhi-mātreṇānugrāhakaḥ |
sākṣī cetāḥ kevalo nirguṇaś ca [go.tā.u. 2.96, Puruṣa-bodhinī] ity-ādi śruteḥ | tathā aiśvaryeṇa
rūpeṇa bhartā vidhāyaka iti coktaḥ | bhoktā pālaka iti ca | mahāṁś cāsau īśvaraś ca sa
brahmādīnām api patir iti ca paramātmā vāntaryāmīti coktaḥ śrutyā | tathā ca śrutiḥ eṣa
sarveśvara evsa bhūtādhipatir loka-pālaḥ ity-ādi ||22||
madhusūdanaḥ : tad evaṁ prakṛti-mithyā-tādātmyāt puruṣasya saṁsāro na svarūpeṇety uktam |

kīdṛśaṁ punas tasya svarūpaṁ yatra na sambhavati saṁsāraḥ ? ity ākāṅkṣāyāṁ tasya svarūpaṁ
sākṣān nirdiśann āha—upadraṣṭeti | asmin prakṛti-pariṇāme dehe jīva-rūpeṇa vartamāno’pi
puruṣaḥ paraḥ prakṛti-guṇāsaṁsṛṣṭaḥ paramārthato’saṁsārī svena rūpeṇety artahḥ | yata
upadraṣṭā yatha ṛtvig-yajamāneṣu yajña-karma-vyāpṛteṣu tat-samīpastho’nyaḥ svayam avyāpṛto
yajña-vidyā-kuśalatvād ṛtvig-yajamāna-vyāpāra-guṇa-doṣāṇām īkṣitā, tadvat kārya-karaṇa-
vyāpāreṣu svayam avyāpṛto vilakṣaṇas teṣāṁ kārya-karaṇānāṁ sa-vyāparāṇāṁ samīpastho draṣṭā
na tu kartā puruṣaḥ | sa yat tatra kiṁcit paśyaty ananvāg atas tena bhavaty asaṅgo hy ayaṁ
puruṣaḥ [bṛ.ā.u. 4.3.15] iti śruteḥ |
Page 29 of 210
athavā, deha-cakṣur-mano-buddhy-ātmāno draṣṭṛṣu madhye bāhyān dehādīn

apekṣyātyavyavahito draṣṭātmā puruṣa upadraṣṭā | upa-śabdasya sāmīpyārthatvāt tasya
cāvyavadhāna-rūpasya pratyag-ātmany eva paryavasānāt |
anumantā ca kārya-karaṇa-pravṛttiṣu svayam apravṛtto’pi pravṛtta iva saṁnidhi-mātreṇa tad-

anukūlatvād anumantā | athavā, sva-vyāpāreṣu pravṛttān dehendriyādīn na nivārayati kadācid api
tat-sākṣi-bhūtaḥ puruṣa ity anumantā | sākṣī cetā [go.tā.u. 2.96, Puruṣa-bodhinī] iti śruteḥ | bhartā
bhartā dehendriya-mano-buddhīnāṁ saṁhatānāṁ caitanyābhāsa-viśiṣṭānāṁ sva-sattayā

sphuraṇena ca dhārayitā poṣayitā ca | bhoktā buddheḥ sukha-duḥkha-mohātmakān pratyayān
svarūpa-caitanyena prakāśayatīti nirvikāra evopalabdhā | maheśvaraḥ sarvātmatvāt svatantratvāc
ca mahān īśvaraś ceti maheśvaraḥ | paramātmā dehādi-buddhy-antānāṁ avidyayātmatvena
kalpitānām paramaḥ prakṛṣṭa upadraṣṭṛtvādi-pūrvokta-viśeṣaṇa-viśiṣṭa ātmā paramātmā | ity
anena śabdenāpi uktaḥ kathitaḥ śrutau | ca-kārād upadraṣṭety-ādi-śabdair api sa eva puruṣaḥ
paraḥ | uttamaḥ puruṣas tv anyaḥ paramātmety udāhṛtaḥ [gītā 15.17] ity agre vakṣyate ||22||
viśvanāthaḥ : jīvātmānam uktvā paramātmānam āha—upadraṣṭeti | yadyapi anādi mat-paraṁ

brahma ity-ādinā hṛdi sarvasya viṣṭhitam ity anena ca sāmānyataḥ paśeṣataś ca paramātmā prokta
eva, tad api tasya jīvātma-sāhityenāpi pṛthag eva spaṣṭatayā dehasthatva-jñāpanārtham iyam uktir
jñeyā | asmin dehe paro’nyaḥ puruṣo yo maheśvarḥ sa paramātmeti cāpy uktaḥ | paramātmeti ca
nāmnāpy ukto bhavatīty arthaḥ | tatra parama-śabda ekātmavāda-pakṣe svāṁśa iti dyotanārtho
jīvasya upa samīpe pṛthak-sthita eva draṣṭā sākṣī | anumantānumodana-kartā sannidhi-
mātreṇānugrāhakaḥ | sākṣī cetāḥ kevalo nirguṇaś ca [go.tā.u. 2.96, Puruṣa-bodhinī] iti śruteḥ |
tathā bhartā dhārako bhoktā pālakaḥ |
baladevaḥ : dehe sukhādibhokṭrayāvasthitaṁ jīvam uktvā niyantṛtayā tatrāvasthitam īśvaram

āha—upadraṣṭeti | asmin dehe paro jīvād anyaḥ puruṣo’sti yo maheśvaraḥ paramātmeti proktaḥ |
upadraṣṭā sannidhau pṛthak-sthita eva sākṣī | anumantānumati-dātā tad-anumatiṁ vinā jīvaḥ
kiñcid api kartuṁ na kṣama ity arthaḥ | bhartā dhārakaḥ | bhoktā pālakaḥ | sarvataḥ pāṇi ity-
ādibhir uktasyāpīśasya jīvena saha sthitiṁ vaktuṁ punar uktiḥ ||22||
(13.23)
ya evaṁ vetti puruṣaṁ prakṛtiṁ ca guṇaiḥ saha |

sarvathā vartamāno’pi na sa bhūyo’bhijāyate ||
śrīdharaḥ : evaṁ prakṛti-puruṣa-viveka-jñāninaṁ stauti ya evam iti | evam upadraṣṭṛtvādi-

rūpeṇa puruṣaṁ yo vetti prakṛtiṁ ca guṇaiḥ saha sukha-duḥkhādi-pariṇāmaiḥ sahitāṁ yo vetti sa
puruṣaḥ sarvathā vidhim atilaṅghyeha vartamāno’pi punar nābhijāyate | mucyate evety arthaḥ ||
23||
madhusūdanaḥ : tad evaṁ sa ca yo yat prabhāvaś ca [gītā 13.4] iti vyākhyātam idānīṁ yaj
jñātvāmṛtam aśnute ity uktam upasaṁharati ya evam iti | ya evam uktena prakāreṇa vetti
puruṣam ayam aham asmīti sākṣātkaroti prakṛtiṁ cāvidyāṁ guṇaiḥ sva-vikāraiḥ saha mithyā-
bhūtām ātma-vidyayā bādhitāṁ vetti nivṛtte mamājñāna-tāt-kārye iti, sa sarvathā prārabdha-
Page 30 of 210
karma-vaśād indravad vidhim atikramya vartamāno’pi bhūyo na jāyate patite’smin vidvac-

charīre punar deha-grahaṇaṁ na karoti | avidyāyāṁ vidyayā nāśitāyāṁ tat-kāryāsaṁbhavasya
bahudhoktatvāt tad-adhigama uttara-pūrvārdhayor aśleṣa-vināśau tad-vyapadeśāt [ve.sū. 4.1.13]
iti nyāyāt | api-śabdād vidhim anatikramya vartamānaḥ sva-vṛttastho bhūyo na jāyata iti kim u
vaktavyam ity abhiprāyaḥ ||23||
viśvanāthaḥ : etaj-jñāna-phalam āha—ya iti | puruṣaṁ paramātmānaṁ prakṛtiṁ māyā-śaktiṁ |

ca-kārāj jīva-śaktiṁ ca | sarvathā vartamāno’pi laya-vikṣepādi-parābhūto’pi ||23||
baladevaḥ : etaj-jñāna-phalam āha—ya iti | evaṁ mad-ukta-vidhayā mitho viviktatayā yaḥ

puruṣaṁ maheśvara-prakṛtiṁ ca jīvaṁ ca vetti ! sarvathā vyavahāra-samparkeṇa vartamāno’pi
bhūyo nābhijāyate dehānte vimucyata ity arthaḥ ||23||
(13.24)
dhyānenātmani paśyanti kecid ātmānam ātmanā |

anye sāṁkhyena yogena karma-yogena cāpare ||
śrīdharaḥ : evambhūta-viviktātma-jñāna-sādhana-vikalpān āha—dhyāneneti dvābhyām |

dhyānenātmākāra-pratyayāvṛttyā | ātmani deha eva ātmanā manasā evam ātmānaṁ kecit paśyanti
| anye tu sāṅkhyena prakṛti-puruṣa-vailakṣaṇyālocanena yogenāṣṭāṅgena | apare ca karma-yogena
| paśyantīti sarvatrānuṣaṅgaḥ | eteṣāṁ ca dhyānādīnāṁ yathā-yogyaṁ krama-samuccaye saty api
tat-tan-niṣṭhā-bhedābhiprāyeṇa vikalpoktiḥ ||24||
madhusūdanaḥ : atrātma-darśane sādhana-vikalpā ime kathyante—dhyāneneti | iha hi

caturvidhā janāḥ, kecid uttamāḥ kecin madhyamāḥ kecin mandāḥ kecin mandatarā iti |
tatrottamānām ātma-jñāna-sādhanam āha—| dhyānena vijātīya-pratyayānantaritena sajātīya-
pratyaya-pravāheṇa śravaṇa-manana-phala-bhūtenātma-cintanena nididhyāsana-
śabdenoditenātmani buddhau paśyanti sākṣātkurvanti, ātmānaṁ pratyak-cetanam ātmanā dhyāna-
saṁskṛtenāntaḥ-karaṇena kecid uttamā yoginaḥ |
madhyamānām ātma-jñāna-sādhanam āha—anye madhyamāḥ sāṁkhyena yogena nididhyāsana-

pūrva-bhāvinā śravaṇa-manana-rūpeṇa nityānitya-vivekādi-pūrvakeṇeme guṇa-traya-pariṇāmā
anātmanaḥ sarve mithyā-bhūtās tat-sākṣi-bhūto nityo vibhur nirvikāraḥ satyaḥ samasta-jaḍa-
sambandha-śūnya ātmāham ity evaṁ vedānta-vākya-vicāra-janyena cintanena paśyanti, ātmānam
ātmaniti vartate | dhyānenotpatti-dvāreṇety arthaḥ |
mandānām jñāna-sādhanam āha—karma-yogeneśvarārpaṇa-buddhyā kriyamāṇena

phalābhisandhi-rahitena tat-tad-varṇāśramocitena veda-vihitena karma-kalāpena cāpare mandāḥ
paśyanti ātmānam ātmaniti vartate | sattva-śuddhyā śravaṇa-manana-dhyānotpatti-dvāreṇety
arthaḥ ||24||
viśvanāthaḥ : atra sādhana-vikalpam āha—dhyāneti dvābhyām | kecid bhaktā dhyānena

bhagavac-cintanenaiva | bhaktyā mām abhijānāti [gītā 18.55] ity agrimokter ātmani mansy
ātmanā svayam eva, na tv anyena kenāpy upakārakeṇety arthaḥ | anye jñāninaḥ sāṅkhyam
ātmānātma-vivekaḥ, tena | apare yogino yogenāṣṭāṅgena karma-yogena niṣkāma-karmaṇā ca |
Page 31 of 210
atra sāṅkhyāṣṭāṅga-yoga-niṣkāma-karma-yogāḥ paramātma-darśane paramparayaiva hetavaḥ, na

tu sākṣād-dhetavaḥ, teṣāṁ sāttvikatvāt paramātmanas tu guṇātītatvāt | kiṁ ca, jñānaṁ ca mayi
sannyaset [bhā.pu. 11.19.1] iti bhagavad-ukter jñānādi-sannyāsānantaram eva, bhaktyāham
ekayā grāhyaḥ [bhā.pu. 11.14.11] ity ukter jñānaṁ vimucya tayā bhaktyaiva paśyanti ||24||
baladevaḥ : maheśvarasya prāptau sādhana-vikalpān āha—dhyāneneti dvābhyām | kecid

viśuddha-cittā ātmani manasi sthitam ātmānaṁ maheśvaraṁ māṁ dhyānenopasarjanī-bhūta-
jñānena paśyanti sākṣāt kurvanty ātmanā svayam eva, na tv anyenopakārakeṇa | anye
sāṅkhyenopasarjanī-bhūta-dhyānena jñānena paśyanti | anya-yogenopasarjanī-bhūta-
jñānenāṣṭāṅgena paśyanti | apare tu karma-yogenāntargata-dhyāna-jñānena niṣkāmeṇa karmaṇā ||
24||
(13.25)
anye tv evam ajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate |

te’pi cātitaranty eva mṛtyuṁ śruti-parāyaṇāḥ ||
śrīdharaḥ : ati-mandādhikāriṇāṁ nistāropāyam āha—anya iti | anye tu sāṅkhya-yogādi-mārgeṇa

evambhūtam upadraṣṭṛtvādi-lakṣaṇam ātmānam sākṣātkartum ajānanto’nyebhya ācāryebhya
upadeśataḥ śrutvā upāsante dhyāyanti | te’pi ca śraddhayopadeśa-śravaṇa-parāyaṇāḥ santo
mṛtyuṁ saṁsāraṁ śanair atitaranty eva ||25||
madhusūdanaḥ : mandatarāṇāṁ jñāna-sādhanam āha—anya iti | anye tu mandatarāḥ | tu-śabdaḥ

pūrva-ślokokta-trividhādhikāri-vailakṣaṇya-dyotanārthaḥ | eṣūpāyeṣv anyatareṇāpy evaṁ
yathoktam ātmānam ajānanto’nyebhyaḥ kāruṇikebhya ācāryebhyaḥ śrutvā “idam eva cintayata”
ity-uktā upāsate śraddadhānāḥ santaś cintayanti | te’pi cātitaranty eva mṛtyum saṁsāram śruti-
parāyaṇāḥ svayaṁ vicārāsamarthā api śraddadhānatayā gurūpadeśa-śravaṇa-mātra-parāyaṇāḥ |
te’pīty api-śabdādye svayaṁ vicāra-samarthās te mṛtyum atitarantīti kim u vaktavyam ity
abhiprāyaḥ ||25||
viśvanāthaḥ : anye itas tataḥ kathā-śrotāraḥ ||25||
baladevaḥ : anye tv evam īdṛśān upāyān ajānantaḥ śruti-parāyaṇās tat-tat-kathā-śravaṇādi-

niṣṭhāḥ sāmpratikā anyebhyas tad-vaktṛbhyas tān upāyān śrutvā taṁ maheśvaram upāsate | te’pi
cātta-saṅginaś ca krameṇa tān upalabhyānuṣṭhāya ca mṛtyum atitaranty eveti tat-kathā-śruti-
mahimātiśayo darśitaḥ ||25||
(13.26)
yāvat saṁjāyate kiṁcit sattvaṁ sthāvara-jaṅgamam |

kṣetra-kṣetrajña-saṁyogāt tad viddhi bharatarṣabha ||
śrīdharaḥ : atha karma-yogasya tṛtīya-caturtha-pañcameṣu prapañcitatvād dhyāna-yogasya ca

ṣaṣṭhāṣṭhamayoḥ prapañcitatvād dhyānādeś ca sāṅkhya-viviktātma-viṣayatvāt sāṅkhyam eva
prapañcayann āha—yāvad ity-ādi yāvad adhyāyāntam | yāvat kiñcit vastu-mātraṁ sattvam
Page 32 of 210
utpadyate tat sarvaṁ kṣetra-kṣetrajñayor yogād aviveka-kṛta-tādātmyādhyāsād bhavatīti jānīhi ||

26||
madhusūdanaḥ : saṁsārasyāvidyakatvād vidyayā mokṣa upapadyata ity

etasyārthasyāvadhāraṇāya saṁsāra-tan-nivartaka-jñānayoḥ prapañcaḥ kriyate yāvad adhyāya-
samāpti | tatra kāraṇaṁ guṇa-saṅgo’sya sad-asad-yoni-janmasv [gītā 13.21] ity etat prāg uktaṁ
vivṛṇoti yāvad iti | yāvat kim api sattvaṁ vastu saṁjāyate sthāvaraṁ jaṅgamaṁ vā tat sarvaṁ
kṣetra-kṣetrajña-saṁyogād avidyā-tat-kāryātmakaṁ jaḍam anirvacanīyaṁ sad-asattvaṁ dṛśya-
jātaṁ kṣetraṁ tad-vilakṣaṇaṁ tad-bhāsakaṁ sva-prakāśa-paramārtha-sac-caitanyam
asaṅgodāsīnaṁ nirdharmakam advitīyaṁ kṣetrajñaṁ tayoḥ saṁyogo māyā-vaśā itaretarāviveka-
nimitto mithyā-tādātmyādhyāsaḥ satyānṛta-mithunīkaraṇātmakaḥ | tasmād eva saṁjāyate tat
sarvaṁ kārya-jātam iti viddhi he bharatarṣabha | ataḥ svarūpājñāna-nibandhanaḥ saṁsāraḥ
svarūpa-jñānād vinaṁṣṭum arhati svapnādivad ity abhiprāyaḥ ||26||
viśvanāthaḥ : uktam evārthaṁ prapañcayati yāvad adhyāya-samāpti | yāvad iti yat-pramāṇakaṁ

nikṛṣṭam utkṛṣṭaṁ vā | sattvaṁ prāṇi-mātram ||26||
baladevaḥ : athānādi-saṁyuktayoḥ prakṛti-jīvayor yogānusandhānāya tayoḥ saṁyogena sṛṣṭiṁ

tāvad āha—yāvad iti | sthāvara-jaṅgamaṁ kiñcit sattvaṁ prāṇi-jātaṁ yāvad yat-pramāṇakam
utkṛṣṭam apakṛṣṭaṁ ca sañjāyate tat kṣetra-kṣetrajña-saṁyogād viddhi | kṣetreṇa prakṛtyā saha
kṣetrajñayoḥ sambandhāj jānīhīty arthaḥ | īśvaraḥ prakṛti-jīvau niyamayan pravartayati, tau tu
mithaḥ sambadhnīta | tato dehotpatti-dvārā prāṇi-sṛṣṭir ity arthaḥ ||26||
(13.27)
samaṁ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṁ parameśvaram |

vinaśyatsv avinaśyantaṁ yaḥ paśyati sa paśyati ||
śrīdharaḥ : aviveka-kṛtaṁ saṁsārodbhavam uktvā tan-nivṛttaye vivktātma-viṣayaṁ samyag-

darśanam āha—samam iti | sthāvara-jaṅgamātmakeṣu bhūteṣu nirviśeṣaṁ sad-rūpeṇa samaṁ
yathā bhavaty evaṁ tiṣṭhantaṁ paramātmānaṁ yaḥ paśyati ataeva teṣu vinaśyatsv api
avinaśyantaṁ yaḥ paśyati sa eva samyak paśyati ||27||
madhusūdanaḥ : evaṁ saṁsāram avidyātmakam uktvā tan nivartaka-vidyā-kathanāya ya evaṁ

vetti puruṣam iti prāg uktaṁ vivṛṇoti samam iti | sarveṣu bhūteṣu bhavana-dharmakeṣu sthāvara-
jaṅgamātmakeṣu prāṇiṣu aneka-vidha-janmādi-pariṇāma-śīlatayā guṇa-pradhāna-bhāvāpattyā ca
viṣameṣu ataeva cañcaleṣu pratikṣaṇa-pariṇāmino hi bhāvā nāpariṇamya kṣaṇam api sthātum
īśate | ata eva paraspara-bādhya-bādhaka-bhāvāpanneṣu evam api vinaśyatsu dṛṣṭa-naṣṭa-
svabhāveṣu māyā-gandharva-nagarādi-prāyeṣu samaṁ sarvatraika-rūpaṁ pratideham ekaṁ
janmādi-pariṇāma-śūnyatayā ca tiṣṭhantam apariṇamamānaṁ parameśvaraṁ sarva-jaḍa-varga-
sattā-sphūrti-pradatvena bādhya-bādhaka-bhāva-śūnyaṁ sarvadopānāskanditam avinaśyantaṁ
dṛṣṭa-naṣṭa-prāya-sarva-dvaita-bādhe’py abādhitam | evaṁ sarva-prakāreṇa jaḍa-prapañca-
vilakṣaṇam ātmānaṁ vivekena yaḥ śāstra-cakṣuṣā paśyati sa eva paśyaty ātmānaṁ jāgrad-
bodhena svapna-bhramaṁ bādhamāna iva |
Page 33 of 210
ajñas tu svapna-darśīva bhrāntyā viparītaṁ paśyan na paśyaty eva | adarśanātmakatvād

bhramasya | na hi rajjuṁ sarpatayā paśyan paśyatīti vyapadiśyate | rajjv-adarśanātmakatvāt
sarpa-darśanasya | evam-bhūtāny ānuparakta-śuddhātma-darśanāt tad-darśarnātmikāyā avidyāyā
nivṛttis tatas tat-kārya-saṁsāra-nivṛttir ity abhiprāyaḥ | atrātmānam iti viśeṣya-lābho viśeṣaṇa-
maryādayā | parameśvaram ity eva vā viśeṣya-padam | viṣamatva-cañcalatva-bādhya-bādhaka-
rūpatva-lakṣaṇaṁ jaḍa-gataṁ vaidharmyaṁ samatva-tiṣṭhattva-parameśvaratva-rūpātma-
viśeṣaṇa-vaśād arthāt prāptam anyat kaṇṭhoktam iti vivekaḥ ||27||
viśvanāthaḥ : paramātmānaṁ tv evaṁ jānīyād ity āha—samam iti | vinaśyatsv api deheṣu yaḥ
paśyati, sa eva jñānīty arthaḥ ||27||
baladevaḥ : atha prakṛtau tat-saṁyukteṣu ca jīveṣu sthitam apīśvaraṁ tebhyo viviktaṁ paśyed
ity āha—samam iti | yas tv atattvavit prasaṅgī sarveṣu sthāvara-jaṅgama-dehavatsu bhūteṣu
jīveṣu samam ekarasaṁ yathā syāt tathā tiṣṭhantaṁ parameśvaraṁ vinaśyatsu tat-tad-deha-
vimardena vināśaṁ gacchatsu teṣv avinaśyantaṁ tad-vaikṣaṇaṁ paśyati sa eva paśyati tad-
yāthātmya-darśī bhavati | tathā ca vaividhya-vināśa-dharmibhyaḥ prakṛti-saṁyogibhyo jīvebhya
aikarasyāvināśa-dharmā pareśo vivikta iti ||27||
(13.28)
samaṁ paśyan hi sarvatra samavasthitam īśvaram |

na hinasty ātmanātmānaṁ tato yāti parāṁ gatim ||
śrīdharaḥ : kuta iti | ata āha—samam iti | sarvatra bhūtamātre samaṁ samyag apracyuta-
svarūpeṇāvasthitaṁ paramātmānaṁ paśyan | hi yasmād ātmanā svenaivātmānaṁ na hinasti |
avidyayā sac-cid-ānanda-rūpam ātmānaṁ tiraskṛtya na vināśayati | tataś ca parāṁ gatiṁ mokṣaṁ
prāpnoti | yat tv evaṁ na paśyati sa hi dehātma-darśī dehena sahātmānaṁ hinasti | tathā ca śrutiḥ
—
asūryā nāma te lokā andhena tamasāvṛtāḥ |

tāṁs te pretyābhigacchanti ye ke cātma-hano janāḥ || [ī.u. 3] iti ||28|
madhusūdanaḥ : tad etad ātma-darśanaṁ phalena stauti rucy-utpattaye samam iti |

samavasthitaṁ janmādi-vināśānta-bhāva-vikāra-śūnyatayā samyaktayāvasthita-vināśitva-lābhaḥ |
anyat prāg vyākhyātam | evaṁ pūrvokta-viśeṣaṇam ātmānaṁ paśyann ayam aham asmīti śāstra-
dṛṣṭyā sākṣātkurvan na hinasty ātmanātmānam | sarvo hy ajñaḥ paramārtha-santam ekam akartr-
abhoktṛ-paramānanda-rūpam ātmānam avidyayā sati bhāty api vastuni nāsti na bhātīti pratīti-
janana-samarthayā svayam eva tiraskurvann asantam iva karotīti hinasty eva tam |
tathāvidyayātmatvena paritgṛhītaṁ dehendriya-saṁghātam ātmānaṁ purātanaṁ hatvā navam
ādatte karma-vaśād iti hinasty eva tam | ata ubhayathāpy ātmahaiva sarvo’py ajñaḥ | yam
adhikṛtyeyaṁ śakuntalā-vacana-rūpā smṛtiḥ—
kiṁ tena na kṛtaṁ pāpaṁ coreṇātmāpahāriṇā |

yo’nyathā santam ātmānam anyathā pratipadyate || iti |
śrutiś ca—
Page 34 of 210
asūryā nāma te lokā andhena tamasāvṛtāḥ |

tāṁs te pretyābhigacchanti ye ke cātma-hano janāḥ || [ī.u. 3] iti
asūryā asurasya sva-bhūtā āsuryā saṁpadā bhogyā ity arthaḥ | ātma-hana ity anātmany
ātmābhimānina ity arthaḥ | ato ya ātmajñaḥ so’nātmany ātmābhimānaṁ śuddhātma-darśanena
bādhate | ataḥ svarūpa-lābhāc ca hinasty ātmanātmānaṁ tato yāti parāṁ gatim | tata ātma-
hananābhāvād avidyā-tat-kārya-nivṛtti-lakṣaṇāṁ muktim adhigacchatīty arthaḥ ||28|
viśvanāthaḥ : ātmanā manasā kupatha-gāminā ātmānaṁ jīvaṁ na hinasti nādhaḥ-pātayati ||28||
baladevaḥ : athokta-viṣayā tebhyo viviktam īśvaraṁ paśyan tad-darśana-mahimnā ca prakṛti-

vikārebhyaḥ sva-vivekaṁ ca labhata ity āśayenāha—samaṁ paśyan hīti | sarvatra bhūteṣu samaṁ
yathā bhavaty evaṁ samyag-apracyuta-svarūpa-guṇatayāvasthitam īśvaraṁ paśyann ātmānaṁ
svam ātmanā prakṛti-vikāra-viveka-grāhiṇā viṣaya-rasa-gṛdhnunā manasā na hinasti
nādhaḥpātayati, sa tad-rasa-viraktena tena parām utkṛṣṭāṁ gatiṁ tad-vikārebhyaḥ svaiveka-
khyātiṁ yāti ||28||
(13.29)
prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ |

yaḥ paśyati tathātmānam akartāraṁ sa paśyati ||
śrīdharaḥ : nanu śubhāśubha-karma-kartṛtvena vaiṣamye dṛśyamāne katham ātmanaḥ samatvam

ity āśaṅkyāha—prakṛtyaiveti | prakṛtyaiva dehendriyākāreṇa pariṇatayā | sarvaśaḥ prakāraiḥ |
kriyamāṇāni karmāṇi yaḥ paśyati | tathātmānaṁ cākartāraṁ dehābhimānenaiva ātmanaḥ
kartṛtvaṁ na svataḥ | ity evaṁ yaḥ paśyati sa eva samyak paśyati | nānya ity arthaḥ |
madhusūdanaḥ : nanu śubhāśubha-karma-kartāraḥ pratidehaṁ bhinnā ātmano viṣamāś ca tat-

tad-vicitra-phala-bhoktṛtveneti kathaṁ sarva-bhūta-stham ekam ātmānaṁ samaṁ paśyan na
hinasty ātmanātmānam ity uktam ata āha—prakṛtyaiveti | karmāṇi vāṅ-manaḥ-kāyārabhyāṇi
sarvaśaḥ sarvaiḥ prakāraiḥ prakṛtyaiva dehendriya-saṅghātākāra-pariṇatayā sarva-vikāra-kāraṇa-
bhūtayā triguṇātmikayā bhagavan-māyayaiva kriyamāṇāni na tu puruṣeṇa sarva-vikāra-śūnyena
yo vivekī paśyati, evaṁ kṣetreṇa kriyamāṇeṣv api karmasu ātmānaṁ kṣetrajñam akartāraṁ
sarvopādhi-vivarjitam asaṅgam ekaṁ sarvatra samaṁ yaḥ paśyati, tathā-śabdaḥ paśyatīti-kriyā-
karṣaṇārthaḥ, sa paśyati sa paramārtha-darśīti pūrvavat | sa-vikārasya kṣetrasya tat-tad-vicitra-
karma-kartṛtvena prati-dehaṁ bhede’pi vaiṣamye’pi na nirviśeṣasyākartur ākāśasyeva na bhede
pramāṇaṁ kiṁcid ātmana ity upapāditaṁ prāk ||29||
viśvanāthaḥ : prakṛtyaiva dehendriyādyākāreṇa pariṇatayā sarvaśaḥ sarvāṇy ātmānaṁ jīvaṁ

dehābhimānenaiva ātmanaḥ kartṛtvam, na tu svataḥ | ity evaṁ yaḥ paśyatīty arthaḥ ||29||
baladevaḥ : prakṛteḥ sva-vivekaṁ kathaṁ yātīty apekṣāyāṁ tatra prakāram āha—- prakṛtyaiveti
dvābhyām | yaḥ sarvāṇi karmāṇi prakṛtyaiva cān mad-adhiṣṭhitayeśvara-preritayā kriyamāṇāni
paśyati, tathātmānaṁ teṣāṁ karmaṇām akartāraṁ paśyati, sa eva paśyati sva-yāthāṭmya-darśī
bhavati | ayam arthaḥ na khalu vijñānānanda-svabhāvo’haṁ yuddha-yajñādīni duḥkha-mayāni
Page 35 of 210
karmāṇi karomi, kintv anādibhogavāsanenāvivekinā mayādhiṣṭhitā mad-bhoga-siddhaye mad-

dehādi-dvārā tāni karotīti tad-dhetukatvāt saiva tat-kartṛīti karma-kāriṇyāḥ prakṛtes tad-akartā
śuddho jīvo viviktaḥ | śuddhasyāpi kartṛtvaṁ tu paśyatīty anena vyaktam iti ||
(13.30)
yadā bhūta-pṛthag-bhāvam ekastham anupaśyati |

tata eva ca vistāraṁ brahma saṁpadyate tadā ||
śrīdharaḥ : idānīṁ tu bhūtānām api prakṛtis tāvan-mātratvenābhedād bhūta-bheda-kṛtam apy

ātmano bhedam apaśyan brahmatvam upaitīty āha—yadeti | yadā bhūtānāṁ sthāvara-
jaṅgamānāṁ pṛthag-bhāvaṁ bhedaṁ pṛthaktvam ekastham ekasyām eveśra-śakti-rūpāyāṁ
prakṛtau pralaye sthitam anupaśyati ālocayati | ataeva tasyā eva prakṛteḥ sakāśād bhūtānāṁ
vistāraṁ sṛṣṭi-samaye’nupaśyati | tadā prakṛti-tāvan-mātratvena bhūtānām apy abhedaṁ paśyan
paripūrṇaṁ brahma sampadyate | brahmaiva bhavatīty arthaḥ ||30||
madhusūdanaḥ : tad evam āpātataḥ kṣetra-bheda-darśanam anabhyanujñāya kṣetra-bheda-

darśanam apākṛtam idānīṁ tu kṣetra-bheda-darśanam api māyikatvenāpākaroti yadeti | yadā
yasmin kāle bhūtānāṁ sthāvara-jaṅgamānāṁ sarveṣām api jaḍa-vargāṇāṁ pṛthag-bhāvaṁ
pṛthaktvam paraspara-bhinnatvam eka-stham ekasminn evātmani sad-rūpe sthitaṁ kalpitaṁ
kalpitasyādhiṣṭhānād anatirekāt sad-rūpātma-svarūpād anatiriktam anupaśyati
śāstrācāryopadeśam anu svayam ālocayati ātmaivedaṁ sarvam [chā.u. 7.25.2] iti | evam api
māyāv-vaśāt tata ekasmād ātmana eva vistāraṁ bhūtānāṁ pṛthag-bhāvaṁ ca svapna-māyāvad
anupaśyati brahma saṁpadyate tadā sajātīya-vijātīya-bheda-darśanābhāvād brahmaiva
sarvānartha-śūnyaṁ bhavati tasmin kāle |
yasmin sarvāṇi bhūtāni ātmaivābhūd vijānataḥ |

tatra ko mohaḥ kaḥ śoka ekatvam anupaśyataḥ || [ī.u. 7] iti śruteḥ |
prakṛtyaiva cety atrātma-bhedo nirākṛtaḥ | yadā bhūta-pṛthag-bhāvam ity atra tv anātma-

bhedo’pīti viśeṣaḥ ||30||
viśvanāthaḥ : yadā bhūtānāṁ sthāvara-jaṅgamānāṁ pṛthag-bhāvaṁ tat-tad-ākāra-gataṁ

pārthakyam ekastham ekasyāṁ prakṛtāv eva sthitaṁ pralaya-kāle anupaśyaty ālocayati | tataḥ
prakṛteḥ sakāśād eva bhūtānāṁ vistāraṁ sṛṣṭi-samaye’nupaśyati tadā brahma sampadyate
brahmaiva bhavatīty arthaḥ ||30||
baladevaḥ : yadeti | ayaṁ jīvo yadā bhūtānāṁ deva-mānavādīnāṁ pṛthag-bhāvaṁ tat-tad-ākāra-

gataṁ devatva-mānavatva-dīrghatva-hrasvatvādi-rūpa-pārthakyam ekasthaṁ prakṛti-gatam eva
pralaye’nupaśyati tataḥ prakṛtita eva sarge teṣāṁ devatvādīnāṁ vistāraṁ ca paśyati, na tv
ātmasthaṁ tat pṛthag-bhāvaṁ na cāṭmanas tad-vistāraṁ ca paśyati | sva-prakṛti-viviktātma-darśī |
tadā tad brahma sampadyate tad-viviktam abhivyaktāpahata-pāpmatvādi-bṛhad-guṇāṣṭakam
svam anubhavatīty arthaḥ ||30||
(13.31)
Page 36 of 210
anāditvān nirguṇatvāt paramātmāyam avyayaḥ |

śarīra-stho’pi kaunteya na karoti na lipyate ||
śrīdharaḥ : tathāpi parameśvarasya saṁsārāvasthāyāṁ deha-sambandha-nimittaiḥ karmabhis

tat-phalaiś ca sukha-duḥkhādibhir vaiṣamyaṁ duṣpariharam iti kutaḥ sama-darśanaṁ | tatrāha—
anāditvād iti | yad utpattimat tad eva hi vyeti vināśam eti | yac ca guṇavad vastu tasya hi guṇa-
nāśe vyayo bhavati | ayaṁ tu paramātmā anādi nirguṇaś ca | ato’vyayo’vikārīty arthaḥ | tasmāt
śarīre sthito’pi na kiñcit karoti | na ca karma-phalair lipyate ||31||
madhusūdanaḥ : ātmanaḥ svato’kartṛtve’pi śarīra-sambandhopādhikaṁ kartṛtvaṁ syād ity

āśaṅkām apanudan yaḥ paśyati tathātmānam akartāraṁ sa paśyatīty etad vivṛṇoti anādirvād iti |
ayam aparokṣaḥ paramātmā parameśvarābhinnaḥ pratyag-ātmāvyayo na vyetīty avyayaḥ sarva-
vikāra-śūnya ity arthaḥ | tatra vyayo dvedhā dharmi-svarūpasyaivotpattimattayā vā dharmi-
svarūpasyānutpādyatve’pi dharmāṇām evotpatty-ādimattayā vā | tatrādyam apākaroti anāditvād
iti | ādiḥ prāg asattvāvasthā | sā ca nāsti sarvadā sata ātmanaḥ | atas tasya kāraṇābhāvāj
janmābhāvaḥ | na hy anāder janma sambhavati | tad-abhāve ca tad-uttara-bhāvino bhāva-vikārā
na sambhavanty eva | ato na svarūpeṇa vyetīty arthaḥ |
dvitīyaṁ nirākaroti nirguṇatvād iti | nirdharmakatvād ity arthaḥ | na hi dharmiṇam avikṛtya

kaścid dharma upaity apaiti vā dharma-dharmiṇos tādātmyād ayaṁ tu nirdharmako’to na
dharma-dvārāpi vyetīty arthaḥ | avināśī vā are’yam ātmānucchitti-dharmā [bṛ.ā.u. 4.5.14] iti
śruteḥ | yasmād eṣa jāyate’sti vardhate vipariṇamate’pakṣīyate vinaśyatīty evaṁ ṣaḍ-bhāva-
vikāra-śūnya ādhyāsikena sambandhena śarīra-stho’pi tasmin kurvaty ayam ātmā na karoti |
yathādhyāsikena sambandhena jala-sthaḥ savitā tasmiṁś calaty api na calaty eva tadvat | yato na
lipyate na tv ayam akartṛtvād ity arthaḥ | icchā dveṣaḥ sukhaṁ duḥkham ity-ādīnāṁ kṣetra-
dharmatva-kathanāt | prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇānīti māyā-kāryatva-vyapadeśāc ca |
ataeva paramārtha-darśināṁ sarva-karmādhikāra-nivṛttir iti prāg-vyākhyātam | etenātmano
nirdharmakatva-kathanāt svagata-bhedo’pi nirastaḥ | prakṛtyaiva ca karmāṇi [gītā 13.29] ity atra
sajātīya-bhedo nivāritaḥ | yadā bhūta-pṛthag-bhāvam [gītā 13.30] ity atra vijātīya-bhedaḥ |
anāditvān nirguṇatvād [gītā 13.31] ity atra svagato bheda ity advitīyaṁ brahmaivātmeti siddham
||31||
viśvanāthaḥ : nanu kāraṇaṁ guṇa-saṅgo’sya sad-asad-yoni-janmasu ity uktam | tatra deha-

gatatvena tulyatve’pi jīvātmaiva guṇa-liptaḥ saṁsarati na tu paramātmeti | kuta ity ata āha—
anāditvād iti | na vidyate ādiḥ kāraṇaṁ yataḥ sa anādiḥ | yathā pañcamy-anta-padārthenānuttama-
śabdena paramottama ucyate tathaiva anādi-śabdena parama-kāraṇam ucyate | tataś cānāditvāt
parama-kāraṇatvāt nirguṇatvān nirgatā guṇaḥ sṛṣṭyādayo yatas tasya bhāvas tattvaṁ tasmāc ca
jīvātmano vilakṣaṇo’yaṁ paramātmā | avyayaḥ sarvadaiva sarvathaiva svīya-jñānānandādi-
vyaya-rahitaḥ | śarīra-stho’pi tad-dharmāgrahaṇāt na karoti jīvavat na kartā, na bhoktā bhavati,
na ca lipyate śarīra-guṇa-liptaś ca na bhavati ||31||
baladevaḥ : nanu pareśam ātmānaṁ ca viviktaṁ paśyati kṛtārtho bhavatīty uktir ayuktā etebhya
eva bhūtebhyaḥ samutthāya tāny evānu vinaśyati na prety asaṁjñāsti iti jīvasya dehena
sahotpatti-vināśa-śravaṇād iti cet tatrāha—anāditvād iti | ayam ātmā jīvaḥ śarīrastho’py anāditvāt
param avyayo’vyayatva-pradhāna-dharmatvād vināśa-śūnyo nirguṇatvād viśuddha-
Page 37 of 210
jñānānandatvān na yuddha-yajñādi-karma karoti | ataḥ śarīrendriya-svabhāvenotpatti-vināśa-

lakṣaṇena na lipyate | śruty-arthas tv aupacārikatayā neyaḥ ||31||
(13.32)
yathā sarva-gataṁ saukṣmyād ākāśaṁ nopalipyate |

sarvatrāvasthito dehe tathātmā nopalipyate ||
śrīdharaḥ : tatra hetuṁ sa-dṛṣṭāntam āha—yatheti | yathā sarva-gataṁ paṅkādiṣv api sthitam
ākāśaṁ saukṣmyād asaṅgatvāt paṅkādibhir nopalipyate tathā sarvatra uttame madhyame adhame
vā dehe’vasthito’pi ātmā nopalipyate ||32||
madhusūdanaḥ : śarīra-stho’pi tat-karmaṇā na lipyate svayam asaṅgatvād ity atra dṛṣṭāntam āha
—yatheti | saukṣmyād asaṅga-svabhāvatvād ākāśaṁ sarva-gatam api nopalipyate paṅkādibhir
yatheti dṛṣṭāntārthaḥ | spaṣṭam itarat ||32||
viśvanāthaḥ : atha dṛṣṭāntam āha—yathā sarvatra paṅkādiṣv api sthitam apy ākāśaṁ saukṣmyād
asaṅgatvāt paṅkādibhir na lipyate, tathaiva paramātmā daihikair guṇair doṣaiś ca na yujyata ity
arthaḥ ||32||
baladevaḥ : nanu śarīre sthitas tad-dharmaiḥ kuto na lipyate ity atrāha—yatheti | yathā sarvatra
paṅkādau gataṁ praviṣṭam apy ākāśaṁ saukṣmyāt tat-tad-dharmair na lipyate, tathātmā jīvaḥ
sarvatra deva-mānavādāv uccāvace dehe sthito’pi tad-dharmair na lipyate saukṣmyād eva ||32||
(13.33)
yathā prakāśayaty ekaḥ kṛtsnaṁ lokam imaṁ raviḥ |

kṣetraṁ kṣetrī tathā kṛtsnaṁ prakāśayati bhārata ||
śrīdharaḥ : asaṅgatvāl lepo nāstīty ākāśa-dṛṣṭāntena darśitam | prakāśakatvāc ca prakāśya-

dharmair na yujyata iti ravi-dṛṣṭāntenāha—yathā prakāśayatīti | spaṣṭo’rthaḥ ||
madhusūdanaḥ : na kevalam asaṅga-svabhāvād ātmā nopalipyate prakāśakatvād api parkāśya-

dharmair na lipyate iti sa-dṛṣṭāntam āha—yatheti | yathā ravir eka eva kṛtsnaṁ sarvam imaṁ
lokaṁ dehendriya-saṁghātaṁ rūpavad vastu-mātram iti yāvat prakāśayati na ca prakāśya-
dharmair lipyate na vā prakāśya-bhedād bhidyate tathā kṣetrī kṣetrajña eka eva kṛtsnaṁ kṣetraṁ
prakāśayati | he bhārata ! ataeva na prakāśya-dharmair lipyate na vā prakāśya-bhedād bhidyata
ity arthaḥ |
sūryo yathā sarva-lokasya cakṣuḥ

na lipyate cākṣuṣair bāhya-doṣaiḥ |
ekas tathā sarva-bhūtāntarātmā
na lipyate loka-duḥkhena bāhyaḥ || iti [ka.u. 2.2.11] śruteḥ ||
viśvanāthaḥ : prakāśakatvāt prakāśya-dharmair na yujyata iti sa-dṛṣṭāntam āha—yatheti | ravir

yathā prakāśakaḥ prakāśya-dharmair na yujyate, tathā kṣetrī paramātmā |
Page 38 of 210
sūryo yathā sarva-lokasya cakṣur

na lipyate cākṣuṣair bāhya-doṣaiḥ |
ekas tathā sarva-bhūtāntarātmā
na lipyate śoka-duḥkhena bāhyaḥ || iti [ka.u. 2.2.11] śruteḥ ||
baladevaḥ : deha-dharmeṇālipta evātmā sva-dharmeṇa dehaṁ puṣṇātīty āha—yatheti | yathaiko

ravir imaṁ kṛtsnaṁ lokaṁ prakāśayati prabhayā tathaikaḥ kṣetrī jīvaḥ kṛtsnam āpāda-mastakam
idaṁ kṣetraṁ dehaṁ prakāśayati cetayati cetanayety evam āha—guṇād vā lokavad [ve.sū.
2.3.26] iti ||
(13.34)
kṣetra-kṣetrajñayor evam antaraṁ jñāna-cakṣuṣā |

bhūta-prakṛti-mokṣaṁ ca ye vidur yānti te param ||
śrīdharaḥ : adhyāyārtham upasaṁharati kṣetra-kṣetrajñayor iti | evam ukta-prakāreṇa kṣetra-

ksetrajñayor antaraṁ bhedaṁ viveka-jñāna-lakṣaṇena cakṣuṣā ye viduḥ tathā xexam uktā
bhūtānāṁ prakṛtis tasyāḥ sakāśān mokṣaṁ mokṣopāyaṁ dhyānādikaṁ ca ye viduḥ te paraṁ
padaṁ yānti ||34||
viviktau yena tattvena miśrau prakṛti-puruṣau |

taṁ vande paramānandaṁ nanda-nandanam īśvaram ||
iti śrī-śrīdhara-svāmi-kṛtāyāṁ bhagavad-gītā-ṭīkāyāṁ subodhinyāṁ

prakṛti-puruṣa-viveka-yogo nāma trayodaśo’dhyāyaḥ ||13||
madhusūdanaḥ : idānīm adhyāyārthaṁ saphalam upasaṁharati kṣetreti | kṣetra-kṣetrajñayor

prāg-vyākhyātayor evam uktena prakāreṇāntaram paraspara-vailakṣaṇyaṁ jāḍya-caitanya-
vikāritva-nirvikāritvādi-rūpaṁ jñāna-cakṣuṣā śāstrācāryopadeśa-janitātma-jñāna-rūpeṇa
cakṣuṣā ye vidur bhūta-prakṛti-mokṣaṁ ca bhūtānāṁ sarveṣāṁ prakṛtir avidyā māyākhyā
tasyāḥ paramārthātma-vidyayā mokṣam abhāva-gamanaṁ ca ye vidur jānanti yānti te paraṁ
paramārthātma-vastu-svarūpaṁ kaivalyaṁ, na punar dehaṁ ādadata ity arthaḥ | tad evam
amānitvādi-sādhana-niṣṭhasya kṣetra-kṣetrajña-viveka-vijñānavataḥ sarvānartha-nivṛttyā parama-
puruṣārtha-siddhir iti siddham ||34||
iti śrīmat-paramahaṁsa-parivrājakācārya-śrī-viśveśvara-sarasvatī-pāda-śiṣya-śrī-
madhusūdana-sarasvatī-viracitāyāṁ śrīmad-bhagavad-gītā-gūḍhārtha-dīpikāyām
kṣetra-kṣetrajña-viveko nāma trayodaśo’dhyāyaḥ
||13||
viśvanāthaḥ : adhyāyam upasaṁharati kṣetreṇa saha kṣetrajñayor jīvātma-paramātmanor

antaraṁ bhedaṁ tathā bhūtānāṁ prāṇināṁ prakṛteḥ sakāśān mokṣaṁ mokṣopāyaṁ dhyānādikaṁ
ca ye vidus te paraṁ padaṁ yānti ||34||
dvayoḥ kṣetrajñayor madhye jīvātmā kṣetra-dharma-bhāk |
Page 39 of 210
badhyate mucyate jñānād ity adhyāyārtha īritaḥ ||
iti sārārtha-varṣiṇyāṁ harṣiṇyāṁ bhakta-cetasām |

trayodaśo’yaṁ gītāsu saṅgataḥ saṅgataḥ satām ||
||13||
baladevaḥ : adhyāyārtham upasaṁharan taj-jñāna-phalam āha—kṣetreti | kṣetreṇa sahitayoḥ

kṣetrajñayor jīveśayor evaṁ mad-ukti-vidhayāntaraṁ bhedaṁ jñāna-cakṣuṣā vaidharmya-
viṣayaka-prajñā-netreṇa ye vidus tathābhūtānāṁ prakṛteḥ sakāśān mokṣaṁ ca tat-sādhanam
amānitvādikaṁ ye vidus te prakṛteḥ paraṁ sarvotkṛṣṭaṁ para-vyomākhyaṁ mat-padaṁ yāntīti ||
34||
jīveśau deha-madhyasthau tatrādyo deha-dharma-yuk |

badhyate mucyate bodhād iti jñānaṁ trayodaśāt ||
iti śrīmad-bhagavad-gītopaniṣad-bhāṣye trayodaśo’dhyāyaḥ ||13||
—o)0(o—
Page 40 of 210
(14)
atha tri-guṇa-vibhāga-yogo nāma

caturdaśo’dhyāyaḥ
(14.1)
paraṁ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṁ jñānam uttamam |
yaj jñātvā munayaḥ sarve parāṁ siddhim ito gatāḥ ||
śrīdharaḥ :
puṁ-prakṛtyoḥ svatantratvaṁ vārayan guṇa-saṅgataḥ |
prāhuḥ saṁsāra-vaicitryaṁ vistareṇa caturdaśe ||
yāvat sañjāyate kiñcit sattvaṁ sthāvara-jaṅgamam | kṣetra-kṣetrajña-saṁyogāt tad viddhi

bharatarṣabha || ity uktam | sa ca kṣetra-kṣetrajñayoḥ saṁyogo nirīśvara-sāṅkhyānām iva na
svātantryeṇa | kintu īśvarecchayiveti kathana-pūrvakaṁ kāraṇaṁ guṇa-saṅgo’sya sad-asad-yoni-
janmasu ity anenoktaṁ sattvādi-guṇīkṛtaṁ saṁsāra-vaicitryaṁ prapañcayiṣyan evambhūtaṁ
vakṣyamānam arthaṁ stauti bhagavān paraṁ bhūya iti dvābhyām | paraṁ paramātma-niṣṭham |
jñāyate aneneti jñānam upadeśaḥ | taj jñānaṁ bhūyo’pi tubhyaṁ prakarṣeṇa vakṣyāmi |
kathambhūtam | jñānānāṁ tapaḥ-karmādi-viṣayāṇāṁ madhya uttamam | mokṣa-hetutvāt | tad
evāha—yaj jñātvā munayo manana-śīlāḥ sarve | ito deha-bandhanāt | parāṁ siddhiṁ mokṣam |
gatāḥ prāptāḥ ||1||
madhusūdanaḥ : pūrvādhyāye—yāvat saṁjāyate kiṁcit sattvaṁ sthāvara-jaṅgamam | kṣetra-

kṣetrajña-saṁyogāt tad viddhi [gītā 13.26] ity uktaṁ tatra nirīśvara-sāṅkhyam atinirākaraṇena
kṣetra-kṣetrajña-saṁyogasyeśvarādhīnatvaṁ vaktavyam | evaṁ kāraṇaṁ guṇa-saṅgo’sya sad-
asad-yoni-janmasu ity uktaṁ tatra kasmin guṇa kathaṁ saṅgaḥ ke vā guṇāḥ kathaṁ vā te
badhnantīti vaktavyam | tathā bhūta-prakṛti-mokṣaṁ ca ye vidur yānti te param ity uktaṁ tatra
bhūta-prakṛti-śabditebhyo guṇebhyaḥ kathaṁ mokṣaṇaṁ syān muktasya ca kiṁ lakṣaṇam iti
vaktavyaṁ, tad etat sarvaṁ vistareṇa vaktuṁ caturdaśo’dhyāya ārabhyate | tatra vakṣyamāṇam
arthaṁ dvābhyāṁ stuvan śrotṝṇāṁ rucy-utpattaye śrī-bhagavān uvāca param iti | jñāyate’nena
jñānaṁ paramātma-jñāna-sādhanaṁ paraṁ śreṣṭhaṁ para-vastu-viṣayatvāt | kīdṛśaṁ tat ?
jñānānāṁ jñāna-sādhanānāṁ bahiraṅgāṇāṁ yajñādīnāṁ madhya uttamam uttama-phalatvāt | na
tvam ānitvādīnāṁ teṣām antaraṅgatvenottama-phalatvāt | param ity anenotkṛṣṭa-viṣayatvam
uktam | uttamam ity anena tūtkṛṣṭa-phalatvam iti bhedaḥ | īdṛśaṁ jñānam ahaṁ pravakṣyāmi
bhūyaḥ punaḥ pūrveṣv adhyāyeṣv asakṛd uktam api yaj jñānaṁ jñātvānuṣṭhāya munayo manana-
śīlāḥ saṁnyāsinaḥ sarve parāṁ siddhiṁ mokṣākhyām ito deha-bandhanād gatāḥ prāptāḥ ||1||
viśvanāthaḥ :
guṇāḥ syur bandhakās te tu phalair jñeyāś caturdaśe |
guṇātyaye ciha-tatir hetur bhaktiś ca varṇitā ||
Page 41 of 210
pūrvādhyāye kāraṇaṁ guṇa-saṅgo’sya sad-asad-yoni-janmasu ity uktam | tatra ke guṇāḥ, kīdṛśo

guṇa-saṅgaḥ, kasya guṇasya saṅgāt kiṁ phalaṁ syāt, guṇa-yuktasya kiṁvā lakṣaṇam | kathaṁ vā
guṇebhyo mocanam ity apekṣāyāṁ vakṣyamānam arthaṁ stuvāno vaktuṁ pratijānīte param iti |
jñāyate ‘neneti jñānam upadeśaḥ param atyuttamam ||1||
baladevaḥ :
guṇāḥ syur bandhakās te tu pariceyāḥ phalais trayaḥ |
mad-bhaktyā tan-nivṛttiḥ syād iti proktaṁ caturdaśe ||
pūrvādhyāye mithaḥ-sampṛktānāṁ prakṛti-jīveśvarāṇāṁ svarūpāṇi vivicya jānann amānitvādi-

dharmair viśiṣṭaḥB prakṛti-bandhād vimucyate bandha-hetuś ca guṇa-saṅga ity uktam | tatra ke
guṇāḥ, kasmin guṇe kathaṁ saṅgaḥ, kasya guṇasya saṅgāt kiṁ phalaṁ, guṇa-saṅginaḥ kiṁvā
lakṣaṇaṁ kathaṁ vā guṇebhyo muktiḥ ity apekṣāyāṁ vakṣyamāṇam artham ātma-rucy-utpattaye
bhagavān stauti param iti dvābhyām |
paraṁ pūrvoktād anyaṁ prakṛti-jīvāntargatam eva guṇa-viṣayakaṁ jñānaṁ bhūyo vakṣyāmi yaj-
jñānānāṁ prakṛti-jīva-viṣayakāṇām uttamaṁ śreṣṭhaṁ navanītavad uddhṛtatvāt | yaj
jñātvopalabhya sarve munayas tan-manana-śīlā ito loke param ātma-yāthātmyopalabdhi-
lakṣaṇāṁ siddhiṁ gatāḥ | yad vā, jñāyate’neneti jñānam upadeśam, tac ca prāg uktam api bhūyaḥ
punar vidhāntareṇa vakṣyāmi | tac ca jñānānāṁ tapaḥ-prabhṛtīnāṁ jñāna-sādhanānāṁ madhye
param uttamam atyuttamaṁ tad-antaraṅga-sādhanatvāt | yaj jñātvā sarve munaya ito lokāt parāṁ
mokṣa-lakṣaṇāṁ siddhiṁ gatāḥ ||1||
(14.2)
idaṁ jñānam upāśritya mama sādharmyam āgatāḥ |

sarge’pi nopajāyante pralaye na vyathanti ca ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, idam iti | idaṁ vakṣyamāṇaṁ jñānam upāśrityedaṁ jñāna-sādhanam
anuṣṭhāya mama sādharmyaṁ mad-rūpatvaṁ prāptāḥ santaḥ sarge’pi brahmādiṣu
utpādyamāneṣv api notpadyante | tathā pralaye’pi na vyathanti | pralaye duḥkhaṁ nānubhavanti |
punar nāvartanta ity arthaḥ ||2||
madhusūdanaḥ : tasyāḥ siddhair aikāntikatvaṁ darśayati idaṁ iti | idaṁ yathoktam jñānaṁ
jñāna-sādhanam upāśrityānuṣṭhāya mama parameśvarasya sādharmyaṁ mad-rūpatām
atyantābhedenāgatāḥ prāptāḥ santaḥ sarge’pi hiraṇyagarbhādiṣūtpadyamāneṣv api nopajāyante |
pralaye brahmaṇo’pi vināśa-kāle na vyathanti ca vyathante na ca līyanta ity arthaḥ ||14.2||
viśvanāthaḥ : sādharmyaṁ sārūpya-lakṣaṇāṁ muktiṁ | na vyathanti na vyathante ||2||
baladevaḥ : idam iti | gurūpāsanayedaṁ vakṣyamāṇaṁ jñānam upāśritya prāpya janāḥ

sarveśasya mama nityāvirbhūta-guṇāṣṭakasya sādharmyaṁ sādhanāvirbhāvitena tad-aṣṭakena
sāmyam āgatāḥ santaḥ sarge nopajāyante sṛji-karmatāṁ nāpnuvanti pralaye na vyathante mṛti-
karmatāṁ ca na yāntīti janma-mṛtyubhyāṁ rahitā muktā bhavantīti mokṣe jīva-bahutvam uktam |
tad viṣṇoḥ paramaṁ padaṁ sadā paśyanti sūrayaḥ ity-ādi-śrutibhyaś caitad avagatam ||2||
Page 42 of 210
(14.3)
mama yonir mahad brahma tasmin garbhaṁ dadhāmy aham |

saṁbhavaḥ sarva-bhūtānāṁ tato bhavati bhārata ||
śrīdharaḥ : tad evaṁ praśaṁsayā śrotāram abhimukhīkṛtyedaṁ parameśvarādhīnayoḥ prakṛti-

puruṣayoḥ sarva-bhūtotpattiṁ prati hetutvaṁ, na tu svatantrayor itīmaṁ vivakṣitam arthaṁ
kathayati—mameti | deśataḥ kālataś cāparicchinnatvān mahat | bṛṁhitatvāt sva-kāryāṇāṁ
vṛddhi-hetutvād vā brahma | prakṛtir ity arthaḥ | tan mahad brahma mama parameśvarasya
yonir garbhādhāna-sthānam | tasminn ahaṁ garbhaṁ jagad-vistāra-hetuṁ cid-ābhāsaṁ
dadhāmi nikṣipāmi | pralaye mayi līnaṁ santam avidyā-kāma-karmānuśaya-vantaṁ kṣetrajñaṁ
sṛṣṭi-samaye bhoga-yogyena kṣetreṇa saṁyojayāmīty arthaḥ | tato garbhādhānāt sarva-
bhūtānāṁ brahmādīnāṁ sambhava utpattir bhavati ||3||
madhusūdanaḥ : tad evaṁ praśaṁśayā śrotāram abhimukhīkṛtya parameśvarādhīnayoḥ prakṛti-

puruṣayoḥ sarva-bhūtotpattiṁ prati hetutvaṁ na tu sāṅkhya-siddhāntavat svatantrayor itīmaṁ
vivakṣitam artham āha—mama yonir iti dvābhyām |
sarva-kāryāpekṣayādhikatvāt kāraṇaṁ mahat | sarva-kāryāṇāṁ vṛddhi-hetutva-rūpād

bṛṁhaṇatvād brahma | avyākṛtaṁ prakṛtis triguṇātmkikā māyā mahad brahma | tac ca
mameśvarasya yonir garbhādhāna-sthānaṁ tasmin mahati brahmaṇi yonau garbhaṁ sarva-bhūta-
janma-kāraṇam ahaṁ bahu syāṁ prajāyeya itīkṣaṇa-rūpaṁ saṁkalpaṁ dadhāmi dhārayāmi tat-
saṅkalpa-viṣayīkaromīty arthaḥ | yathā hi | kaścit pitā putram anuśayinaṁ vrīhy-ādy-āhāra-
rūpeṇa svasmin līnaṁ śarīreṇa yojayituṁ yonau retaḥ-seka-pūrvakaṁ garbham ādhatte | tasmāc
ca garbhādhānāt sa putraḥ śarīreṇa yujyate | tad arthaṁ ca madhye kalalādy-avasthā bhavanti |
tathā pralaye mayi līnam avidiyā-kāma-karmānuśayavantaṁ kṣetrajñaṁ sṛṣṭi-samaye bhogyena
kṣetreṇa kārya-kāra¸ea-saṁghātena yojayituṁ cid-ābhāsaākhya-retaḥ-seka-pūrvakaṁ māyā-vṛtti-
rūpaṁ garbham aham ādadhāmi | tad-arthaṁ hiraṇyagarbhādīnāṁ bhavati he bhārata na tv
īśvara-kṛta-garbhādhānaṁ vinety arthaḥ ||14.3||
viśvanāthaḥ : atha anādy-avidyā-kṛtasya guṇa-saṅgasya bandha-hetutā-prakāraṁ vaktuṁ kṣetra-

kṣetrajñayoḥ sambhava-prakāram āha—mama parameśvarasya yonir garbhādhāna-sthānaṁ
mahad brahma deśa-kālānavacchinnatvāt mahat, bṛṁhaṇāt kārya-rūpeṇa vṛddher hetor brahma
prakṛtir ity arthaḥ | śrutāv api kvacit prakṛtir brahmeti nirdiśyate | tasminn ahaṁ garbhaṁ
dadhāmy ādadhāmi | itas tv anyāṁ prakṛtiṁ viddhi me parāṁ jīva-bhūtām ity anena cetana-
puñja-rūpā yā jīva-prakṛtis taṭastha-śakti-rūpā nirdiṣṭā sā sakala-prāṇi-jīvatayā garbha-
śabdenocyate | tato mat-kṛtāt garbhādhānāt sarva-bhūtānāṁ brahmādīnāṁ sambhava utpattiḥ ||3||
baladevaḥ : tad evaṁ vaktavyārtha-stutyā tasmin ruciṁ śrotur utpādya bhūmir āpaḥ ity-ādi-
dvayārthānusārāt yāvat sañjāyate kiñcit ity-ādau prakṛti-jīva-saṁyogaṁ pareśa-hetukam
abhimatam iha sphuṭayati mameti | mahat sarvasya prapañcasya kāraṇaṁ brahmābhivyakta-
sattvādi-guṇakaṁ pradhānaṁ mama sarveśvarsyāṇḍa-koṭi-sraṣṭur yonir garbha-dhāraṇa-sthānaṁ
bhavati | pradhāne brahma-śabdaś ca tasmād etad brahma nāma-rūpam annaṁ ca jāyate | iti
śruteḥ | tasmin mahati brahmaṇi yoni-bhūte garbhaṁ paramāṇu-caitanya-rāśim ahaṁ dadhāmy
arpayāmi bhūmir āpaḥ ity-ādinā yā jaḍā prakṛtir uktā | seha mahad brahmety ucyate | itas tv
Page 43 of 210
anyām ity-ādinā yā cetanā prakṛtir uktā seha sarva-prāṇi-bījatvād garbha-śabdeneti bhoga-kṣetra-

bhūtayā jaḍayā prakṛtyā saha cetana-bhoktṛ-vargaṁ saṁyojayāmīty arthaḥ | tato mahad-dhetukāt
prakṛti-dvaya-saṁyogād garbhādhānād vā sarva-bhūtānāṁ brahmādi-stambāntānāṁ sambhavo
janir bhavati ||3||
(14.4)
sarva-yoniṣu kaunteya mūrtayaḥ saṁbhavanti yāḥ |

tāsāṁ brahma mahad yonir ahaṁ bīja-pradaḥ pitā ||
śrīdharaḥ : na kevalaṁ sṛṣṭy-upakrama eva mad-adhiṣṭhānenābhyāṁ prakṛti-puruṣābhyām ayaṁ

bhūtotpatti-prakāraḥ | api tu sarvadaivety āha—sarveti | sarvāsu yoniṣu manuṣyādyāsu yā
mūrtayaḥ sthāvara-jaṅgamātmikā utpadyante tāsāṁ mūrtīnāṁ mahad brahma prakṛtir yonir mātṛ-
sthānīyā | ahaṁ ca bīja-pradaḥ pitā garbhādhāna-kartā pitā ||4||
madhusūdanaḥ : nanu kathaṁ sarva-bhūtānāṁ tataḥ sambhavo devādi-deha-viśeṣāṇāṁ

kāraṇāntara-sambhavād ity āśaṅkyāha—sarva-yoniṣv iti | deva-pitṛ-manuṣya-paśu-mṛgādi-sarva-
yoniṣu yā mūrtayo jarāyujāṇḍodbhijjādi-bhedena vilakṣaṇā vividha-saṁsthānās tanavaḥ
saṁbhavanti he kaunteya! tāsāṁ mūrtīnāṁ tat-tat-kāraṇa-bhāvāpannaṁ mahad brahmaiva yonir
mātṛ-sthānīyā | ahaṁ parameśvaro bīja-prado garbhādhānasya kartā pitā | tena mahato brahmaṇa
evāvasthā-viśeṣāḥ kāraṇāntarāṇīti yuktam uktaṁ sambhavaḥ sarva-bhūtānāṁ tato bhavati [gītā
14.3] iti ||4||
viśvanāthaḥ : na kevalaṁ sṛṣṭy-utpatti-samaya eva sarva-bhūtānāṁ prakṛtir mātā ahaṁ pitā api
tu sarvadaivety āha—sarvāsu yoniṣu devādyāsu stamba-paryantāsu yā mūrtayo jaṅgama-
sthāvarātmikā utpadyante tāsāṁ mūrtīnāṁ mahad brahma prakṛtiḥ | yonir utpatti-sthānaṁ mātā |
ahaṁ bīja-pradaḥ garbhādhāna-kartā pitā ||4||
baladevaḥ : sarveti | he kaunteya sarva-yoniṣu devādi-sthāvarāntāsu yoniṣu yā mūrtayas tanavaḥ

sambhavanti tāsāṁ mahad brahma pradhānaṁ yonir utpatti-hetur mātety arthaḥ | jīva-pradas tat-
karmānuguṇyena paramāṇu-caitanya-rāśi-saṁyojakaḥ pareśo’haṁ pitā bhavāmi ||4||
(14.5)
sattvaṁ rajas tama iti guṇāḥ prakṛti-saṁbhavāḥ |

nibadhnanti mahā-bāho dehe dehinam avyayam ||
śrīdharaḥ : tad evaṁ parameśvarādhīnābhyāṁ prakṛti-puruṣābhyāṁ sarva-bhūtotpattiṁ

nirūpyedānīṁ prakṛti-saṁyogena puruṣasya saṁsāraṁ prapañcayati | sattvam ity-ādi
caturdaśabhiḥ | sattvaṁ rajas tama ity evaṁ saṁjñakās trayo guṇāḥ prakṛti-sambhavāḥ | prakṛteḥ
sambhava udbhavo yeṣāṁ te tathoktāḥ | gūna-sāmyaṁ prakṛtiḥ | tasyāḥ sakāśāt
pṛthaktveābhivyaktāḥ santaḥ prakṛti-kārye dehe tādātmyena sthitaṁ dehinaṁ cid-aṁśaṁ
vastuto’vyayaṁ nirvikāram eva santaṁ nibadhnanti sva-kāryaiḥ sukha-duḥkha-mohādibhiḥ
saṁyojayantīty arthaḥ ||5||
Page 44 of 210
madhusūdanaḥ : tad evaṁ nirīśvara-sāṅkhya-nirākaraṇena kṣetra-kṣetrajña-

saṁyogasyeśvarādhīnatvam uktam | idānīṁ kasmin guṇe saṅgaḥ ? ke vā guṇāḥ ? kathaṁ vā te
badhnanti ? ity ucyate sattvam ity-ādinānyam ity ataḥ prāk caturdaśabhiḥ | sattvaṁ rajas tama ity
evaṁ-nāmāno guṇā nitya-paratantrāḥ puruṣaṁ prati sarveṣām acetanānāṁ cetanārthatvāt | na tu
vaiśeṣikāṇāṁ rūpādivad dravyāśritāḥ | na ca guṇa-guṇinor anyatvam atra vivakṣitam guṇa-
trayātmakatvāt prakṛteḥ | tarhi kathaṁ prakṛti-sambhavāḥ ? ity ucyate—trayāṇāṁ guṇānāṁ
sāmyāvasthā prakṛtir māyā bhagavats tasyāḥ sakāśāt parasparāṅgāṅgi-bhāvena vaiṣamyeṇa
pariṇatāḥ prakṛti-sambhavā ity ucyante | te ca dehe prakṛti-kārye śarīrendriya-saṁghāte dehinaṁ
deha-tādātmyādhyāsāpannaṁ jīvaṁ paramārthataḥ sarva-vikāra-śūnyatvenāvyayaṁ nibadhnanti
nirvikāram eva santaṁ sva-vikāravattayopadarśayantīva bhrāntyā jala-pātrāṇīva divi sthitam
ādityaṁ pratibimbādhyāsena sva-kampādimattayā | yathā ca pāramarthiko bandho nāsti tathā
vyākhyātaṁ prāk—śarīrastho’pi kaunteya na karoti na lipyate [gītā 13.32] iti ||5||
viśvanāthaḥ : tad eva prakṛti-puruṣābhyāṁ sarva-bhūtotpattiṁ nirūpeydānīṁ ke guṇā ucyante |

teṣu saṅgāt jīvasya kīdṛśo bandha ity apekṣāyām āha—sattvam iti | dehe prakṛti-kārye
tādātmyena sthitaṁ dehinaṁ jīvaṁ vastuto’vyayaṁ nirvikāram asaṅginam apy anādy-avidyayā
kṛtād guṇa-saṅgād eva hetor guṇā nibadhnanti ||5||
baladevaḥ : atha ke guṇāḥ kathaṁ teṣu puruṣasya saṅgaḥ kathaṁ vā te taṁ nibadhnanti ity āha
—sattvam iti caturbhiḥ | sattvādi-saṁjñakās trayo guṇāḥ prakṛti-sambhavāḥ prakṛter abhivyaktās
te sva-kārye dehe sthitaṁ puruṣam avyayaṁ vastuto nirvikāram api nibadhnanty aviveka-gṛhītaiḥ
sukha-duḥkha-mohaiḥ svadharmais taṁ yojayantīti ||5||
Page 45 of 210
(14.6)
tatra sattvaṁ nirmalatvāt prakāśakam anāmayam |

sukha-saṅgena badhnāti jñāna-saṅgena cānagha ||
śrīdharaḥ : tatra sattvasya bandhakatva-prakāraṁ cāha—tatreti | tatra teṣāṁ guṇānāṁ madhye

sattvaṁ nirmalatvāt svacchatvāt sphaṭika-maṇir iva prakāśakaṁ bhāsvaram anāmayaṁ ca
nirupadravam | śāntam ity arthaḥ | ataḥ śāntatvāt sva-kāryeṇa sukhena yaḥ saṅgas tena badhnāti |
prakāśakatvāc ca svakāryeṇa jñānena yaḥ saṅgas tena ca badhnāti | he anagha niṣpāpa, ahaṁ
sukhī jñānī ceti manodharmāṁs tad-abhimānini kṣetrajñe saṁyojayatīty arthaḥ ||6||
madhusūdanaḥ : tatra ko guṇaḥ kena saṅgena badhnāti ? ity ucyate tatreti | tatra teṣu guṇeṣu
madhye sattvaṁ prakāśakam caitanyasya tamo-guṇa-kṛtāvaraṇa-tirodhāyakaṁ
nirmalatvāt svacchatvāc cid-bimba-grahaṇa-yogyatvād iti yāvat | na kevalaṁ
caitanyābhivyañjakaṁ kintu anāmayaṁ | āmayo duḥkhaṁ tad-virodhi sukhasyāpi vyañjakam ity
arthaḥ | tad badhnāti sukha-saṅgena ca dehinaṁ ! he anagha avyasana ! sarvatra sambodhanānām
abhiprāyaḥ prāg uktaḥ smartavyaḥ | atra sukha-jñāna-śabdābhyām antaḥ-karaṇa-pariṇāmau tad-
vyañjakāv ucyete | icchā dveṣaḥ sukhaṁ duḥkhaṁ saṁghātaś cetanā dhṛtiḥ [gītā 13.7] iti sukha-
cetanayor apīcchādivat kṣetra-dharmatvena pāṭhāt | tatrāntaḥ-karaṇa-dharmasya sukhasya
jñānasya cātmany adhyāsaḥ saṅgo’haṁ jāna iti ca | na hi viṣaya-dharmo viṣayiṇo bhavati |
tasmād avidyā-mātram etad iti śataśa uktaṁ prāk ||6||
viśvanāthaḥ : tatra sattvasya lakṣaṇaṁ bandhakatva-prakāraṁ cāha—tatreti | anāmayaṁ

nirupadravaṁ śāntam ity arthaḥ | | śāntatvāt svakāryeṇa sukhena yaḥ saṅgaḥ prakāśakatvāt
svakāryeṇa jñānena ca yaḥ saṅgaḥ ahaṁ sukhī jñānī cety upādhi-dharmayor avidyayaiva
jīvasyābhimānas tena taṁ badhnāti | he anagheti tvaṁ tu ahaṁ sukhī ahaṁ jñānīty abhimāna-
lakṣaṇam aghaṁ mā svīkur iti bhāvaḥ ||6||
baladevaḥ : atha sattvādīnāṁ trayāṇāṁ lakṣaṇāni bandhakatva-prakārāṁś cāha—tatreti tribhiḥ |

tatra teṣu triṣu madhye prakāśakaṁ jñāna-vyañjakam anāmayam arogaṁ duḥkha-virodhi-sukha-
vyañjakam iti yāvat | kutaḥ | nirmalatvāt svacchatvāt | tathā ca prakāśa-sukha-kāraṇaṁ sattvam iti
| tac ca sattvaṁ sva-kārye jñāne sukhe ca yaḥ saṁyogo jñāny ahaṁ sukhy aham ity abhimānas
tena puruṣaṁ nibadhnāti | jñānaṁ cedaṁ laukika-vastu -yāthātmya-viṣayaṁ sukhaṁ ca
dehendriya-prasada-rūpaṁ bodhyam | tatra tatra saṅge sati tad-upāyeṣu karmasu pravṛttis tat-
phalānubhavopāyeṣu deheṣūtpattiḥ | punaś ca tatra tatra saṅga iti na sattvād vimuktiḥ ||6||
Page 46 of 210
(14.7)
rajo rāgātmakaṁ viddhi tṛṣṇāsaṅga-samudbhavam |

tan nibadhnāti kaunteya karma-saṅgena dehinam ||
śrīdharaḥ : rajaso lakṣaṇaṁ bandhakatvaṁ cāha—raja iti | rajaḥ-saṁjñakaṁ guṇaṁ rāgātmakam

anurañjana-rūpaṁ viddhi | ataeva tṛṣṇāsaṅga-samudbhavam | tṛṣṇāprāpter’rthe’bhilāṣaḥ | sagagaḥ
prāPte’rthe prītir viśeṣeṇāsaktiḥ | tayos tṛṣṇāsaṅgayoḥ samudbhavo yasmāt tad-rajo dehinaṁ
dṛṣṭādṛṣṭārtheṣu karmasu saṅgenāsaktyā nitarāṁ badhnāti | tṛṣṇāsaṅgābhyāṁ hi karmasu āsaktir
bhavatīty arthaḥ ||7||
madhusūdanaḥ : rajyate viṣayeṣu puruṣo’neneti rāgaḥ kāmo gardhaḥ sa evātmā svarūpaṁ yasya
dharma-dharmitṇos tādātmyāt tad rāgātmakaṁ rajo viddhi | ata evāprāptābhilāṣas tṛṣṇā |
prāptasyopasthite’pi vināśe saṁrakṣaṇābhilāṣa āsaṅgas tayos tṛṣṇāsaṅgayoḥ sambhavo yasmāt
tad rajo nibadhnāti | he kaunteya ! karma-saṅgena karmasu dṛṣṭādṛṣṭārtheṣu aham ikdaṁ karomy
etat phalaṁ bhokṣya ity abhiniveśa-viśeṣeṇa dehinaṁ vastuto’kartāram eva kartṛtvābhimāninaṁ
rajasaḥ pravṛtti-hetutvāt ||7||
viśvanāthaḥ : rajo-guṇaṁ rāgātmakam anurañjana-rūpaṁ viddhi | tṛṣṇā aprāpte’rthe abhilāṣaḥ |

saṅgaḥ prāpte’rthe āsaktiḥ | tayoḥ samudbhavo yasmāt tad rajaḥ dehinaṁ dṛṣṭādṛṣṭārtheṣu
karmasu saṅgenāsaktyā badhnāti tṛṣṇā-saṅgābhyāṁ karmasv āsaktir bhavati ||7||
baladevaḥ : raja iti rāgaḥ strī-puruṣayor mitho’bhilāsas tad-ātmakaṁ rajo-vṛddhi-hetu-kāryayos

tādātmyāt | tac ca tṛṣṇādi-samudbhavaṁ śabdādi-viṣayābhilāṣas tṛṣṇā | putra-mitrādi-
saṁyogo’bhilāṣaḥ saṅgas tayoḥ sambhavo yasmāt tat | tathā ca rāga-tṛṣṇāsaṅga-kāraṇaṁ rajaḥ iti
| tad rajaḥ strī-viṣaya-putrādi-prāpakeṣu karmasu saṅgenābhilāṣeṇa dehinaṁ puruṣaṁ nibadhnāti
| stry-ādi-spṛhayā karmāṇi karoti | tāni tat-phalānubhavopāya-bhūtān stry-ādīn prāpayanti | punar
apy evam iti rajaso na vimuktiḥ ||7||
(14.8)
tamas tv ajñāna-jaṁ viddhi mohanaṁ sarva-dehinām |

pramādālasya-nidrābhis tan nibadhnāti bhārata ||
śrīdharaḥ : tamaso lakṣaṇaṁ bandhakatvaṁ cāha—tama iti | tamas tv ajñānāj jātam āvaraṇa-
śakti-pradhānāt prakṛty-aṁśād udbhutaṁ viddhīty arthaḥ | ataḥ sarveṣāṁ dehināṁ mohanaṁ
bhrānti-janakam | ataeva pramādenālasyena nidrayā ca tat tamo dehinaṁ nibadhnāti | tatra
pramādo’navadhānam | ālasyam anudyamaḥ | nidrā cittasyāvasādāl layaḥ ||8||
madhusūdanaḥ : tu-śabdaḥ sattva-rajopekṣayā viśeṣa-dyotanārthaḥ | ajñānād āvaraṇa-śakti-

rūpād udbhūtam ajñāna-jaṁ tamo viddhi | ataḥ sarveṣāṁ dehināṁ mohanam aviveka-rūpatvena
bhrānti-janakam | pramādenālasyena nidrayā ca tat tamo nibadhnāti | dehinam ity anuṣajyate | he
bhārata | pramādo vastu-vivekāsāmarthyaṁ sattva-kārya-prakāśa-virodhī | ālasyaṁ pravṛtty-
asāmarthyaṁ rajaḥ-kārya-pravṛtti-virodhi | ubhaya-virodhinī tamo-guṇālambanā vṛttir nidreti
vivekaḥ ||8||
Page 47 of 210
viśvanāthaḥ : ajñānam ajñānāt svīya-phalāt jātaṁ pratītam anumitaṁ bhavatīty ajñānajam

ajñāna-janakam ity arthaḥ | mohanaṁ bhrānti-janakam | pramādo’navadhānam | ālasyam
anudyamaḥ | nidrā cittasyāvasādāl layaḥ ||8||
baladevaḥ : tamas tv iti | tu-śabdaḥ pūrva-dvitīyād viśeṣa-dyotakaḥ | vastu-yāthātmyāvagamo

jñānaṁ tad-virodhy-āvarakatā-pradhānaṁ prakṛty-aṁśo’jñānam | tasmāj jātaṁ tamo ‘taḥ sarva-
dehināṁ mohanaṁ viparyaya-jñāna-janakam | tathā ca vastu-yāthātmya-jñānāvarakaṁ
viparyaya-jñāna-janakaṁ tamaḥ iti | tat tamaḥ pramādādibhiḥ svakāryaiḥ puruṣaṁ nibadhnāti |
tatra pramādo’navadhānam akārye karmaṇi pravṛtti-rūpaṁ sattva-kārya-prakāśa-virodhī |
ālasyam anudyamaḥ, rajaḥ-kārya-pravṛtti-virodhi | tad-ubhaya-virodhinī tu nidrā
cittasyāvasādātmeti ||8||
(14.9)
sattvaṁ sukhe saṁjayati rajaḥ karmaṇi bhārata |

jñānam āvṛtya tu tamaḥ pramāde saṁjayaty uta ||
śrīdharaḥ : sattvādīnām evaṁ sva-sva-kārya-karaṇe sāmarthyātiśayam āha—sattvam iti |

sattvaṁ sukhe sañjayati saṁśleṣayati | duḥkha-śokādi-kāraṇe sabhāpi sukhābhimukham eva
dehinaṁ karotiīty arthaḥ | evaṁ sukhādi-kāraṇe saty api rajaḥ karmaṇy eva sañjayati | tamas tu
mahat-saṅgena utpādyamānam api jñānam āvṛtyaācchādya pramāde sañjayati | mahadbhir
upadiśyamānasyārthasyānavadhāne yojayati utāpi | ālasyādāv api saṁyojayatīty arthaḥ ||9||
madhusūdanaḥ : uktānāṁ madhye kasminkārye kasya guṇasyotkarṣa iti tatrāha—sattvam iti |

sattvam utkṛṣṭaṁ sat sukhe saṁjayati duḥkha-kāraṇam abhibhūya sukhe saṁśleṣayati | sarva-
dehinam ity anuṣajyate | evaṁ raja utkṛṣṭaṁ sat-sukha-kāraṇam abhibhūya karmaṇi, saṁjayatīty
anuṣajyate | tamas tu pramāda-balenotpadyamānam api sattva-kāryaṁ jñānam āvṛtya ācchādya
pramāde prāpta-jñāyamānatā kasyāpy ajñāne saṁjayati | uta api prāpta-kartavyatā kasyāpy
akaraṇe ālasye tāmasyāṁ ca nidrāyāṁ saṁjayatīty arthaḥ ||9||
viśvanāthaḥ : uktam evārthaṁ saṅkṣepeṇa punar darśayati | sattvaṁ kartṛ sukhe svīya-phale
āsaktaṁ jīvaṁ sañjayati vaśīkaroti nibadhnātīty arthaḥ | rajaḥ kartṛ karmāṇi āsaktaṁ jīvaṁ
badhnāti | tamaḥ kartṛ pramāde’bhirataṁ taṁ jñānam āvṛtya ajñānam utpādyety arthaḥ ||9||
baladevaḥ : guṇāḥ svāny advayotkṛṣṭāḥ santaḥ svakārye tanvantīty āha—sattvam iti dvābhyām |
sattvam utkṛṣṭaṁ sat sva-kārye sukhe puruṣaṁ sañjayaty āsaktaṁ karoti | rajo utkṛṣṭaṁ sat
karmāṇi taṁ sañjayati | tama utkṛṣṭaṁ sat pramāde taṁ sañjayati jñānam āvṛtyācchādyājñānam
utpādyety arthaḥ ||9||
(14.10)
rajas tamaś cābhibhūya sattvaṁ bhavati bhārata |

rajaḥ sattvaṁ tamaś caiva tamaḥ sattvaṁ rajas tathā ||
śrīdharaḥ : tatra hetum āha—raja iti | rajas-tamaś ceti guṇa-dvayam abhibhūya tiraskṛtya
sattvaṁ bhavati | adṛṣṭa-vaśād udbhavati | tataḥ svakārye sukha-jñānādau sañjayatīty arthaḥ |
Page 48 of 210
evaṁ rajo’pi sattvaṁ tamaś ceti guṇa-dvayam abhibhūyodbhavati | tataḥ svakārye tṛṣṇākarmādau
sañjayati | evaṁ tamo’pi sattvaṁ rajaś cobhāv api guṇāv abhibhūyodbhavati | tataś ca sva-kārye
pramādālasyādau sañjayatīty arthaḥ ||10||
madhusūdanaḥ : uktaṁ kāryaṁ kadā kurvanti guṇāḥ ? ity ucyate raja iti | rajas tamaś ca
yugapad ubhāv api guṇāv abhibhūya sattvaṁ bhavati udbhavati vardhate yadā, tadā sva-kāryaṁ
prāg-uktam asādhāraṇyena karotīti śeṣaḥ | evaṁ rajo’pi sattvaṁ tamaś ceti guṇa-dvayam
abhibhūyodbhavati yadā, tadā sva-kāryam prāg-uktaṁ karoti | tathā tadvad eva tamo’pi sattvaṁ
rajaś cety ubhāv api guṇāv abhibhūyodbhavati yadā, tadā sva-kāryam prāg-uktaṁ karotīty arthaḥ
||10||
viśvanāthaḥ : uktaṁ sva-sva-kāryaṁ sukhādikaṁ prati guṇāḥ kathaṁ prabhavantīty apekṣāyām

āha—rajas tamaś ceti guṇa-dvayam abhibhūya tiraskṛtya sattvaṁ bhavati adṛṣṭa-vaśād udbhavati
| evaṁ rajo’pi sattvaṁ tamaś ceti guṇa-dvayābhibhūya tādṛśādṛṣṭa-vaśād udbhavati | tamo’pi
sattvaṁ rajaś cobhāv api guṇāv abhibhūyodbhavati ||10||
baladevaḥ : sameṣu triṣu katham akasmād ekasyotkarṣa iti cet prācīna-tādṛśa-karmodayāt

tādṛśāhārāc ca svabhavatīti bhavavān āha—raja iti | sattvaṁ kartṛ rajas tamaś cābhibhūyo
tiraskṛtyotkṛṣṭaṁ bhavati | rajaḥ kartṛ sattvaṁ tamaś cābhibhūyotkṛṣṭaṁ bhavati | tamaḥ kartṛ
sattvaṁ rajaś cābhibhūyotkṛṣṭaṁ bhavati | yadotkṛṣṭaṁ bhavati, tadā pūrvoktam asādhāraṇaṁ
kāryaṁ karotīti śeṣaḥ ||10||
(14.11)
sarva-dvāreṣu dehe’smin prakāśa upajāyate |

jñānaṁ yadā tadā vidyād vivṛddhaṁ sattvam ity uta ||
śrīdharaḥ : idānīṁ sattvādīnāṁ vivṛddhānāṁ liṅgāny āha—sarva-dvāreṣv iti tribhiḥ | asminn

ātmano bhogāyatane dehe sarveṣv api dvāreṣu śrotrādiṣu yadā śabdādi-jñānātmakaḥ prakāśa
upajāyate utpadyate tadānena prakāśaliṅgena sattvaṁ vivṛddhaṁ vidyāj jānīyāt | uta śabdāt
sukhādi-liṅgenāpi jānīyād ity uktam ||11||
madhusūdanaḥ : idānīm udbhūtānāṁ teṣāṁ liṅgāny āha—tribhiḥ sarva-dvāreṣv iti | asminn

ātmano bhogāyatane dehe sarveṣv api dvāreṣūpalabdhi-sādhaneṣu śrotrādi-karaṇeṣu yadā
prakāśo buddhi-pariṇāma-viśeṣo viṣayākāraḥ sva-viṣayāvaraṇa-virodhī dīpavat, tad eva jñānaṁ
śabdādi-viṣaya upajāyate tadānena śabdādi-viṣaya-jñānākhya-prakāśena liṅgena prakāśātmakaṁ
sattvaṁ vivṛddham udbhūtam iti vidyāj jānīyāt | utāpi sukhādi-liṅgenāpi jānīyād ity arthaḥ ||11||
viśvanāthaḥ : vardhamāno guṇa eva svāpekṣayā kṣīṇāv itarau guṇāv abhivaatīty uktam | atas
teṣāṁ vṛddhi-liṅgāny āha—sarveti tribhiḥ | sarva-dvāreṣu śrotrādiṣu yadā prakāśaḥ syāt | kīdṛśaḥ
| jñānaṁ vaidika-śabdādi-yathārtha-jñānātmakaṁ tadā tādṛśa-jñāna-liṅgenaiva sattvaṁ
vivṛddham iti jānīyāt | ut-śabdād ātmottha-sukhāṭtmakaḥ prakāśaś ca yadeti ||11||
baladevaḥ : utkṛṣṭānāṁ sattvādīnāṁ liṅgāny āha—sarveti tribhiḥ | yadā sarveṣu jñāna-dvāreṣu

śrotrādiṣu śabdādi-yāthātmya-prakāśa-rūpṁ jñānam upajāyate | tadā tādṛśa-jñāna-liṅgenāsmin
dehe sattvaṁ vivṛddhaṁ vidyāt | utety apy arthe | sukha-liṅgenāpi tad vidyād ity arthaḥ ||11||
Page 49 of 210
(14.12)
lobhaḥ pravṛttir ārambhaḥ karmaṇām aśamaḥ spṛhā |

rajasy etāni jāyante vivṛddhe bharatarṣabha ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, lobha iti | lobho dhanādy-āgame jāyamāne’pi punaḥ punar
vardhamāno’bhilāṣaḥ | pravṛttir nityaṁ kurvad-rūpatā | karmaṇām ārambho mahā-gṛhādi-
nirmāṇodyamaḥ | aśama idaṁ kṛtvā idaṁ kariṣyāmi ity-ādi saṅkalpa-vikalpānuparamaḥ | spṛhā
uccāvaceṣu dṛṣṭa-mātreṣu vastuṣu itas tato jighṛkṣā | rajasi vivṛddhe saty etāni liṅgāni jāyante |
etais tamaso [?] vivṛddhir jānīyād ity arthaḥ ||12||
madhusūdanaḥ : mahati dhanāgame jāyamāne’py anukṣaṇaṁ vardhamānas tad-abhilāṣo lobhaḥ

sva-viṣaya-prāpsya-nivartya icchā-viśeṣa iti yāvat | pravṛttir nirantaraṁ prayata-mānasā |
ārambhaḥ karmaṇāṁ bahu-vitta-vyayāyāsa-karāṇāṁ kāmya-niṣiddha-laukika-mahā-gṛhādi-
viṣayāṇāṁ vyāpārāṇām udyamaḥ | aśama idaṁ kṛtvedaṁ kariṣyāmīti saṅkalpa-
pravāhānuparamaḥ | spṛhā uccāvaceṣu para-dhaneṣu dṛṣṭa-mātreṣu yena kenāpy
upāyenopāditsā | rajasi rāgātmake vivṛddha etāni rāgātmakāni liṅgāni jāyante | he
bharatarṣabha ! etair liṅgair vivṛddhaṁ rajo jānīyād ity arthaḥ ||12||
viśvanāthaḥ : pravṛttir nānā prayatna-paratā | karmaṇām ārambho gṛhādi-nirmāṇodyamaḥ |

aśamo viṣaya-bhogānuparatiḥ ||12||
baladevaḥ : lobhaḥ sva-dravyātyāga-paratā | pravṛttis tad-vṛddhi-yatna-paratā | karmaṇāṁ

gṛha-nirmāṇādīnām ārambhaḥ | aśamo viṣaya-bhogād indriyāṇām anuparatiḥ | spṛhā viṣaya-
lipsā | etair liṅgai rajo vivṛddhaṁ vidyāt ||12||
(14.13)
aprakāśo’pravṛttiś ca pramādo moha eva ca |

tamasy etāni jāyante vivṛddhe kuru-nandana ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, aprakāśa iti | aprakāśo viveka-bhraṁśaḥ | apravṛttir anudyamaḥ | pramādaḥ
kartavyārthānusandhāna-rāhityam | moho mithyābhiniveśaḥ | tamasi vivṛddhe saty etāni liṅgāni
jāyante | etais tamaso vivṛddhiṁ jānīyād ity arthaḥ ||13||
madhusūdanaḥ : aprakāśaḥ saty apy upadeśādau bodha-kāraṇe sarvathā bodhāyogyatvam |

apravṛttiś ca saty apy agnihotraṁ juhuyād ity-ādau pravṛtti-kāraṇaṁ janita-bodhe’pi śāstre
sarvathā tat-pravṛtty-ayogyatvam | pramādas tat-kāla-kartavyatvena prāptasya
arthasyānusandhānābhāvaḥ | moha eva ca moho nidrā viparyayo vā | cau samuccaye | eva-kāro
vyabhicāra-vāraṇārthaḥ | tamasy eva vivṛddha etāni liṅgāni jāyante he kuru-nandana ! ata etair
liṅgair avayabhicāribhir vivṛddhaṁ tamo jānīyād ity arthaḥ ||13||
viśvanāthaḥ : aprakāśo vivekābhāvaḥ | śāstrāvihita-śabdādi-grahaṇam | apravṛttiḥ prayatna-

mātra-rāhityam | pramādaḥ kaṇṭhādi-dhṛte’pi vastuni nāstīti pratyayaḥ | moho mithyābhiniveśaḥ
||13||
Page 50 of 210
baladevaḥ : aprakāśo jñānābhāvaḥ | śāstrāvihita-viṣaya-graha-rūpo’pravṛttiḥ kriyā-vimukhatā |

pramādaḥ karādisthe’py arthe nāstīti pratyayo moho mithyābhiniveśaḥ | etair liṅgais tamo
vivṛdhaṁ vidyāt ||13||
(14.14)
yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṁ yāti deha-bhṛt |

tadottama-vidāṁ lokān amalān pratipadyate ||
śrīdharaḥ : maraṇa-samaya eva vivṛddhānāṁ sattvādīnāṁ phala-viśeṣam āha—yadeti

dvābhyām | sattva pravṛddhe sati yadā jīvo mṛtyuṁ prāpnoti tadā uttamān hiraṇyagarbhādīn
vidanti upāsata ity uttama-vidaḥ teṣāṁ ye amalāḥ prakāśamayā lokāḥ sukhopabhoga-sthāna-
viśeṣās tān pratipadyate prāpnoti ||14||
madhusūdanaḥ : idānīṁ maraṇa-samaye vivṛddhānāṁ sattvādīnāṁ phala-viśeṣam āha—yadeti

dvābhyām | sattve pravṛddhe sati yadā pralayaṁ mṛtyuṁ yāti prāpnoti deha-bhṛd dehābhimānī
jīvaḥ, tadottamā ye hiraṇyagarbhādayas tad-vidāṁ tad-upāsakānāṁ lokān deva-sukhopabhoga-
sthāna-viśeṣān amalān rajas-tamo-mala-rahitān pratipadyate prāpnoti ||14||
viśvanāthaḥ : pralayaṁ yāti mṛtyuṁ prāpnoti | tadā uttamaṁ vindanti labhanta ity uttama-vido
hiraṇya-garbhādy-upāsakās teṣāṁ lokān amalān sukha-pradān ||14||
baladevaḥ : mṛti-kāle vivṛddhānāṁ guṇānāṁ phala-viśeṣān āha—yad eti dvābhyām | sattve

pravṛddhe sati yadā deha-bhṛj jīvaḥ pralayaṁ yāti mriyate, tadottama-vidāṁ hiraṇya-garbhādy-
upāsakānāṁ lokān divya-bhogopetān pratipadyate labhate | amalān rajas-tamo-mala-hīnān ||14||
(14.15)
rajasi pralayaṁ gatvā karma-saṅgiṣu jāyate |

tathā pralīnas tamasi mūḍha-yoniṣu jāyate ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, rajasīti | rajasi pravṛddhe sati mṛtyuṁ prāpya karmāsakteṣu manuṣyeṣu
jāyate | tathā tamasi pravṛddhe sati pralīno mṛto mūḍha-yoniṣu jāyate ||15||
madhusūdanaḥ : rajasi pravṛddhe sati pralayaṁ mṛtyuṁ gatvā prāpya karma-saṅgiṣu śruti-
smṛti-vihita-pratiṣiddha-karma-phalādhikāriṣu manuṣyeṣu jāyate | tathā tadvad eva tamasi
pravṛddhe pralīno mṛto mūḍha-yoniṣu paśv-ādiṣu jāyate ||15||
viśvanāthaḥ : karma-saṅgiṣu karmāsakta-manuṣyeṣu ||15||
baladevaḥ : rajasi pravṛddhe pralayṁ maraṇaṁ gatvā janaḥ karma-saṅgiṣu kāmya-karmāsakteṣu

nṛṣu madhye jāyate | tathā tamasi pravṛddhe pralīno mṛto jano mūḍha-yoniṣu paśv-ādiṣu ||15||
(14.16)
Page 51 of 210
karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṁ nirmalaṁ phalam |

rajasas tu phalaṁ duḥkham ajñānaṁ tamasaḥ phalam ||
śrīdharaḥ : idānīṁ sattvādīnāṁ svānurūpa karma-dvāreṇa vicitra-phala-hetutvam āha—karmaṇa

iti | sukṛtasya sāttvikasya karmaṇaḥ sāttvikaṁ sattva-pradhānaṁ nirmalaṁ prakāśa-bahulaṁ
sukhaṁ phalam āhuḥ kapilādayaḥ | rajasa iti rājasasya karmaṇa ity arthaḥ | karma-phala-
kathanasya prakṛtatvāt | tasya duḥkhaṁ phalam āhuḥ | tamasa iti tāmasasya karmaṇa ity arthaḥ |
tasyājñānaṁ mūḍhatvaṁ phalam āhuḥ | sāttvikādi-karma-lakṣaṇaṁ ca niyataṁ saṅga-rahitam
ity-ādinā aṣṭādaśe’dhyāye vakṣyati ||16||
madhusūdanaḥ : idānīṁ svānurūpa-karma-dvārā sattvādīnāṁ vicitra-phalatāṁ saṁkṣipyāha—

karmaṇa iti | sukṛtasya sāttvikasya karmaṇo dharmasya sāttvikaṁ sattvena nirvṛttaṁ nirmalaṁ
rajas-tamo-malāmiśritaṁ sukhaṁ phalam āhuḥ paramarṣayau | rajaso rājasasya tu karmaṇaḥ
pāpa-miśrasya puṇyasya phalaṁ rājasaṁ duḥkhaṁ duḥkha-bahulam alpaṁ sukhaṁ
kāraṇānurūpyāt kāryasya | ajñānam aviveka-prāyaṁ duḥkhaṁ tāmasaṁ tamasas tāmasasya
karmaṇo’dharmasya phalam | āhur ity anuṣajyate | sāttvikādi-karma-lakṣaṇaṁ ca niyataṁ saṅga-
rahitam ity-ādināṣṭādaśe vakṣyati | atra rajas-tamaḥ-śabdau tat-kārye prayuktau kārya-kāraṇayor
abhedopacārāt gobhiḥ śrīṇīta matsaram ity atra yathā go-śabdas tat-prabhave payasi, yathā vā
dhānyam asi dhinuhi devān ity atra dhānya-śabdas tat-prabhave taṇḍule | tatra payas taṇḍulayor
ivātrāpi karmaṇaḥ prakṛtatvāt ||16||
viśvanāthaḥ : sukṛtasya sāttvikasya karmaṇaḥ sāttvikam eva nirmalaṁ nirupadravam | ajñānam

acetanatā ||16||
baladevaḥ : atha guṇānāṁ svānurūpakarmadvārā vicitra-phala-hjetutvam āha—karmaṇa iti |

sukṛtasya sāttvikasya karmaṇo nirmalaṁ phalam āhur guṇa-svabhāva-vido munayo mala-
duḥkha-moha-rūpa-rajas-tamaḥ-phala-lakṣaṇān nirgataṁ sukham ity arthaḥ | tac ca sāttvikaṁ
sattvena nirvṛttam | rajaso rājasasya karmaṇaḥ phalaṁ duḥkhaṁ kāryasya kāraṇānurūpyād
duḥkha-pracuraṁ kiñcit sukham ity arthaḥ | tamas tāmasasya karmaṇo hiṁsādeḥ phalam ajñāna-
caitanya-prāyaṁ duḥkham evety arthaḥ | tatra rajas-tamah-śabdābhyāṁ rājasa-tāmasa-karmaṇī
lakṣye gobhiḥ prīṇita-matsaram ity atra yathā go-śabdena go-payo lakṣyate | sāttvikādi-
karmaṇāṁ lakṣaṇāny aṣṭādaśe vakṣyante niyataṁ saṅga-rahitam ity-ādibhiḥ ||16||
(14.17)
sattvāt saṁjāyate jñānaṁ rajaso lobha eva ca |

pramāda-mohau tamaso bhavato’jñānam eva ca ||
śrīdharaḥ : tatraiva hetum āha—sattvād iti | sattvāj jñānaṁ sañjāyate | ataḥ sāttvikasya
karmaṇaḥ prakāśa-bahulaṁ sukhaṁ phalaṁ bhavati | rajaso lobho jāyate | tasya ca duḥkha-
hetutvāt tat-pūrvakasya karmaṇo duḥkhaṁ phalaṁ bhavati | tamasas tu pramāda-mohājñānāni
bhavanti | tatas tāmasasya karmaṇo’jñāna-prāpakaṁ phalaṁ bhavatīti yuktam evety arthaḥ ||17||
madhusūdanaḥ : etādṛśa-phala-vaicitrye pūrvoktam eva hetum āha—sattvād iti | sarva-karaṇa-

dvārakaṁ prakāśa-rūpaṁ jñānaṁ sattvāt saṁjāyate | atas tad-anurūpaṁ sāttvikasya karmaṇaḥ
prakāśa-bahulaṁ sukhaṁ phalaṁ bhavati | rajaso lobho viṣaya-koṭi-prāptyāpi nivartayitum
Page 52 of 210
aśakyo’bhilāṣa-viśeṣo jāyate | tasya ca nirantaram upacīyamānasya pūrayitum aśakyasya sarvadā

duḥkha-hetutvāt tat-pūrvakasya rājasasya karmaṇo duḥkhaṁ phalaṁ bhavati | evaṁ pramāda-
mohau tamasaḥ sakāśād bhavato jāyete | ajñānam eva ca bhavati | eva-kāraḥ prakāśa-pravṛtti-
vyāvṛtty-arthaḥ | atas tāmasasya karmaṇas tāmasam ajñānādi-prāyam eva phalaṁ bhavatīti
yuktam evety arthaḥ | atra cājñānam aprakāśaḥ | pramādo mohaś cāprakāśo’pravṛttiś cety atra
vyākhyātau ||17||
viśvanāthaḥ : na vyākhyātam.
baladevaḥ : īdṛk-phala-vaicitrye prāg uktam eva hetum āha—sattvād iti | sattvāt prakāśa-
lakṣaṇaṁ jñānaṁ jāyate | ataḥ sāttvikasya karmaṇaḥ prakāśa-pracuraṁ sukhaṁ phalam | rajaso
lobhas tṛṣṇā-viśeṣo yo viṣayakoṭibhir apy abhisevitair duṣpūras tasya ca duḥkha-hetutvāt tat-
pūrvakasya karmaṇo duḥkha-pracuraṁ kiñcit sukhaṁ phalam | tamasas tu pramādādīni bhavanty
atas tat-pūrvakasya karmaṇo’caitanya-pracuraṁ duḥkham eva phalam ||17||
(14.18)
ūrdhvaṁ gacchanti sattva-sthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ |

jaghanya-guṇa-vṛtta-sthā adho gacchanti tāmasāḥ ||
śrīdharaḥ : idānīṁ sattvādi-vṛtti-śīlānāṁ phala-bhedam āha—ūrdhvam iti | sattva-sthāḥ sattva-

vṛtti-pradhānāḥ | ūrdhvaṁ gacchanti sattvotkarṣa-tāratamyād uttarottaraṇataguṇānandān
manuṣya-gandharva-pitṛdevādi-lokān satya-loka-paryantān prāpnuvantīty arthaḥ | rājasās tu
tṛṣṇādy-ākulā madhye tiṣṭhanti | manuṣya-loka eva utpadyante | jaghanyo nikṛṣṭas tamo-guṇaḥ |
tasya vṛttiḥ pramāda-mohādiḥ | atra sthitā adhogacchanti | tamaso vṛtti-tāratamyāt tāmisrādiṣu
nirayeṣu utpadyante ||18||
madhusūdanaḥ : idānīṁ sattvādi-vṛtta-sthānāṁ prāg-uktam eva phalam ūrdhva-madhyādho-

bhāvenāha—ūrdhvam iti | atra tṛtīye guṇe vṛtta-śabda-yogād ādyayor api vṛttam eva vivakṣitam |
tena sattvasthāḥ sattva-vṛtte śāstrīye jñāne karmaṇi ca niratā ūrdhvaṁ satya-loka-paryantaṁ
deva-lokaṁ gacchanti te deveṣūtpadyante jñāna-karma-tāratamyena | tathā madhye manuṣya-
loke puṇya-pāpa-miśre tiṣṭhanti na tūrdhvaṁ gacchanty adho vā manuṣyeṣūtpadyante rājasā rajo-
guṇa-vṛtte lobhādi-pūrvake rājase karmaṇi niratāḥ | jaghanya-guṇa-vṛttasthā jaghanyasya guṇa-
dvayāpekṣayā paścād-bhāvino nikṛṣṭasya tamaso guṇasya vṛtte nidrālasyādau sthitā adho
gacchanti paścādiṣūtpadyante | kadācij jaghanya-guṇa-vṛtta-sthāḥ sāttvikā rājasāś ca bhavanty ata
āha—tāmasāḥ sarvadā tamaḥ-pradhānāḥ | itareṣāṁ kadācit tad-vṛtta-sthatve’pi na tat-
pradhānateti bhāvaḥ ||18||
viśvanāthaḥ : sattva-sthāḥ sattv-tāratamyenordhvaṁ satya-loka-paryantam | madhye manusya-

loka eva | jaghanyaś cāsau guṇaś ceti tasya vṛttiḥ pramādālasyādis tatra sthitā adho gacchanti
narakaṁ yānti ||18||
baladevaḥ : atha sattvādi-vṛtti-niṣṭhānāṁ tāny eva phalāny ūrdhva-madhyādho-bhāvenāha—

ūrdhvam iti | tamasi vṛtti-śabdād itarayoś ca vṛttir vivakṣitā | sattvasthāḥ sattva-vṛtti-niṣṭhāḥ
sattva-tāratamyenordhvaṁ satyaloka-paryantaṁ gacchanti | rājasā rajo-vṛtti-niṣṭhā madhye
puṇya-pāpa-miśrite manuṣya-loke tiṣṭhanti | manuṣyā eva bhavanti rajas-tāratamyena | jaghanyaḥ
Page 53 of 210
sattva-rajo’pekṣayā nikṛṣṭo yo guṇas tamaḥ-saṁjñas tad-vṛttau pramādādau sthitās tv adho

gacchanti tamas-tāratamyena paśu-pakṣi-sthāvarādi-yoniṁ labhante | tāmasā ity uktis teṣāṁ
sarvadā tamasi sthitiṁ vyanakti ||18||
(14.19)
nānyaṁ guṇebhyaḥ kartāraṁ yadā draṣṭānupaśyati |

guṇebhyaś ca paraṁ vetti mad-bhāvaṁ so’dhigacchati ||
śrīdharaḥ : tad evaṁ prakṛti-guṇa-saṅga-kṛtaṁ saṁsāra-prapañcam uktvā idānīṁ tad-vivekato

mokṣaṁ darśayati—nānyam iti | yadā tu draṣṭā vivekī bhūtvā buddhy-ādy-ākāra-pariṇatebhyo
guṇebhyo’nyaṁ kartāraṁ nānupaśyati, api tu guṇā eva karmāṇi kurvantīti paśyati | guṇebhyaś ca
paraṁ vyatiriktaṁ tat-sākṣiṇam ātmānaṁ vetti | sa tu mad-bhāvaṁ brahmatvam adhigacchati
prāpnoti ||19||
madhusūdanaḥ : asminn adhyāye vaktavyatvena prastutam artha-trayam | tatra kṣetra-kṣetrajña-

saṁyogasyeśvarādhīnatvaṁ ke vā guṇāḥ, kathaṁ vā te badhnanti ? ity artha-dvayam uktam |
adhunā tu guṇebhyaḥ kathaṁ mokṣaṇaṁ, muktasya ca kiṁ-lakṣaṇam ? iti vaktavyam avaśiṣyate |
tatra mithyā-jñānātmakatvād guṇānāṁ samyag-jñānāt, tebhyo mokṣaṇam ity āha—nānyam iti |
guṇebhyaḥ kārya-kāraṇa-viṣayākāra-pariṇatebhyo’nyaṁ kartāraṁ yadā draṣṭā vicāra-kuśalaḥ
sann anupaśyatim, vicāram anu na paśyati, guṇā evāntaḥ-karaṇa-bahiṣkaraṇa-śarīra-viṣaya-
bhāvāpannāḥ sarva-karmaṇāṁ kartāra iti paśyati | guṇebhyaś ca tat-tad-avasthā-viśeṣeṇa
pariṇatebhyaḥ paraṁ guṇa-tat-kāryāsaṁspṛṣṭaṁ tad-bhāsakam ādityam iva jala-tat-kampādy-
asaṁspṛṣṭaṁ nirvikāraṁ sarva-sākṣiṇaṁ sarvatra samaṁ kṣetrajñam ekaṁ vetti | mad-bhāvaṁ
mad-rūpatāṁ sa draṣṭādhigacchati ||19||
vīśvāṇaṭḥaḥ : guṇa-kṛtaṁ saṁsāraṁ darśayitvā guṇātītaṁ mokṣaṁ darśayati—nānyam iti

dvābhyām | guṇebhyaḥ kartṛ-karaṇa-viṣayākāreṇa pariṇatebhyo’nyaṁ kartāraṁ draṣṭā jīvo yadā
nānupaśyati, kintu guṇā eva sadaiva kartāra ity evam anupaśyati, anubhavatīty arthaḥ, guṇebhyaḥ
paraṁ vyatirikam evātmānaṁ vetti, tadā sa draṣṭā mad-bhāvaṁ mayi sāyujyam adhigacchati
prāpnoti | tatra tādṛśa-jñānānantaram api mayi parāṁ bhaktiṁ kṛtvaiva ity upānta-ślokārtha-
dṛṣṭyā jñeyam ||19||
baladevaḥ : evaṁ guṇa-vivekāt saṁsāram uktvā tad-vivekān mokṣam āha—nānyam iti

dvābhyām | draṣṭā tattva-yāthātmya-darśī jīvo yadā dehendriyātmanā pariṇatebhyo
guṇebhyo’nyaṁ kartāraṁ nānupaśyati guṇān kartṝn paśyati, ātmānaṁ guṇebhyaḥ parama-
kartāraṁ vetti | tadā sa mad-bhāvam adhigacchati | ayam āśayaḥ—na khalu vijñānānando
viśuddho jīvo yuddha-yajñādi-duḥkhamaya-karmaṇāṁ kartā, kintu guṇamaya-dehendriyavān eva
saṁstatheti guṇa-hetukatvād guṇa-niṣṭhaṁ tat-karma-kartṛtvaṁ na tu viśuddhātma-niṣṭham iti
yadānupaśyati, tadā mad-bhāvam asaṁsāritvaṁ mat-para-bhaktiṁ vā | labhata iti purāpy etad
abhāṣi | iha guṇa-hetukaṁ kartṛtvaṁ śuddhasya niṣiddhaṁ, na tu śuddha-niṣṭham iti | tasya draṣṭā
ity-ādinoktam ||19||
(14.20)
guṇān etān atītya trīn dehī deha-samudbhavān |
Page 54 of 210
janma-mṛtyu-jarā-duḥkhair vimukto’mṛtam aśnute ||
śrīdharaḥ : tataś ca guṇa-kṛta-sarvānartha-nivṛttyā kṛtārtho bhavatīty āha—guṇān iti |

dehādyākāraḥ samudbhavaḥ pariṇāmo yeṣāṁ te deha-samudbhavāḥ | tān etāṁ trīn api guṇān
atītyātikramya tat-kṛtair janmādibhir vimuktaḥ sann amṛtam aśnute paramānandaṁ prāpnoti ||20||
madhusūdanaḥ : katham adhigacchatīty ucyate—guṇān iti | guṇān etān māyātmakās trīn sattva-
rajas-tamo-nāmno deha-samudbhavān dehotpatti-bīja-bhūtān atītya jīvann eva tattva-jñānena
bādhitvā janma-mṛtyu-jarā-duḥkhair janmanā mṛtyunā jarayā duḥkhaiś cādhyātmikādibhir māyā-
mayair vimukto jīvann eva tat-sambandha-śūnyaḥ san vidvān amṛtaṁ mokṣam aśnute prāpnoti ||
20||
viśvanāthaḥ : tataś ca so’pi guṇātīta evocyata ity āha—guṇān iti ||20||
baladevaḥ : mad-bhāva-padenoktam arthaṁ sphuṭayati guṇān iti | dehī deha-madhya-stho’pi

jīvo guṇa-puruṣa-viveka-balenaitān deha-samudbhavān dehotpādaāṁs trīn guṇān atītyollaṅghya
janmādibhir vimukto’mṛtam ātmānam aśnute’nubhavati | so’yam asaṁsāritva-lakṣaṇo mad-
bhāvo mat-para-bhakti-pātratā-lakṣaṇo vā | evaṁ vakṣyati brahma-bhūtaḥ prasannātmā ity-ādi ||
20||
(14.21)
kair liṅgais trīn guṇān etān atīto bhavati prabho |

kim-ācāraḥ kathaṁ caitāṁs trīn guṇān ativartate ||
śrīdharaḥ : guṇān etān atītyāmṛtam aśnuta ity etat śrutvā guṇātītasya lakṣaṇam ācāraṁ
guṇātyayopāyaṁ ca samyag bubhutsur arjuna uvāca kair iti | he prabho kair liṅgaiḥ kīdṛśair
ātma-vyutpannaiś cihnair guṇātīto dehī bhavatīti lakṣaṇa-praśnaḥ | ka ācāro’syeti kim-ācāraḥ |
kathaṁ vartata ity arthaḥ | kathaṁ ca kenopāyena etāṁs trīn api guṇān atītya vartate | tat
kathayety arthaḥ ||21||
madhusūdanaḥ : guṇān etān atītya jīvann evāmṛtam aśnuta ity etac chrutvā guṇātītasya
lakṣaṇam cācāraṁ ca guṇātyayopāyaṁ ca samyag bubhutsur arjuna uvāca kair iti | etān guṇān
atīto yaḥ sa kair liṅgair viśiṣṭo bhavati | yair liṅgaiḥ sa jñātuṁ śakyas tāni me brūhīty ekaḥ
praśnaḥ | prabhutvād bhṛtya-duḥkhaṁ bhagavataiva nivāraṇīyam iti sūcayan sambodhayati
prabho iti | ka ācāro’syeti kim-ācāraḥ | kiṁ yatheṣṭa-ceṣṭaḥ kiṁ vā niyantrita iti dvitīyaḥ praśnaḥ
| kathaṁ vā kena ca prakāreṇaitāṁs trīn guṇān ativartate’tikrāmatīti guṇātītatvopāyaḥ ka iti
tṛtīyaḥ praśnaḥ ||21||
viśvanāthaḥ : sthita-prajñasya kā bhāṣā ity-ādinā dvitīyādhyāye pṛṣṭam apy arthaṁ punas tato’pi
viśeṣa-bubhūtsayā pṛcchati kair liṅgaiḥ ity ekaḥ praśnaḥ | kaiś cihnais triguṇātītaḥ sa jñeya ity
arthaḥ | kim ācāra iti dvitīyaḥ | kathaṁ caitān iti tṛtīyaḥ | guṇātītatva-prāpteḥ kiṁ sādhanam ity
arthaḥ | sthita-prajñasya kā bhāṣā ity-ādau sthita-prajño guṇātītaḥ kathaṁ syād iti tadānīṁ na
pṛṣṭam idānīṁ tu pṛṣṭam iti viśeṣaḥ ||21||
baladevaḥ : guṇātītasya lakṣaṇam ācāraṁ ca guṇātyaya-sādhanaṁ cārjunaḥ pṛcchati kair ity

ardhakena | prathamaḥ praśnaḥ kaiś cihnair guṇātīto jñātuṁ śakya ity arthaḥ | kim ācāra iti
Page 55 of 210
dvitīyaḥ sa kiṁ yatheṣṭācāro niyatācāro vety arthaḥ | kathaṁ caitān iti tṛtīyaḥ kena sādhanena
guṇān atyetīty arthaḥ ||21||
(14.22)
prakāśaṁ ca pravṛttiṁ ca moham eva ca pāṇḍava |

na dveṣṭi saṁpravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati ||
śrīdharaḥ : sthita-prajñasya kā bhāṣā [gītā 2.54] ity-ādinā dvitīye’dhyāye pṛṣṭam api dattottaram
api punar viśeṣa-bubhūtsayā pṛcchatīti jñātvā prakārāntareṇa tasya lakṣaṇādikaṁ śrī-bhagavān
uvāca prakāśaṁ cety ādi ṣaḍbhiḥ | tatraikena lakṣaṇam āha—prakāśam iti | prakāśaṁ ca sarva-
dvāreṣu dehe’sminn iti pūrvoktaṁ sattva-kāryam | pravṛttiṁ ca rajaḥ-kāryam | mohaṁ ca tamaḥ-
kāryam | upalakṣaṇam etat sattvādīnām | sarvāṇy api yathāyathaṁ sampravṛttāni svataḥ-prāptāni
santi duḥkha-buddhyā yo na dveṣṭi | nivṛttāni ca santi sukha-buddhyā yo na kāṅkṣati, guṇātītaḥ sa
ucyate iti caturthenānvayaḥ ||22||
madhusūdanaḥ : sthita-prajñasya kā bhāṣā [gītā 2.54] ity-ādinā pṛṣṭam api prajahāti yadā kāmān
[gītā 2.55] ity-ādinā dattottaram api punaḥ prakārāntareṇa bubhūtsamānaḥ pṛcchatīty avadhāya
prakārāntareṇa tasya lakṣaṇādikaṁ śrī-bhagavān uvāca prakāśaṁ cety ādi pañcabhiḥ ślokaiḥ | yas
tāvat kair liṅgair yukto guṇātīto bhavatīti praśnas tasyottaraṁ śṛṇu | prakāśaṁ ca sarva-kāryaṁ |
pravṛttiṁ ca rajaḥ-kāryam | mohaṁ ca tamaḥ-kāryam | upalakṣaṇam etat | sarvāṇy api guṇa-
kāryāṇi yathāyathaṁ sampravṛttāni sva-sāmagrī-vaśād udbhūtāni santi duḥkha-rūpāṇy api
duḥkha-buddhyā yo na dveṣṭi | tathā vināśa-sāmagrī-vaśān nivṛttāni tāni sukha-rūpāṇy api santi
sukha-buddhyā yo na kāṅkṣati na kāmayate svapnavan mithyātva-niścayāt | etādṛśa-dveṣa-rāga-
śūnyo yaḥ sa guṇātīta ucyata iti caturtha-śloka-gatenānvayaḥ | idaṁ ca svātma-pratyakṣaṁ
lakṣaṇaṁ svārtham eva na parārtham | na hi svāśritau dveṣa-tad-abhāvau rāga-tad-abhāvau ca
paraḥ pratyetum arhati ||22||
viśvanāthaḥ : tatra kair liṅgair guṇātīto bhavatīti prathama-praśnasyottaram āha—prakāśaṁ ca

sarva-dvāreṣu dehe’smin prakāśa upajāyate iti sattva-kāryam | pravṛttiṁ ca rajaḥ-kāryam |
mohaṁ ca tamaḥ-kāryam | upalakṣaṇam etat sattvādīnām | sarvāṇy api yathāyathaṁ
sampravṛttāni svataḥ-prāptāni duḥkha-buddhyā yo na dveṣṭi | guṇa-kāryāṇy etāni nivṛttāni ca
sukha-buddhyā yo na kāṅkṣati, sa guṇātīta ucyate iti caturthenānvayaḥ | sampravṛttānīti klīb-
antam ārṣam ||22||
baladevaḥ : yadyapi sthita-prajñasya kā bhāṣā ity-ādinā pṛṣṭam idaṁ prajahāti yadā kāmān ity-
ādinottaritaṁ ca, tathāpi viśeṣa-jijñāsayā pṛcchatīti vidhāntareṇa tasya lakṣāṇādīny āha—
bhagavān prakāśaṁ cety ādi pañcabhiḥ | tatraikena lakṣaṇaṁ sva-saṁvedyam āha—prakāśaṁ
sattva-kāryaṁ pravṛttiṁ rajaḥ-kāryaṁ mohaṁ tamaḥ-kāryaṁ etāni trīṇi sampravṛttāny utpādaka-
sāmagrī-vaśāt prāptāni duḥkha-rūpāṇy api duḥkha-buddhyā yo na dveṣṭi, vināśaka-sāmagrī-
vaśān nivṛttāni vinaṣṭāni tāni sukha-rūpāny api sukha-buddhyā yo nākāṅkṣati, etādṛśa-dveṣa-
rāga-śūnyo guṇātītaḥ sa ucyate iti caturthenānvayaḥ | svagatau dveṣa-tad-abhāvau rāga-tad-
abhāvau ca paro na veditum arhatīti sva-saṁvedyam idaṁ lakṣaṇam ||22||
(14.23)
Page 56 of 210
udāsīnavad āsīno guṇair yo na vicālyate |

guṇā vartanta ity eva yo’vatiṣṭhati neṅgate ||
śrīdharaḥ : tad evaṁ sva-saṁvedyaṁ guṇātītasya lakṣaṇam uktvā para-saṁvedyaṁ tasya

lakṣaṇaṁ vaktuṁ dvitīya-praśnasya kim ācāra ity asyottaram āha—udāsīnavad iti tribhiḥ |
udāsīnavat sākṣitayāsīnaḥ sthitaḥ san guṇair guṇa-kāryaiḥ sukha-duḥkhādibhir na yo vicālyate
svarūpān na pracyavate api tu guṇā eva svakāryeṣu vartante | etair mama sambandha eva nāstīti
viveka-jñānena yas tuṣṇīm avatiṣṭhati | parasmaipadam ārṣam | neṅgate na calati ||23||
madhusūdanaḥ : evaṁ lakṣaṇam uktvā guṇātītaḥ kim-ācāraḥ ? iti dvitīya-praśnasya

prativacanam āha—udāsīnavad ity-ādi tribhiḥ | yathodāsīno dvayor vivadamānayoḥ kasyacit
pakṣam abhajamāno na rajyati na vā dveṣṭi tathāyam ātmavid rāga-dveṣa-śūnyatayā sva-svarūpa
evāsīno guṇaiḥ sukha-duḥkhādy-ākāra-pariṇatair yo na vicālyate na pracyāvyate
svarūpāvasthānāt, kiṁtu guṇā evaite dehendriya-viṣāyākāra-pariṇatāḥ parasparasmin vartante
mamatvād ity asyevaitat sarva-bhāsakasya na kenāpi bhāsya-dharmeṇa saṁbandhaḥ, svapnavan
māyā-mātraś cāyaṁ bhāsya-prapañco jaḍaḥ, svayaṁjyotiḥ svabhāvas tv ahaṁ paramārtha-satyo
nirvikāro dvaita-śūnyaś cety evaṁ niścitya yaḥ svarūpe'vatiṣṭhaty avatiṣṭhate | “yo nu tiṣṭhati” iti
vā pāṭhas tatra nuḥ pṛthak-kāryaḥ | neṅgate nānuvyāpriyate kutracit guṇātītaḥ sa ucyata iti tṛtīya-
gatenān va ||23||
viśvanāthaḥ : kim ācāraḥ iti dvitīya-praśnasyottaram āha—udāsīnavad iti tribhiḥ | guṇa-kāryaiḥ

sukha-duḥkhādibhir yo na vicālyate svarūpāvasthān na cyavate, api tu guṇa eva sva-sva-kāryeṣu
vartanta ity eveti ebhir mama sambandha eva nāstīti viveka-jñānena yas tūṣṇīm avatiṣṭhati
parasmaipadam ārṣam | neṅgate na kvāpi daihika-kṛtye yatate | guṇātītaḥ sa ucyate iti guṇātītasya
etāni cihnāni etān ācārāṁś ca dṛṣṭvaiva guṇātīto vaktavyo na tu guṇātītatvopapatti-vāvadūko
guṇātīto vaktavya iti bhāvaḥ ||23-25||
baladevaḥ : atha para-saṁvedya-lakṣaṇaṁ vaktuṁ kim ācāraḥ iti dvitīya-praśnasyottaram āha—

udāsīneti tribhiḥ | udāsīno madhyastho yathā vivādinoḥ pakṣagrahaiḥ sva-mādhyasthyān na
vicālyate, tayā sukha-duḥkhādi-bhāvena parṇatair guṇair yo nātmāvasthitair vicālyate, kintu
guṇāḥ sva-kāryeṣu prakāśādiṣu vartante | mama tair na sambandha iti niścitya tūṣṇīm avatiṣṭhate |
neṅgate guṇa-kāryānurūpeṇa na ceṣṭate | guṇātītaḥ sa ucyate iti tṛtīyenānvayaḥ ||23||
(14.24)
sama-duḥkha-sukhaḥ svasthaḥ sama-loṣṭāśma-kāñcanaḥ |

tulya-priyāpriyo dhīras tulya-nindātma-saṁstutiḥ ||
śrīdharaḥ : api ca sameti | same sukha-duḥkhe yasya | yataḥ svasthaḥ svarūpa eva sthitaḥ |
ataeva samāni loṣṭāśma-kājcanāni yasya | tulye piryāpriye sukha-duḥkha-hetu-bhūte yasya | dhīro
dhīmān | tulyo nindā cātmanaḥ saṁstutiś ca yasya ||24||
madhusūdanaḥ : same duḥkha-sukhe dveṣa-rāga-śūnyatayānātma-dharmatayānṛtatayā ca yasya

sa sama-duḥkha-sukhaḥ | kasmād evaṁ yasmāt svasthaḥ svasminn ātmany eva sthito dvaita-
darśana-śūnyatvāt | ata eva samāni heyopādeya-bhāva-rahitāni loṣṭāśma-kāñcanāni yasya sa tathā
| loṣṭaḥ pāṁsu-piṇḍaḥ | ata eva tulye priyāpriye sukha-duḥkha-sādhane yasya hita-sādhanatva-
Page 57 of 210
buddhi-viṣayatvābhāvenopekṣaṇīyatvāt | dhīro dhīmān dhṛtimān vā | ata eva tulye | nindātma-

saṁstutī doṣa-kīrtana-guṇa-kīrtane yasya sa guṇātīta ucyata iti dvitīya-gatenānvayaḥ ||24||
baladevaḥ : kiṁ ca, sameti | yato’yaṁ svasthaḥ svarūpa-niṣṭho’taeva sama-duḥkha-sukhaḥṅ

same anātma-dharmatvāt tulye sukha-duḥkhe yasya saḥ | samāny anupādeyatayā tulyāni
losṭrādīni yasya saḥ | loṣṭra-mṛt-piṇḍa-tulye priyāpriye sukha-duḥkha-sādhane vastunī yasya saḥ |
dhīraḥ prakṛti-puruṣa-viveka-kuśalaḥ | tulye nindātma-saṁstutī yasya saḥ | tat-prayojakayor
doṣa-guṇayor ātma-gatatvābhāvād ity arthaḥ | ya īdṛśo guṇatītaḥ sa ucyata iti dvitīyenānvayaḥ ||
24||
(14.25)
mānāpamānayos tulyas tulyo mitrāri-pakṣayoḥ |

sarvārambha-parityāgī guṇātītaḥ sa ucyate ||
śrīdharaḥ : api ca māneti | māne’pamāne ca tulyaḥ | mitra-pakṣe’ripakṣe ca tulyaḥ | sarvān

dṛṣṭādṛṣṭārthān ārambhān udyamān parityaktuṁ śīlaṁ yasya saḥ | evambhūtācāra-yukto guṇātīta
ucyate ||25||
madhusūdanaḥ : mānaḥ sat-kāra ādarāpara-paryāyaḥ | apamānas tiraskāro’nādarāpara-paryāyaḥ

| tayos tulyo harṣa-viṣāda-śūnyaḥ | nindā-stutī śabda-rūpe mānāpamānau tu śabdam antareṇāpi
kāya-mano-vyāpāra-viśeṣāv iti bhedaḥ | atra pa-kāra-va-kārayoḥ pāṭha-vikalpe’py arthaḥ sa eva |
tulyo mitrāri-pakṣayoḥ | mitra-pakṣasyevāri-pakṣasyāpi dveṣāviṣayaḥ svayaṁ tayor anugraha-
nigraha-śūnya iti vā | sarvārambha-parityāgī | ārabhyanta ity ārambhāḥ karmāṇi tān sarvān
parityaktuṁ śīlaṁ yasya sa tathā | deha-yātrā-mātra-vyatirekeṇa sarva-karma-parityāgīty arthaḥ |
udāsīnavad āsīna ity-ādy-ukta-prakārācāro guṇātītaḥ sa ucyate | yad uktam upekṣakatvādi tad-
vidyodayāt pūrvaṁ yatna-sādhyaṁ vidyādhikāriṇā sādhanatvenānuṣṭheyam utpannāyāṁ tu
vidyāyāṁ jīvan-muktasya guṇātītasyoktaṁ dharma-jātam ayatna-siddhaṁ lakṣaṇatvena tiṣṭhaty
arthaḥ ||25||
baladevaḥ : māneti sphuṭārthaḥ | nindāstutī vāg-vyāpāreṇa sādhye | mānāpamānau tu

kāyamanovyāpāreṇāpi syātām iti bhedaḥ | sarveti deha-yātrā-mātrād anyat sarva-karma grāhyam
| ya īdṛśo guṇātītaḥ undāsīnavat ity-ādy uktā yasyācārḥ parair api saṁvedyāḥ sa guṇātīto bodhyo
na tu tad-upapatti-vāvadūka iti bhāvaḥ ||25||
(14.26)
māṁ ca yo’vyabhicāreṇa bhakti-yogena sevate |

sa guṇān samatītyaitān brahma-bhūyāya kalpate ||
śrīdharaḥ : kathaṁ caitān trīn guṇān ativartate iti | asya praśnasyottaram āha—māṁ ceti | ca-
śabdo’vadhāraṇārthaḥ | mām eva parameśvaram avyabhicāreṇa ekāntena bhakti-yogena yaḥ
Page 58 of 210
sevate sa etān guṇān samatītya samyag atikramya brahma-bhūyāya brahma-bhāvāya mokṣāya

kalpate samartho bhavati ||26||
madhusūdanaḥ : adhunā katham etān guṇān ativartata iti tṛtīya-praśnasya prativacanam āha—
māṁ ceti | cas tv-arthaḥ | mām eveśvaraṁ nārāyaṇaṁ sarva-bhūtāntaryāmiṇaṁ māyayā
kṣetrajñatām āgataṁ paramānanda-ghanaṁ bhagavantaṁ vāsudevam avyabhicāreṇa parama-
prema-lakṣaṇena bhakti-yogena dvādaśādhyāyoktena yaḥ sevate sadā cintayati sa mad-bhakta
etān prāg-uktān guṇān samatītya samyag-atikramyādvaita-darśanena bādhitvā brahma-bhūyāya
brahma-bhavanāya mokṣāya kalpate samartho bhavati | sarvadā bhagavac-cintanam eva
guṇātītatvopāya ity arthaḥ ||26||
viśvanāthaḥ : kathaṁ caitān trīn guṇān ativartate iti tṛtīyapraśnasyottaram āha—māṁ ceti | ca
evārthe | mām eva śyāmasundarākāraṁ parameśvaraṁ bhakti-yogena yaḥ sevate sa eva brahma-
bhūyāya brahmatvāya brahmānubhavāya yāvat bhaktyāham ekayā grāhyaḥ iti mad-vākye ekayeti
viśeṣaṇopanyāsāt mām eva ye prapadyante māyām etāṁ taranti te ity atrāpi eva-kāra-prayogāt
bhaktyā vinā prakārāntareṇa brahmānubhavo na bhavatīti niścayāt | bhakti-yogena kīdṛśena |
avyabhicāreṇa karma-jñānādy-amiśreṇa niṣkāma-karmaṇo nyāsa-śravaṇāt | jñānaṁ ca mayi
sannyaset iti jñānināṁ carama-daśāyāṁ jñānasyāpi nyāsa-śravaṇāt | bhakti-yogasya tu kvāpi
nyāsāśravaṇāt bhakti-yoga eva so’vyabhicāraḥ | tena karma-yogam iva jñāna-yogam api
parityājya yady avyabhicāreṇa kevalenaiva bhakti-yogena sevate, tarhi jñānī api guṇātīto
bhavati, nānyathā | ananya-bhaktas tu nirguṇo mad-apāśrayaḥ [bhā.pu. 11.25.26] ity ekādaśokter
guṇātīto bhavaty eva | atredaṁ tattvaṁ VEṛṣE? ity atrāsaṅginaḥ karmiṇo jñānino vā
sāttvikatvenaiva sādhakatvāvagates tat-sāhacaryāt nirguṇo mad-apāśrayaḥ iti bhaktaḥ sādhaka
evāvagamyate | tataś ca jñānī jñāna-siddhaḥ sann eva sāttvikatvaṁ parityajya guṇātīto bhavati |
bhaktas tu sādhaka-daśām ārabhyaiva guṇātīto bhavatīty artho labhyate | atra ca-
kāro’vadhāraṇārthaḥ iti svāmi-caraṇāḥ | mām eveśvaraṁ nārāyaṇam avyabhicāreṇa bhakti-
yogena dvādaśādhyāyoktena yaḥ sevata iti madhusūdana-sarasvatī-pādāś ca vyācakṣate ||26||
baladevaḥ : kathaṁ caitāṁs trīn guṇān ativartata iti tṛtīya-praśnasyottaram āha—māṁ ceti |
co’vadhāraṇe | nānyaṁ guṇebhyaḥ karāram ity-ādy-uktyā yo guṇa-puruṣa-viveka-khyātim avāpa
tayaiva tasyā guṇātyayo na saṁsidhyati, kintu tadvān api yo māṁ kṛṣṇam eva māyā-guṇāspṛṣṭaṁ
māyā-niyantāraṁ nāyāyaṇādi-rūpeṇa bahudhāvirbhūtaṁ cid-ānanda-ghanaṁ sārvajñy-ādi-guṇa-
ratnālayam avyabhicāreṇaikāntikena bhakti-yogena sevate śrayati sa etān duratyayān api guṇān
atītyākramya brahma-bhūyāya kalpate guṇāṣṭa-viśiṣṭatvāya3 nija-dharmāya yogyo bhavati | taṁ
dharmaṁ labhata ity arthaḥ | jīve brahma-śabdas tūkta eva prk, tathā ca bhakti-śiraskayaiva tad-
viveka-khyātyā jīvasya svarūpa-lābho, na tu kevalayā tayety uktam | yat tu brahma-bhūyāya ity
anena mad-rūpatāṁ sa yātīti pārtha-sārathinopadiṣṭam iti vyācaṣṭe | tan-niravadhānam eva
tenaivedaṁ jñānam ity-ādinā mokṣe’pi | svarūpa-bhedasyābhihitatvāt nirañjanaḥ paramaṁ
sāmyam upaiti ity-ādi śrutiṣv api tatra tasya dṛṣṭatvād aṇutva-vibhutvādi-nitya-dharma-kṛtatvena
nityatvāc ca tad-bhedasya tasmād guṇāṣṭaka-viśiṣṭatvam eva brahaiva san brahmāpy eti iti
śrutyau tu brahma-sadṛśaḥ san bramāpy eti prāpnotīty arthaḥ | evaupamye’vadhāraṇe iti viśva-
prakāśāt | vavā yathā tathaivevaṁ sāmye ity amara-koṣāc ca | anyathā brahma-bhāvottaro
brahmāpyayo na saṅgaccheta ||26||
3 The eight qualities are listed in the Chāndogya Upanishad: ātmāpahata-pāpmā vijaro vimṛtyur
viśoko vijighatso’pipāsaḥ satya-kāmaḥ satya-saṅkalpaḥ so’nveṣṭavyaḥ |
Page 59 of 210
(14.27)
brahmaṇo hi pratiṣṭhāham amṛtasyāvyayasya ca |

śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca ||
śrīdharaḥ : tatra hetum āha—brahmaṇo hīti | hi yasmād brahmaṇo’haṁ pratiṣṭhā pratimā |

ghanī-bhūtaṁ brahmaivāham | yathā ghanībhūtaḥ prakāśa eva sūrya-maṇḍalaṁ tadvad ity arthaḥ
| tathāvyayasya nityasya | amṛtasya mokṣasya ca nitya-muktatvāt | tathā tat-sādhanasya
śāśvatasya dharmasya ca śiddja-sattvātmakatvāt | tathaikāntikasya akhaṇḍitasya sukhasya ca
pratiṣṭhāham | paramānandaik-rūpatvāt | ato mat-sevino mad-bhāvasyāvaśyambhāvitvād yuktam
evoktaṁ brahma-bhūyāya kalpata iti ||
kṛṣṇādhīna-guṇāsaṅga-prasañjita-bhavāmbudhim |
sukhaṁ tarati mad-bhakta ity abhāṣi caturdaśe ||

guṇa-traya-vibhāga-yogo nāma
caturdaśo’dhyāyaḥ
||14||
madhusūdanaḥ : atra hetum āha—brahmaṇa iti | brahmaṇas tat-pada-vācyasya sopādhikasya

jagad-utpatti-sthiti-laya-hetoḥ pratiṣṭhā pāramārthikaṁ nirvikalpalpakaṁ sac-cid-ānandātmakaṁ
nirupādhikaṁ tat-pada-lakṣyam ahaṁ nivikalpako vāsudevaḥ pratitiṣṭhaty atreti pratiṣṭhā kalpita-
rūpa-rahitam akalpitaṁ rūpam | ato yo mām upādhikaṁ brahma sevate sa brahma-bhūyāya
kalpata iti yuktam eva |
kīdṛśasya brahmaṇaḥ pratiṣṭhāham ity ākāṅkṣāyāṁ viśeṣaṇāni amṛtasya vināśa-rahitasya,

avyayasya vipariṇāma-rahitasya ca, śāśvatasyāpakṣaya-rahitasya ca, dharmasya jñāna-niṣṭhā-
lakṣaṇa-dharma-prāpyasya, sukhasya paramānanda-rūpasya | sukhasya viṣayendriya-
saṁyogajatvaṁ vārayati aikāntikasyāvyabhicāriṇaḥ sarvasmin deśe kāle ca
vidyamānasyaikāntika-sukha-rūpasyety arthaḥ | etādṛśasya brahmaṇo yasmād ahaṁ vāstavaṁ
svarūpaṁ, tasmān mad-bhaktaḥ saṁsārān mucyata iti bhāvaḥ | tathā coktaṁ brahmaṇā
bhagavantaṁ śrī-kṛṣṇaṁ prati—
ekas tvam ātmā puruṣaḥ purāṇaḥ

satyaḥ svayaṁ-jyotir ananta ādyaḥ |
nityo’kṣaro’jasra-sukho nirañjanaḥ
pūrṇo’dvayo mukta upādhito’mṛtaḥ || [bhā.pu. 10.14.23] iti |
atra sarvopādhi-śūnya ātmā brahma tvam ity arthaḥ | śukenāpi stutim antareṇaivoktam—
sarveṣām api vastūnāṁ bhāvārtho bhavati sthitaḥ |

tasyāpi bhagavān kṛṣṇaḥ kim atad vastu rūpyatām || [bhā.pu. 10.14.57] iti |
sarveṣām eva kārya-vastūnāṁ bhāvārthaḥ sattā-rūpaḥ paramārtho bhavati | kāryākāreṇa

jāyamāne sopādhike brahmaṇi sthitaḥ, kāraṇa-sattātiriktāyāḥ kārya-sattāyā anabhyupagamāt |
Page 60 of 210
tasyāpi bhavataḥ kāraṇasya sopādhikasya brahmaṇo bhāvārthaḥ sattā-rūpo’rtho bhagavān kṛṣṇaḥ

sopādhikasya nirupādhike kalpitatvāt kalpitasya cādhiṣṭhānān atirekāt, bhagavataḥ kṛṣṇasya ca
sarva-kalpanādhiṣṭhānatvena paramārtha-satya-nirupādhi-brahma-rūpatvāt | ataḥ kim atad-vastu
tasmāc chrī-kṛṣṇād anyad vastu paramārthikaṁ kiṁ nirūpyatāṁ tad evaikaṁ paramārthikaṁ
nānyat kim apīty arthaḥ | tad etad ihāpy uktaṁ brahmaṇo hi pratiṣṭhāham iti |
athavā, tvad-bhaktas tvad-bhāvam āpnotu nāma kathaṁ nu brahma-bhāvāya kalpyate brahmaṇaḥ

sakāśāt tavānyatvāt ? ity āśaṅkyāha—brahmaṇo hīti | brahmaṇaḥ paramātmanaḥ pratiṣṭhā
paryāptir aham eva, na tu mad-bhinnaṁ brahmety arthaḥ | tathāmṛtasya amṛtatvasya mokṣasya
cāvyayasya sarvathānucchedyasya ca pratiṣṭhāham eva | mayy eva mokṣaḥ paryavasito mat-
prāptir eva mokṣa ity arthaḥ | tathā śāśvatasya nitya-mokṣa-phalasya dharmasya jñāna-niṣṭhā-
lakṣaṇasya ca paryāptir aham eva | jñāna-niṣṭhā-lakṣaṇo dharmo mayy eva paryavasito na tena
mad-bhinnaṁ kiṁcit prāpyam ity arthaḥ | tathaikāntikasya sukhasya ca paryāptir aham eva
parmānanda-rūpatvān na mad-bhinnaṁ kiṁcit sukhaṁ prāpyam astīty arthaḥ | tasmād yuktam
evoktaṁ mad-bhakto brahma-bhūyāya kalpata iti ||27||
parākṛtana-mad-bandhaṁ paraṁ brahma narākṛti |

saundarya-sāra-sarvasvaṁ vande nandātmajaṁ mahaḥ ||
guṇa-traya-vibhāga-yogo nāma caturdaśo’dhyāyaḥ
||14||
śrī-jīva-gosvāmī [bhagavat-sandarbha 99]: tad evam evābhiprāyeṇa sa vā eṣa puruṣo’nna-

rasa-maya [tai.u. 2.1] ity-ādāv antaraṅgāntaraṅgaikaikātma-kathanānte, idaṁ pucchaṁ pratiṣṭhā,
pṛthivī pucchaṁ pratiṣṭhā, mahaḥ pucchaṁ pratiṣṭhā, brahma pucchaṁ pratiṣṭhā [tai.u. 2.1-5] iti
śruty-uktāyāḥ pañcamyā api pratiṣṭhāyā upari | śrī-gītopaniṣado yathā—brahmaṇo hi
pratiṣṭhāham iti | atra brahma-śabda-sannihita-pratiṣṭhā-śabdena sā śrutiḥ smaryate | tataś
caivam eva vyākhyeyam | hi-śabdaḥ,

sa guṇān samatītyaitān brahma-bhūyāya kalpate || [gītā 14.26]
ity asya nirantara-prācīna-vacanasya hetutayā vivakṣayā | ato guṇātīta-brahmaṇaḥ prakṛtārthatvāt

prācīnārtha-hetu-vacane’sminn upacāreṇa tac-chabdasya brahma-śakti-rūpaṁ hiraṇyagarbha-
rūpaṁ vā arthāntaram ayuktaṁ kintv evam eva yuktaṁ yathā |
nanu tvad-bhaktyā kathaṁ nirguṇa-brahma-dharma-prāptiḥ, sā tu tad-ekānubhavena ? tatrāha—

brahmaṇo hīti | hi yasmāt brahma-pucchaṁ pratiṣṭhā iti parama-pratiṣṭhatvena śrutau yat
prasiddhaṁ, tac ca tasyām eva śrutau ānanda-mayāṅgatvena darśitaṁ tasya pucchatva-rūpita-
brahmaṇaḥ | ānanda-mayo’bhyāsād [ve.sū. 1.1.13] iti sūtra-kāra-sammata-para-brahma-bhāva
ānanda-mayākhyaḥ pracura-prakāśo ravir itivat pracuraś cānanda-rūpaḥ śrī-bhagavān ahaṁ
pratiṣṭhā te |
Page 61 of 210
yadyapi brahmaṇo mama ca na bhinna-vastutvaṁ tathāpi śrī-bhagavad-rūpeṇaivod iva mayi

pratiṣṭhātvasya parā kāṣṭhety arthaḥ | svarūpa-śakti-prakāśenaiva svarūpa-prakāśasyāpy
ādhikyārhatvāt | nirviśeṣa-brahma-prakāśasyāpy upari śrī-bhagavat-prakāśa-śravaṇāt | ata
ekasyāpi vastunas tathā tathā prakāśa-bhedo rajanī-khaṇḍino jyotiṣo mārtaṇḍa-maṇḍala-gata-
gabhasti-bhedavad utprekṣyaḥ |
ato brahma-prakāśasyāpi mad-adhīnatvāt kaivalya-kāmanayā kṛtena mad-bhajanena brahmaṇi

nīyamāno brahma-dharmam api prāpnotīty arthaḥ | atra śrī-viṣṇu-purāṇam api sampravadate—
śubhāśrayaḥ sa cittasya savargasya tathātmanaḥ [vi.pu. 6.7.76] iti | vyākhyātaṁ ca tatrāpi
svāmibhiḥ—sa-vargasyātmanaḥ para-brahmaṇo’py āśrayaḥ pratiṣṭhā |
tad uktaṁ bhagavatā brahmaṇo hi pratiṣṭhāham [gītā 14.27] iti | atra ca tair vyākhyātam |
brahmaṇo’haṁ pratiṣṭhā ghanībhūtaṁ brahmaivāham | yathā ghanībhūta-prakāśa eva sūrya-
maṇḍalaṁ tadvad ity arthaḥ | iti |
atra cvi-pratyayas tu tat-tad-upāsaka-hṛdi tat-prakāśasyābhūtatvaṁ brahmaṇa upacaryate itīttham

eva | atraiva pratiṣṭhā pratimeti ṭīkā matsara-kalpitā | na hi tat-kṛtā asambandhatvāt | na hi
nirākārasya brahmaṇaḥ pratimā sambhavati | na ca tat-prakāśasya pratimā sūryaḥ | na
cāmṛtasyāvyayasyety ādy-anantara-pāda-trayoktānāṁ mokṣādīnāṁ pratimātvaṁ ghaṭate | na vā
śruti-śailī-viṣṇu-purāṇayoḥ saṁvāditāsti | tasmān na ādaraṇīyā yadi vādaraṇīyā tadā tac-
chabdenāpy āśraya eva vācanīyaḥ ||27||
viśvanāthaḥ : nanu mad-bhaktānāṁ kathaṁ nirguṇa-brahmatva-prāptiḥ ? sā tu advitīya-tad-

ekānubhavenaiva sambhavet | tatrāha—brahmaṇo hīti | hi yasmāt parama-pratiṣṭhātvena
prasiddhaṁ yad brahma tasyāpy ahaṁ pratiṣṭhā pratiṣṭhīyate’sminn iti pratiṣṭhā āśrayo’nna-
mayādiṣu śrutiṣu sarvatraiva pratiṣṭhā-padasya tathārthatvāt | tathāmṛtasya pratiṣṭhā kiṁ
svargīya-sudhāyāḥ ? na | avyayasya nāśa-rahitasya mokṣasyety arthaḥ | tathā śāśvatasya
dharmasya sādhana-phala-daśayor api nitya-sthitasya bhakty-ākhyasya parama-dharmasyāhaṁ
pratiṣṭhā, tathā tat-prāpyasyaikāntika-bhakta-sambandhinaḥ sukhasya premṇaś cāhaṁ pratiṣṭhā |
ataḥ sarvasyāpi mad-adhīnatvāt kaivalya-kāmanayā kṛtena mad-bhajanena brahmaṇi līyamāno
brahmatvam api prāpnoti |
atra brahmaṇo’haṁ pratiṣṭhā ghanībhūtaṁ brahmaivāhaṁ yathā ghanībhūta-prakāśa eva sūrya-

maṇḍalaṁ tadvad ity arthaḥ iti svāmi-caraṇāḥ | sūryasya tejo-rūpatve’pi yathā tejasa āśrayatvam
apy ucyate | evaṁ me kṛṣṇasya brahma-rūpatve’pi brahmaṇaḥ pratiṣṭhātvam api | atra śrī-viṣṇu-
purāṇam api pramāṇam—śubhāśrayaḥ sa cittasya sarvagasya tathātmanaḥ [vi.pu. 6.7.76] iti
vyākhyātaṁ ca tatrāpi svāmi-caraṇaiḥ | sarvagasyātmanaḥ para-brahmaṇo’pi āśrayaḥ pratiṣṭhā |
tad uktaṁ bhagavatā brahmaṇo hi pratiṣṭhāham iti | tathā viṣṇu-dharme’pi naraka-dvādaśī-
prasaṅge—
prakṛtau puruṣe caiva brahmaṇy api sa prabhuḥ |

yathaika eva puruṣo vāsudevo vyavasthitaḥ || iti |
tatraiva māsarkṣa-pūjā-prasaṅe—
yathācyutas tvaṁ parataḥ parasmāt
Page 62 of 210
sa brahma-bhūtāt parataḥ parātmā | iti |
tathā hari-vaṁśe’pi vipra-kumārānayana-prasaṅge arjunaṁ prati śrī-bhagavad-vākyaṁ—
tat-paraṁ paramaṁ brahma sarvaṁ vibhajate jagat |

mamaiva tad ghanaṁ tejo jñātum arhasi bhārata || [ha.vaṁ. 2.114.11-12]
brahma-saṁhitāyām api [5.40]—
yasya prabhā prabhavato jagad-aṇḍa-koṭi-

koṭīṣv aśeṣa-vasudhādi-vibhūti-bhinnam |
tad brahma niṣkalam anantam aśeṣa-bhūtaṁ
govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi || iti |
aṣṭama-skandhe ca [bhā.pu. 8.24.38]—
madīyaṁ mahimānaṁc ca para-brahmeti śabditam |

vetsyasy anugṛhītaṁ me sampraśnair vivṛtaṁ hṛdi || iti bhagavad-uktiś ca |
madhusūdana-sarasvatī-pādāś ca vyācakṣate sma yathā—nanu tvad-bhaktas tvad-bhāvam āpnotu

nāma kathaṁ brahma-bhūyāya kalpate brahmaṇaḥ sakāśāt tavānyatvād ity āśaṅkyāha—
brahmaṇo hīti | pratiṣṭhā paryāptir aham eveti | paryāptiḥ paripūrṇatā ity amaraḥ |
parākṛta-mano-dvandvaṁ
paraṁ brahma narākṛti |
saundarya-sāra-sarvasvaṁ
vande nandātmajaṁ mahaḥ || ity upaślokayāmāsuś ca ||27||
anartha eva traiguṇyaṁ nistraiguṇyaṁ kṛtārthatā |

tac ca bhaktyaiva bhavatīty adhyāyārtho nirūpitaḥ ||
caturdaśo’yaṁ gītāsu saṅgataḥ saṅgataḥ satām ||14||
baladevaḥ : nanu tad-viveka-khyātyā tvad-eka-bhaktyā ca guṇātīto labdha-svarūpo brahma-

śabdito muktaḥ kathaṁ tiṣṭhed iti cet tatrāha—brahmaṇo hīti | hir niścaye | brahmaṇas tat-
pūrvakayā tayā sattvādyāvaraṇātyayād āvirbhāvita-svaguṇāṣṭakasyāmṛtasya mṛitir
nirgatasyāvyayasya tādrūpyaṇaikarasasya muktasya mad-atipriyasyāham eva vijñānānanda-
mūrtir ananta-guṇo niravadyaḥ suhṛtatamaḥ sarveśvaraḥ | pratiṣṭhā pratiṣṭhīyate’tra iti nirukteḥ
paramāśrayo’tipriyo bhavāmīti tādṛśaṁ māṁ parayā bhaktyānubhavaṁs tiṣṭhatīti | na matto
viśleṣa-leśo na ca punar āvartate, yad gatvā na nivartante muktānāṁ paramā gatiḥ iti smṛtibhyaḥ |
nanu muktas tvāṁ kathaṁ śrayeta śravaṇa-phalasya mukter lābhād iti ced asty atiśayitaṁ phalam
iti bhāvenāha—śāśvatasya sādhāraṇasya sukhasya ca vicitra-līlā-rasasyāham eva pratiṣṭheti |
tīvrānanda-rūpa-tad-vibhūti-mal-līlānubhavāya mām eva samāśrayatīty evam āha—śrutiḥ raso
vai saḥ, rasaṁ hy evāyaṁ labdhvānandī bhavati [tai.u. 2.7.1] iti ||27||
Page 63 of 210
saṁsāro guṇa-yogaḥ syād vimokṣas tu guṇātyayaḥ |

tat-siddhir hari-bhaktyaivety etad buddhaṁ caturdaśāt ||
iti śrīmad-bhagavad-gītopaniṣad-bhāṣye caturdaśo’dhyāyaḥ

||14||
Page 64 of 210
(15)
atha puruṣottama-yogo nāma

pañcadaśo’dhyāyaḥ
(15.1)
ūrdhva-mūlam adhaḥ-śākham aśvatthaṁ prāhur avyayam |
chandāṁsi yasya parṇāni yas taṁ veda sa veda-vit ||
śrīdharaḥ :
vairāgyeṇa vinā jñānaṁ na ca bhaktir ataḥ sphuṭam |
vairāgyopaskṛtaṁ jñānam īśaḥ pañcadaśe’diśat ||
pūrvādhyānte māṁ ca yo’vyabhicāreṇa bhakti-yogena sevate [gītā 14.26] ity-ādinā

parameśvaram ekānta-bhaktyā bhajatas tat-prasāda-labdha-jñānena brahma-bhāvo bhavatīty
uktam | na caikānta-bhaktiḥ jñānaṁ cāviraktasya sambhavatīti vairāgya-pūrvakaṁ jñānam
upadeṣṭu-kāmaḥ prathamaṁ tāvat sārdha-ślokābhyāṁ saṁsāra-svarūpaṁ vṛkṣa-rūpakālaṅkāreṇa
varṇayan bhagavān uvāca ūrdhva-mūlam iti | ūrdhvam uttamaḥ kṣarākṣarābhyām utkṛṣṭaḥ
puruṣottamo mūlaṁ yasya tam | adha iti tato’rvācīnāṁ kāryopādhayo hiraṇyagarbhādayo
gṛhyante | te tu śākhā iva śākhā yasya tam | vinaśvaratvena śvaḥ prabhāta-paryantam api na
sthāsyatīti viśvāsānarhatvād aśvatthaṁ prāhuḥ | pravāha-rūpeṇāvicchedād avyayaṁ ca prāhuḥ |
ūrdhva-mūlo’vāk-śākha eṣo’śvatthaḥ sanātana [ka.u. 2.3.1] ity-ādyāḥ śrutayaḥ | chandāṁsi vedā
yasya parṇāni dharmādharma-pratipādana-dvāreṇa cchāyā-sthānīyaiḥ karma-phalaiḥ saṁsāra-
vṛkṣasya sarva-jīvāśrayaṇīyatva-pratipādanāt parṇa-sthānīyā vedāḥ | yas tam evambhūtam
aśvatthaṁ veda sa eva vedārtha-vit | saṁsāra-prapañca-vṛkṣasya mūlam īśvaraḥ | brahmādayas
tad-aṁśāḥ śākhā-sthānīyāḥ | sa ca saṁsāra-vṛkso vinaśvaraḥ | pravāha-rūpeṇa nityaś ca |
vedoktaiḥ karmabhiḥ sevyatām āpāditaś ca ity etāvān eva hi vedārthaḥ | ata evaṁ vidvān vedavid
iti stūyate ||1||
madhusūdanaḥ : pūrvādhyāye bhagavatā saṁsāra-bandha-hetūn guṇān vyākhyāya teṣām

atyayena brahma-bhāvo mokṣo mad-bhajanena labhyata ity uktam—

sa guṇān samatītyaitān brahma-bhūyāya kalpate || [gītā 14.26] iti |
tatra manuṣyasya tava bhakti-yogena kathaṁ brahma-bhāva ity āśaṅkāyāṁ svasya brahma-
rūpatā-jñāpanāya sūtra-bhūto’yaṁ śloko bhagavatoktaḥ—
brahmaṇo hi pratiṣṭhāham amṛtasyāvyayasya ca |

śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca || [gītā 14.27] iti |
Page 65 of 210
asya sūtrasya vṛtti-sthānīyo’yaṁ pañcadaśo’dhyāya ārabhyate | bhagavataḥ śrī-kṛṣṇasya hi

tattvaṁ jñātvā tat-prema-bhajanena guṇātītaḥ san brahma-bhāvaṁ katham āpnuyāl loka iti | tatra
brahmaṇo hi pratiṣṭhāham ity-ādi-bhagavad-vacanam ākarṇya mama tulyo manuṣyo’yaṁ katham
evaṁ vadatīti vismayāviṣṭam apratibhayā lajjayā ca kiṁcid api praṣṭum aśaknuvan tam arjunam
ālakṣya kṛpayā sva-svarūpaṁ vivakṣuḥ śrī-bhagavān uvāca—ūrdhveti |
tatra viraktasyaiva saṁsārād bhagavat-tattva-jñāne’dhikāro nānyatheti pūrvādhyāyoktaṁ

parameśvarādhīna-prakṛti-puruṣa-saṁyoga-kāryaṁ saṁsāraṁ vṛkṣa-rūpa-kalpanayā varṇayati
vairāgyāya prastuta-guṇātītatvopāyatvāt tasya | ūrdhvam utkṛṣṭaṁ mūlaṁ kāraṇaṁ sva-prakāśa-
paramānanda-rūpatvena nityatvena ca brahma | atahvordhvaṁ sarva-saṁsāra-bādhe’py
abādhitaṁ sarva-saṁsāra-bhramādhiṣṭhānaṁ brahma tad eva māyayā mūlam asyety ūrdhva-
mūlam | adha ity arvācīnāḥ kāryopādhayo hiraṇyagrabhādyā gṛhyante | te nānā-dik-prasṛtatvāc
chākhā iva śākhā asyety adhaḥ-śākham | āśu-vināśitvena na śvo’pi sthāteti viśvāsānarham
aśvattham māyā-mayaṁ saṁsāra-vṛkṣam avyayam anādy-ananta-dehādi-santānāśrayam ātma-
jñānam antareṇānucchedyam anantam avyayam āhuḥ śrutayaḥ smṛtayaś ca | śrutayas tāvat—
ūrdhva-mūlo’vāk-śākha eṣo’śvatthaḥ sanātanaḥ [ka.u. 2.3.1] ity-ādyaḥ kaṭha-vallīṣu paṭhitāḥ |
arvāñco nikṛṣṭāḥ kāryopādhayo mahad-ahaṅkāra-tanmātrādayo vā śākhā asyety arvāk-śākha ity
adhaḥ-śākha-pada-samānārthaḥ | sanātana tiy avyaya-pada-samānārtham |
smṛtayaś ca—
avyakta-mūla-prabhavas tasyaivānugrahotthitaḥ |
buddhi-skandha-mayaś caiva indriyāntara-koṭaraḥ ||
mahā-bhūta-viśākhaś ca viṣayaiḥ patravāṁs tathā |
dharmādharma-supuṣpaś ca sukha-duḥkha-phalodayaḥ ||
ājīvyaḥ sarva-bhūtānāṁ brahma-vṛkṣaḥ sanātanaḥ |
etad brahma-vanaṁ cāsya brahmācarati sākṣivat ||
etac chittvā ca bhittvā ca jñānena paramāsinā |
tataś cātma-gatiṁ prāpya tasmān nāvartate punaḥ || [ma.bhā. 14.35.20-22] ity-ādayaḥ |
avyaktam avyākṛtaṁ māyopādhikaṁ brahma tad eva mūlaṁ kāraṇaṁ tasmāt prabhavo yasya sa
tathā | tasyaiva mūlasyāvyaktasyānugrahād atidṛḍhatvād utthitaḥ saṁvardhitaḥ | vṛkṣasya hi
śākhāḥ skandhād udbhavanti | saṁsārasya ca buddheḥ sakāśān nānā-vidhāḥ pariṇāmā bhavanti |
tena sādharmyeṇa buddhir eva skandhas tan-mayas tat-pracuro’yam | indriyāṇām antarāṇi
cchidrāṇy eva koṭarāṇi yasya sa tathā | mahānti bhūtāny ākāśādīni pṛthivy-antāni vividhāḥ śākhā
yasya viśākhaḥ stambho yasyeti vā | ājīvya upajīvyaḥ | brahmaṇā paramātmanādhiṣṭhito vṛkṣo
brahma-vṛkṣaḥ | ātma-jñānaṁ vinā chettum aśakyatayā sanātanaḥ | etad brahma-vanam asya
brahmaṇo jīva-rūpasya bhogyaṁ vananīyaṁ sambhajanīyam iti vanaṁ brahma sākṣivad ācarati
na tv etat kṛtena lipyata ity arthaḥ | etad brahma-vanaṁ saṁsāra-vṛkṣātmakaṁ chittvā ca bhittvā
cāhaṁ, brahmāsmīty atidṛḍha-jñāna-khaḍgena sa-mūlaṁ nikṛtyety arthaḥ ātma-rūpāṁ gatiṁ
prāpya tasmād ātma-rūpān mokṣān nāvartata ity arthaḥ | spaṣṭam itarat |
atra ca gaṅgā-taraṅga-nudyamānottuṅga-tat-tīra-tiryaṅ-nipatitam ardhonmūlitaṁ mārutena

mahāntam aśvattham upamānīkṛtya jīvantam iyaṁ rūpaka-kalpaneti draṣṭavyam | tena nordhva-
mūlatvādhaḥ-śākhatvādy-anupapattiḥ | yasya māyā-mayasyāśvatthasya cchandāṁsi cchādanāt
tattva-vastu-prāvaraṇāt saṁsāra-vṛkṣa-rakṣaṇād vā karma-kāṇḍāni ṛg-yajuḥ-sāma-lakṣaṇāni
parṇānīva parṇāni | yathā vṛkṣasya parirakṣaṇāthāni parṇāni bhavanti tathā saṁsāra-vṛkṣasya
Page 66 of 210
parirakṣaṇāthāni karma-kāṇḍāni dharmādharmaa-tad-dhetu-phala-prakāśanārthatvāt teṣām | yas

taṁ yathā-vyākhyātaṁ sa-mūlaṁ saṁsāra-vṛkṣaṁ māyā-mayam aśvatthaṁ veda jānāti sa veda-
vit karma-brahmākhya-vedārtha-vit sa evety arthaḥ | saṁsāra-vṛkṣasya hi mūlaṁ brahma
hiraṇyagarbhādayaś ca jīvāḥ śākhā-sthānīyāḥ | sa ca saṁsāra-vṛkṣaḥ svarūpeṇa vinaśvaraḥ
pravāha-rūpeṇa cānantaḥ | sa ca vedoktaiḥ karmabhiḥ sicyate brahma-jñānena ca cchidyata ity
etāvān eva hi vedārthaḥ | yaś ca vedārthavit sa eva sarva-vid iti sa-mūla-vṛkṣa-jñānaṁ stauti sa
vedavid iti ||1||
viśvanāthaḥ :
saṁsāra-cchedako’saṅga ātmeśāṁśaḥ kṣarākṣarāt |
uttamaḥ puruṣaḥ kṛṣṇaḥ iti pañcadaśe kathā ||
pūrvādhyāye—

sa guṇān samatītyaitān brahma-bhūyāya kalpate || [gītā 14.26] ity uktam |
tatra tava manuṣyasya bhakti-yogena kathaṁ brahma-bhāva iti cet, satyam ahaṁ manuṣya eva
kintu brahmaṇo’pi tasya pratiṣṭhā paramāśraya ity asya sūtra-rūpasya vṛtti-sthānīyo’yaṁ
pañcadaśādhyāya ārabhyate | tatra sa guṇān samatītya ity uktam iti guṇamyo’yaṁ saṁsāraḥ kaḥ,
kuto vāyaṁ pravṛttas tad-bhaktyā saṁsāram atikrāmyan jīvo vā kaḥ | brahma-bhūyāya kalpate ity
uktaṁ brahma vā kiṁ | brahmaṇaḥ pratiṣṭhā tvaṁ vā ka ity-ādy-apekṣāyāṁ prathamam
atiśayokty-alaṅkāreṇa saṁsāro’yam adbhuto’śvattha-vṛkṣa iti varṇayati | ūrdhve sarva-lokopari-
tale satya-loke prakṛti-bījottha-prathama-praroha-rūpa-mahat-tattvātmakaś caturmukha eka eva
mūlaṁ yasya tam | adhaḥ svar-bhuvor-bhūlokeṣu anantā deva-gandharva-kinnarāsura-rākṣasa-
preta-bhūta-manuṣya-gavāśvādi-paśu-pakṣi-kṛmi-kīṭa-pataṅga-sthāvarās tāḥ śākhā yasya tam
aśvatthaṁ dharmādi-caturvarga-sādhakatvād aśvattham uttamaṁ vṛkṣam | śleṣeṇa bhaktimatāṁ
na śvaḥ sthāsyatīty aśvatthaṁ naṣṭa-prāyam ity arthaḥ | abhaktānāṁ tv avyayam anaśvaram |
chandāṁsi vāyavyaṁ śvetam ālabheta bhūmikām aindram ekādaśaka-pālaṁ nirvapet prajākāmaḥ
ity-ādyāḥ karma-pratipādakā vedāḥ saṁsāra-vardhakatvāt parṇāni | vṛkṣo hi parṇaiḥ śobhate | yas
taṁ jānāti sa vedajñaḥ | tathā ca ūrdhva-mūlo’vāk-śākha eṣo’śvatthaḥ sanātanaḥ [ka.u. 2.3.1] iti
kaṭha-vallī-śrutiḥ ||1||
baladevaḥ :
saṁsāra-cchedi vairāgyaṁ jīvo me’ṁśaḥ sanātanaḥ |
ahaṁ sarvottamaḥ śrīmān iti pañcadaśe smṛtam ||
pūrvatra vijñānānandasyautpattika-guṇāṣṭakasyāpi jīvasya karma-rūpānādi-vāsanānuguṇena

bhagavat-saṅkalpena prakṛti-guṇa-saṅgaḥ | sa ca bahuvidhas tad-atyayaś ca bhagavad-bhakti-
śiraskena viveka-jñānena bhavet tasmiṁś ca sati samprāpta-nija-svarūpo jīvo bhagavantam
āśritya prmodo sarvadā tasmiṁs tiṣṭhatīty uktam | atha tad-viveka-jñāna-sthairya-karaṁ
vairāgyaṁ jīvasya bhajanīya-bhagavad-aṁśatvaṁ bhagavataḥ svetara-sarvottamatvaṁ cokteṣv
artheṣūpayogāya pañcadaśe’smin varṇyate | tatra tāvad guṇa-viracitasya saṁsārasya vairāgya-
vaiccedyatvāt saṁsāraṁ vṛkṣatvena vairāgyaṁ ca śastratvena rūpayan varṇayati bhagavān—
ūrdhvamūlam ity-ādibhis tribhiḥ |
Page 67 of 210
saṁsāra-rūpam aśvattham ūrdhva-mūlam adhaḥ-śākhaṁ prāhuḥ | ūrdhvaṁ sarvopari-satya-loke

pradhāna-bījottha-prathama-praroha-rūpa-mahat-tattvātmaka-caturmukha-rūpaṁ mūlaṁ yasya
saḥ | adhaḥ satya-lokād arvācīneṣu svar-bhuvar-bhūr-lokeṣu deva-gandharva-kinnarāsura-yakṣa-
rākṣasa-manuṣya-paśu-pakṣi-kīṭa-pataṅga-sthāvarāntā nānādik-prasṛtatvāc chākhā yasya tam |
caturvarga-phalāśrayatvād aśvattham uttama-vṛkṣam | tādṛśena viveka-jñānena vinā nivṛtter
abhāvād avyayaṁ pravāha-rūpeṇa nityaṁ ca | tam āhuḥ śrutayaś cātra—
ūrdhva-mūlo’vāk-śākha eṣo’śvatthaḥ sanātanaḥ |

ūrdhva-mūlam arvāk-śākhaṁ vṛkṣaṁ yo veda samprati [ka.u. 2.3.1] ity-ādikāḥ |
yasya saṁsārāśvatthasya chandāṁsi karmākarma-pratipādakāni śruti-vākyāni vāsanāā-rūpa-tan-

nidāna-vardhakatvāt parṇāni prāhus tāni cchandāṁsi vāyavyaṁ śvetam ālabheta bhūti-kāma
aindram ekādaśaka-pālaṁ nirvapet prajā-kāmaḥ ity-ādīni bodhyāni | patrais tarur vardhate
śobhate ca tam aśvatthaṁ yo veda yathoktaṁ jānāti sa eva veda-vit | vedaḥ khalu saṁsārasya
vṛkṣatvaṁ chedyatvābhiprāyeṇāha—tad-chedanopāyajño vedārthavid iti bhāvaḥ ||1||
(15.2)
adhaś cordhvaṁ prasṛtās tasya śākhā

guṇa-pravṛddhā viṣaya-pravālāḥ |
adhaś ca mūlāny anusaṁtatāni
karmānubandhīni manuṣya-loke ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, adhaś ceti | hiraṇyagarbhādayaḥ kāryopādhayo jīvāḥ śākhā-

sthānīyatvenoktāḥ | teṣu ca ye duṣkṛtinas te’dhaḥ paśv-ādi-yoniṣu prasṛtās tasya saṁsāra-
vṛkṣasya śākhāḥ | kiṁ ca, guṇaiḥ sattvādi-vṛttibhir jala-secanair iva yathāyathaṁ pravṛddhā
vṛddhiṁ prāptāḥ | kiṁ ca, viṣayā rūpādayaḥ pravālāḥ pallava-sthānīyā yāsāṁ tāḥ | śākhāgra-
sthānīyābhir indriya-vṛttibhiḥ saṁyuktatvāt | kiṁ ca, adhaś ca ca-śabdād ūrdhvaṁ ca | mūlāny
anusantatāni virūḍhāni | mukhyaṁ mūlam īśvara eva | imāni tv antarālāni mūlāni tat-tad-bhoga-
vāsanā-lakṣaṇāni | teṣāṁ kāryam āha—manuṣya-loke karmānubandhīnīti | karmaivānubandhy
uttara-kāla-bhāvi yeṣāṁ tāni | ūrdhvādho-lokeṣūpabhukta-tat-tad-bhoga-vāsanādibhir hi karma-
kṣaye manuṣya-lokaṁ prāptānāṁ tat-tad-anurūpeṣu karmasu pravṛttir bhavati | tasminn eva hi
karmādhikāro nānyeṣu lokeṣu | ato manuṣya-loka ity uktam ||2||
madhusūdanaḥ : tasyaiva saṁsāra-vṛkṣasyāvayava-sambandhiny aparā kalpanocyate adhaś ceti

| pūrvaṁ hiraṇyagarbhādayaḥ kāryopādhayo jīvāḥ śākhā-sthānīyatvenoktāḥ | idānīṁ tu tad-gato
viśeṣa ucyate | teṣu ye kapūya-caraṇā duṣkṛtinas te’dhaḥ paśv-ādi-yoniṣu prasṛtā vistāraṁ gatāḥ |
ye tu ramaṇīya-caraṇāḥ sukṛtinas ta ūrdhvaṁ devādi-yoniṣu prasṛtā ato’dhaś ca manuṣyatvād
ārabhya viriñci-paryantam ūrdhvaṁ ca tasmād evārabhya satya-loka-paryantaṁ prasṛtās tasya
saṁsāra-vṛkṣasya śākhāḥ | kīdṛśas tāḥ ? guṇaiḥ sattva-rajas-tamo bhir dehendriya-viṣayākāra-
pariṇatair jala-secanair iva pravṛddhāḥ sthūlībhūtāḥ | kiṁ ca, viṣayāḥ śabdādayaḥ pravālāḥ
pallavā iva yāsāṁ saṁsāra-vṛkṣa-śākhānāṁ tās tathā śākhāgra-sthānīyābhir indriya-vṛttibhiḥ
sambandhād rāgādhiṣṭhānatvāc ca |saṁyuktatvāt | kiṁ ca, adhaś ca ca-śabdād ūrdhvaṁ ca
mūlāny avāntarāṇi tat-tad-bhoga-janita-rāga-dveṣādi-vāsanā-lakṣaṇāni mūlānīva dharmādharma-
pravṛtti-kārakāṇi tasya saṁsāra-vṛkṣasyānusantatāni anusyūtāni | mukhyaṁ ca mūlaṁ
brahmaiveti na doṣaḥ | kīdṛśāny avāntara-mūlāni ? karma dharmādharma-lakṣaṇam anubandhuṁ
Page 68 of 210
paścāj janayituṁ śīlaṁ yeṣāṁ tāni karmānubandhīni | kutra ? manuṣya-loke manuṣyaś cāsau
lokaaś cety adhikṛto brāhmaṇyādi-viśiṣṭo deho manuṣya-lokas tasmin bāhulyena
karmānubandhīni | manuṣyāṇāṁ hi karmādhikāraḥ prasiddhaḥ ||2||
viśvanāthaḥ : adhaḥ paśv-ādi-yoniṣu ūrdhve devādi-yoniṣu prasṛtās tasya saṁsāra-vṛkṣasya

guṇaiḥ sattvādi-vṛttibhir jala-sekair iva pravṛddhāḥ | viṣayā śabdādayaḥ pravālāḥ pallava-
sthānīyā yāsāṁ tāḥ | kiṁ ca, tasya mūle sarva-lokair alakṣito mahā-nidhiḥ kaścid astīty
anumīyate yam eva mūla-jaṭābhir avalambya sthitasya tasyāśvattha-vṛkṣasyāpi baṭa-vṛkṣasyeva
śākhāsv api bāhyā jaṭāḥ santīty āha—adhaś ceti | brahma-loka-mūlasyāpi tasyādhaś ca manuṣya-
loke karmānubandhīni karmānulambīni mūlāny anusantatāni nirantaraṁ vistṛtāni bhavanti |
karma-phalānāṁ yatas tato bhogānte punar manuṣya-janmany eva karmasu pravṛttāni bhavantīty
arthaḥ ||2||
baladevaḥ : kiṁ cādha iti | tasyokta-lakṣaṇasya saṁsārāśvatthasya śākhā adha ūrdhvaṁ ca

prasṛtāḥ | adho manuṣya-paśv-ādi-yoniṣu duṣkṛtair ūrdhvaṁ ca deva-gandharvādi-yoniṣu sukṛtair
vistṛtāḥ | guṇaiḥ sattvādi-vṛttibhir ambu-niṣekair iva pravṛddhāḥ sthaulya-bhājaḥ | viṣayāḥ śabda-
sparśādayaḥ pravālāḥ pallavā yāsāṁ tāḥ | śākhāgra-sthānīyābhiḥ śrotrādi-vṛttibhir yogād
rāgādhiṣṭhānatvāc ca śabdādīnāṁ pallava-sthānīyatvam |
tasyāśvatthasyādhaś ca śabdād ūrdhvaṁ cāvāntarāṇi mūlāny anusantatāni vistṛtāni santi | tāni ca

tat-tad-bhoga-janita-rāga-dveṣādi-vāsanā-rūpāṇi dharmādharma-pravṛtti-kāritvān mūla-tulyāny
ucyante | mukhyaṁ mūlaṁ tādṛk caturmukhas tat-tad-vāsanās tv avāntara-mūlāni
nyagrodhasyaiva jaṭopajaṭāvṛndānīti bhāvaḥ | tāni kīdṛśānīty āha—manuṣya-loke
karmānubandhīni yatas tataḥ karma-phala-bhogāvasāne sati punar manuṣya-loke karma-hetu-
bhūtāni bhavantīty arthaḥ | sa lokaḥ khalu karma-bhūmir iti prasiddham ||2||
(15.3-4)
na rūpam asyeha tathopalabhyate

nānto na cādir na ca saṁpratiṣṭhā |
aśvattham enaṁ su-virūḍha-mūlam
asaṅga-śastreṇa dṛḍhena chittvā ||
tataḥ padaṁ tat-parimārgitavyaṁ

yasmin gatā na nivartanti bhūyaḥ |
tam eva cādyaṁ puruṣaṁ prapadye
yataḥ pravṛttiḥ prasṛtā purāṇī ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, na rūpam iti | iha saṁsāre sthitaiḥ prāṇibhir asya saṁsāra-vṛkṣasya
tathordhva-mūlatvādi-prakāreṇa rūpaṁ nopalabhyate | na cānto’vasānam aparyaptatvāt | na cādir
anāditvāt | na ca sampratiṣṭhā sthitiḥ | kathaṁ tiṣṭhatīti nopalabhyate | yasmād evambhūto’yaṁ
saṁsāra-vṛkṣo durucchedo’narthakaraś ca tasmād enaṁ dṛḍhena vairāgyena śastreṇa cchitvā
tattva-jñāne yatetety āha—aśvattham enam iti sārdhena | enam aśvatthaṁ suvirūḍha-mūlam
atyanta-baddha-mūlaṁ santam | asaṅgaḥ saṅga-rāhityam ahaṁ-mamatā-tyāgaḥ | tena śastreṇa
dṛḍhena samyag-vicāreṇa cchittvā pṛthak-kṛtya ||3||
Page 69 of 210
tata iti | tataś tasya mūla-bhūtaṁ tat padaṁ vastu parimārgitavyam anveṣṭavyaṁ | kīdṛśaṁ,
yasmin gatā yat padaṁ prāptāḥ santo bhūyo na nivartanti nāvartanta ity arthaḥ | anveṣaṇa-
prakāram evāha—tam eveti | yata eṣā purāṇī cirantanī saṁsāra-pravṛttiḥ prasṛtā vistṛtā | tam eva
cādyaṁ puruṣaṁ prapadye śaraṇaṁ vrajāmi | ity evam ekānta-bhaktyānveṣṭavyam ity arthaḥ ||4||
madhusūdanaḥ : yas tv ayaṁ saṁsāra-vṛkṣo varṇita iha saṁsāre sthitaiḥ prāṇibhir asya
saṁsāra-vṛkṣasya tathordhva-mūlatvādi tathā tena prakāreṇa rūpaṁ nopalabhyate svapna-
marīcy-udaka-māyā-gandharva-nagaravan mṛṣātvena dṛṣṭa-naṣṭa-svarūpatvāt tasya | ata eva
tasyānto’vasānam nopalabhyate | etāvatā kālena samāptiṁ gamiṣyatīti aparyaptatvāt | na cāsyādir
upalabhyate | ita ārabhya pravṛtta ity anāditvāt | na ca sampratiṣṭhā sthitir madhyama-
sthopalabhyate | ādy-anta-pratiyogikatvāt tasya | yasmād evaṁ-bhūto’yaṁ saṁsāra-vṛkṣo
durucchedaḥ sarvānartha-karaś ca tasmād anādy-ajñānena suvirūḍha-mūlam atyanta-baddha-
mūlaṁ prāg-uktam aśvatthaṁ asaṅga-śastreṇa saṅgaḥ spṛhāsaṅgaḥ saṅga-virodhi vairāgyaṁ
putra-vitta-lokaiṣaṇā-tyāga-rūpaṁ tad eva śastraṁ rāga-dveṣa-maya-saṁsāra-virodhitvāt,
tenāsaṅga-śastreṇa dṛḍhena paramātma-jñānautsukhya-dṛḍhīkṛtena punaḥ punar vivekābhyāsa-
niśitena cchittvā sa-mūlam uddhṛtya vairāgya-śama-damādi-sampattyā sarva-karma-saṁnyāsaṁ
kṛtvety etat ||3||
tato gurum upasṛtya tato’śvatthād ūrdhvaṁ vyavasthitaṁ tad vaiṣṇavaṁ padaṁ vedānta-vākya-
vicāreṇa parimārgitavyaṁ mārgayitavyam anveṣṭavyaṁ so’nveṣṭabhyaḥ sa vijijñāsitavya iti
śruteḥ | tat padaṁ śravaṇādinā jñātavyam ity arthaḥ | kiṁ tat padaṁ yasmin pade gatāḥ praviṣṭā
jñānena na nivartanti nāvartante bhūyaḥ punaḥ saṁsārāya | kathaṁ tat parimārgitavyam ? ity āha
—yaḥ pada-śabdenoktas tam eva cādyam ādau bhavaṁ puruṣaṁ yenedaṁ sarvaṁ pūrṇaṁ taṁ
puruṣu pūrṣu vā śayānaṁ prapadye śaraṇaṁ gato’smīty evaṁ tad-eka-śaraṇatayā tad
anveṣṭavyam ity arthaḥ | taṁ kaṁ puruṣaṁ ? yato yasmāt puruṣāt pravṛttir māyā-maya-saṁsāra-
vṛkṣa-pravṛttiḥ purāṇī cirantany anādir eṣā prasṛtā niḥsṛtaindrajālikād iva māyā-hasty-ādi taṁ
puruṣaṁ prapadya ity anvayaḥ ||4||
viśvanāthaḥ : kiṁ ceha manuṣya-loke’sya rūpaṁ svarūpaṁ tathā sa-niścayaṁ nopalabhyate

satyo’yaṁ mithyāyaṁ nityo’yam iti vādi-mata-vaividhyād iti bhāvaḥ | na cānto’paryantatvān na
cādir anāditvān na ca sampratiṣṭhāśrayaḥ | kiṁ vādhāraḥ ko’yam ity api nopalabhyate tattva-
jñānābhāvād iti bhāvaḥ | yathā tathāyaṁ bhavatu jīva-mātra-duḥkhaika-nidānasyāsya chedakaṁ
śastram asaṅgaṁ jñātvā tenaitaṁ chittvaivāsya mūla-tala-stho mahānidhir anveṣṭavya ity āha—
aśvattham iti | asaṅgo’nāsaktiḥ sarvatra vairāgyam iti yāvat tena śastreṇa kuṭhāreṇa cchitvā
svataḥ pṛthak-kṛtya tatas tasya mūla-bhūtaṁ tat-padaṁ vastu mahā-nidhi-rūpaṁ brahma
parimārgitavyam | kīdṛśaṁ tad ata āha—yasmin gatā yat padaṁ prāptāḥ santo bhūyo na
nivartante na cāvartanta ity arthaḥ | anveṣaṇa-prakāram āha—yata eṣā purāṇī cirantanī saṁsāra-
pravṛttiḥ prasṛtā vistṛtā tam evādyaṁ puruṣaṁ prapadye bhajāmīti bhaktyā anveṣṭavyam ity
arthaḥ ||3-4||
baladevaḥ : na rūpam iti asyāśvatthasya rūpam iha manuṣya-loke tathā nopalabhyate

yathordhva-mūlatvādi-dharmakatayā mayopavarṇitam | na cāsyānto nāśa upalalabhyate | katham
ayaṁ anartha-vrāta-jaṭilo vinaśyed iti na jñāyate | na cāsyādi-kāraṇam upalabhyate | kuto’yam
īdṛśo jāto’stīti | na cāsya sampratiṣṭhā samāśrayo’py upalabhyate | kiṁ samāśrayo’yaṁ satiṣṭhat
iti |
Page 70 of 210
kintu manusyoo’haṁ putro yajña-dattasya,, pitā ca deva-dattasya, tad-anurūpa-karma-kārī sukhī

duḥkhī, sāsmin deśe’smin grāme nivasāmīty etāvad eva vijñāyata ity arthaḥ | yasmād evaṁ
durbodho’nartha-vrate hetuś cāyam aśvatthas tasmāt sat-prasaṅga-labdha-vastu-yāthātmya-
jñānenainam asaṅga-śastreṇa vairāgya-kuṭhāreṇa dṛḍhena vivekābhyāsa-niśitena cchitvā svataḥ
pṛthak-kṛtya tat padaṁ parimārgitavyam iti pareṇānvayaḥ | saṅgo viṣayābhilāṣas tad-virodhy
asaṅgo vairāgyaṁ, tad eva śastraṁ tad-abhilāṣa-nāśakatvāt suvirūḍha-mūlaṁ pūrvokta-
rītyātyantaṁ baddha-mūlam | tataḥ saṁsārāśvattha-mūlād uparisthitaṁ tat padaṁ
parimārgitavyaṁ mat-prasaṅga-labdhaiḥ śravaṇādibhiḥ sādhanair anveṣṭavyam |
tat padaṁ kīdṛśaṁ tatrāha—yasminn iti | yasmin gatās taiḥ sādhanair yat prāptā janās tato na
nivartante svargād iva na patanti | mārgaṇa-vidhim āha—tam eveti | yataḥ purāṇī cirantanīyaṁ
jagat-pravṛttiḥ prasṛtā vistṛtā | tam eva cādyaṁ puruṣaṁ prapadye śaraṇaṁ vrajāmīti prapatti-
pūrvakaiḥ śravaṇādibhis tan-mārgaṇam uktam | yo jagad-dhetur yat-porapattyā saṁsāra-nivṛttiḥ
sa khalu kṛṣṇa eva ahaṁ sarvasya prabhavaḥ ity-ādeḥ | daivī hy eṣā guṇamayī ity-ādeś ca tad-
ukteḥ | na tad bhāsayata ity-ādinā vyaktībhāvitvāc ca ||3-4||
(15.5)
nirmāna-mohā jita-saṅga-doṣā
adhyātma-nityā vinivṛtta-kāmāḥ |
dvandvair vimuktāḥ sukha-duḥkha-saṁjñair
gacchanty amūḍhāḥ padam avyayaṁ tat ||
śrīdharaḥ : tat-prāptau sādhanāntarāṇi darśayann āha—nirmāneti | nirgatau māna-mohau

ahaṅkāra-mithyātisiveśau yebhyas te | jitaḥ putrādi-saṅga-rūpo doṣo yais te | adhyātma ātma-
jñāne nityāḥ pariniṣṭhitāḥ | viśeṣeṇa nivṛttaḥ kāmo yebhyas te | sukha-duḥkha-hetutvāt sukha-
duḥkha-saṁjñāni śītoṣṇādīni dvandvāni | tair vimuktāḥ | ata evāmūḍhā nivṛtāvidyāḥ santaḥ | tad
avyayaṁ padaṁ gacchanti ||5||
madhusūdanaḥ : parimārgaṇa-pūrvakaṁ vaiṣṇavaṁ padaṁ gacchatām aṅgāntarāṇy āha—

nirmāṇeti | māno’haṅkāro garvaḥ | mohas tv aviveko viparyayo vā | tābhyāṁ niṣkrāntā nirmāna-
mohāḥ | tau nirgatau yebhyas te vā | tathāhaṅkārāvivekābhyāṁ rahitā iti yāvat | jita-saṅga-doṣāḥ
priyāpriya-saṁvidhāv api rāga-dveṣa-varjitā iti yāvat | adhyātma-nityāḥ paramātma-svarūpa-
lokcana-tat-parāḥ | vinivṛtta-kāmā viśeṣeto niravaśeṣeṇa nivṛttāḥ kāmā viṣaya-bhogā yeṣāṁ te |
viveka-vairāgya-dvārā tyakta-sarva-karmāṇa ity arthaḥ | dvandvaiḥ śītoṣṇādi-kṣut-pipāsādibhiḥ
sukha-duḥkha-saṁjñaiḥ sukha-duḥkha-hetutvāt sukha-duḥkha-nāmakaiḥ sukha-duḥkha-saṅgair
iti pāṭhāntare sukha-duḥkhābhyāṁ saṅgaḥ sambandho yeṣāṁ taiḥ sukha-duḥkha-saṅgair
dvandvair vimuktāḥ parityaktāḥ | amūḍhā vedānta-pramāṇa-saṁjāta-samyag-jñāna-
nivāritātmaājñānās tad avyayaṁ yathoktaṁ padaṁ gacchanti ||5||
viśvanāthaḥ : tad-bhaktau satyāṁ janāḥ kīdṛśā bhūtvā taṁ padaṁ prāpnuvantīty apekṣāyām āha
—nirmāneti | adhyātma-nityā adhyātma-vicāro nity nitya-kartavyo yeṣāṁ te paramātmālocana-
tat-parāḥ ||5||
Page 71 of 210
baladevaḥ : tat-prapattau satyāṁ kīdṛśāḥ santas tat padaṁ prāpnuvantīty āha—nirmāneti |

mānaḥ sat-kāra-janyo garvaḥ | moho mithyābhiniveśas tābhyāṁ nirgatāḥ | jitaḥ saṅga-doṣaḥ
priya-bhāryādi-sneha-lakṣaṇo yais te | adhyātmaṁ sva-parātma-viṣayako vimarśaḥ sa nityo nitya-
kartavyo yeṣāṁ te | sukhādi-hetutvāt tat-saṁjñair dvandvaiḥ śītoṣṇādibhir vimuktās tat-
sahiṣṇavaḥ | amūḍhāḥ prapatti-vidhijñāḥ ||5||
(15.6)
na tad bhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ |

yad gatvā na nivartante tad dhāma paramaṁ mama ||
śrīdharaḥ : tad eva gantavyaṁ padaṁ viśinaṣṭi na tad iti | tat padaṁ sūryādayo na prakāśayanti |
yat prāpya na nivartante yoginaḥ | tad dhāma svarūpaṁ paramaṁ mama | anena sūryādi-prakāśa-
viṣayatvena jaḍatva-śītoṣṇādi-doṣa-prasaṅgo nirastaḥ ||6||
madhusūdanaḥ : tad eva gantavyaṁ padaṁ viśinaṣṭi na tad iti | yad vaiṣṇavaṁ padaṁ gatvā
yogino na nivartante tat padaṁ sarvāvabhāsana-śaktimān api sūryo na bhāsayate | sūryāsta-
maye’pi candro bhāsako dṛṣṭa ity āśaṅkyāha—na śaśāṅkaḥ | sūryācandramasor ubhayor apy asta-
maye’gniḥ prakāśako dṛṣṭa ity āśaṅkyāha—na pāvakaḥ | bhāsayata ity ubhayatrāpy anuṣajyate |
kutaḥ sūryādīnāṁ tatra prakāśanāsāmarthyam ity ata āha—tad dhāma jyotiḥ svayaṁ-prakāśam
ādiyādi-sakala-jaḍa-jyotir-avabhāsakaṁ paramaṁ prakṛṣṭaṁ mama viṣṇoḥ svarūpātmakaṁ
padam | na hi yo yad-bhāsyaḥ sa svabhāsakaṁ taṁ bhāsayitum īṣṭe | tathā ca śrutiḥ—

tam eva bhāntam anubhāti sarvaṁ
tasya bhāsā sarvam idaṁ vibhāti || [ka.u. 2.2.15] iti |
etena tat padaṁ vedyaṁ na vā, ādye vedya-bhinna-veditṛ-sāpekṣatvena dvaitāpattir dvitīye sva-
puruṣārthatvāpattir ity apāstam | avedyatve saty api svayam aparokṣatvāt tatrāvedyatvaṁ
sūryādy-abhāsyatvenātroktaṁ, sarva-bhāsakatvena tu svayam aparokṣatvaṁ yad āditya-gataṁ
teja ity atra vakṣyati | evam ubhābhyāṁ ślokābhyāṁ śruter dalad-vacaṁ vyākhyātam iti
draṣṭavyam ||6||
viśvanāthaḥ : tat padam eva kīdṛśam ity apekṣāyām āha—na tad iti | auṣṇya-śaityādi-duḥkha-
rahitaṁ tat sva-prakāśam iti bhāvaḥ | tan mama paramaṁ dhāma sarvotkṛṣṭam ajaḍam atīndriyaṁ
tejaḥ sarva-prakāśakam | yad uktaṁ hari-vaṁśe—
tat paraṁ paramaṁ brahma sarvaṁ vibhajate jagat |

mamaiva tad ghanaṁ tejo jñātum arhasi bhārata || [ha.vaṁ. 2.114.12] iti |

tam eva bhāntam anubhāti sarvaṁ
tasya bhāsā sarvam idaṁ vibhāti || iti [ka.u. 2.2.15] śrutibhyaś ca ||6||
Page 72 of 210
baladevaḥ : gantavyaṁ padaṁ viśiṣyan paricāyayati na tad iti | prapannā yad gatvā yato na
nivartante | tan mamaiva dhāma svarūpaṁ paramaṁ śrīmat | sarvāvabhāsakā api sūryādayas tan
na bhāsayanti prakāśayanti | na tatra sūryo bhāti ity-ādi-śruteś ca | sūryādibhir aprakāśyas teṣāṁ
prakāśakaḥ sva-prakāśaka-cid-vigraho lakṣmī-patir aham eva pada-śabda-bodhyaḥ prapannair
labhya ity arthaḥ ||6||
(15.7)
mamaivāṁśo jīva-loke jīva-bhūtaḥ sanātanaḥ |

manaḥ-ṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛti-sthāni karṣati ||
śrīdharaḥ : nanu ca tvadīyaṁ dhāma prāptāḥ santo yadi na nivartante, tarhi sati sampadya na
viduḥ, sati sampadyāmahe4 ity-ādi-śruteḥ suṣupti-pralaya-samaye tattva-prāptiḥ sarveṣām astīti
ko nāma saṁsārī syāt ? ity āśaṅkya saṁsāriṇaṁ darśayati—mamaiveti pañcabhiḥ | mamaivāṁśo
yo’yam avidyayā jīva-bhūtaḥ sanātanaḥ sarvadā saṁsāritvena prasiddhaḥ | asau suṣupti-
pralayayoḥ prakṛtau līnatayā sthitāni manaḥ ṣaṣṭhaṁ yeṣāṁ tānīndriyāṇi punar jīva-loke
saṁsāropabhogārtham ākarṣati | etac ca karmendriyāṇāṁ prāṇasya copalakṣaṇārtham | ayaṁ
bhāvaḥ—satyaṁ suṣupti-pralayayor api mad-aṁśatvāt sarvasyāpi jīva-mātrasya mayi layād asty
eva mat-prāptiḥ | tathāpy avidyayāvṛtasya sānuśayasya sa-prakṛtike mayi layaḥ, na tu śuddhe |
tad uktam—avyaktād vyaktayaḥ sarve prabhavanti [gītā 8.18] ity-ādinā | ataś ca punaḥ saṁsārāya
nirgacchan avidvān prakṛtau līnatayā sthitāni svopādhi-bhūtānīndriyāṇi ākarṣati | viduṣāṁ tu
śuddha-svarūpa-prāpter nāvṛttir iti ||7||
madhusūdanaḥ : jīvasya tu pāramārthikaṁ svarūpaṁ brahmaivety asakṛd āveditam | tad etat

sarvaṁ pratipādyata uttareṇa granthena | tatra jīvasya brahma-rūpatvād ajñāna-nivṛttyā tat-
svarūpaṁ prāptasya tato na pracyutir iti pratipādyate—mamaivāṁśa iti ślokārdhena | suṣuptau
tu sarva-kārya-saṁskāra-sahitājñāna-sattvāt, tataḥ punaḥ saṁsāro jīvasyeti manaḥ-ṣaṣṭhāni iti
ślokārdhena pratipādyate | tatas tasya vastuto’saṁsāriṇo’pi māyayā saṁsāraṁ prāptasya manda-
matibhir deha-tādātmyaṁ prāpitasya dehād vyatirekaḥ pratipādyate śarīram [gītā 15.8] ity-ādinā
ślokārdhena | śrotraṁ cakṣur [gītā 15.9] ity-ādinā tu yathāyathaṁ sva-viṣayeṣv indriyāṇāṁ
pravartakasya tasya tebhyo vyatirekaḥ pratipādyate | evaṁ dehendriyādi-vilakṣaṇam utkrānty-
ādi-samaye svātma-rūpatvāt kim iti sarve na paśyantīty āśaṅkāyāṁ viṣaya-vikṣipta-cittā darśana-
yogyam api taṁ na paśyantīty uttaram ucyate utkrāmantam [gītā 15.10a] ity-ādinā ślokena | taṁ
jñāna-cakṣuṣaḥ paśyantīti vivṛtaṁ yatanto yoginaḥ [gītā 15.11a] iti ślokārdhena | vimūḍhā
nānupaśyanti [gītā 15.10b] ity etad vivṛtaṁ yatanto’pi [gītā 15.11b] iti ślokārdheneti pañcānāṁ
ślokānāṁ saṅgatiḥ | idānīṁ akṣarāṇi vyākhyāsyāmo mameti |
mamaiva paramātmano’ṁśo niraṁśasyāpi māyayā kalpitaḥ sūryasyeva jale nabhasa iva ca ghaṭe
mṛṣābhedavān aṁśa ivāṁśo jīva-loke saṁsāre, sa ca prāṇa-dhāraṇopādhinā jīva-bhūtaḥ kartā
bhoktā saṁsaratīti mṛṣaiva prasiddhim upāgataḥ sanātano nitya upādhi-paricchede’pi vastutaḥ
paramātmatva-rūpatvāt | ato jñānādi-jñāna-nivṛttyā sva-svarūpaṁ brahma prāpya tato na
nivartanta iti yuktam |
evam-bhūto’pi suṣuptāt katham āvartata ity āha—manaḥ ṣaṣṭhaṁ yeṣāṁ tāni śrotra-tvak-cakṣū-
rasana-ghrāṇākhyāni pañcendriyāīndrasyātmano viṣayopalabdhi-karaṇatayā liṅgāni jāgrat-
4 śaṅkara-bhāṣye 3.2.7 uddhṛtaḥ
Page 73 of 210
svapna-bhoga-janaka-karma-kṣaye prakṛti-sthāni prakṛtāvajñāne sūkṣma-rūpeṇa sthitāni punar-

jāgrad-bhoga-janaka-karmodaye bhogārthaṁ karṣati kūrmo’ṅgānīva prakṛter ajñānād ākarṣati
viṣaya-grahaṇa-yogyatayāvirbhāvayatīty arthaḥ | ato jñānād anāvṛttāv apy ajñānād āvṛttir
nānupapanneti bhāvaḥ ||7||
viśvanāthaḥ : tvad-bhaktyā saṁsāram atikrāmyan tat-pada-gāmī jīvaḥ kaḥ ? ity apekṣāyām āha
—mamaivāṁśa iti | yad uktaṁ vārāhe—svāṁśaś cātha vibhinnāṁśa iti dvedhāyam iṣyate |
vibhinnāṁśas tu jīvaḥ syāt iti | sanātano nityaḥ sa ca baddha-daśāyāṁ mana eva ṣaṣṭhaṁ yeṣāṁ
tānīndriyāṇi prakṛtāv upādhau sthitāni karṣati | mamaiva etānīti svīyatvābhimānena gṛhītāṁ
pādārgala-śṛṅkhalām iva karṣati ||7||
baladevaḥ : nanu tvat-prapattyā yas tat-padaṁ yāti, sa jīvaḥ kaḥ ? ity apekṣāyām āha—
mamaiveti | jīvaḥ sarveśvarasya mamaivāṁśo, na tu brahma-rudrāder īśvarasya, sa ca sanātano
nityo, na tu ghaṭākāśādivat kalpitaḥ | sa ca jīva-loke prapañce sthito manaḥ-ṣaṣṭhānīndriyāṇi
śrotrādīni karṣati pādādi-śṛṅkhalā iva vahati | tāni kīdṛśānīty āha—prakṛti-sthāni prakṛti-vikāra-
bhūtāhaṅkāra-kāryāṇīty arthaḥ | tatra manaḥ sāttvikāhaṅkārasya śrotrādikaṁ tu rājasāhaṅkārasya
kāryam iti bodhyam | bhagavat-prapattyā prākṛta-karaṇa-hīno bhagaval-lokaṁ gatas tu
bhāgavatair deha-karaṇair vibhūṣaṇair iva viśiṣṭo bhagavantaṁ saṁśrayan nivasatīti sūcyate—sa
vā eṣa brahma-niṣṭha idaṁ śarīraṁ martyam atisṛjya brahmābhisampadya brahmaṇā paśyati
brahmaṇā śṛṇoti brahmaṇaivedaṁ sarvam anubhavati iti mādhyandināyana-śruteḥ | vasanti yatra
puruṣāḥ sarve vaikuṇṭha-mūrtayaḥ [bhā.pu. 3.15.14] ity-ādi smṛteś ca | bhagavat-saṅkalpa-
siddha-cid-vigrahas tatra bhavatīti |
yat tu ghaṭākāśavaj jalākāśavad vā jīve brahmaṇo’ṁśo’ntaḥ-karaṇenāvacchedāt tasmin

pratibimba-nāśād vā ghaṭa-jala-nāśe tat-tad-ākāśasya śuddhākāśatvavad antaḥ-karaṇa-nāśe
jīvāṁśasya śuddha-brahmatvam iti vadanti, na tat sāram, jīva-bhūtaḥ, mamāṁśaḥ, sanātanaḥ ity
ukti-vyākopāt | paricchedādi-vāda-dvayasya dehino’smin yathā [gītā 2.12] ity atra pratyākhyānāc
ca | pratibimba-sādṛśyāt tu tattvaṁ mantavyam ambuvad adhikaraṇa-vinirṇayāt | tasmāt
brahmopasarjanatvaṁ jīvasya brahmāṁśatvaṁ vidhu-maṇḍalasya śatāṁśaḥ śukra-maṇḍalam ity-
ādau dṛṣṭaṁ cedam eka-vastv-eka-deśatvaṁ cāṁśatvam āhuḥ | brahma khalu śaktimad ekaṁ
vastu brahma-śaktiḥ, itas tv anyāṁ prakṛtiṁ viddhi me parāṁ jīva-bhūtām [gītā 7.5] iti pūrvokter
atas tad eka-deśāt tad-aṁśo jīvaḥ ||7||
(15.8)
śarīraṁ yad avāpnoti yac cāpy utkrāmatīśvaraḥ |

gṛhītvaitāni saṁyāti vāyur gandhān ivāśayāt ||
śrīdharaḥ : tāny ākṛṣya kiṁ karotīti | atrāha—śarīram iti | yad yadā śarīrāntaraṁ karma-vaśād
avāpnoti yataś ca śarīrād utkrāmatīśvaro dehādīnāṁ svāmī tadā pūrvasmāt śarīrād etāni gṛhītvā
tac-charīrāntaraṁ samyag yāti | śarīre saty api indriya-grahaṇe dṛṣṭāntaḥ | āśayāt sva-sthānāt
kusumādeḥ sakāśāt gandhān gandhavataḥ sūkṣmān aṁśān gṛhītvā vāyur yathā gacchati tadvat ||
8||
madhusūdanaḥ : asmin kāle karṣatīty ucyate śarīram iti | yad yadotkrāmati bahir
nirgacchatīśvaro dehendriya-saṁghātasya svāmī jīvas tadā yato dehād utkrāmati tato manaḥ-
Page 74 of 210
ṣaṣṭhānīndriyāṇi karṣatīti dvitīya-pādasya prathamam anvaya utkramaṇottara-bhāvitvād

gamanasya | na kevalaṁ karṣaty eva, kintu yad yadā ca pūrvasmāc charīrāntaram avāpnoti
tadaitāni manaḥ-ṣaṣṭhāīndriyāṇi gṛhītvā saṁyāty api samyak punar āgamana-rāhityena gacchaty
api | śarīre saty evendriya-grahaṇe dṛṣṭāntaḥ—āśayāt kusumādeḥ sthānād gandhān gandhātmakān
sūkṣmān aṁśān gṛhītvā yathā vāyur vāti tadvat ||8||
viśvanāthaḥ : tāny akṛṣya kiṁ karotīty apekṣāyām āha—śarīram iti | yat sthūla-śarīraṁ karma-
vaśād avāpnoti, yac ca yasmāc ca śarīrād utkrāmati niṣkrāmati, īśvaro dehendriyādi-svāmī jīvaḥ
tasmāt tatra etānīndriyāṇi bhūta-sūkṣmaiḥ saha gṛhītvaiva saṁyāti vāyur gandhāni iveti vāyur
yathāśayād gandhāśrayāt srak-candanādeḥ sakāśāt sūkṣmāvayavaiḥ saha gandhān gṛhītvānyatra
yāti tadvad ity arthaḥ |
baladevaḥ : jīva-loke sthita indriyāṇi karṣati ity uktam | tat pratipādayati śarīram iti | īśvaraḥ
śarīrendriyāṇaṁ svāmī jīvo yad yadā pūrva-śarīrād anyac charīram avāpnoti, yadā cāptāc
charīrād utkrāmati, tadaitānīndriyāṇi bhūta-sūkṣmaiḥ saha gṛhṭivā yāty āśayāt puṣpa-kośād
gandhān gṛhītvā vāyur iva sa yathānyatra yāti tadvat ||8||
(15.9)
śrotraṁ cakṣuḥ sparśanaṁ ca rasanaṁ ghrāṇam eva ca |

adhiṣṭhāya manaś cāyaṁ viṣayān upasevate ||
śrīdharaḥ : tāny evendriyāṇi darśayan yad arthaṁ gṛhītvā gacchati tad āha—śrotram iti |
śrotrādīni bāhyendriyāṇi manaś cāntaḥkaraṇaṁ, tāny adhiṣṭāyāśritya śabdādīn viṣayān ayaṁ jīva
upabhuṅkte ||9||
madhusūdanaḥ : tāny evendriyāṇi darśayan yad arthaṁ gṛhītvā gacchati tad āha—śrotram iti |
śrotraṁ cakṣuḥ sparśanaṁ ca rasanaṁ ghrāṇam eva ca | ca-kārāt karmendriyāṇi prāṇaṁ ca manaś
ca ṣaṣṭham adhiṣṭhāyaivāśrityaiva viṣayān śabdādīn ayaṁ jīva upasevate bhuṅkte ||9||
viśvanāthaḥ : tatra gatvā kiṁ karotīty ata āha—śrotram iti | śrotrādīnīndriyāṇi manaś
cādhiṣṭhāyāśritya viṣayān śabdādīn upabhuṅkte ||9||
baladevaḥ : tāni gṛhītvā kim arthaṁ yāti | tatrāha—śrotram iti | śrotrādīni samanaskāny
adhiṣṭhāyāśrityāyaṁ jīvo viṣayān śabdādīn upabhuṅkte | tad arthaṁ tad-grahaṇam ity arthaḥ | ca-
śabdāt karmendriyāṇi ca pañca prāṇāṁś cādhiṣṭhāye ty avagamyam ||9||
(15.10)
utkrāmantaṁ sthitaṁ vāpi bhuñjānaṁ vā guṇānvitam |

vimūḍhā nānupaśyanti paśyanti jñāna-cakṣuṣaḥ ||
śrīdharaḥ : nanu kārya-kāraṇa-saṅghāta-vyatirekeṇa evambhūtam ātmānaṁ sarve’pi kiṁ na

paśyanti | tatrāha—utkrāmantam iti | utkrāmantaṁ dehād dehāntaraṁ gacchantaṁ tasminn eva
dehe sthitaṁ vā viṣayān bhuñjānaṁ vā guṇānvitam indriyādi-yuktaṁ jīvaṁ vimūḍhā
nānupaśyanti nālokayanti | jñānam eva cakṣur yeṣāṁ te vivekinaḥ paśyanti ||10||
Page 75 of 210
madhusūdanaḥ : evaṁ deha-gataṁ darśana-yogayam api dehāt utkrāmantam iti | utkrāmantaṁ

dehāntaraṁ gacchantaṁ pūrvasmāt, sthitaṁ vāpi tasminn eva dehe, bhuñjānaṁ vā śabdādīn
viṣayān | guṇānvitam sukha-duḥkha-mohātmakair guṇair anvitam | evaṁ sarvāsv avasthāsu
darśana-yogyam apy enaṁ vimūḍhā dṛṣṭādṛṣṭa-viṣaya-bhoga-vāsanākṛṣṭa-cetastayātmānātma-
vivekāyogyā nānupaśyanti | aho kaṣṭaṁ vartata ity ajñān anukrośati bhagavān | ye tu pramāṇa-
janita-jñāna-cakṣuṣo vivekinas ta eva paśyanti ||10||
viśvanāthaḥ : nanu yamād dehān niṣkrāmati yasmin dehe vā tiṣṭhati tatra sthitvā vā yathā
bhogān bhuṅkte ity evaṁ viśeṣaṁ nopalabhāmahe | tatrāha—utkrāmantaṁ dehānn
niṣkrāmantaṁ, sthitaṁ dehāntare vartamānaṁ ca viṣayān bhuñjānaṁ ca guṇānvitam indiryādi-
sahitaṁ vimūḍhā avivekinaḥ jñāna-cakṣuṣo vivekinaḥ ||10||
baladevaḥ : evaṁ śarīrasthatvenānubhavayogyam avivekinas tam ātmānaṁ nānubhavantīty āha

—ud iti | śarīrād utkrāmantaṁ tatraiva sthitaṁ vā sthitvā viṣayān bhuñjānaṁ vā guṇānvitaṁ
sukha-duḥkha-mohair indiryādibhir vānvitaṁ yuktam anubhava-yogyam apy ātmānaṁ vimūḍhāś
cirantana-jñāna-cakṣuṣo viveka-jñāna-netrās tu taṁ paśyanti | śarīrādi-viviktam anubhavanti ||10||
(15.11)
yatanto yoginaś cainaṁ paśyanty ātmany avasthitam |

yatanto’py akṛtātmāno nainaṁ paśyanty acetasaḥ ||
śrīdharaḥ : durjñeyaś cāyaṁ yato vivekiṣv api kecit paśyanti kecin na paśyantīty āha—yatanta
iti | yatanto dhyānādibhiḥ prayatamānā yoginaḥ kecid enam ātmānam ātmani dehe’vasthitaṁ
viviktaṁ paśyanti | śāstrābhyāsādibhiḥ prayatnaṁ kurvāṇā apy akṛtātmāno’viśuddha-cittā ata
evācetaso manda-mataya enaṁ na paśyanti ||11||
madhusūdanaḥ : paśyanti jñāna-cakṣuṣa ity etad vivṛṇoti yatanta iti | ātmani sva-buddhāv
avasthitaṁ pratiphalitam enam ātmānam yatanto dhyānādibhiḥ prayatamānā yogina eva paśyanti
| co’vadhāraṇe | yatamānā apy akṛtātmāno yajñādibhir aśodhitāntaḥ-karaṇā ata evācetaso viveka-
śūnyā nainaṁ paśyantīti vimūḍhā nānupaśyantīty etad vivaraṇam ||11||
viśvanāthaḥ : te ca vivekino yatamānā yogina evety āha—yatanta iti | akṛtātmāno’śuddha-cittāḥ

||11||
baladevaḥ : jñāna-cakṣuṣaḥ paśyanti ity etad vivṛṇvan durjñānatāṁ tasyāh yatanta iti | kecid
yogino yatamānāḥ śravaṇādy-upāyān anutiṣṭhanta ātmani śarīre’vasthitam enam ātmānaṁ
paśyanti | kecid yatamānā apy akṛtātmāno’nirmala-cittā ato’vacetaso’nudita-viveka-jñānā enaṁ
na paśyantīti durjñeyam ātma-tattvam ity arthaḥ ||11||
(15.12)
yad āditya-gataṁ tejo jagad bhāsayate’khilam |

yac candramasi yac cāgnau tat tejo viddhi māmakam ||
Page 76 of 210
śrīdharaḥ : tad evaṁ na tad bhāsayate sūrya ity-ādinā pārameśvaraṁ paraṁ dhāmoktam | tat-
prāptānāṁ cāpunar-āvṛttir uktā | tatra ca saṁsāriṇo’bhāvam āśaṅkya saṁsāri-svarūpaṁ dehādi-
vyatiriktaṁ darśitam | idānīṁ tad eva pārameśvaraṁ rūpam ananta-śaktitvena nirūpayati yad ity-
ādi-caturbhiḥ | ādiyādiṣu sthitaṁ yad aneka-prakāraṁ tejo viśvaṁ prakāśayati tat sarvaṁ tejo
madīyam eva jānīhi ||12||
madhusūdanaḥ : idānīṁ yat padaṁ sarvāvabhāsana-kṣamā apy ādityādayo bhāsayituṁ na

kṣamante yat-prāptāś ca mumukṣavaḥ punaḥ saṁsārāya nāvartante yasya ca padasyopādi-
bhedam anu vidhīyamānā jīvā ghaṭākāśādaya ivākāśasya kalpitāṁśā mṛṣaiva saṁsāram
anubhavanti tasya padasya sarvātmatva-sarva-vyavahārāspadatva-pradarśanena brahmaṇo hi
pratiṣṭhāham [gītā 14.27] iti prāg uktaṁ vivarītuṁ caturbhiḥ ślokair ātmano vibhūti-saṁkṣepam
āha—bhagavān yad iti | na tatra sūryo bhāti na candra-tārakaṁ nemā vidyuto bhānti kuto’yam
agniḥ [ka.u. 2.2.15] ity-ādinā | tam eva bhāntam anubhāti sarvaṁ tasya bhāsā sarvam idaṁ
vibhāti [ka.u. 2.2.15] iti śruty-artham anena vyākhyāyate | yad āditya-gataṁ tejaś caitnyātmakaṁ
jyotir yac candramasi yac cāgnau sthitaṁ tejo jagad akhilam avabhāsayate tat tejo māmakaṁ
madīyaṁ viddhi | yadyapi sthāvara-jaṅgameṣu samānaṁ caitanyātmakaṁ jyotis tathāpi
sattvotkarṣeṇādityādīnām utkarṣāt tatraivāvistarāṁ caitanya-jyotir iti tair viśeṣyate yad āditya-
gatam ity-ādi | yathā tulye’pi mukha-saṁnidhāne kāṣṭha-kuḍyādau na mukham āvirbhavati |
ādarśādau ca svacche svacchatare ca tāratamyenāvirbhavati tadvad yad āditya-gataṁ teja ity
uktvā punas tat tejo viddhi māmakam iti tejo-grahaṇād yad ādityādi-gataṁ tejaḥ prakāśaḥ para-
prakāśa-samarthaṁ sita-bhāsvaraṁ rūpaṁ jagad akhilaṁ rūpavad vastu avabhāsayate | evaṁ yac
candramasi yac cāgnau jagad-avabhāsakaṁ tejas tan māmākaṁ viddhīti vibhūti-kathanāya
dvitīyo’py artho draṣṭavyaḥ | anyathā tan māmakaṁ viddhīty etāvad brūyāt tejo-grahaṇam
antareṇaiveti bhāvaḥ ||12||
viśvanāthaḥ : tad evaṁ jīvasya baddhāvasthāyāṁ yat yat prāpya-vastu tatrāham eva sūrya-
candrādy-ātmakaḥ sann upakaromīty āha—yad iti tribhiḥ | āditya-sthitaṁ teja eva udaya-parvate
prātar uditya jīvasya dṛṣṭādṛṣṭa-bhoga-sādhana-karma-pravartanārthaṁ jagad bhāsayata evaṁ ca
yac candramasi aganau ca tat tad akhilaṁ māmakam eva | sūryādi-saṁjño’ham eva bhavāmīty
arthaḥ | tat tejasa eva tat-tad-vibhūtir iti bhāvaḥ ||12||
baladevaḥ : atha mad-aṁśasya jīvasya saṁsāra-raktasya mumukṣoś ca bhoga-mokṣa-sādhanam

aham eveti bhāvenāha—yad iti caturbhiḥ | āditye sthitaṁ yat tejo yac candre’gnau ca sthitaṁ sat
sarvaṁ jagat prakāśayati, tat tejo māmakaṁ madīyaṁ viddhi | uditena sūryeṇa jvalitena ca
vahninādṛṣṭa-bhoga-sādhanāni karmāṇi niṣpadyante | timira-jāḍya-nāśādayaś ca sukha-hetavo
bhavanti | uditena candreṇa cauṣadhi-poṣa-tāpa-śānti-jyotsnāvihārās tathābhūtā bhavantīti teṣāṁ
tat-tat-sādhakaṁ tejo mat-tejo-vibhūtir ity arthaḥ ||12||
(15.13)
gām āviśya ca bhūtāni dhārayāmy aham ojasā |

puṣṇāmi cauṣadhīḥ sarvāḥ somo bhūtvā rasātmakaḥ ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, gām iti | gāṁ pṛthvīm ojasā balenādhiṣṭhāyāham eva carācarāṇi bhūtāni
dhārayāmi | aham eva rasamayaḥ somo bhūtvā brīhy-ādy-auṣadhīḥ sarvāḥ saṁvardhayāmi ||13||
Page 77 of 210
madhusūdanaḥ : kiṁ ca, gāṁ pṛthivīm pṛthivī-devatā-rūpeṇāviśyaujasā nijena balena pṛthivīṁ

dhūli-muṣṭi-tulyāṁ dṛḍhīkṛtya bhūtāni pṛthivyādheyāni vastūny aham eva dhārayāmi | anyathā
pṛthivī sikatā-muṣṭivad viśīryatādho nimajjed vā | yena dyaur ugrā pṛthivī ca dṛḍhā [yajuḥ 1.8.5,
tai.saṁ. 4.1.8] iti mantra-varṇāt | sa dādhāra pṛthivīm [rg.ve. 8.7.3.1] iti ca hiraṇyagarbha-
bhāvāpannaṁ bhagavantam evāha—| kiṁ ca, rasātmakaḥ sarva-rasa-svabhāvaḥ somo
bhūtvauṣadhīḥ sarvā brīhi-yavādyāḥ pṛthivyāṁ jātā aham eva puṣṇāmi puṣṭimatī rasa-svādumatīś
ca karomi ||13||
viśvanāthaḥ : gāṁ pṛthvīm ojasā sva-śaktyāviśyādhiṣṭhāyāham eva carācarāṇi bhūtāni

dhārayāmi | tathāham evāmṛta-rasamayaḥ somo bhūtvā brīhy-ādy-auṣadhīḥ sarvāḥ
saṁvardhayāmi ||13||
baladevaḥ : gām iti pāṁśu-muṣṭi-tulyāṁ gāṁ pṛthivīm ojasā sva-śaktyāviśya dṛḍhīkṛtya bhūtāni
sthira-carāṇi dhārayāmi | mantra-varṇaś caivam āha—yena dyaur ugrā pṛthivī ca dṛḍhā [rg.ve.
8.7.3.1] iti | anyathāsau sikatā-muṣṭivad-viśīryeṇa nimajjed veti bhāvaḥ | tathāham eva
rasātmakaḥ somo’mṛtamayaś candro bhūtvā sarvā auṣadhīr nikhilā brīhy-ādyāḥ puṣṇāmi | svādu-
vividha-rasa-pūrṇāḥ karomi | tathā ca bhūmiloke sthitasya jīvasya vividha-prāsāda-bāṭikā-
taḍāgādi-krīḍā-sthānāni nirmāya nānā-rasān bhuñjānasya tat-tat-sādhanam aham eveti ||13||
(15.14)
ahaṁ vaiśvānaro bhūtvā prāṇināṁ deham āśritaḥ |

prāṇāpāna-samāyuktaḥ pacāmy annaṁ catur-vidham ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, aham iti | aham īśvara eva vaiśvānaro jaṭharāgnir bhūtvā prāṇināṁ
dehasyāntaḥ praviśya prānāpānābhyāṁ ca tad-uddīpakābhyāṁ sahitaḥ prāṇibhir bhuktaṁ
bhakṣyaṁ bhojyaṁ lehyaṁ coṣyaṁ ceti caturvidham annaṁ pacāmi | tatra yad dantair
avakhaṇḍyāvakhaṇḍya bhakṣyate pūpādi, tad bhakṣyam | yat tu kevalaṁ jihvayā viloḍya
nigīryate pāyasādi, tad bhojyam | yaj jihvāyāṁ nikṣipya rasāsvādena kramaśo nigīryate
dravībhūtaṁ guḍādi tal lehyam | yat tu daṁṣṭrādibhir niṣpīḍya sārāṁśaṁ nigīryāvaśiṣṭaṁ
tyajyata ikṣu-daṇḍādi, tac coṣyam iti caturvidho’sya bhedaḥ ||14||
madhusūdanaḥ : kiṁ ca, aham iti | aham īśvara eva vaiśvānaro jaṭharo’gnir bhūtvā ayam agnir
vaiśvānaro yo’yam antaḥ puruṣe yenedam annaṁ pacyate yad idam adyate [bṛ.ā.u. 5.9.1] ity-ādi
śruti-pratipāditaḥ san prāṇināṁ sarveṣāṁ deham āśrito’ntaḥ praviṣṭaḥ prānāpānābhyāṁ tad-
uddīpakābhyāṁ saṁyuktaḥ sandhukṣitaḥ san pacāmi prāṇibhir bhuktam annaṁ caturvidham
bhakṣyaṁ bhojyaṁ lehyaṁ coṣyaṁ ceti | tatra yad dantair avakhaṇḍyāvakhaṇḍya bhakṣyate
pūpādi tad bhakṣyam | yat tu kevalaṁ jihvayā viloḍya nigīryate sūpaudanādi tad bhojyam | yaj
jihvāyāṁ nikṣipya rasāsvādena nigīryate kiṁcid dravībhūtaṁ guḍa-rasālā-śikhariṇy-ādi tal
lehyam | yat tu dantair niṣpīḍya rasāṁśaṁ nigīryāvaśiṣṭaṁ tyajyate yathekṣu-daṇḍādi tac coṣyam
iti bhedaḥ | bhoktā yaḥ so’gnri vaiśvānaro yad bhojyam annaṁ sa somas tad etad ubhayam
agnīṣomau sarvam iti dhyāyato’nna-doṣa-lepo na bhavatīty api draṣṭavyam ||14||
viśvanāthaḥ : vaiśvānaro jaṭharānalaḥ prāṇāpānābhyāṁ tad uddīpakābhyāṁ sahitaś caturvidhaṁ

bhakṣyaṁ bhojyaṁ lehyaṁ coṣyam | bhakṣyaṁ danta-cchedyaṁ bhṛṣṭa-canakādi bhojyaṁ
modakādi | lehyaṁ guḍādi | coṣyam ikṣu-daṇḍādi ||14||
Page 78 of 210
baladevaḥ : bhogyānām annādīnāṁ pāka-hetuś cāham evety āha—aham iti | vaiśvānaro

jaṭharāgnis tac-charīrako bhūtvā prāṇināṁ sarveṣāṁ deham udaram āśritaḥ prānāpānābhyāṁ tad-
uddīpakābhyāṁ samāyuktaś ca sann ahaṁ tair bhuktaṁ caturvidham annaṁ pacāmi pākaṁ
nayāmi | śrutiś caivam āha—ayam agnir vaiśvānaro yo’yam antaḥ puruṣe yenedaṁ annaṁ
pacyate ity-ādinā | tathā cāham eva jāṭharāgni-śarīras tad-upakārīty evam āha—sūtrakāraḥ—
śabdādibhyo’ntaḥ pratiṣṭhānāc ca ity-ādinā | annasya cāturvidhyaṁ ca bhakṣyaṁ bhojyaṁ
lehyaṁ cūṣyaṁ ceti bhedāt | danta-cchedyaṁ caṇaka-pūpādi | bhakṣyaṁ carvyam iti cocyate |
modakaudana-sūpādi bhojyaṁ | pāyasa-guḍa-madhv-ādi lehyaṁ | pakvāmrekṣu-daṇḍādi cūṣyaṁ
| soma-vaiśvānarayoḥ svābhedenoktiḥ sva-vyāpyatvād iti bodhyam ||14||
(15.15)
sarvasya cāhaṁ hṛdi saṁniviṣṭo

mattaḥ smṛtir jñānam apohanaṁ ca |
vedaiś ca sarvair aham eva vedyo
vedānta-kṛd veda-vid eva cāham ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, sarvasya prāni-jātasya hṛdi samyag-antaryāmi-rūpeṇa praviṣṭo’ham | ataś ca

matta eva hetoḥ prāṇi-mātrasya pūrvānbhūtārtha-viṣayā smṛtir bhavati | jñānaṁ ca
viṣayendndriya-saṁyogajaṁ bhavati | āpohanaṁ ca tayoḥ pramoṣo bhavati | vedaiś ca sarvais tat-
tad-devatādi-rūpeṇāham eva vedyaḥ | vedānta-kṛt tat-sampradāya-pravartakaś ca | jñānado gurur
aham ity arthaḥ | veda-vid eva ca vedārtha-vid apy aham eva ||15||
madhusūdanaḥ : kiṁ ca, sarvasya brahmādi-sthāvarāntasya prāṇi-jātasyāham ātmā san hṛdi

buddhau saṁniviṣtaḥ sa eṣa iha praviṣṭaḥ [bṛ.ā.u. 1.4.7] iti śruteḥ | anena jīvenātmanānupraviśya
nāma-rūpe vyākaravāṇi [chā.u. 6.3.2] iti ca | ato matta ātmana eva hetoḥ prāṇi-jātasya
yathānurūpaṁ smṛtir etaj janmani pūrvānubhūtārtha-viṣayā vṛttir yogināṁ ca
janmāntarānubhūtārtha-viṣayāpi | tathā matta eva jñānaṁ viṣayendriya-saṁyogajaṁ bhavati |
yogināṁ ca deśa-kāla-viprakṛṣṭa-viṣayam api | evaṁ kāma-krodha-śokādi-vyākula-cetasām
apohanaṁ ca smṛti-jñānayor apāyaś ca matta eva bhavati |
evaṁ svasya jīva-rūpatām uktvā brahma-rūpatām āha—vedaiś ca sarvair indrādi-devatā-

prakāśakair api aham eva vedyaḥ sarvātmatvāt |
indraṁ mitraṁ varuṇam agnim āhur

atho divyaḥ sa suparṇo garutmān |
ekaṁ sad viprā bahudhā vadanti
agniṁ yamaṁ mātariśvānam āhuḥ || [rg.ve. 2.3.22.6] iti mantra-varṇāt |
eṣa u hy eva sarve devāḥ iti ca śruteḥ | vedānta-kṛd vedāntārtha-sampradāya-pravartako veda-

vyāsādi-rūpeṇa | na kevalam etāvad eva veda-vid eva cāhaṁ karma-kāṇḍopāsanā-kāṇḍa-jñāna-
kāṇḍātmaka-mantra-brāhmaṇa-rūpa-sarva-vedārtha-vic cāham eva | ataḥ sādhūktaṁ brahmaṇo hi
pratiṣṭhāham [gītā 14.27] ity-ādi ||15||
Page 79 of 210
viśvanāthaḥ : yathaiva jaṭhare jaṭharāgnir ahaṁ tathaiva sarvasya carācarasya hṛdi sanniviṣṭo
buddhi-tattva-rūpo’ham eva | yato matto buddhi-tattvād eva pūrvānubhūtārtha-viṣayānusmṛtir
bhavati | tathā viṣayendriya-yogajaṁ jñānaṁ ca apohanaṁ smṛti-jñānayor apagamaś ca bhavatīti
| jīvasya bandhāvasthāyāṁ svasyopakārakatvam uktvā mokṣāvasthāyāṁ yat prāpyaṁ tatrāpy
upakāratvam āha—vedair iti | veda-vyāsa-dvārā vedānta-kṛd aham eva yato vedavid vedārtha-
tattva-jño’ham eva matto’nyo vedārthaṁ na jānātīty arthaḥ ||15||
baladevaḥ : prāṇināṁ jñānājñāna-hetuś cāham evety āha—sarvasya ceti | tayoḥ soma-

vaiśvānarayoḥ sarvasya ca prāṇi-vṛndasya hṛdi nikhila-pravṛtti-hetu-jñānodaya-dehe’ham eva
niyāmakatvena sanniviṣṭaḥ | antaḥ-praviṣṭaḥ śāstā janānām [TaittA 3.11] | ity-ādi-śravaṇāt | ato
matta eva sarvasya smṛtiḥ pūṛvānubhūta-vastu-viṣayānusandhi-jñānaṁ ca viṣayendriya-
sannikarṣa-janyaṁ jāyate | tayor apohanaṁ pramoṣaś ca matto bhavati | evam uktaṁ uddhavena
tvatto jñānaṁ hi jīvānāṁ pramoṣas tatra śaktitaḥ iti |
evaṁ sāṁsārika-bhoga-sādhanatāṁ svasyoktvā mokṣa-sādhanatām āha—vedaiś ceti | sarvair

nikhilair vedair aham eva sarveśvaraḥ sarva-śaktimān kṛṣṇo vedyaḥ | yo’sau sarvair vedair gīyate
iti śruteḥ | atra karma-kāṇḍena paramparayā jñāna-kāṇḍena tu sākṣād iti bodhyam | katham evaṁ
pratyetavyam iti cet tatrāha—vedānta-kṛd aham eveti | vedānām anto’rtha-nirṇayas tat-kṛd aham
eva bādarāyaṇātmanā | evam āha—sūtra-kāraḥ—ta tu samanvayāt [ve.sū. 1.1.4] ity-ādibhiḥ |
nanv anye vedārtham anyathā vyācakṣyate | tatrāha—vedavid eva cāham ity aham eva vedavid iti
| bādarāyaṇaḥ san yam artham ahaṁ niraṇaiṣaṁ sa eva vedārthas tato’nyathā tu bhrānti-
vijṛmbhita iti | tathā ca mokṣa-pradasya sarveśvara-tattvasya vedair abodhanād aham eva mokṣa-
sādhanam ||15||
(15.16)
dvāv imau puruṣau loke kṣaraś cākṣara eva ca |

kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭastho’kṣara ucyate ||
śrīdharaḥ : idānīṁ tad dhāma paramaṁ mameti yad uktaṁ svakīyaṁ sarvottama-svarūpaṁ tad
darśayati dvāv iti tribhiḥ | kṣaraś cākṣaraś ceti dvāv imau puruṣau loke prasiddhau | tāv evāha—
tatra kṣaraḥ puruṣo nāma sarvāṇi bhūtāni brahmādi-sthāvarāntāni śarīrāṇi | aviveki-lokasya
śarīreṣv eva puruṣatva-prasiddheḥ | kuṭo rāśiḥ śilā-rāśiḥ | parvata iva deheṣu naśyatsv api
nirvikāratayā tiṣṭhatīti kūṭashtaś cetano bhoktā | sa tv akṣaraḥ puruṣa ity ucyate vivekibhiḥ ||16||
madhusūdanaḥ : evaṁ sopādhikam ātmānam uktvā kṣarākṣara-śabda-vācya-kārya-kāraṇopādhi-

dvaya-viyogena nirupādhikaṁ śuddham ātmānaṁ pratipādayati kṛpayā bhagavān arjunāya dvāv
imāv iti tribhiḥ ślokaiḥ | dvāv imau pṛthag-rāśī-kṛtau puruṣau puruṣopādhitvena puruṣa-śabda-
vyapadeśyau loke saṁsāre | kau tau ? ity āha—kṣarākṣara eva ca kṣaratīti kṣaro vināśī kārya-rāśir
ekaḥ puruṣaḥ | na kṣaratīty akṣaro vināśa-rahitaḥ kṣarākhyasya puruṣasyotpatti-bījaṁ bhagavato
māyā-śaktir dvitīyaḥ puruṣaḥ | tau puruṣau vyācaṣṭe svayam eva bhagavān kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni
samastaṁ kārya-jātam ity arthaḥ | kūṭasthaḥ kūṭo yathārtha-vastv-ācchādanenāyathārth-vastu-
prakāśanaṁ vañcanaṁ māyety anarthāntaram | tenāvaraṇa-vikṣepa-śakti-dvaya-rūpeṇa sthitaḥ
kūṭastho bhagavān māyā-śakti-rūpaḥ kāraṇopādhiḥ saṁsāra-bījatvenānantyād akṣara ucyate |
Page 80 of 210
kecit tu kṣara-śabdenācetana-vargam uktvā kūṭastho’kṣara ucyata ity anena jīvam āhuḥ | tan na
samyak | kṣetrajñasyaiveha puruṣottamatvena pratipādyatvāt | tasmāt kṣarākṣara-śabdābhyāṁ
kārya-kāraṇopādhī ubhāv api jaḍāv evocyete ity eva yuktam ||16||
viśvanāthaḥ : yasmād aham eva vedavit tasmāt sarva-vedārtha-niṣkarṣaṁ saṅkṣepeṇa bravīmi

śṛṇu ity āha—dvāv imāv iti tribhiḥ | loke caturdaśa-bhuvanātmake jaḍa-prapañce imau dvau
puruṣau cetanau staḥ | kau tāv ata āha—kṣaraṁ sva-svarūpāt kṣarati vicyuto bhavatīti kṣaro jīvaḥ
| sva-svarūpān na kṣaratīty akṣara brahmaiva | etad vai tad akṣaraṁ gārgi brāhmaṇā vividiṣanti |
iti śruteḥ | akṣaraṁ brahma paramam iti smṛteś ca akṣara-śabdo brahma-vācaka eva dṛṣṭaḥ |
kṣarākṣarayor arthaṁ punar viśadayati sarvāṇi bhūtāni eko jīva eva anādy-avidyayā svarūpa-
vicyutaḥ san karma-paratantraḥ samaṣṭy-ātmako brahmādi-sthāvarāntāni bhūtāni bhavatīty
arthaḥ | jātyā vā ekavacanam | dvitīya-puruṣo’kṣaras tu kūṭastha ekenaiva svarūpeṇavicyutimatā
sarva-kāla-vyāpī | ekarūpatayā tu yaḥ kāla-vyāpī sa kūṭasthaḥ ity amaraḥ ||16||
baladevaḥ : bādarāyaṇātmanā nirṇītaṁ vedārthaṁ saṅkṣipyāha—dvāv iti | lokyate tattvam anena

iti vyutpatter loke vede | dvau puruṣau prathitau imāv iti pramāṇa-siddhatā sūcyate | tau kāv ity
āha—kṣaraś ceti | śarīra-kṣaraṇāt kṣaro’nekāvastho baddho’cit-saṁsargaika-dharma-sambandhād
ekatvena nirdiṣṭaḥ | akṣaras tad-abhāvād ekāvastho mukto’cid-viyogaika-dharma-sambandhād
ekatvena nirdiṣṭaḥ | kṣarākṣarau sphuṭayati sarvāṇi brahmādi-stambāntāni bhūtāni kṣaraḥ |
kūtasthaḥ sadiakāvastho muktas tv akṣaraḥ | ekatva-nirdeśaḥ prāg-ukta-yukter bodhyaḥ | bahavo
jñāna-tapasā ity-ādeḥ | idaṁ jñānam upāśritya ity-ādeś ca bahutva-saṅkhyākaḥ saḥ ||16||
(15.17)
uttamaḥ puruṣas tv anyaḥ paramātmety udāhṛtaḥ |

yo loka-trayam āviśya bibharty avyaya īśvaraḥ ||
śrīdharaḥ : yad artham etau lakṣitau tam āha—uttama iti | etābhyāṁ kṣarāksarābhyām anyo
vilakṣaṇas tu uttamaḥ puruṣaḥ | vailakṣaṇyam evāha—paramaś cāsāv ātmā cety udāhṛtaḥ uktaḥ
śrutibhiḥ | ātmatvena kṣarād acetanād vilakṣaṇaḥ | paramatvenākṣarāc cetanād bhoktur vilakṣaṇa
ity arthaḥ | paramātmatvaṁ darśayati yo loka-trayam iti | ya īśvara īśana-śīlo’vyayaś ca nirvikāra
eva san loka-trayaṁ kṛsnam āviśya bibharti pālayati ||17||
madhusūdanaḥ : ābhyāṁ kṣarākṣarābhyāṁ vilakṣaṇaḥ kṣarākṣaropādhi-dvaya-doṣeṇāspṛṣṭo

nitya-śuddha-buddha-mukta-svabhāvaḥ uttama iti | uttama utkṛṣṭatamaḥ puruṣas tv anyonya
evātyanta-vilakṣaṇa ābhyāṁ kṣarākṣarābhyāṁ jaḍa-rāśibhyām ubhaya-bhāsakas tṛtīyaś cetana-
rāśir ity arthaḥ | paramātmety udāhṛto’nna-maya-prāṇa-maya-mano-maya-jñāna-mayānanda-
mayebhyaḥ pañcabhyo’vidyā-kalpitātmabhyaḥ paramaḥ prakṛṣṭo’kalpito brahma pucchaṁ
pratiṣṭhety ukta ātmā ca sarva-bhūtānāṁ pratyak-cetana ity ataḥ paramātmety uktao vedānteṣu |
yaḥ paramātmā loka-trayam bhūr-bhuvaḥ-svar-ākhyaṁ sarvaṁ jagad iti yāvat | āviśya svakīyayā
māyā-śaktyādhiṣṭhāya bibharti sattā-sphūrti-pradānena dhārayati poṣayati ca | kīdṛśaḥ ? avyayaḥ
sarva-vikāra-śūnya īśvaraḥ sarvasya niyantā nārāyaṇaḥ sa uttamaḥ puruṣaḥ paramātmety udāhṛta
ity anvayaḥ | sa uttamaḥ puruṣa iti śruteḥ ||17||
viśvanāthaḥ : jñānibhir upāsyaṁ brahmoktvā yogibhir upāsyaṁ paramātmānam āha—uttama iti

| tu-śabdaḥ pūrva-vaiśiṣṭhyād dyotakaḥ | jñānibhyaś cādhiko yogīty upāsaka-vaiśiṣṭyād evopāsya-
Page 81 of 210
vaiśiṣṭyaṁ ca labhyate | paramātma-tattvam eva darśayati ya īśvara īsana-śīlo’vyayo nirvikāra

eva san loka-trayaṁ kṛtsnam āviśya bibharti dhārayati pālayati ca ||17||
baladevaḥ : yad arthaṁ dvau puruṣau nirūpitau tam āha—uttama iti | anyaḥ kṣarākṣarābhyāṁ na
tu tayor evaikaḥ saṅkalpa iti bhāvaḥ | tatra śruti-sammatim āha—paramātmeti | uttamatā-
prayojakaṁ dharmam āha—yo loketi | na caitaj jagad-vidhāraṇa-pālana-rūpam īśanaṁ
baddhasya jīvasya karmāsambhavāt | na ca muktasya jagad-vyāpāra-varjam iti pratiṣedhāc ca ||
17||
(15.18)
yasmāt kṣaram atīto’ham akṣarād api cottamaḥ |

ato’smi loke vede ca prathitaḥ puruṣottamaḥ ||
śrīdharaḥ : evam uktaṁ puruṣottamatvam ātmano nāma-nirvacanena darśayati yasmādi it |

yasmāt kṣaraṁ jaḍa-vargam atikrānto’haṁ nityam uktatvāt | akṣarāc cetana-vargād apy uttamaś
ca niyantṛtvāt | ato loke vede ca puruṣottama iti prathitaḥ prakhyāto’smi | tathā ca śrutiḥ—sa eva
sarvasyeśānaḥ sarvasyādhipatiḥ sarvam idaṁ praśāstīty ādi ||18||
madhusūdanaḥ : idānīṁ yathā-vyākhyāteśvarasya kṣarākṣara-vilakṣaṇasya puruṣottama ity etat

prasiddha-nāma-nirvacanenedṛśaḥ parameśvaro’ham evety ātmānaṁ darśayati bhagavān
brahmaṇo hi pratiṣṭhāhaṁ [gītā 14.27] tad dhāma paramaṁ mama [gītā 15.6] ityādi prāg-ukta-
nija-mahima-nirdhāraṇāya yasmād iti | yasmāt kṣaraṁ kāryatvena vināśinaṁ māyāmayaṁ
saṁsāra-vṛklṣam aśvatthākhyam atīto’tikrānto’haṁ parameśvaro’kṣarād api māyākhyād
avyākṛtād akṣarāt parataḥ para iti pañcamy-antākṣara-padena pratipāditāt saṁsāra-vṛkṣa-bīja-
bhūtāt sarva-kāraṇād api cottama utkṛṣṭatamaḥ | ataḥ kṣarākṣarābhyāṁ puruṣotpādhibhyām
adhyāsena puruṣa-pada-vyapadśyābhyām uttamatvād asmi bhavāmi loke vede ca prathitaḥ
prakhyātaḥ puruṣottama iti sa uttamaḥ puruṣa iti veda udāhṛta eva loke ca kavi-kāvyādau harir
yathaikaḥ puruṣottamaḥ smṛtaḥ ity-ādi prasiddham |
kāruṇyato naravad ācarataḥ parārthān

pārthāya bodhitavato nijam īśvaratvam |
sac-cit-ukhaika-vapuṣaḥ puruṣottamasya
nārāyaṇasya mahimā na hi mānam eti ||
kecin nigṛhya karaṇāni visṛjya bhogam

āsthāya yogam amalātma-dhiyo yatante |
nārāyaṇasya mahimānam ananta-pāram
āsvādayann amṛta-sāram ahaṁ tu muktaḥ ||18||
viśvanāthaḥ : yogibhir upāsyaṁ paramātmānam uktvā bhaktair upāsyaṁ bhagavantaṁ vadan

bhagavattve’pi svasya kṛṣṇa-svarūpasya puruṣottama iti nāma vyācakṣāṇaḥ sarvotkarṣam āha—
yasmād iti | kṣaraṁ puruṣaṁ jīvātmānam atītaḥ akṣarāt puruṣāt brahmata uttamād avikārāt
paramātmanaḥ puruṣād apy uttamaḥ |
yoginām api sarveṣāṁ mad-gatenāntarātmanā |
Page 82 of 210
śraddhāvān bhajate yo māṁ sa me yuktatamo mataḥ || [gītā 6.47] iti |
upāsaka-vaiśiṣṭyād evopāsya-vaiśiṣṭya-lābhāt | ca-kārād bhagavato vaikuṇṭha-nāthādeḥ sakāśād

api ete cāṁśa-kalāḥ puṁsaḥ kṛṣṇas tu bhagavān svayam iti sūtokter aham uttamaḥ |
atra yadyapy ekam eva sac-cid-ānanda-svarūpaṁ vastu brahma-paramātma-bhagavat-śabdair

ucyate na tu vastutaḥ svarūpataḥ ko’pi bhedo’sti svarūpa-dvayābhāvāt (bhā.pu. 6.9.35] iti ṣaṣṭha-
skandhokteḥ | tad api tat-tad-upāsakānāṁ sādhanataḥ phalataś ca bheda-darśanāt bheda iva
vyavahriyate | tathā hi brahma-paramātma-bhagavad-upāsakānāṁ krameṇa tat-tat-prāpti-
sādhanaṁ jñānaṁ yogo bhaktiś ca | phalaṁ ca jñāna-yogayor vastuto mokṣa eva, bhaktes tu
premavat-pārṣadatvaṁ ca | tatra bhaktyā vinā jñāna-yogābhyāṁ naiṣkarmyam apy acyuta-bhāva-
varjitaṁ na śobhate [bhā.pu. 1.5.12] iti | pureha bhūman bahavo’pi yoginaḥ [bhā.pu. 10.14.5] ity-
ādi-darśanāt na mokṣa iti |
brahmopāsakaiḥ paramātmopāsakaiḥ sva-sādhya-phala-siddhy-arthaṁ bhagavato bhaktir

avaśyaṁ kartavyaiva | bhagavad-upāsakas tu sva-sādhya-phala-siddhy-arthaṁ na
brahmopāsanāpi paramātmopāsanā kriyate | na jñānaṁ na ca vairāgyaṁ prāyaḥ śreyo bhaved iha
[bhā.pu. 11.20.31] iti, yat karmabhir yat tapasā jñāna-vairāgyataś ca yat [bhā.pu. 11.20.32] ity-
ādau—
sarvaṁ mad-bhakti-yogena mad-bhakto labhate’ñjasā |

svargāpavargaṁ mad-dhāma kathañcid yadi vāñchati || [bhā.pu. 11.20.33] iti |
yā vai sādhana-sampattiḥ puruṣārtha-catuṣṭaye |

tayā vinā tad āpnoti naro nārāyaṇāśrayaḥ || ity-ādi vacanebhyaḥ ||
ataeva bhagavad-upāsanayā svargāpavarga-premādīni sarva-phalāny eva labdhuṁ śakyante |

brahma-paramātmopāsanayā tu na premādīnīty ata eva brahma-paramātmābhyāṁ bhagavad-
utkarṣaḥ khalu abhede’py ucyate | yathā tejastvenābhede’pi jyotir dīpāgni-puñjeṣu madhye
śītādy-ārti-kṣayād dhetor agni-puñja eva śreṣṭha ucyate | tatrāpi bhagavataḥ śrī-kṛṣṇasya tu
parama evotkarṣaḥ | yathā agni-puñjād api sūryasya, yena brahmopāsanā-paripākato labhyo
nirvāṇa-mokṣaḥ sva-dveṣṭṛbhyo’py agha-bak-jarāsandhādibhyo mahā-pāpibhyo datta iti | ataeva
brahmaṇo hi pratiṣṭhāham ity atra yathāvad eva vyākhyātaṁ śrī-svāmi-caraṇaiḥ |
śrī-madhusūdana-sarasvatī-pādair api—
cid-ānandākāraṁ jalada-ruci-sāraṁ śruti-girāṁ

vraja-strīṇāṁ hāraṁ bhava-jaladhi-pāraṁ kṛta-dhiyām |
vihantuṁ bhūbhāraṁ vidadhad-avatāraṁ muhur aho
tato vāraṁ vāraṁ bhajata kuśalārambha-kṛtinaḥ || iti |
vaṁśī-vibhūṣita-karān nava-nīradābhāt
pītāmbarād aruṇa-bimba-phalādharauṣṭhāt |
pūrṇendu-sundara-mukhād aravinda-netrāt
kṛṣṇāt paraṁ kim api tattvam ahaṁ na jāne || iti |
Page 83 of 210
pramāṇato’pi nirṇīyaṁ
kṛṣṇa-māhātmyam adbhutam |
na śaknuvanti ye soḍhuṁ
te mūḍhā nirayaṁ gatāḥ ||
ity uktavadbhiḥ kṛṣṇe sarvotkarṣa eva vyavasthāpita ity ataḥ dvāv imau ity-ādi śloka-trayasyāsya
vyākhyāyām asyām abhyasūyā nāviṣkartavyā | namo’stu kevala-vidbhyaḥ ||18||
baladevaḥ : atha puruṣottama-nāma-nirvacanaṁ svasya tattvam āha—yasmād iti uttama

utkṛṣṭatamaḥ | loke pauruṣeyāgame lokyate vedārtho’nena iti nirukteḥ | vede tāvad eṣa
samprasādo’smāc charīrāt samutthāya paraṁ jyotīrūpaṁ sampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate,
sa uttamaḥ puruṣaḥ ity-ādau prathitaḥ yat paraṁ jyotiḥ samprasādenopasampannaṁ sa uttamaḥ
puruṣaḥ paramātmetiy arthaḥ | loke ca—
tair vijñāpita-kāryas tu bhagavān puruṣottamaḥ |

avatīrṇo mahā-yogī satyavatyāṁ parāśarāt || [skā.pu.] ity-ādau prathitaḥ ||18||
(15.19)
yo mām evam asaṁmūḍho jānāti puruṣottamam |

sa sarva-vid bhajati māṁ sarva-bhāvena bhārata ||
śrīdharaḥ : evambhūteśvarasya jñātuḥ phalam āha—ya iti | evam ukta-prakāreṇāsammūḍho

niścita-matiḥ san yo māṁ puruṣottamaṁ jānāti sa sarva-bhāvena sarva-prakāreṇa mām eva
bhajati | tataś ca sarvavit sarvajño bhavati ||19||
madhusūdanaḥ : evaṁ nāma-nirvacana-jñāne phalam āha—yo mām iti | yo mām īśvaram evaṁ
yathokta-nāma-nirvacanenāsaṁmūḍho manuṣya evāyaṁ kaścit kṛṣṇa iti saṁmoha-varjito jānāty
ayam īśvara eveti puruṣottamaṁ prāg vyākhyātaṁ sa māṁ bhajati sevate sarvavin māṁ
sarvātmānaṁ vettīti sa eva sarvajñaḥ sarva-bhāvena prema-lakṣaṇena bhakti-yogena he bhārata |
ato yad uktam—

sa guṇān samatītyaitān brahma-bhūyāya kalpate || [gītā 14.26] iti tad upapannam |
yathoktaṁ brahmaṇo hi pratiṣṭhāham iti tad apy upapannataram |
cid-ānandākāraṁ jalada-ruci-sāraṁ śruti-girāṁ

vraja-strīṇāṁ hāraṁ bhava-jaladhi-pāraṁ kṛta-dhiyām |
vihantuṁ bhūbhāraṁ vidadhad-avatāraṁ muhur aho
tato vāraṁ vāraṁ bhajata kuśalārambha-kṛtinaḥ ||19||
viśvanāthaḥ : nanv etasmiṁs tvayā vyavasthāpite’py arthe vādino vivadanta eva, tatra
vivadantāṁ te man-māyā-mohitāḥ sādhus tu na muhyatīty āha—yo mām iti | asammūḍho
vādināṁ vādiar aprāpta-saṁmohaḥ | sa eva sarvavid anadhīta-śāstre’pi sa sarva-śāstrārtha-tattva-
jñaḥ | tad-anyaḥ kilādhītādhyāśita-sarva-śāstre’pi saṁmūḍhaḥ samyaṅ-mūrkha eveti bhāvaḥ |
Page 84 of 210
tathā ya evaṁ jānāti sa eva māṁ sarvato-bhāvena bhajati | tad anye bhajann api na māṁ bhajatīty
arthaḥ ||19||
baladevaḥ : tātparya-dyotanāya puruṣottamatva-vettuḥ phalam āha—yo mām iti | evaṁ mad-

ukta-niruktyā na tv aśva-karṇādivat saṁjñā-mātratvena | yo māṁ puruṣottamaṁ jānāty
asaṁmūḍhaḥ | prokte puruṣottamatve saṁśaya-śūnyaḥ san, sa śloka-trayasyaivārthaṁ jānan
sarva-vit | nikhilasya vedasya tatraiva tātparyāt | puruṣottamatvajño māṁ sarva-bhāvena sarva-
prakāreṇa bhajaty upāste | sarva-vedārtha-vettari sarva-bhakty-aṅgānuṣṭhātari ca yo me prasādaḥ
sa tasmin bhaved iti me puruṣottamatve sandihānas tv adhīta-sarva-vedo’py ajñaḥ | sarvathā
bhajann apy abhakta iti bhāvaḥ ||19||
(15.20)
iti guhyatamaṁ śāstram idam uktaṁ mayānagha |

etad buddhvā buddhimān syāt kṛta-kṛtyaś ca bhārata ||
śrīdharaḥ : adhyāyārtham upasaṁharati itīti | ity anena saṁkṣepa-prakāreṇa guhyatamam

atirahasyaṁ sampūrṇaṁ śāstram eva mayoktam | na tu punar viṁśati-ślokam adhyāya-mātraṁ he
anagha vyasana-śūnya | ata etan mad-uktaṁ śāstraṁ buddhyā buddhimān samyag jñānī syaāt |
ṛta-kṛtyaś ca syāt | yo’pi ko’pi he bhārata tvaṁ kṛta-kṛtyo’sīti kiṁ vaktavyam iti bhāvaḥ ||20||
saṁsāra-śākhinaṁ chittvā spaṣṭaṁ pañcadaśe vibhuḥ |

puruṣottama-yogākhye paraṁ padam upādiśat ||

puruṣottama-yogo nāma pañcadaśo’dhyāyaḥ
||15||
madhusūdanaḥ : idānīm adhyāyārthaṁ stuvann upasaṁharati itīti | iti anena prakāreṇa

guhyatamaṁ rahasyatamaṁ sampūrṇaṁ śāstram eva saṁkṣepeṇedam asminn adhyāye
mayoktaṁ he’naghāvyasana | etad buddhvānyo’pi yaḥ kaścid buddhimān ātma-jñānavān syāt
kṛtaṁ sarvaṁ kṛtyaṁ yena na punaḥ kṛtyāntaraṁ yasyāsti sa kṛtakṛtyaś ca syāt | viśiṣṭa-janma-
prasūtena brāhmaṇena yat kartavyaṁ tat sarvaṁ bhagavat-tattve vidite kṛtaṁ bhavet na tv
anyathā kartavyaṁ parisamāpyate kasyacid ity abhiprāyaḥ | he bhārata tvaṁ tu mahākula-
prasūtaḥ svayaṁ ca vyasana-rahita iti kula-guṇena sva-guṇena caitad buddhvā kṛta-kṛtyo
bhaviṣyasīti kim u vaktavyam ity abhiprāyaḥ ||20||
pītāmbarād aruṇa-bimba-phalādharoṣṭhāt |
kṛṣṇāt paraṁ kim api tattvam ahaṁ na jāne ||1||
sadā sadānanda-pade nimagnaṁ mano manobhāvam apākaroti |

gatāgatāyāsam apāsya sadyaḥ parāparātītam upaiti tattvam ||2||
śaivāḥ saurāś ca gāṇeśā vaiṣṇavāḥ śakti-pūjakāḥ |
bhavanti yan-mayāḥ sarve so’ham asmi paraḥ śivaḥ ||3||
Page 85 of 210
pramāṇato’pi nirṇīyaṁ kṛṣṇa-māhātmyam adbhutam |

na śaknuvanti ye soḍhuṁ te mūḍhā nirayaṁ gatāḥ ||4||
puruṣottama-yogo nāma ṣoḍaśo'dhyāyaḥ
||15||
viśvanāthaḥ : adhyāyārtham upasaṁharati itīti | viṁśatyā ślokair ebhir atirahasyaṁ śāstram eva
sampūrṇaṁ mayoktam ||20||
jaḍa-caitanya-vargāṇāṁ vivṛtaṁ kurvatā kṛtam |

kṛṣṇa eva mahotkarṣa ity adhyāyārtha īritaḥ ||

gītāsv ayaṁ pañcadaśaḥ saṅgataḥ saṅgataḥ satām ||
||15||
baladevaḥ : athaitad apātreṣv aprakāśyam iti bhāvenāha—itīti | ity evaṁ saṁkṣepa-rūpaṁ

puruṣottamatva-nirūpakam idaṁ triślokī-śāstraṁ tubhyaṁ parama-bhaktāya mayoktam | he
anagha, tvaāpy apātreṣu naitat prakāśyam iti bhāvaḥ | etad buddhvā buddhimān parokṣa-jñānī
syāt | kṛtakṛtyo’parokṣa-jñānī ceti puruṣottamatva-jñānam abhyarcyate ||20||
baddhān muktāc ca yaḥ puṁso bhinnas tad-bhṛt tad-uttamaḥ |

sa pumān harir eveti prāptaṁ pañcadaśād ataḥ ||
iti śrīmad-bhagavad-gītopaniṣad-bhāṣye pañcadaśo’dhyāyaḥ

||15||
—o)0(o—
Page 86 of 210
(16)
atha ṣoḍaśo’dhyāyaḥ
(16.1-3)
abhayaṁ sattva-saṁśuddhir jñāna-yoga-vyavasthitiḥ |
dānaṁ damaś ca yajñaś ca svādhyāyas tapa ārjavam ||
ahiṁsā satyam akrodhas tyāgaḥ śāntir apaiśunam |
dayā bhūteṣv aloluptvaṁ mārdavaṁ hrīr acāpalam ||
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā |
bhavanti saṁpadaṁ daivīm abhijātasya bhārata ||
śrīdharaḥ :
āsurīṁ sampadaṁ tyaktvā daivīm evāśritā narāḥ |
mucyanta iti nirṇetuṁ tad-viveko'tha ṣoḍaśe ||
pūrvādhyāyās tu etad-buddhvā buddhimān syāt kṛta-kṛtyaś ca bhāratety uktam | tatra ka etat

tattvaṁ budhyate | ko vā na budhyate | ity apekṣāyāṁ tattva-jñāne'dhikāriṇo'nadhikāriṇaś ca
vivekārthaṁ ṣoḍaśādhyāyasyārambhaḥ | nirūpite hi kāryārthe'dhikāri-jijñāsā bhavati | tad uktaṁ
bhaṭṭaiḥ—
bhāro yo yena voḍhavyaḥ sa prāg āndolitā yadā |

tadā kaṇḍasya voḍheti śakyaṁ kartuṁ nirūpaṇam || iti |
tatrādhikāri-viśeṣaṇa-bhūtāṁ daivīṁ sampadam āha—abharam iti tribhiḥ | abhayaṁ

bhayābhāvaḥ | sattvasya cittasya saṁśuddhiḥ suprasannatā | jñāna-yoga ātma-jñānopāye
vyavasthitiḥ pariniṣṭhā | dānaṁ svabhojyasya annāder yathocitaṁ saṁvibhāgaḥ | damo
bāhyendriya-saṁyamaḥ | yajño yathādhikāraṁ darśa-paurṇamāsādiḥ | svādhyāyo brahma-
yajñādiḥ | japa-yajño vā | tapa uttarādhyāye vakṣyamāṇaṁ śārīrādi | ārjavam avakratā ||1||
kiṁ cāhiṁseti | ahiṁsā para-pīḍāvarjanam | satyaṁ yathā-dṛṣṭārtha-bhāṣaṇam | akrodhas

tāḍitasyāpi citte kṣobhānutpattiḥ | tyāga audāryam | śāntiś cittoparatiḥ | paiśunaṁ parokṣe para-
doṣa-prakāśanam | tad-varjanam apaiśunam | bhūteṣu dīneṣu dayā | alolupatam alolupatvaṁ
lobhābhāvaḥ | avarṇa-lopa ārṣaḥ | mārdavaṁ mṛdutvam akrūratā | hrīr akārya-pravṛttau loka-lajjā
| acāpalaṁ vyartha-kriyā-rāhityam ||2||
kiṁ ca, teja iti | tejaḥ prāgalbhyam | kṣamā paribhavādiṣu utpadyamāneṣu krodha-pratibandhaḥ |
dhṛtir duḥkhādibhir avasīdataś cittasya sthirīkaraṇam | śaucaṁ bāhyābhyantara-śuddhiḥ | adroho
jighāṁsā-rāhityam | ātimānitā ātmany atipūjyatvābhimānaḥ | tad-abhāvo nātimānitā | etāny
abhayādīni ṣaḍ-viṁśati-prakārāṇi daivīṁ sampadam abhijātasya bhavanti | deva-yogyāṁ
sāttvikīṁ sampadam abhilakṣya tad-ābhimukhyena jātasya | bhāvi-kalyāṇasya puṁso bhavantīty
arthaḥ ||3||
Page 87 of 210
madhusūdanaḥ : anantārādhyāye adhaś ca mūlāny anusantatāni karmānubandhīni manuṣya-loke

[gītā 15.2] ity atra manuṣya-dehe prāg-bhavīya-karmānusāreṇa vyajyamānā vāsanāḥ
saṁsārasyāvāntara-mūlatvenoktās tāś ca daivyāsurī rākṣasī ceti prāṇināṁ prakṛtayo
navame’dhyāye sūcitāḥ | tatra veda-bodhita-karmātma-jñānopāyaānuṣṭhāna-pravṛtti-hetuḥ
sāttvikī śubha-vāsanā daivī prakṛtir ity ucyate | evaṁ vaidika-niṣedhātikrameṇa svabhāva-siddha-
rāga-dveṣānusāri-sarvānartha-hetu-pravṛtti-hetu-bhūtā rājasī tāmasī cāśubha-vāsanāsurī rākṣasī
ca prakṛtir ucyate | tatra ca viṣaya-bhoga-prādhānyena rāga-prābalyād āsurītvaṁ hiṁsā-
prādhānyena dveṣa-prābalyād rākṣasītvam iti vivekaḥ | samprati tu śāstrānusāreṇa tad-vihita-
pravṛtti-hetu-bhūtā sāttvikī śubha-vāsanā daivī sampat | śāstrātikrameṇa tan-niṣiddha-viṣaya-
pravṛtti-hetu-bhūtā rājasī tāmasī cāśubha-vāsanā rākṣasy āsuryor ekīkaraṇenāsurī sampad iti
dvairāśyenaśubhāśubha-vāsanābhedaṁ dvayā ha prājāpatyā devāś cāsurāś ca ity-ādi-śruti-
prasiddhaṁ śubhānām ādānāyāśubhānāṁ hānāya ca pratipādayituṁ ṣoḍaśo’dhyāya ārabhyate |
tatrādau śloka-trayenṇādeyāṁ daivīṁ sampadam |
śāstropadiṣṭe’rthe sandehaṁ vinānuṣṭāna-niṣṭhatvam ekākī sarva-parigraha-śūnyaḥ kathaṁ

jīviṣyāmīti bhaya-rāhityaṁ vābhayam | sattvasyāntaḥ-karaṇasya śuddhir nirmalatā tasyāḥ
samyaktā bhagavat-tattva-sphūrti-yogyatā sattva-saṁśuddhiḥ para-vañcana-māyānṛtādi-
parivarjanaṁ vā | parasya vyājena vaśīkaraṇaṁ para-vañcanam | hṛdaye’nyathā kṛtvā bahir
anyathā vyavaharaṇaṁ māyā, anyathādṛṣṭa-kathanam anṛtam ity-ādi | jñānaṁ śāstrād ātma-
tattvasyāvagamaḥ | cittaikāgratayā tasya svānubhavārūḍhatvaṁ yogaḥ | tayor vyāvasthitiḥ
sarvadā tan-niṣṭhatā jñāna-yoga-vyavasthitiḥ | yadā tv abhayaṁ sarva-bhūtābhaya-dāna-
saṅkalpa-pālanam | etac cānyeṣām api paramahaṁsa-dharmāṇām upalakṣaṇam | sattva-
saṁśuddhiḥ śravaṇādi-paripākeṇāntaḥ-karaṇasyāsambhāvanā-viparīta-bhāvanādi-mala-rāhityam
| jñānam ātma-sākṣātkāraḥ | yogo mano-nāśa-vāsanā-kṣayānukūlaḥ puruṣa-prayatnas tābhyāṁ
viśiṣṭā saṁsāri-vilakṣaṇāvasthitir jīvan-muktir jñāna-yoga-vyavasthitir ity evaṁ vyākhyāyate
tadā phala-mūrtaiva daivī sampad iyaṁ draṣṭavyā | bhagavad-bhaktiṁ vināntaḥ-karaṇa-
saṁśuddher ayogāt tayā sāpi kathitā |
mahātmānas tu māṁ pārtha daivīṁ prakṛtim āśritāḥ |

bhajanty ananya-manaso jñātvā bhūtādim avyayam ||13||
iti navame daivyāṁ sampadi bhagavad-bhakter uktatvāc ca | bhagavad-bhakter atiśreṣṭhatvād

abhayādibhiḥ saha pāṭho na kṛta iti draṣṭavyam |
mahā-bhāgyānāṁ paramahaṁsānāṁ phala-bhūtāṁ daivīṁ sampadam uktvā tato nyūnānāṁ

gṛhasthādīnāṁ sādhana-bhūtām āha—dānaṁ sva-svatvāspadānām annādīnāṁ yathā-śakti
śāstroktaḥ saṁvibhāgaḥ | damo bāhyendriya-saṁyama ṛtu-kālādy-atirikta-kāle maithunādy-
abhāvaḥ | ca-kāro’nuktānāṁ nivṛtti-lakṣaṇa-dharmāṇāṁ samuccayārthaḥ | yajñaś ca
śrauto’gnihotra-darśapaurṇamāsādiḥ | smārto deva-yajñaḥ pitṛ-yajño bhūta-yajño manuṣya-yajña
iti caturvidhaḥ | brahma-yajñasya svādhyāya-padena pṛthag-ukteḥ | ca-kāro’nuktānāṁ pravṛtti-
lakṣaṇa-dharmāṇāṁ samuccayārthaḥ | etat trayaṁ gṛhasthasya | svādhyāyo brahma-
yajño’dṛṣṭārtham ṛg-vedādyadhyayana-rūpaḥ | yajña-śabdena pañca-vidha-mahā-yajñokti-
sambhave’py asādhāraṇyena bramacāri-dharmatva-kathanārthaṁ pṛthag-uktiḥ | tapas tri-vidhaṁ
śārīrādi saptadaśe vakṣyamāṇaṁ vānaprasthasyāsādhāraṇo dharmaḥ | evaṁ caturṇām āśramāṇām
asādhāraṇān dharmān uktvā caturṇāṁ varṇānām asādhāraṇa-dharmān āha—ārjavam avakratvaṁ
śraddadhāneṣu śrotṛṣu sva-jñātārthāsaṁgopanam ||1||
Page 88 of 210
prāṇi-vṛtti-cchedo hiṁsā tad-ahetutvam ahiṁsā | satyam anarthānanubandhi yathābhūtārtha-

vacanam | parair ākrośe tāḍane vā kṛte sati prāpto yaḥ krodhas tasya tat-kālam upaśamanam
akrodhaḥ | dānasya prāg-uktes tyāgaḥ saṁnyāsaḥ | damasya prāg-ukteḥ śāntir
antaḥkaraṇasyopaśamaḥ | parasmai parokṣe para-doṣa-prakāśanaṁ paiśunam, tad-
abhāvo’paiśunam | dayā bhūteṣu duḥkhiteṣv anukampā | aloluptvam alolupatvam indriyāṇāṁ
viṣaya-saṁnidhāne’py avikriyatvam | mārdavaṁ akrūratvam vṛthāpūrvapakṣādi-kāriṣv api
śiṣyādiṣv apriya-bhāṣaṇādi-vyatirekeṇa yodhayitṛtvam | hrīr akārya-pravṛtty-ārambhe tat-
pratibandhikā loka-lajjā | acāpalam prayojanaṁ vināpi vāk-pāṇy-ādi-vyāpārayitṛtvaṁ cāpalaṁ
tad-abhāvaḥ | ārjavādayo’cāpalāntā brāhmaṇasyāsādharaṇā dharmāḥ ||2||
tejaḥ prāgalbhyaṁ strī-bālakādibhir mūḍhair anabhibhāvyatvam | kṣamā saty api sāmarthye

paribhava-hetuṁ prati krodhasyānutpattiḥ | dhṛtir dehendriyeṣv avasādaṁ prāpteṣv api tad-
uttambhakaḥ prayana-viśeṣaḥ | yenottambhitāni karaṇāni śarīraṁ ca nāvasīdanti | etat trayaṁ
kṣatriyasyāsādhāraṇam | śaucam ābhyantaram artha-prayogādau māyānṛtādi-rāhityaṁ na tu
mṛjjalādi-janitam bāhyam atra grāhyaṁ tasya śarīra-śuddhi-rūpatayā bāhyatvenāntaḥkaraṇa-
vāsanātvābhāvāt | tad-vāsanānām eva sāttvikādi-bheda-bhinnānāṁ daivy-āsuryādi-sampad-
rūpatvenātra pratipipādāyiṣitatvāt | svādhyāyādivat kenacid rūpeṇa vāsanā-rūpatve tad apy
ādeyam eva | drohaḥ para-jighāṁsayā śastra-grahaṇādi tad-abhāvo’drohaḥ | etad dvayaṁ
vaiśyasyāsādhāraṇam | asty arthaṁ mānitātmani pūjyatvātiśaya-bhāvanātimiānitā | tad-abhāvo
nātimānitā pūjyeṣu namratā | ayaṁ śūdrasyāsādhāraṇo dharmaḥ | tam etaṁ vedānuvacanena
brāhmaṇā vividiṣanti yajñena dānena tapasānāśakena [bṛ.ā.u. 4.4.22] ity-ādi śrutyā
vividiṣaupayikatayā viniyuktā asādhāraṇāḥ sādhāraṇāś ca varṇāśrama-dharmā ihopalakṣyante |
ete dharmā bhavanti niṣpadyante daivīṁ śuddha-sattva-mayīṁ sampadaṁ vāsanā-santatiṁ
śarīrārambha-kāle puṇya-karmabhir abhivyaktām abhilakṣya jātasya puruṣasya taṁ vidyā-
karmaṇī samanvārabhete pūrva-prajñā ca [bṛ.ā.u. 4.4.2], puṇyaḥ puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ
pāpena [bṛ.ā.u. 4.4.5] ity-ādi śrutibhyaḥ | he bhārateti sambhodayn śuddha-vaṁśodbhavatvena
pūtatvāt tvam etādṛśa-dharma-yogyo’sīti sūcayati ||3||
viśvanāthaḥ :
ṣoḍaśe sampadaṁ daivīm āsurīm apy avarṇayat |
sargaṁ ca dvividhaṁ daivam āsuraṁ prabhur akṣayāt ||
anantarādhyāye ūrdhva-mūlam adhaḥ-śākham ity-ādinā varṇitasya saṁsārāśvattha-vṛkṣasya

phalāni na varṇitānīty anusmṛtyāsminn adhyāye tasya dvividhāni mokacāni bandhakāni ca
phalāni varṇayiṣyan prathamṁ mokaāny āha—abhayam iti tribhiḥ | tyakta-putra-kalatrādika
ekākī nirjane vane kathaṁ jīviṣyāmīti bhaya-rāhityam abhayam | sattva-saṁśuddhiś citta-
prasādaḥ | jñāna-yoge jñānopāye'mānitvādau vyavasthitiḥ pariniṣṭhā | dānaṁ sva-bhojyānnāder
yathocitaṁ saṁvibhāgaḥ | damo bāhyendriya-saṁyamaḥ | yajño deva-pūjā | svādhyāyo veda-
pāṭhḥ | ādīni spaṣṭāni | tyāgaḥ putra-kalatrādiṣu yamatā-tyāgaḥ | aloluptvaṁ lobhābhāvaḥ | etāni
ṣaḍ-viṁśatir abhayādīni daivīṁ sāttvikīṁ samapdam abhilakṣya jātasya sāttvikyāḥ sampadaḥ
prāpt-vyañjake kṣaṇe janma labdhavataḥ puṁso bhavanti ||1-3||
baladevaḥ :
daivīṁ tathāsurīṁ kṛṣṇaḥ sampadaṁ ṣoḍaśe'bravīt |
pādeyatva-heyatve bodhayan kramatas tayoḥ ||
Page 89 of 210
pūrvatra aśvattha-mūlāny anusantatāni ity-ādinā prācīna-karma-nimittāḥ śubhāśubha-vāsanāḥ

saṁsāra-taror avāntara-mūlatvenoktāḥ | etā eva navame daivy āsurī rākṣasī cetei prāṇināṁ
prakṛtayo nigaditāḥ | tatra vaidikārthānuṣṭhān ahetuḥ sāttvikī śubha-vāsanā mokṣopāyoginī daivī
prakṛtiḥ | saiveha daivī sampat taror upādeyaṁ phalam | svābhāvika-rāga-dveṣānusāriṇī
sarvānartha-hetū rājasī tāmasī cāśubha-vāsanā āsurī rākṣasī ca prakṛti-niraya-nipātopayoginī sā |
sā cāsura-sampattayor heyaṁ phalam ity etad bodhayituṁ ṣoḍaśasyārambhaḥ |
atra daivīṁ sampadaṁ bhagavān uvāca abhayam ity-ādinā trikeṇa | caturṇām āśramāṇāṁ
varṇānāṁ ca dharmāḥ kramād iha kathyante | sannyāsināṁ tāvad āha—abhayaṁ nirudyamaḥ
katham ekākī jiviṣyāmīti bhaya-śūnyatvam | sattva-saṁśuddhiḥ svāśrama-dharmānuṣṭhānena
mano-nairmalyam | jñāna-yoge śravaṇādau jñānopāye | vyavasthitiḥ pariniṣṭheti trayam ||
atha brahmacāriṇām āha—svādhyāyo brahma-yajñaḥ śaktimato bhagavataḥ prati-pādako'yam

apauruṣeyo'kṣara-rāśir ity anusandhāya vedābhyāsa-niṣṭhatety ekam |
atha vānaprasthānām āha—tapa iti | tac ca śarīrādi-tribhedam ity aṣṭādaśe vakṣyamāṇaṁ

bodhyam ity ekam |
atha varṇeṣu viprāṇām āha—ārjavaṁ sāralyam | tac ca śraddhālu-śrotṛṣu sva-jñātārthāgopanaṁ

jñeyam | ahiṁsā prāṇi-jīvikānucchedakatā | satyam anrthān anubhandi-yathādṛṣṭārtha-viṣayaṁ
vākyam | akrodho durjana-kṛte sva-tiraskāre'bhyuditasya kopasya nirodhaḥ | tyāgo durukter api
tatrāprakāśaḥ | śāntir manasaḥ saṁyamaḥ | apaiśunaṁ parokṣe parānartha-kāri-vākyāprakāśanam
| bhūteṣu dayā tad-duḥkhāsahiṣṇutā | aloluptvaṁ nirlobhatā | pa-lopaś chāndasaḥ | mārdavaṁ
komalatvam sat-pātra-saṅga-vicchedāsahanam | hrīr vikarmaṇi lajjā | acāpalaṁ vyartha-kriyā-
viraha iti dvādaśa |
atha kṣatriyāṇām āha—tejas tuccha-janānabhibhāvyatvam | kṣamā saty api sāmarthey

svāsamānaṁ paribhāvakaṁ prati kopānudayaḥ | dhṛtiḥ śarīrendriyeṣv api tad-uttambhakaḥ
prayatno yena teṣāṁ nāvasādaḥ syād iti trayam |
atha vaiśyānām āha—śaucaṁ vyāpāre vāṇijye māyānṭrādi-rāhityam | adrohaḥ para-jighāṁsayā

khaḍgādya-grahaṇam iti dvayam |
atha śūdrānām āha—nātimānitā ātmani pūjyatva-bhāvanā-śūnyatā viprādiṣu triṣu namratety

ekam iti ṣaḍ-viṁśatiḥ |
ete tatra tatra pradhāna-bhūtā bodhyā anuktānām apy upalakṣaṇārthāḥ | dehārambha-

kālonmukhaiḥ sukṛtair vyaktāṁ daivīṁ śubha-vāsanām abhilakṣīkṛtya jātasya puruṣasya
bhavanti udayante—puṇyaḥ puṇye karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpena iti śruteḥ | devāh khalu
pareśānu-vṛtti-śīlās teṣām iyaṁ sampad anayā tat-prāpaka-jñāna-bhakti-sambhavāt saṁsāra-taror
upādeyaṁ phalam etat ||1-3||
(16.4)
dambho darpo’bhimānaś ca krodhaḥ pāruṣyam eva ca |
Page 90 of 210
ajñānaṁ cābhijātasya pārtha saṁpadam āsurīm ||
śrīdharaḥ : āsurīṁ sampadam āha—dambha iti | dambho dharma-dhvajitvam | darpo dhana-

vidyādi-nimittaś cittasyotsekaḥ | abhimānaḥ pūrvoktaḥ | krodhaś ca | pāruṣyam eva ca paruṣa-
vacanam | yathā kāṇaṁ cakṣuṣmān virūpaṁ rūpavān hīnābhijanam uttamābhijana ity-ādi |
ajñānaṁ ca aviveka-jñānaṁ mithyā-pratyayaḥ kartavyākartavyādi-viṣayaḥ | abhijātasya pārtha
kim abhijātasyeti | āha—āsurānāṁ sampad āsurī | tām abhijātasyety arthaḥ ||4||
madhusūdanaḥ : ādeyatvena daivīṁ sampadam uktvedānīṁ heyatvenāsurīṁ saṁpadam ekena

ślokena saṁkṣipyāha—dambha iti | dambho dhārmikatayātmanaḥ khyāpanaṁ tad eva dharma-
dhvajitvam | darpo dhana-svajanādi-nimitto mahad-avadhīraṇā-hetur garva-viśeṣaḥ | atimāna
ātmany atyanta-pūjyatvātiśayādhyāropaḥ |
devāś ca vā asurāś cobhaye prājāpatyāḥ paspṛdhire tato’surā atimānenaiva kasmin nu

vayaṁ juhuyāmeti sveṣv evāsyeṣu juhvataś cerus te’timānenaiva parāvabhūvus
tasmān nātimanyeta parābhavasya hy etan-mukhaṁ yad atimānaḥ iti śatapatha-
śruty-uktaḥ |
krodhaś ca sva-parāpakāra-vṛtti-hetur abhijvalanātmako’ntaḥkaraṇa-vṛtti-viśeṣaḥ | pāruṣyam

pratyakṣa-rūkṣa-vadana-śīlatvam | ca-kāro’nuktānāṁ bhāva-bhūtānāṁ cāpalādi-doṣāṇāṁ
samuccayārthaḥ | ajñānaṁ kartavyākartavyādi-viṣaya-vivekābhāvaḥ | ca-śabdo’nuktānām
abhāva-bhūtānām adhṛty-ādi-doṣāṇāṁ samuccayārthaḥ | āsurīm asura-ramaṇa-hetu-bhūtāṁ rajas-
tamo-mayīṁ sampadam aśubha-vāsanā-santatiṁ śarīrārambha-kāle pāpa-karmabhir abhivyaktām
abhilakṣya jātasya kupuruṣasya dambhādyā ajñānāntā doṣā eva bhavanti na tv abhayādyā guṇā
ity arthaḥ | he pārtheti sambodhayan viśuddha-mātṛkatvena tad-ayogyatvaṁ sūcayati ||4||
viśvanāthaḥ : bandhakāni phalāny āha—| dambhaḥ svasyādharmikatve’pi dhārmikatva-

prakhyāpanam | darpo dhana-vidyādi-hetuko garvaḥ | abhimāno’nya-kṛta-
sammānanākāṅkṣitatvaṁ kalatra-putrādiṣv āsaktir vā | krodhaḥ prasiddhaḥ | pāruṣyaṁ niṣṭhuratā
| ajñānam avivekaḥ | āsurīm ity upalakṣaṇaṁ rākṣasīm api sampadam abhijātasya
rājasyāstāmasasyaś ca sampadaḥ prāpti-sūcaka-kṣaṇe janma labdhavataḥ puṁsa etāni
dambhādīni bhavantīty arthaḥ ||4||
baladevaḥ : atha naraka-hetum āsurīṁ sampadam āha—dambha ity ekena | dambho

dhārmikatva-khyātaye dharmānuṣṭhānam | darpo vidyābhijana-janyo garvaḥ | svasminn
abhyarcatva-buddhiḥ | krodhaḥ prasiddhaḥ | pāruṣyam pratyakṣaṁ rukṣa-bhāṣitam | ca-kāraś
cāpalādeḥ samuccāyakaḥ | ajñānaṁ kāryākārya-viveka-dhī-śūnyatvam | cakāro’dhṛtyādeḥ
samuccāyakaḥ | ete dehārambha-kālonmukhair duṣkṛtair vyaktām āsurīm aśubha-vāsanām
abhilakṣya jātasya puruṣasya bhavanti | pāpaḥ pāpena iti śrutiḥ ||4||
(16.5)
daivī saṁpad vimokṣāya nibandhāyāsurī matā |

mā śucaḥ saṁpadaṁ daivīm abhijāto’si pāṇḍava ||
Page 91 of 210
śrīdharaḥ : etayoḥ sampadoḥ kāryaṁ darśayann āha—daivīti | daivī vā sampat tayā yukto
mayopadiṣṭe tattva-jñāne’dhikārī | āsuryā sampadā yuktas tu nityaṁ saṁsārīty arthaḥ | etac
chrutvā kim aham atrādhikārī na veti sandeh-vvyākula-cittam arjunam āśvāsayati he pāṇḍava mā
śucaḥ śokaṁ mā kārṣīḥ | yatas tvaṁ daivīṁ sampad abhijāto’si ||5||
madhusūdanaḥ : anayoḥ sampadoḥ phala-vibhāgo’bhidhīyate daivīti | yasya varṇasya

yasyāśramasya ca yā vihitā sāttvikī phalābhisandhi-rahitā kriyā sā tasya daivī sampat sā sattva-
śuddhi-bhagavad-bhakti-jñāna-yoga-sthiti-paryantā satī saṁsāra-bandhanād vimokṣāya
kaivalyāya bhavati | ataḥ saivopādeyā śreyo’rthibhiḥ | yā tu yasya śāstra-niṣiddhā
phalābhisandhi-pūrvā sāhaṅkārā ca rājasī tāmasī kriyā tasya sā sarvāpy āsurī sampat | ato rākṣasī
api tad-antar-bhūtaiva | sā nibandhāya niyatāya saṁsāra-bandhāya matā saṁmatā śāstrāṇāṁ tad-
anusāriṇāṁ ca | ataḥ sā heyaiva śreyo’rthibhir ity arthaḥ | tatraivaṁ saty ahaṁ kayā sampadā
yukta iti sandihānam arjunam āśvāsayati bhagavān | mā śucaḥ | aham āsuryāṁ sampadā yukta iti
śaṅkayā śokam anutāpaṁ mā kārṣīḥ | daivīṁ sampadam abhilakṣya jāto’si prāg-arjita-kalyāṇo
bhāvi-kalyāṇaś ca tvam asi he pāṇḍava pāṇḍu-putreṣv anyeṣv api daivī sampat prasiddhā kiṁ
punas tvayīti bhāvaḥ ||5||
viśvanāthaḥ : etayoḥ sampadoḥ kāryaṁ darśayati daivīti | hanta hanta śar-prahārair bandhūn
jighaṁsoḥ pāruṣya-krodhādi-mato mamaiveyam āsurī-sampat saṁsāra-bandha-prāpikā dṛśyata iti
khidyantam arjunam āśvāsayati mā śucaḥ iti | pāṇḍaveti tava kṣatriya-kulotpannasya saṅgrāme
pāruṣya-krodhādyā dharma-śāstre vihitā eva | tad-anyatraiva te hiṁsādyā āsurī sampad iti bhāvaḥ
||5||
baladevaḥ : etayoḥ sampadoḥ phala-bhedam āha—daivīty ardhakena sphuṭam | bāṇa-vṛṣṭyā

pūjyā droṇādīn jighaṁsoḥ krodha- pāruṣyavato mameyam āsurī sampat narakaṁ janayed iti
śocayantaṁ pārtham ālakṣāha—mā śuca iti | he pāṇḍaveti kṣatriyasya te yuddhe bāṇa-nikṣepa-
pāruṣyādikaṁ vihitatvāt diavy eva sampat tato’nyatra tv āsurīti mā śucaḥ śokaṁ mā kuru || 5||
(16.6)
dvau bhūta-sargau loke’smin daiva āsura eva ca |

daivo vistaraśaḥ prokta āsuraṁ pārtha me śṛṇu ||
śrīdharaḥ : āsurī sampat sarvātmanā varjayitavyety etad artham āsurīṁ sampadaṁ

prapañcayitum āha—dvāv iti | dvau dvi-prakārau bhūtānāṁ sargau me sad-vacanāt śṛṇu | āsura
rākṣasa-prakṛtyor ekī-karaṇena dvāv ity uktam | ato rākṣasīm āsurīṁ caiva prakṛtiṁ mohinīṁ
śritā ity-ādinā navādhyāyokta-prakṛti-traividhyenāvirodhaḥ | spaṣṭam anyat ||6||
madhusūdanaḥ : nanu bhavatu rākṣasī prakṛtir āsuryām antar-bhūtā śāstra-niṣiddha-

kriyonmukhatvena sāmānyāt kāmopabhoga-prādhānya-prāṇi-hiṁsā-prādhānyābhyāṁ kvacid
bhedena vyapadeśopapatteḥ, mānuṣī tu prakṛtis tṛtīyā pṛthag asti trayāḥ prājāpatyāḥ prajāpatau
pitari brahmacaryam ūṣur devā manuṣyā asurāḥ [bṛ.ā.u. 5.2.1] iti śruteḥ | ataḥ sāpi heya-koṭāv
upādeya-koṭau vā vaktavyety atrāha—dvāv iti |
asmin loke sarvasminn api saṁsāra-mārge dvau dvi-prakārāv eva bhūta-sargau manuṣya-sargau
bhavataḥ | kau tau daiva āsuraś ca, na tu rākṣaso mānuṣo vādhikaḥ sargo’stīty arthaḥ | yo yadā
Page 92 of 210
manuṣyaḥ śāstra-saṁskāra-prābalyena svabhāva-siddhau rāga-dveṣāv abhibhūya dharma-

parāyaṇo bhavati sa tadā devaḥ | yadā tu svabhāva-siddha-rāga-dveṣa-prābalyena śāstra-
saṁskāram abhibhūyādharma-parāyaṇo bhavati sa tadāsura iti dvaividhyopapatteḥ | na hi
dharmādharmābhyāṁ tṛtīyā koṭir asti | tathā ca śrūyate—dvayā ha prājāpatyā devāś cāsurāś ca |
tataḥ kānīyasā eva devā jyāyasā asurās ta eṣu lokeṣv aspardhanta | te ha devā ūcur hantāsurān
yajña udgīthenātyayām eti [bṛ.ā.u. 1.3.1] iti | dama-dāna-dayā-vidhi-pare tu vākye trayāḥ
prājāpatyā ity-ādau dama-dāna-dayā-rahitā manuṣyā asurā eva santaḥ kenacit sādharmyeṇa devā
manuṣyā asurā ity upacaryanta iti nādhikyāvakāśaḥ | ekenaiva da ity akṣareṇa prajāpatinā dama-
rahitān manuṣyān prati damopadeśaḥ kṛtaḥ | dāna-rahitān prati dānopadeśaḥ, dayā-rahitān prati
dayopadeśaḥ, na tu vijātīyā eva devāsura-manuṣyā iha vivakṣitā mauṣyādhikāratvāc chāstrasya |
tathā cānta upasaṁharati—tad etad evaiṣā daivī vāg anuvadati stanayitnur da da da iti dāmyata
datta dayadhvamiti | tad etat trayaṁ śikṣed damaṁ dānaṁ dayām [bṛ.ā.u. 5.2.3] iti | tasmād
rākṣasī mānuṣī ca prakṛtir āsuryām evāntarbhavatīti yuktam uktaṁ dvau bhūta-sargāv iti |
tatra daivo bhūta-sargo mayā tvāṁ prati visataraśo vistara-prakāraiḥ proktaḥ sthita-prajña-
lakṣaṇe dvitīye bhakta-lakṣaṇe dvādaśe jñāna-lakṣaṇe trayodaśe guṇātīta-lakṣaṇe caturdaśa iha
cābhayam ity-ādinā | idānīm āsuraṁ bhūta-sargaṁ me mad-vacanair vistaraśaḥ pratipādyamānaṁ
tvaṁ śṛṇu hānārtham avadhāraya samyaktayā jñātasya hi parivarjanaṁ śakyate kartum iti | he
pārtheti sambandha-sūcanenānupekṣaṇīyatāṁ darśayati ||6||
viśvanāthaḥ : tad api viṣaṇṇam arjunaṁ praty āsurīṁ sampadaṁ prapañcayitum āha—dvāv iti |
vistaraśaḥ prokta ity abhayaḥ sattva-saṁśuddhir ity-ādi ||6||
baladevaḥ : tathāpy anivṛtta-śokaṁ tam ālakṣya āsurīṁ sampadaṁ prapañcayati dvāv iti | asmin
karmādhikāriṇi manuṣya-loke dvivdhau bhūta-sargau manuṣya-sṛṣṭī bhavataḥ | yadāyaṁ
manuṣya-loke śāstrāt svābhāvikau rāga-dveṣau vinirdhūya śāstrīyārthānuṣṭhāyī tadā daivaḥ | yadā
śāstram utsṛjya svābhāvika-rāga-dveṣādhīno’śāstrīyān dharmān ācarati, tadā tv āsuraḥ | na hi
dharmādharmābhyām anyā koṭi-sṛtīyāsti | śrutiś caivam āha—dvayā ha prājapatyā devāś cāsurāś
ca ity [bṛ.ā.u. 1.3.1] ādinā | tatra daivo vistaraśaḥ proktaḥ abhayam ity-ādinā | athāsuraṁ śṛṇu
vistaraśo vakṣyāmi ||6||
(16.7)
pravṛttiṁ ca nivṛttiṁ ca janā na vidur āsurāḥ |

na śaucaṁ nāpi cācāro na satyaṁ teṣu vidyate ||
śrīdharaḥ : āsurīṁ vistaraśo nirūpayati pravṛttiṁ cety ādi-dvādaśabhiḥ | dharme pravṛttim

adharmān nivṛttiṁ cāsura-svabhāvā janā na jānanti | ataḥ śaucam ācāraḥ satyaṁ ca teṣu nāsty eva
||7||
madhusūdanaḥ : varjanīyām āsurīṁ sampadaṁ prāṇi-viśeṣaṇatayā tān aham ity ataḥ prāktanair
dvādaśabhiḥ ślokair vivṛṇoti pravṛttim iti | pravṛttiṁ pravṛtti-viṣayaṁ dharmaṁ ca-kārāt tat-
pratipādakaṁ niṣedha-vākyaṁ cāsura-svabhāvā janā na jānanti | atas teṣu na śaucaṁ dvividhaṁ
nāpy ācāro manv-ādibhir uktaḥ | na satyaṁ ca priya-hita-yathārtha-bhāṣaṇaṁ vidyate | śauca-
satyayor ācārāntarbhāve’pi brāhmaṇa-parivrājaka-nyāyena pṛthag-upādānam | aśaucā anācārā
anṛta-vādino hy āsurā māyāvinaḥ prasiddhāḥ ||7||
Page 93 of 210
viśvanāthaḥ : dharme pravṛttim adharmān nivṛttim ||7||
baladevaḥ : āsuraṁ sargam āha—pravṛttiṁ ceti dvādaśabhiḥ | āsurā janā dharme pravṛttim
adharmān nivṛttim ca na jānanti | ca-kārābhyāṁ tayoḥ pratipādake vidhi-niṣedha-vākye ca na
jānanti | vedeṣv āsthābhāvād ity uktam | teṣu śaucaṁ bāhyābhyantaraṁ tat-pravṛtty-upayogi na
vidyate | nāpy ācāro manvādibhir uktaḥ | na ca satyaṁ prāṇihitānubandhi yathā-dṛṣṭārtha-viṣaya-
vākyam iti gṛdhra-gomāyuvat teṣām upadeśādi ||7||
(16.8)
asatyam apratiṣṭhaṁ te jagad āhur anīśvaram |

aparaspara-saṁbhūtaṁ kim anyat kāma-haitukam ||
śrīdharaḥ : nanu vedoktayor dharmādharmayoḥ pravṛttiṁ nivṛttiṁ ca kathaṁ na viduḥ | kuto vā

dharmādharmayor anaṅgīkāre jagataḥ sukha-duḥkhādi-vyavasthā syāt | kathaṁ vā śaucācārādi-
viṣayān īśvarājñān ativarteran | īśvarānaṅgīkāre ca kuto jagad-utpattiḥ syāt | ata āha—asatyam iti
| nāsti satyaṁ veda-purāṇādi-pramāṇaṁ yasmin tādṛśaṁ jagad āhuḥ | vedādīnāṁ prāmāṇyaṁ na
manyanta ity arthaḥ | tad uktaṁ trayo vedasya kartāro bhaṇḍa-dhūrta-niśācarā ity-ādi || ataeva
nāsti dharmādharma-rūpā pratiṣṭhā vyavasthā-hetur yasya tat | svābhāvikaṁ jagad-vaicitryam
āhur ity arthaḥ | ataeva nāsti īśvaraḥ kartā vyavasthāpakaś ca yasya tādṛśaṁ jagad āhuḥ | tarhi
kuto’sya jagata utpattiṁ vadantīti | ata āha—aparaspara-sambhūtam iti | aparaś cety aparasparam
| aparasparato’nonyataḥ strī-puruṣayor mithunāt sambhūtaṁ jagat | kim anyat | kāraṇam asya
nāsti anyat kiñcit | kintu kāma-haitukam eva | strī-puruṣayor ubhayoḥ kāma eva pravāha-rūpeṇa
hetur asyety āhur ity arthaḥ ||8||
madhusūdanaḥ : nanu dharmādharmayoḥ pravṛtti-nivṛtti-viṣayayoḥ pratipādakaṁ vedākhyaṁ

pramāṇam asti nirdoṣaṁ bhagavad-ājñā-rūpaṁ sarva-loka-prasiddhaṁ tad-upajīvīni ca smṛti-
purāṇetihāsādīni santi, tat kathaṁ pravṛtti-nivṛtti-tat-pramāṇādy ajñānam | jñāne vājñollaṅghināṁ
śāsitari bhagavati sati kathaṁ tad-ananuṣṭhānena śaucācārādi-rahitatvaṁ duṣṭānāṁ śāsitur
bhagavato’pi loka-veda-prasiddhatvād ata āha—asatyam iti | satyam abādhita-tātparya-viṣayaṁ
tattvāvedakaṁ vedākhyaṁ pramāṇaṁ tad-upajīvi purāṇādi ca nāsti yatra tad asatyaṁ veda-
svarūpasya pratyakṣa-siddhatve’pi tat-prāmāṇyānabhyupagamād viśiṣṭābhāvaḥ | ata eva nāsti
dharmādharma-rūpā pratiṣṭhitā vyavasthā-hetur yasya tad apratiṣṭham | tathā nāsti
śubhāśubhayoḥ karmaṇoḥ phala-dāneśvaro niyantā yasya tad anīśvaraṁ ta āsurā jagad āhuḥ |
balavat pāpa-pratibandhād vedasya prāmāṇyaṁ te na manyante | tataś ca tad bodhitayor
dharmādharmayor īśvarasya cānaṅgīkārād yatheṣṭācaraṇena te puruṣārtha-bhraṣṭā ity arthaḥ |
śāstraika-samadhigamya-dharmādharma-sahāyena prakṛty-adhiṣṭhātrā parameśvareṇa rahitaṁ

jagad iṣyate cet kāraṇābhāvāt kathaṁ tad utpattir ity āśaṅkyāha—aparaspara-saṁbhūtaṁ kāma-
prayuktayoḥ strī-puruṣayor anyonya-saṁyogāt saṁbhūtam jagat kāma-haitukaṁ kāma-hetukam
eva kāma-haitukaṁ kāmātiriktaa-kāraṇa-śūnyam |
nanu dharmādy apy asti kāraṇam ? nety āha—kim anyat, anyad adṛṣṭaṁ kāraṇaṁ kim asti ? nāsty
evety arthaḥ | adṛṣṭāṅgīkāre’pi kvacid gatvā svabhāve paryavasānāt svābhāvikam eva jagad-
Page 94 of 210
vaicitryam astu dṛṣṭe sambhavaty adṛṣṭa-kalpanānavakāśāt | ataḥ kāma eva prāṇināṁ kāraṇaṁ
nānyad adṛṣṭeśvarādīty āhur iti lokāyatika-dṛṣṭir iyam ||8||
viśvanāthaḥ : asurāṇāṁ matam āha—asatyaṁ mithyā-bhūtaṁ bhramopalabdham eva jagat te

vadnait | apratiṣṭhaṁ pratiṣṭhāśrayas tad-rahitam | na hi kha-puṣpasya kiñcid adhiṣṭhānam astīti
bhāvaḥ | anīśvaraṁ mithyābhūtatvād eva īśvara-kartṛkam etan na bhavati | svedajādīnām
akasmād eva jātatvāt aparaspara-sambhūtam | anyat kiṁ vaktavyam | kāma-haitukam kāmo
vādinām icchaiva hetur yasya tat | mithyābhūtatvād eva ye yathā kalpayituṁ śaknuvanti
tathiavaitad iti |
kecit punar evaṁ vyācakṣate asatyaṁ nāsti satyaṁ veda-purāṇādikaṁ pramāṇaṁ yatra tat | tad
uktaṁ trayo vedasya kartāro bhaṇḍa-dhūrta-niśācarā ity-ādi | apratiṣṭhaṁ nāsti dharmādharma-
rūpā pratiṣṭhā vyavasthā yatra tat | dharmādharmāv api bhramopalabdhāv iti bhāvaḥ | anīśvaram
īśvaro’pi bhrameṇopalabhyata iti bhāvaḥ |
nanu strī-puṁsayoḥ paraspara-prayatna-viśeṣād jagad etad utpannaṁ dṛśyata ity api bhrama eva
kulālasya ghaṭotpādane jñānam iva mātāpitros tādṛśa-bālotpādane kila nāsti jñānm iti bhāvaḥ |
kim anyat kim anyat vaktavyam iti bhāvaḥ | tasmād idaṁ jagat kāma-hetukaṁ kāmena
svecchayaiva hetukā hetu-kalpakā yatra tat | yukti-balena ye yat paramāṇu-māyeśvarādikaṁ
jalpayituṁ śaknuvanti te tad eva tasya hetuṁ vadantīty arthaḥ ||8||
baladevaḥ : teṣāṁ siddhāntān darśayati tatraika-jīva-vādinām āha—asatyam iti | idaṁ jagad

asatyaṁ śukti-rajatādivad bhrānti-vijṛmbhitam | apratiṣṭhaṁ kha-puṣpavan nirāśrayam | nāsty
eveśvaro janmādi-hetur yasya tat | so’pi tadvad bhrānti-racita eva | pāramārthike tasmin sthite tan
nirmita-jagat tadvad dṛṣṭa-naṣṭa-prāyaṁ na syāt | tasmād asatyaṁ jagat ta eva manyante | ekaiva
nirviśeṣo sarva-pramāṇāvedyā cid-bhramād eko jīvas tato’nyaj jaḍa-jīveśvarātmakaṁ tad-ajñānāt
pratibhāṣate | ā-svarūpa-sākṣāt-kārād avisaṁvādi svāpnikam iva hasty-aśva-rathādikam ā-jāgarāt
| sati ca svarūpa-sākṣātkāre tad-ajñāna-kalpitaṁ taj-jīvatvena saha nivarteta svāpnika-rathāśādīva
suṣuptāv iti |
atha svabhāva-vādināṁ bauddhānām āha—aparaspara-sambhūtam iti strī-puruṣa-sambhoga-

janyaṁ jagan na bhavati ghaṭotpādane kulālasyeva bālotpādane pitrāder jñānābhāvāt saty apy
asakṛt sambhoge santānān utpatteś ca svedajādīnām akasmād utpatteś ca | tasmāt svabhāvād
evedaṁ bhavatīti |
atha lokāyatikānām āha—kāma-hetukam iti | kim anyad vā,cym | strī-puruṣayoḥ kāma eva
pravāhātmanā hetur asyeti svārthe ṭhañ | athavā jainānām āha—kāmaḥ svecchayaiva hetur asyeti
| yukti-balena yo yat kalpayituṁ śaknuyāt sa tad eva tasya hetuṁ vadatīty arthaḥ ||8||
(16.9)
etāṁ dṛṣṭim avaṣṭabhya naṣṭātmāno’lpa-buddhayaḥ |

prabhavanty ugra-karmāṇaḥ kṣayāya jagato’hitāḥ ||
Page 95 of 210
śrīdharaḥ : kiṁ ca, etām iti | etāṁ lokāyatikānāṁ dṛṣṭiṁ darśanam āśritya naṣṭātmano
malīmasa-cittāḥ santo’lpa-buddhayo duṣṭārtha-mātra-matayaḥ | ateva ugraṁ hiṁsraṁ karma
yeṣāṁ te ahitā vairiṇo bhūtvā jagataḥ kṣayāya prabhavanti udbhavantīty arthaḥ ||9||
madhusūdanaḥ : iyaṁ dṛṣṭiḥ śāstrīya-dṛṣṭivad iṣṭaivety āśaṅkyāha—etām iti | etāṁ prāg-uktāṁ

lokāyatika-dṛṣṭim avaṣṭabhyālambya naṣṭatmāno bhraṣṭa-para-loka-sādhanā alpa-buddhayo
dṛṣṭa-mātroddeśa-pravṛtta-mataya ugra-karmāṇo hiṁsā ahitāḥ śatravo jagataḥ prāṇi-jātasya
kṣayāya vyāghra-sarpādi-rūpeṇa prabhavanti utpadyante | tasmād iyaṁ dṛṣṭir atyantādho-gati-
hetutayā sarvātmanā śreyo’rthibhir avaheyaivety arthaḥ ||9||
viśvanāthaḥ : evaṁ vādino’surāḥ kecin naṣṭātmānaḥ kecid alpajñānāḥ kecid ugra-karmāṇaḥ

svacchandācārā mahā-nārakino bhavantīty āha—| etām ity ekādaśabhiḥ | avaṣṭabhya ālambya ||9||
baladevaḥ : sva-sva-mata-nirṇāyakāni darśanāni ca taiḥ kṛtāni yāny āsthāya jagad-vinaśyatīty

āha—etām iti jātyaika-vacanam | etāni darśanāny avaṣṭabhyālambyālpa-buddhayo
naṣṭātmāno’dṛṣṭa-dehādi-viviktātma-tattvā ugra-karmāṇo hiṁsā-paiśunya-pāruṣyādi-karma-
niṣṭhā jagato’hitāḥ śatravaś ca santasya kṣayāya prabhavanti parmārthāj jagad-bhraṁśayantīty
arthaḥ ||9||
(16.10)
kāmam āśritya duṣpūraṁ dambha-māna-madānvitāḥ |

mohād gṛhītvāsad-grāhān pravartante’śuci-vratāḥ ||
śrīdharaḥ : api ca kāmam āśrityeti | duṣpūraṁ purayitum aśakyaṁ kāmam āśritya dambhādibhir
yuktāḥ santaḥ kṣudra-devatārādhanādau pravartante | katham | asad-grāhān gṛhītvā anena
mantreṇaitāṁ devatām ārādhya mahā-nidhīn sādhayiṣyāma ity-ādīn durāgrahān moha-mātreṇa
svīkṛtya pravartante | aśuci-vratāḥ aśucīni madya-māṁsādi-viṣayīṇi vratāni yeṣāṁ te ||10||
madhusūdanaḥ : te ca yadā kenacit karmaṇā manuṣya-yonim āpadyante, tadā kāmaṁ tat tad
dṛṣṭa-viṣayābhilāṣaṁ duṣpūraṁ pūrayitum aśakyaṁ dambhenādhārmikatve’pi dhārmikatva-
khyāpanena mānenāpūjyatve’pi pūjyatva-khyāpanena madenotkarṣa-rahitatve’py utkarṣa-
viśeṣādhyāropeṇa mahad-avadhīraṇā-hetunānvitā asad-grāhān aśubha-niścayān anena
mantreṇemāṁ devatām ārādhya kāminīnām ākarṣaṇaṁ kariṣyāmaḥ, anena mantreṇemāṁ
devatām ārādhya mahānidhīn sādhayiṣyāma ity-ādi-durāgraha-rūpān mohād avivekād gṛhītvā na
tu śāstrāt, aśuci-vratāḥ pravartante yatra kutrāpy avaidike dṛṣṭa-phale kṣudra-devatārādhanādāv
iti śeṣaḥ | etādṛśāḥ patanti narake’śucāv ity agrimeṇānvayaḥ ||10||
viśvanāthaḥ : asad-grāhān pravartante kumate eva pravṛttā bhavanti | aśucīni śaucācāra-varjitāni

vratāni yeṣāṁ te ||10||
baladevaḥ : atha teṣāṁ durvṛttatāṁ durācāratāṁ cāha—kāmam iti | duṣpūraṁ kāmaṁ viṣaya-
tṛṣṇām āśritya mohān na tu śāstrād asad-grāhān gṛhītvāśuci-vratāḥ santaḥ pravartante | asad-
grāhān duṣṭa-nakravad ātma-vināśakān kalpita-devatā-tan-mantra-tad-ārādhana-nimittaka-
kāminī-pārthiva-nidhy-ākarṣaṇa-rūpān durāgrahān ity arthaḥ | aśucīni śmaśāna-niṣevaṇa-madya-
māṁsa-viṣayāṇi vratāni yeṣāṁ te | dambhenādhariṣṭhatve’pi dharmiṣṭhatva-khyāpanena
Page 96 of 210
mānenāpūjyatve’pi pūjyatvaṁ khyāpanena madenaānutkṛṣṭatve’py utkṛṣṭatvāropaṇena cānvitāḥ ||

10||
(16.11)
cintām aparimeyāṁ ca pralayāntām upāśritāḥ |

kāmopabhoga-paramā etāvad iti niścitāḥ ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, cintām iti | pralayo maraṇam evānto yasyāstām aparimeyāṁ parimātum
aśakyāṁ cintām āśritāḥ | nityaṁ cintāparā ity arthaḥ | kāmopabhoga eva paramo yeṣāṁ te |
etāvad iti kāmopabhoga eva paramaḥ puruṣārtho nānyad astīti kṛta-niścayāḥ | artha-sañcayān
īhantu ity uttareṇānvayaḥ | tathā ca bārhaspatyaṁ sūtraṁ—kāma evaikaḥ puruṣārtha iti |
caitanya-viśiṣṭaḥ kāmaḥ puruṣa iti ca ||11||
madhusūdanaḥ : tān eva punar viśinaṣṭi cintām iti | cintām ātmīya-yoga-

kṣemopāyālocanātmikām aparimeyām aparimeya-viṣayatv}at parm}atum aśakyāṁ pralayo
maraṇam evānto yasyās tāṁ pralayāntāṁ yāvaj-jīvam anuvartamānām iti yāvat | na kevalam
aśuci-vratāḥ pravartante kiṁ tv etādṛśīṁ cintāṁ copāśritā iti samuccayārthaś ca-kāraḥ |
sadānanta-cintā-parā api na kadācit pāralaukika-cintāyutāḥ kiṁ tu kāmopabhoga-paramāḥ

kāmyanta iti kāmā dṛṣṭāḥ śabdādayo viṣayās tad-upabhoga eva paramaḥ puruṣārtho na dharmādir
yeṣāṁ te tathā | pāralaukikam uttamaṁ sukhaṁ kuto na kāmayante tatrāha—etāvad dṛṣṭam eva
sukhaṁ nānyad etac charīra-viyoge bhogyaṁ sukham asti etat kāyātiriktasya bhoktur abhāvād iti
niścitā evaṁ-niścayavantaḥ | tathā ca bārhaspatyaṁ sūtraṁ caitanya-viśiṣṭaḥ kāyaḥ puruṣaḥ,
kāma evaikaḥ puruṣārthaḥ iti ca ||11||
viśvanāthaḥ : pralayāntāṁ pralayo maraṇaṁ tat-paryantām | etāvad iti indriyāṇi viṣaya-sukhe

majjantu nāma kā cintā ity etāvad eva śāstrārtha-tātparyam iti niścitaṁ yeṣāṁ te ||11-15||
baladevaḥ : aparimeyām aparā pralayāntāṁ ca maraṇa-kālāvadhi-sādhya-vastu-viṣayāṁ cintām

upāśritaḥ kāmopabhogaḥ samyag-viṣaya-sevaiva paramaḥ pumartho yeṣāṁ te | etāvad eva
kāmopabhoga-mātram evaihikam | na tvato’nyat pāralaukikaṁ sukham astīti kṛta-niścayāḥ ||11||
(16.12)
āśā-pāśa-śatair baddhāḥ kāma-krodha-parāyaṇāḥ |

īhante kāma-bhogārtham anyāyenārtha-saṁcayān ||
śrīdharaḥ : ataeva āśeti | āśā eva pāśāḥ | teṣāṁ śatair baddhā itas tata ākṛṣyamāṇāḥ | kāma-
krodha-parāyaṇāḥ kāma-krodhau param-ayanāśrayo yeṣāṁ te | kāma-bhogārtham anyāyena
cauryādinārthānāṁ sañcayān rāśīn īhanta icchanti ||12||
madhusūdanaḥ : ta īdṛśā asurāḥ aśakyopāyārtha-viṣayā anavagatopāyārtha-viṣayā vā prārthanā

āśāstā eva pāśā iva bandhana-hetutvāt pāśās teṣāṁ śataiḥ samūhair baddhā iva śreyasaḥ
pacyāvyetas tata ākṛṣya nīyamānāḥ kāma-krodhau param ayanam āśrayo yesāṁ te kāma-krodha-
parāyaṇāḥ strī-vyatikarābhilāṣa-parāniṣṭābhilāṣābhyāṁ sadā parigṛhītā iti yāvat | īhante kartuṁ
ceṣṭante kāma-bhogārthaṁ na tu dharmārtham anyāyena parasva-haraṇādinārtha-saṁcayān
Page 97 of 210
dhana-rāśīn | saṁcayān iti bahu-vacanena dhana-prāptāv api tat-tṛṣṇānuvṛtter viṣaya-prāpti-

vardhamāna-tṛṣṇatva-rūpo lobho darśitaḥ ||12||
baladevaḥ : āśeti spaṣṭam | īhante kartuṁ ceṣṭante anyāyena kūṭa-sākṣyeṇa cauryeṇa ca ||12||
(16.13)
idam adya mayā labdham idaṁ prāpsye manoratham |

idam astīdam api me bhaviṣyati punar dhanam ||
śrīdharaḥ : teṣāṁ manorathaṁ kathayan naraka-prāptim āha—idam adya mayeti caturbhiḥ |

prāpsye prāpsyāmi | manorathaṁ manasaḥ priyam | spaṣṭam anyat | eteṣāṁ ca trayāṇāṁ
ślokānām ity ajñāna-vimohitāḥ santo narake patantīti caturthenānvayaḥ ||13||
madhusūdanaḥ : teṣām īdṛśīṁ dhana-tṛṣṇānuvṛttiṁ manorājya-kathanena vivṛṇoti idam iti |

idaṁ dhanam adyedānīṁ anenopāyena mayā labdham | idaṁ tad anya-manorathaṁ manas-tuṣṭi-
karaṁ śīghram eva prāpsye | idaṁ puraiva saṁcitaṁ mama gṛhe’sti | idam api bahutaraṁ
bhaviṣyaty āgāmini saṁvatsare punar dhanam | evaṁ dhana-tṛṣṇākulāḥ patanti narake’śucāv ity
agrimeṇānvayaḥ ||13||
baladevaḥ : teṣāṁ dhanāśānuvṛttiṁ manorājyoktyā vivṛṇvan naraka-nipātam āha—idam iti

caturbhiḥ | idaṁ kṣetraṁ paśu-putrādi mayaivādya sva-dhī-balena labdham | imaṁ manorathaṁ
manaḥ-priyam artham aham eva sva-balena prāpsyāmi, svabalenaiva labdham idaṁ dhanaṁ
mama sampraty asti | idam iṣyamāṇaṁ dhanam āgāmi-varṣe mad-balenaiva me bhaviṣyati | na tv
adṛṣṭa-balena īśvara-prasādena vety arthaḥ | evaṁ dhana-tṛṣṇāṁ prapañcya duṣṭaṁ bhāvaṁ
prapañcayati asāv iti | yajña-dattākhyo’sau śatrur mayātibalinā hataḥ | aparān api śatrūn aham eva
haniṣyāmi | teṣāṁ dāra-dhanādi ca neṣyāmīti ca-śabdāt matto na ko’pi jīved iti bhāvaḥ | nanv
īśvarecchām adṛṣṭaṁ ca kecij jaya-hetum āhus tatrāhaaham eveśvaraḥ svatantro yad ahaṁ bhogī
svato nikhila-bhoga-sampannaḥ siddho’smīti | yadi kaścid īśvaraṁ kalpayati | tarhi sa mām
eveśvaraṁ kalpayatu na tu matto’nyam anupalabdher iti bhāvaḥ ||13||
(16.14)
asau mayā hataḥ śatrur haniṣye cāparān api |

īśvaro’ham ahaṁ bhogī siddho’haṁ balavān sukhī ||14||
śrīdharaḥ : asāv iti | siddhaḥ kṛta-kṛtyaḥ | spaṣṭam anyat ||14||
madhusūdanaḥ : evaṁ lobhaṁ prapañcya tad-abhiprāya-kathanenaiva teṣāṁ krodhaṁ

prapañcayati asāv iti | asau devadatta-nāmā mayā hataḥ śatrur atidurjayaḥ | ata idānīm anāyāsena
haniṣye ca haniṣyāmi aparān sarvān api śatrūn | na ko’pi mat-sakāśāj jīviṣyatīty aper arthaḥ | ca-
kārān na kevalaṁ haniṣyāmi tān kiṁ tu teṣāṁ dāra-dhanādikam api grahīṣyāmīty abhiprāyaḥ |
Page 98 of 210
kutas tavaitādṛśaṁ sāmarthyaṁ tvat-tulyānāṁ tvad-adhikānāṁ vā śatrūṇāṁ sambhavād ity ata

āha—īśvaro’haṁ na kevalaṁ mānuṣo yena mat-tulyo’dhiko vā kaścit syāt | kim ete kariṣyanti
varākāḥ sarvathā nāsti mat-tulyaḥ kaścid ity anenābhiprāyeṇśvaratvaṁ vivṛṇoti | yasmād ahaṁ
bhogī sarvair bhogopakaraṇair upetaḥ siddho’haṁ putra-bhṛtyādibhiḥ sahāyaiḥ saṁpannaḥ
svato’pi balavān atyojasvī sukhī sarvathā nīrogaḥ ||14||
viśvanāthaḥ, baladevaḥ : na vyākhyātam.
(16.15)
āḍhyo’bhijanavān asmi ko’nyo’sti sadṛśo mayā |

yakṣye dāsyāmi modiṣya ity ajñāna-vimohitāḥ ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, āḍhya iti | āḍhyo dhanādi-sampannaḥ | abhijanavān kulīnaḥ | yakṣye yāgādy-
anuṣṭhānenāpi dīkṣitāntarebhyaḥ sakāśān mahatīṁ pratiṣṭhāṁ prāpsyāmi | dāsyāmis tāvakebhyaḥ
| modiṣye harṣaṁ prāpsyāmi ity evam ajñānena vimohitā mithyābhiniveśaṁ prāpitāḥ ||15||
madhusūdanaḥ : nanu dhanena kulena vā kaścit tat-tulyaḥ syād ity ata āha—āḍhya iti | āḍhyo
dhanī, abhijanavān kulīno’py aham evāsmi | ataḥ ko’nyo’sti sadṛśo mayā na ko’pīty arthaḥ |
yogena dānena vā kaścit tat-tulyaḥ syād ity ata āha—yakṣye yāgenāpy anyān abhibhaviṣyāmi,
dāsyāmi dhanaṁ stāvakebhyo naṭādibhyaś ca | tataś ca modiṣye harṣaṁ lapsye nartakyādibhiḥ
sahety evam ajñānenāvivekena vimohitā vividhaṁ mohaṁ bhrama-paramparāṁ prāpitāḥ ||15||
baladevaḥ : nanu sampadā kulena cānye tvat-samā vīkṣyante tat katham īśvaras tvam iti ced āha
—āḍhyaḥ sampannaḥ svato’ham asmy abhijanavān kulīnaś ca | na tu kenacin nimittenāto mat-
sadṛśo’nyaḥ ko’sti | na ko’pīty aham eveśvaraḥ | ato’haṁ tv abalenaiva yakṣye divyāṅganānāṁ
saṅgatiḥ kariṣye | dāsyāmi | tāsām adharādi khaṇḍayiṣāmy eva mohiṣa ity ajñāna-vimohitāḥ santo
narake patantīty agrimeṇānvayaḥ | anekeṣu cira-prayāsa-sādhyeṣu vastuṣ yac cittaṁ tena
vibhrāntā vikṣiptā moha-mayena jālena samāvṛtā matsyā iva tato nirgantu-kṣamāḥ | kāma-
bhogeṣu prasaktā madhye mṛtāḥ santo narake patanty aśucau vaitaraṇyādau ||15-16||
(16.16)
aneka-citta-vibhrāntā moha-jāla-samāvṛtāḥ |
prasaktāḥ kāma-bhogeṣu patanti narake’śucau ||
śrīdharaḥ : evambhūtā yat prāpnuvanti tac chṛṇu aneketi | anekeṣu manoratheṣu pravṛttaṁ
cittam anke-cittam | tena vibhrāntā vikṣiptāḥ | tenaiva mohamayena jālena samāvṛtāḥ | matsyā iva
sūtramayena jālena yantritāḥ | evaṁ kāma-bhogeṣu prasaktā abhiniviṣṭā santo’śucau kalmaṣe
narake patanti ||16||
madhusūdanaḥ : ukta-prakārair anekaiś cittais tat-tad-duṣṭa-saṅkalpair vividhaṁ bhrāntāḥ, yato

moha-jāla-samāvṛtāḥ moho hitāhita-vastu-vivekāsāmarthyaṁ tad eva jālam ivāvaraṇātmakatvena
bandha-hetutvāt | tena samyag-āvṛtāḥ sarvato veṣṭitā matsyā iva sūtramayena jālena para-vaśī-
Page 99 of 210
kṛtā ity arthaḥ | ata eva svāniṣṭa-sādhanesv api kāma-bhogeṣu prasaktāḥ sarvathā tad-eka-parāḥ
pratikṣaṇam upacīyamāna-kalmaṣāḥ patanti narake vaitaraṇyādāv aśucau viṇ-mūtra-śleṣmādi-
pūrṇe ||16||
viśvanāthaḥ : aśucau narake vaitarṇyādau ||16||
baladevaḥ : na vyākhyātam.
(16.17)
ātma-saṁbhāvitāḥ stabdhā dhana-māna-madānvitāḥ |

yajante nāma-yajñais te dambhenāvidhi-pūrvakam ||
śrīdharaḥ : yaksya iti ca yas teṣāṁ manoratha uktaḥ sa kevalaṁ dambhāhaṅkārādi-pradhāna eva
na tu sāttvika ity abhiprāyeṇāha—ātmeti dvābhyām | ātmanaiva sambhāvitāḥ pūjyatāṁ nītāḥ | na
tu sādhubhiḥ kaiścit | ataeva stabdhā anamrāḥ | dhanena yo manomadaś ca tābhyāṁ samanvitāḥ
santas te | nāma-mātreṇa ye yajñās te nāma-yajñāḥ | yad vā, dīkṣitaḥ soma-yājīty evam ādi nāma-
mātra-prasiddhaye ye yajñās tair yajante | katham | dambhena | na tu śraddhayā | avidhi-
pūrvakaṁ ca yathā bhavati tathā ||17||
madhusūdanaḥ : nanu teṣām api keṣāṁcid vaidike karmaṇi yāga-dānādau pravṛtti-darśanād

ayuktaṁ narake patanam iti nety āha—ātma-sambhāvitā iti | sarva-guṇa-viśiṣṭatā vayam ity
ātmanaiva saṁbhāvitāḥ pūjyatāṁ prāpitā na tu sādhubhiḥ kaiścit | stabdhā anamrāḥ | yato dhana-
māna-madānvitā dhana-nimitto yo māna ātmani pūjyatvātiśayādhyāsas tan-nimittaś ca yo madaḥ
parasmin gurvādāv apy apūjyatvābhimānas tābhyām anvitās te nāma-yajñaiḥ nāma-mātrair
yajñair na tāttvikair dīkṣitāḥ soma-yājīty ādinām amātra-sampādakair vā yajñair avidhi-
pūrvakaṁ vihitāṅgeti-kartavyatā-rahitair dambhena dharma-dhvajitayā na tu śraddhayā yajante |
atas tat-phala-bhājo na bhavantīty arthaḥ ||17||
viśvanāthaḥ : ātmanaiva sambhāvitāḥ pūjyatāṁ nītā na tu sādhubhiḥ kaiścid ity arthaḥ | ataeva
stabdhā anamrāḥ | nāma-mātreṇaiva ye yajñās te nāma-yajñās taiḥ ||17||
baladevaḥ : ātmanaiva sambhāvitāḥ śraiṣṭhyaṁ nītāḥ | na tu śāstrajñaiḥ sadbhiḥ | stabdhāḥ

anamrāḥ | dhanena sampadā mānena ca paramahaṁso mahā-śramaṇaḥ śrī-pūjya-pādo mahā-
pūjāvid ity evaṁ lakṣaṇena ssat-kāreṇa yo mado garvas tenānvitāḥ | nāma-yajñair nāma-mātreṇa
yajñaiḥ pūjā-vidhibhiḥ sva-kalpitā devatā yajante sva-svakānāṁ gṛhiṇām abhyudayāya
dambhena dharma-dhvajitvena viśiṣṭā virakta-veśāḥ santa ity arthaḥ | avidhi-pūrvakam aveda-
vihitaṁ yathā bhavati tathā ||17||
(16.18)
ahaṁkāraṁ balaṁ darpaṁ kāmaṁ krodhaṁ ca saṁśritāḥ |

mām ātma-para-deheṣu pradviṣanto’bhyasūyakāḥ ||
śrīdharaḥ : avidhi-pūrvakatvam eva prapañcayati ahaṅkāram iti | ahaṅkārādīn saṁśritāḥ santaḥ

ātma-para-deheṣv ātma-deheṣu para-deheṣu ca cid-aṁśena sthitaṁ māṁ pradviṣanto yajante |
Page 100 of 210

dambha-yajñeṣu śraddhāyā abhāvād ātmano vṛthaiva pīḍā bhavati | tathā paśv-ādīnām apy
avidhinā hiṁsāyāṁ caitanya-droha evāvaśiṣyata iti pradviṣanta ity uktam | abhyasūyakāḥ san-
mārga-vartināṁ guṇeṣu doṣāropakāḥ ||18||
madhusūdanaḥ : yakṣye dāsyāmīty ādi-saṅkalpena dambhāhaṅkārādi-pradhānena pravṛttānām

āsurāṇāṁ bahiraṅga-sādhanam api yāga-dānādikaṁ karma na sidhyati, antaraṅga-sādhanaṁ tu
jñāna-vairāgya-bhagavad-bhajanādi teṣāṁ durāpās tam evety āha—ahaṅkāram iti | aham
abhimāna-rūpo yo’haṅkāraḥ sa sarva-sādhāraṇaḥ | etais tv āropitair guṇair ātmano
mahattvābhimānam ahaṅkāraṁ tathā balaṁ para-paribhava-nimittaṁ śarīra-gata-sāmarthya-
viśeṣaṁ darpaṁ parāvadhīraṇā-rūpaṁ guru-nṛpādy-atikrama-kāraṇaṁ citta-doṣa-viśeṣaṁ kāmam
iṣṭa-viṣayābhilāṣaṁ krodham aniṣṭa-viṣaya-dveṣam | ca-kārāt para-guṇāsahiṣṇutva-rūpaṁ
mātsaryam | evam anyāṁś ca mahato doṣān saṁśritāḥ |
etādṛśā api patitās tava bhaktyā pūtāḥ santo narake na patiṣyantīti cen nety āha—mām īśvaraṁ
bhagavantam apara-deheṣu ātmanāṁ teṣām āsurāṇāṁ pareṣāṁ ca tat-putra-bhāryādīnāṁ deheṣu
premāspadeṣu tat-tad-buddhi-karma-sākṣitayā santam atipremāspadam api durdaiva-paripākāt
pradviṣanta īśvarasya mama śāsanaṁ śruti-smṛti-rūpaṁ tad-uktārthānuṣṭhāna-parāṅmukhatayā
tad-ativartanaṁ me pradveṣas taṁ kurvantaḥ | nṛpādy-ājñā-laṅghanam eva hi tat-pradveṣa iti
prasiddhaṁ loke |
nanu gurvādayaḥ kathaṁ tān nānuśāsati tatrāha—abhyasūyakā gurv-ādīnāṁ vaidika-mārga-

sthānāṁ kāruṇyādi-guṇeṣu pratāraṇādi-doṣāropakāḥ | atas te sarva-sādhana-śūnyā naraka eva
patantīty arthaḥ |
mām ātma-para-deheṣv ity asyāparā vyākhyā sva-deheṣu para-deheṣu ca cid-aṁśena sthitaṁ

māṁ pradviṣantāṁ yajante dambha-yajñeṣu śraddhāyā abhāvād dīkṣādinātmano vṛtahiva pīḍā
bhavati | tathā paśv-ādīnām apy avidhinā hiṁsayā caitanya-droha-mātram avaśiṣyata iti |
aparā vyākhyā ātma-dehe jīvān āviṣṭe bhagaval-līlā-vigrahe vāsudevādi-samākhye

manuṣyatvādi-bhramān māṁ pradviṣantaḥ | tathā para-deheṣu bhakta-deheṣu prahlādādi-
samākhyeṣu sarvadāvirbhūtaṁ māṁ pradviṣanta iti yojanā | uktaṁ hi navame—
avajānanti māṁ mūḍhā mānuṣīṁ tanum āśritam |

paraṁ bhāvam ajānanto mama bhūta-maheśvaram ||
moghāśā mogha-karmāṇo mogha-jñānā vicetasaḥ |
rākṣasīm āsurīṁ caiva prakṛtiṁ mohinīṁ śritāḥ || [gītā 9.11-12]
avyaktaṁ vyaktim āpannaṁ manyante mām abuddhayaḥ [gītā 8.23] iti cānyatra | tathā ca
bhajanīye dveṣān na bhaktyā pūtanā teṣāṁ sambhavatīty arthaḥ ||18||
viśvanāthaḥ : māṁ paramātmānam amānayanta eva pradviṣantaḥ | yad vā, ātma-parāḥ

paramātma-parāyaṇāḥ sādhavas teṣāṁ deheṣu sthitaṁ māṁ pradviṣantaḥ sādhu-deha-dveṣād eva
mad-dveṣa iti bhāvaḥ | abhyasūyakāḥ sādhūnāṁ guṇeṣu doṣāropakāḥ ||18||
baladevaḥ : sarvathā veda-tat-pratipādyeśvarāvamantarāc ta ity āha—ahaṅkāram iti |

ahaṅkārādīn saṁśritās te ātmanaḥ pareṣāṁ ca deheṣu niyāmakatayā bhartṛtayā cāvasthitaṁ māṁ
Page 101 of 210

sarveśvaraṁ mad-viṣayakaṁ vedaṁ ca pradviṣanto’vajñayākurvanto bhavanti | abhyasūyakāḥ

kuṭila-yuktibhir mama vedasya ca guṇeṣu doṣān āropayantaḥ | aham eva svatantraḥ karomīty
ahaṅkāraḥ | aham eva parākramīti balam | mat-tulyo na ko’py astīti darpaḥ | mad-icchaiva sarva-
sādhiketi kāmaḥ | mat-pratīpam aham eva haniṣyāmīti krodhaś ca ||18||
(16.19)
tān ahaṁ dviṣataḥ krūrān saṁsāreṣu narādhamān |

kṣipāmy ajasram aśubhān āsurīṣv eva yoniṣu ||
śrīdharaḥ : teṣāṁ ca kadācid api āsura-svabhāva-pracyutir na bhavatīty āha—tān iti dvābhyām |

tān ahaṁ dviṣataḥ krūrān saṁsāreṣu janma-mṛtyu-mārgeṣu tatrāpy āsurīṣv evātikrūrāsu vyāghra-
sarpādi-yoniṣu ajasram anavarataṁ kṣipāmi | teṣāṁ pāpa-karmaṇāṁ tādṛśaṁ phalaṁ dadāmīty
arthaḥ ||19||
madhusūdanaḥ : teṣāṁ tvat-kṛpayā kadācin nistāraḥ syād iti nety āha—tān iti | tān san-mārga-
pratipakṣa-bhūtān dviṣataḥ sādhūn mā ca krūrān hiṁsā-parān ato narādhamān atininidtān ajasraṁ
santatam aśubhān aśubha-karma-kāriṇo’haṁ sarva-karma-phala-dāteśvaraḥ saṁsāreṣv eva
naraka-saṁsaraṇa-mārgeṣu kṣipāmi pātayāmi | naraka-gatāś cāsurīṣv evātikrūrāsu vyāghra-
sarpādi-yoniṣu tat-tat-karma-vāsanānusāreṇa kṣipāmīty anuṣajyate | etādṛśeṣu drohiṣu nāsti
mameśvarasya kṛpety arthaḥ | tathā ca śrutiḥ—atha ya iha kapūya-caraṇā abhyāśo ha yat te
kapūyāṁ yonim āpadyerañ śva-yoniṁ vā sūkara-yoniṁ vā caṇḍāla-yoniṁ vā [chā.u. 5.10.7] iti |
kapūya-caraṇāḥ kutsita-karmāṇo’bhyāśo ha śīghram eva kapūyāṁ kutsitāṁyonim āpadyanta iti
śruter arthaḥ | ata eva pūrva-pūrva-karmānusāritvān neśvarasya vaiṣamyaṁ nairghṛṇyaṁ vā |
tathā ca pāramarṣaṁ sūtraṁ—vaiṣamya-nairghṛṇye na sāpekṣatvāt tathā hi darśayati [ve.sū.
2.1.34] iti | evaṁ ca pāpa-karmāṇy eva teṣāṁ kārayati bhagavāṁs teṣu tad-bīja-sattvāt |
kāruṇikatve’pi tāni na nāśayati tan-nāśaka-puṇyopacayābhāvāt purṇyopacayaṁ na kārayati teṣām
ayogyatvāt | na hīśvaraḥ pāṣāṇeṣu yavāṅkurān karoti | īśvaratvād ayogyasyāpi yogyatāṁ
sampādayituṁ śaknotīti cet, śaknoty eva satya-saṅkalpatvāt yadi saṅkalpayet | na tu saṅkalpayati
ājñā-laṅghiṣu svabhakta-drohiṣu durātma-sva-prasannatvāt | ata eva śrūyate—eṣa u hy eva sādhu
karma kārayati taṁ yam unninīṣate, eṣa u evāsādhu karma kārayati taṁ yam adho ninīṣate iti |
yeṣu prasāda-kāraṇam asty ājñā-pālanādi teṣu prasīdati | yeṣu tu tad-vaiparītyaṁ teṣu na prasīdati
sati kāraṇe kāryaṁ kāraṇābhāve kāryābhāva iti kim atra vaiṣamyam | parāt tu tac chruteḥ [ve.sū.
2.3.39] iti nyāyāc ca | antato gatvā kiṁcid vaiṣamyāpādane mahā-māyatvād adoṣaḥ ||19||
baladevaḥ : eṣām āsura-svabhāvān kvacid api vimokṣo na bhavatīty āha—tān iti dvābhyām |
āsurīṣv eva hiṁsā-tṛṣṇādi-yuktāsu mleccha-vyādha-yoniṣu tat-tat-karmānu-guṇa-phaladaḥ
sarveśvaro’ham ajasraṁ punaḥ punaḥ kṣipāmi ||19||
(16.20)
āsurīṁ yonim āpannā mūḍhā janmani janmani |

mām aprāpyaiva kaunteya tato yānty adhamāṁ gatim ||
Page 102 of 210

śrīdharaḥ : kiṁ ca, āsurīm iti | te ca mām aprāpyaiva iti eva-kāreṇa mat-prāpti-śaṅkāpi kutas
teṣām | mat-prāpty-upāyaṁ san-mārgam aprāpya tato’py adhamāṁ kṛmi-kīṭādi-yoniṁ yāntīty
uktam | śeṣaṁ spaṣṭam ||20||
madhusūdanaḥ : nanu teṣām api krameṇa bahūnāṁ janmanām ante [gītā 7.19] śreyo bhaviṣyati
nety āha—āsurīm iti | ye kadācid āsurīṁ yonim āpannās te janmani janmani prati janma mūḍhās
tamo-bahulatvenāvivekinas tatas tasmād api yānty adhamāṁ gatiṁ nikṛṣṭatamāṁ gatim | mām
aprāpyeti na mat-prāptau kācid āśaṅkāpy asti | ato mad-upadiṣṭaṁ veda-mārgam aprāpyety
arthaḥ | eva-kāras tiryak-sthāvarādiṣu veda-mārga-prāpti-svarūpāyogyatāṁ darśayati |
tenātyantatamo-bahulatvena veda-mārga-prāpti-svarūpāyogyā bhūtvā pūrva-pūrva-nikṛṣṭa-yonito
nikṛṣṭatamām adhamāṁ yonim uttarottaraṁ gacchantīty arthaḥ | he kaunteyeti nija-sambandha-
kathanena tvam ito nistīrṇa iti sūcayati | yasmād ekadāsurīṁ yonim āpannānām uttarottaraṁ
nikṛṣṭatara-nikṛṣṭatama-yoni-lābho na tu tat-pratīkāra-sāmarthyam atyanta-tamo-bahulatvāt,
tasmād yāvan manuṣya-deha-lābho’sti tāvan mahatāpi prayatnenāsuryāḥ sampadaḥ parama-
kaṣṭatamāyāḥ parihārāya tvarayaiva yathā-śakti daivī sampad anuṣṭheyā śreyo’rthibhir anyathā
tiryag-ādi-deha-prāptau sādhanānuṣṭhānāyogyatvān na kadāpi nistāro’stīti mahat saṅkaṭam
āpadyeteti samudāyārthaḥ | tad uktaṁ—
ihaiva naraka-vyādheś cikitsāṁ na karoti yaḥ |

gatvā nirauṣadhaṁ sthānaṁ sa-rujaḥ kiṁ kariṣyati || iti ||20||
viśvanāthaḥ : mām aprāpyaiveti na tu māṁ prāpyeti | vaivasvata-manvantararīyāṣṭāviṁśa-

caturvyuga-dvāparānte’vatīrṇaṁ māṁ kṛṣṇaṁ kaṁsādi-rūpās te prāpya pradviṣanto’pi muktim
eva prāpnuvantīti bhakti-jñāna-paripākato labhyām api muktiṁ tādṛśa-pāpibhyo’py aham apāra-
kṛpā-sindhur dadāmi | nibhṛta-marun-mano’kṣa dṛḍha-yoga-yujo hṛdi yan munaya upāsate tad-
arayo’pi yayuḥ smaraṇāt [bhā.pu. 10.87.23] iti śrutayo’py āhuḥ | ataḥ pūrvoktā mamaiva
sarvotkarṣo varīvartīti bhāgavatāmṛta-kārikā yathā—
māṁ kṛṣṇa-rūpiṇaṁ yāvan nāpnuvanti mama dviṣaḥ |

tāvad evādhamaṁ yoniṁ prāpnuvantīti hi sphuṭam || [la.bhā. 1.5.83] iti |
baladevaḥ : nanu bahu-janmānte teṣāṁ kadācit tvad-anukampayāsurayoner vimuktiḥ syād iti cet
tatrāha—āsurīm iti | te mūḍhā janmany āsurīṁ yonim āpannā mām aprāpyaiva tato’py adhamām
atinikṛṣṭāṁ śvādi-yoniṁ yānti | mām aprāpyaiva atra eva-kāreṇa mad-anukampāyāḥ
sambhāvanāpi nāsti | tal-lābhopāya-yogyā saj-jātir api durlabheti | śrutiś caivam āha—atha
kapūya-caraṇā abhyāso ha yat te kapūyāṁ yonim āpadyeran śva-yoniṁ vā śūkara-yoniṁ vā
caṇḍāla-yoniṁ vā [chā.u. 5.10.7] ity-ādikā |
nanv īśvaraḥ satya-saṅkalpatvāday ayogyasyāpi yogyatāṁ śaknuvāt kartum iti cet, śaknuyād eva
| yadi saṅkalpayet bījābhāvān na saṅkalpayatīty atas tasyā vaiṣamyam āha—sūtrakāraḥ—
vaiṣyamya-niarghṛṇye na [ve.sū. 2.1.35] ity-ādinā | tataś ca tān aham ity-ādi-dvayaṁ
sūpapannam | ete nāstikāḥ sarvadā nārakino darśitāḥ | ye tu śāpād asurās tad-anuyāyinaś ca
rājanyāḥ pratyakṣe upendra-nṛhari-varāhādau viṣṇau sva-śatru-pakṣatvena vidveṣiṇo’pi veda-
vaidika-karma-parāḥ sarva-niyantāraṁ kāla-śaktikam apratyakṣaṁ sarveśvaraṁ manyante | te
tūpendrādibhir nihatāḥ kramāt tyajanty āsurī-yonim | kṛṣṇena nihatās tu vimucyante ceti | na te
veda bāhyāḥ ||20||
Page 103 of 210

(16.21)
trividhaṁ narakasyedaṁ dvāraṁ nāśanam ātmanaḥ |

kāmaḥ krodhas tathā lobhas tasmād etat trayaṁ tyajet ||
śrīdharaḥ : uktānām āsura-doṣāṇāṁ madhye sakala-doṣa-mūla-bhūtaṁ doṣa-trayaṁ sarvathā

varjanīyam ity āha—trividham iti | kāmaḥ krodho lobhaś ceti idaṁ trividhaṁ narakasya dvāram |
ata evātmano nāśanaṁ nīcayoni-prāpakam | tasmād etat trayaṁ sarvātmanā tyajet ||21||
madhusūdanaḥ : nanv āsurī sampad ananta-bhedavatī kathaṁ puruṣāyuṣeṇāpi parihartuṁ

śakyaitetvāśaṅkya tāṁ saṅkṣipyāha—trividham iti | idaṁ trividhaṁ tri-prakāraṁ narakasya
prāptau dvāraṁ sādhanaṁ sarvasyā āsuryāḥ sampado mūla-bhūtam ātmano nāśanaṁ sarva-
puruṣārthāyogyatā-sampādanenātyantādhama-yoni-prāpakam | kiṁ tat ? ity ata āha—kāmaḥ
krodhas tathā lobha iti | prāg vyākhyātam | yasmād etat trayam eva sarvānartha-mūlaṁ tasmād
etat trayaṁ tyajet | etat-traya-tyāgenaiva sarvāpy āsurī sampat tyaktā bhavati | etat-traya-tyāgaś
cotpannasya vivekena kārya-pratibandhaḥ | tataḥ paraṁ cānutpattir iti draṣṭavyam ||21||
viśvanāthaḥ : tad evam āsurīḥ samapttīr vistārya proktā itas tataḥ sādhūktam mā śucaḥ
sampadaṁ daivīm abhijāto’si bhārata iti | kiṁ vāsurāṇām etat trikam eva svābhāvikam ity āha—
trividham iti ||21||
baladevaḥ : nanv āsurīṁ prakṛtiṁ naraka-hetuṁ śrutvā ye manuṣyās tāṁ parihartum icchanti |
taiḥ kim anuṣṭheyam iti cet tatrāha—trividham iti | etat-traya-parihāre tasyāḥ parihāraḥ syād ity
arthaḥ ||21||
(16.22)
etair vimuktaḥ kaunteya tamo-dvārais tribhir naraḥ |

ācaraty ātmanaḥ śreyas tato yāti parāṁ gatim ||
śrīdharaḥ : tyāge ca viśiṣṭaṁ phalam āha—etair iti | tamaso narakasya dvāra-bhūtair etais tribhiḥ
kāmādibhir vimukto nara ātmanaḥ śreyaḥ sādhanaṁ tapo-yogādikam ācarati | tataś ca mokṣaṁ
prāpnoti ||22||
madhusūdanaḥ : etat trayaṁ tyajataḥ kiṁ syād iti tatrāha—etair iti | etaiḥ kāma-krodha-lobhais
tribhir tamo-dvārair naraka-sādhanair vimukto virahitaḥ puruṣa ācaraty ātmanaḥ śreyo yad
dhitaṁ veda-bodhitaṁ he kaunteya pūrvaṁ hi kāmādi-pratibaddhaḥ śreyo nācarati yena
puruṣārthaḥ sidhyet | aśreyaś cācarati yena nirapayātaḥ syāt | adhunā tat-pratibandha-rahitaḥ sann
aśreyo nācarati śreyaś cācarati tata aihikaṁ sukham anubhūya samyag-dhī-dvārā yāti parāṁ
gatiṁ mokṣam ||16.22||
baladevaḥ : tat-tyāge phalam āha—etair iti | śreyaḥ svāśrama-karmādi-śreyaḥ-sādhanam | parāṁ

gatiṁ muktim ||22||
Page 104 of 210

(16.23)
yaḥ śāstra-vidhim utsṛjya vartate kāma-kārataḥ |

na sa siddhim avāpnoti na sukhaṁ na parāṁ gatim ||
śrīdharaḥ : kāmādi-tyāgaś ca sva-dharmācaraṇaṁ vinā na sambhavatīty āha—ya iti | śāstra-

vidhiṁ veda-vihitaṁ dharmam utsṛjya yaḥ kāma-cārato yathecchaṁ vartate, sa siddhiṁ
tattva-jñānaṁ na prāpnoti, na ca parāṁ gatiṁ mokṣaṁ prāpnoti ||23||
madhusūdanaḥ : yasmād aśreyo nācaraṇasya śreya-ācaraṇasya ca śāstram eva nimittaṁ tayoḥ

śāstraika-gamyatvāt tasmāt--ya iti | śiṣyate’nuśiṣyate’pūrvo’rtho bodhyate’neneti śāstraṁ vedaḥ,
tad-upajīvi-smṛti-purāṇādi ca | tat-sambandhī vidhi-liṅ-ādi-śabdaḥ kuryān na kuryād ity evaṁ-
pravartanānvartanātmakaḥ kartavyākartavya-jñāna-hetur vidhi-niṣedhākhyaḥ, taṁ śāstra-vidhim
vidhi-niṣedhātiriktam api brahma-pratipādakaṁ śāstram astīti sūcayituṁ vidhi-śabdaḥ | utsṛjya
aśraddhayā parityajya kāma-kārataḥ svecchā-mātreṇa vartate, vihitam api nācarati niṣiddham
apy ācarati yaḥ, sa siddhim puruṣārtha-prāpti-yogyatām antaḥ-karaṇa-śuddhiṁ karmāṇi kurvann
api nāpnoti, na sukham aihikaṁ, nāpi parāṁ gatim svargaṁ mokṣaṁ vā ||23||
viśvanāthaḥ : āstikyavata eva śreya ity āha—ya iti kāma-cārataḥ ||23||
baladevaḥ : kāmādi-tyāgaḥ sva-dharmād vinā na bhavet | sva-dharmaś ca śāstrād vinā na

sidhyet | ataḥ śāstram evāstheyaṁ sudhiyety āha—ya iti | kāma-cārataḥ svācchandyena yo
vartate vihitam api na karoti | niṣiddham api karotīty arthaḥ | sa siddhiṁ pumarthopāya-bhūtāṁ
hṛd-viśuddhiṁ naiva āpnoti | sukham upaśamātmakaṁ ca parāṁ gatiṁ muktiṁ kuto
vāpnuyāt ? ||23||
(16.24)
tasmāc chāstraṁ pramāṇaṁ te kāryākārya-vyavasthitau |

jñātvā śāstra-vidhānoktaṁ karma kartum ihārhasi ||
śrīdharaḥ : phalitam āha—tasmād iti | idaṁ kāryam idam akāryam ity asyāṁ vyavasthāyāṁ te
tava śāstraṁ śruti-smṛti-purāṇādikam eva pramāṇam | ataḥ śāstra-vidhānoktaṁ karma jñātvā
iha karmādhikāre vartmāno yathā’dhikāraṁ karma kartum arhasi, tan-mūlatvāt sattva-śuddhi-
samyag jñāna-muktīnām ity arthaḥ ||24||
deva-daiteya-sampatti-saṁvibhāgena ṣoḍaśe |
tattva-jñāne’dhikāras tu sāttvikasyeti darśitam ||

daivāsura-sampad-vibhāga-yogo nāma ṣoḍaśo'dhyāyaḥ
||16||
madhusūdanaḥ : yasmād evam, tasmād iti | yasmāc chāstra-vimukhatayā kāmādhīna-pravṛttir

aihika-pāratrika-sarva-puruṣārtha-yogyaḥ, tasmāt te tava śreyo’rthinaḥ kāryākārya-
Page 105 of 210

vyavasthitau kiṁ kāryaṁ kim akāryam iti viṣaye śāstraṁ veda-tad-upajīvi-smṛti-purāṇādikam

eva pramāṇaṁ bodhakaṁ nānyat, svotprekṣā-buddha-vākyādīty abhiprāyaḥ | evaṁ ceha
karmādhikāra-bhūmau śāstra-vidhānena kuryān na kuryād ity evaṁ-pravartanānivartanā-rūpeṇa
vaidika-liṅ-ādi-padenoktaṁ karma vihitaṁ, pratiṣiddhaṁ ca jñātvā, niṣiddhaṁ varjayan vihitaṁ
kṣatriyasya yuddhādi-karma tvaṁ kartum arhasi sattva-śuddhi-paryantam ity arthaḥ | tad evam
asminn adhyāye sarvasyā āsuryāḥ sampado mūla-bhūtān sarva-śreyaḥ-prāpakān sarva-śreyaḥ-
pratibandhakān mahā-doṣān kāma-krodha-lobhān apahāya śreyo’rthinā śraddadhānatayā śāstra-
pravaṇena tad-upadiṣṭārthānuṣṭhāna-pareṇa bhavitavyam iti sampad-dvaya-vibhāga-pradarśana-
mukhena nirdhāritam ||24||
daivāsura-sampad-vibhāga-yogo nāma ṣoḍaśo'dhyāyaḥ
||16||
āstikā eva vindanti sad-gatiṁ santa eva te |

nāstikā narakaṁ yāntīty adhyāyārtho nirūpitaḥ ||

gītāsu ṣoḍaśo'dhyāyaḥ saṅgataḥ saṅgataḥ satām |
||16|||
baladevaḥ : yasmāc chāstra-vimukhatayā kāmādy-adhīnā pravṛttiḥ pumarthād vibhraṁśayati,

tasmāt tava kāryākārya-vyavasthitau kiṁ kartavyaṁ kim akartavyam ity asmin viṣaye
nirdoṣam apauruṣeyaṁ veda-rūpaṁ śāstram eva pramāṇam | na tu bhramādi-doṣavatā
puruṣeṇotprekṣitaṁ vākyam | ataḥ śāstra-vidhānena kuryān na kuryād iti pravartanā-
nivartanātmakena liṅ-tavyādi-padenoktam | karma vihitaṁ niṣiddhaṁ ca jñātvā, niṣiddhaṁ tat
parityajan iha karma-bhūmau vihita-karmāgni-hotrādi yuddhādi ca kartum arhasi loka-
saṅgrahāya ||24||
vedārtha-naiṣṭhikā yānti svargaṁ mokṣaṁ ca śāśvatam |

veda-bāhyās tu narakān iti ṣoḍaśa-nirṇayaḥ ||
iti śrīmad-bhagavad-gītopaniṣad-bhāṣye ṣoḍaśo'dhyāyaḥ ||16||
Page 106 of 210

(17)
atha saptadaśo’dhyāyaḥ
(17.1)
ye śāstra-vidhim utsṛjya yajante śraddhayānvitāḥ |

teṣāṁ niṣṭhā tu kā kṛṣṇa sattvam āho rajas tamaḥ ||
śrīdharaḥ :
uktādhikāra-hetūnāṁ śraddhā mukhyā tu sāttvikī |
iti saptadaśe gauṇa-śraddhā-bhedas tridhocyate ||
pūrvādhyāyānte yaḥ śāstra-vidhim utsṛjya vartate kāma-cārataḥ | na sa siddhim avāpnoti [gītā

16.24] ity anena śāstrokta-vidhim utsṛjya kāma-cāreṇa vartamānasya jñāne’dhikāro nāstīty uktam
| tatra śāstram utsṛjya kāma-cāraṁ vinā śraddayā vartamānānāṁ kim adhikāro’sti nāsti veti
bubhutsayā’rjuna uvāca ya iti | atra ca śāstra-vidhim utsṛjya yajanta ity anena śāstrārthaṁ
buddhyā tam ullaṅghya vartamāno na gṛhyate | teṣāṁ śraddhayā yajanānupatteḥ | āstikya-buddhir
hi śraddhā | na cāsau śāstra-viruddhe’rthe śāstra-jñānavatāṁ sambhavati | tān evādhikṛtya
trividhā bhavati śraddheti | yajante sāttvikā devān ity-ādy uttarānupapatteś ca | ato nātra
śāstrollaṅghino gṛhyante | api tu kleśa-buddhy-ālasyād vā śāstrārtha-jñāne prayatnam akṛtvā
kevalam ācāra-paramparā-vaśena śraddhayā kvacid devatārādhanādau pravartamānā gṛhyante |
ato’yam arthaḥ ye śāstra-vidhim utsṛjya duḥkha-buddhyālasya-dvārā anādṛtya kevalam ācāra-
prāmāṇyena śraddhayā’nvitāḥ santo yajante teṣāṁ kā niṣṭhā | kā sthitiḥ | ka āśrayaḥ | tām eva
viśeṣeṇa pṛcchati kiṁ sattvam | āho kiṁ vā rajaḥ | athavā tama iti | teṣāṁ tādṛśī deva-pūjādi-
pravṛttiḥ kiṁ sattva-saṁśritā | rajaḥ-saṁśritā vā | tamaḥ-saṁśritā vety arthaḥ | śraddhāyāḥ sattva-
saṁśritā tarhi teṣām api sāttvikatvād yathoktātma-jñāne’dhikāraḥ syāt | anyathā neti praśna-
tātparyārthaḥ ||1||
madhusūdanaḥ : trividhāḥ karmānuṣṭhātāro bhavanti | kecic chāstra-vidhiṁ jñātvāpy

aśraddhayā tam utsṛjya kāma-kāra-mātreṇa yat kiṁcid anutiṣṭhanti te sarva-puruṣārthāyogyatvād
asurāḥ | kecit tu śāstra-vidhiṁ jñātvā śraddadhānatayā tad-anusāreṇaiva niṣiddhaṁ varjayanto
vihitam anutiṣṭhanti te sarva-puruṣārtha-yogyatvād devā iti pūrvādhyāyānte siddham | ye tu
śāstrīyaṁ vidhim ālasyādi-vaśād upekṣya śraddadhānatayaiva vṛddha-vyavahāra-mātreṇa
niṣiddhaṁ varjayanto vihitam anutiṣṭhanti | te śāstrīya-vidhy-upekṣā-lakṣaṇenānsura-
sādharmyeṇa śraddhā-pūrvakānuṣṭhāna-lakṣaṇena ca deva-sādharmyeṇānvitāḥ kim asureṣv
antarbhavanti kiṁ vā deveṣv ity ubhaya-dharma-darśanād eka-koṭi-niścāyakādarśanāc ca
sandihāno’rjuna uvāca ya iti |
ye pūrvādhyāye ta nirṇītā na devavac chāstrānusāriṇaḥ kintu śāstra-vidhiṁ śruti-smṛti-codanām

utsṛjyālasyādi-vaśād anādṛtya nāsuravad aśraddadhānāḥ kiṁ tu vṛddha-vyavahārānusāreṇa
śraddhayānvitā yajante deva-pūjādikaṁ kurvanti teṣāṁ tu śāstra-vidhy-upekṣā-śraddhābhyāṁ
pūrva-niścita-devāsura-vilakṣaṇānāṁ niṣṭhā kā kīdṛśī teṣāṁ śāstra-vidhy-anapekṣā śraddhā-
pūrvikā ca sā yajanādi-kriyā-vyavasthitiḥ | he kṛṣṇa bhaktāvakarṣaṇa ! kiṁ sattvaṁ sāttvikī |
tathā sati sāttvikatvāt te devāḥ | āho iti pakṣāntare | kiṁ rajas tamo rājasī tāmsī ca | tathā sati
Page 107 of 210

rājasa-tāmasatvād asurās te sattvam ity ekā koṭiḥ | rajas tama ity aparā koṭir iti vibhāga-
jñāpanāyāho-śabdaḥ ||17.1||
viśvanāthaḥ :
atha saptadaśe vastu sāttvikaṁ rājasaṁ tathā |
tāmasaṁ ca vivicyoktaṁ pārtha-praśnottaraṁ yathā ||
nanv āsura-sargam uktvā tad-upasaṁhāre—
yaḥ śāstra-vidhim utsṛjya vartate kāmacārataḥ |

na sa siddhim avāpnoti na sukhaṁ na parāṁ gatim ||[gītā 16.24]
iti tvayoktam | tatrāham idaṁ jijñāsa ity āha—ya iti | ye śāstra-vidhim utsṛjya kāma-cārato
vartante kintu kāma-bhoga-rahitā eva śraddhayānvitāḥ santo yajante tap11o-yajña-jñāna-yajña-
japa-yajñādikaṁ kurvanti | teṣāṁ kā niṣṭhā sthitiḥ kim ālambanam ity arthaḥ | tat kiṁ sattvam,
āho svit rajaḥ, athavā tamas, tad brūhīty arthaḥ ||1||
baladevaḥ :
sāttvikaṁ rājasaṁ vastu tāmasaṁ ca vivekataḥ |
kṛṣṇaḥ saptadaśe’vādīt pārtha-praśnānusārataḥ ||
vedam adhītya tad-vidhinā tad-arthānutiṣṭhantaḥ śāstrīya-śraddhā-yuktā devāḥ | vedam avajñāya

yathecchā-cāriṇo veda-bāhyās tv āsurā iti pūrvasminn adhyāye tvayoktam | atheyaṁ me jijñāsā
ye śāstreti | ye janāḥ pāṭhato’rthataś ca durgamaṁ vedaṁ viditvālasyādinā tad-vidhim utsṛjya
lokācāra-jātayā śraddhayānvitāḥ santo devādīn yajante, teṣāṁ śāstra-vidhy-upekṣā-
śraddhābhyāṁ pūrva-nirṇīta-daivāsura-vilakṣaṇānāṁ kā niṣṭhā | sattvaṁ saṁśrayā teṣāṁ sthitir
athavā rajas tamaḥ saṁśrayeti koṭi-dvayāvabodhāyāho-śabdo madhye niveśitaḥ ||1||
(17.2)
trividhā bhavati śraddhā dehināṁ sā svabhāvajā |

sāttvikī rājasī caiva tāmasī ceti tāṁ śṛṇu ||
śrīdharaḥ : atrottaraṁ śrī-bhagavān uvāca trividheti | ayam arthaḥ śāstra-tattva-jñānataḥ

pravartamānānāṁ parameśvara-pūjā-viṣayā sāttvikī ekavidhaiva bhavati śraddhā | lokācāra-
mātreṇa tu pravartamānānāṁ dehināṁ yā śraddhā sā tu sāttvikī rājasī tāmasī ceti trividhā bhavati
| tatra hetuḥ svabhāvajā | svabhāvaḥ pūrva-karma-saṁskāraḥ | tasmāj jātā | svabhāvam anyathā
kartuṁ samarthaṁ śāstrotthaṁ viveka-jñānam | tat tu teṣāṁ nāsti | ataḥ kevalaṁ pūrva-
svabhāvena bhavantī śraddhā trividhā bhavati | tām imāṁ trividhāṁ śraddhāṁ śṛṇv iti | tad uktaṁ
vyavasāyātmikā buddhir ekeha kurunandana ity-ādinā ||2||
madhusūdanaḥ : ye śāstra-vidhim utsṛjya śraddhayā yajante te śraddhā-bhedād bhidyante | tatra

ye sāttvikyā śraddhayānvitās te devāḥ śāstrokta-sādhane’dhikriyante tat-phalena cayujyante | ye
tu rājasyā tāmasyā ca śraddhayānvitās te’surā na śāstrīya-sādhane ’dhikriyante na vā tat-phalena
yujyanta iti vivekenārjunasya sandeham apaninīṣuḥ śraddhā-bhedaṁ śrī-bhagavān uvāca tri-
vidheti | yathā śraddhayānvitāḥ śāstra-vidhim utsṛjya yajante sā dehināṁ svabhāvajā, janmāntara-
Page 108 of 210

kṛto dharmādharmādi-śubhāśubha-saṁskāra idānīntana-janmārambhakaḥ svabhāvaḥ | sa tri-

vidhaḥ sāttviko rājasas tāmasaś ceti | tena janitā śraddhā tri-vidhā bhavati sāttvikī rājasī tāmasī ca
| kāraṇānurūpatvāt kāryasya | yā tv ārabdhe janmani śāstra-saṁskāra-mātrajā viduṣāṁ sā
kāraṇaika-rūpatvād eka-rūpā sāttviky eva | na rājasī tāmasī ceti prathama-ca-kārārthaḥ | śāstra-
nirapekṣā tu prāṇi-mātra-sādhāraṇī svabhāva-jā | saiva svabhāva-traividhyāt trividhety eva-
kārārthaḥ | ukta-vidhā-traya-samuccayārthaś caramaś ca-kāraḥ | yataḥ prāg-bhavīya-vāsanākhya-
svabhāvasyābhibhāvakaṁ śāstrīyaṁ viveka-vijñānam anādṛta-śāstrāṇāṁ dehināṁ nāsti atas
teṣāṁ svabhāva-vaśāt tridhā bhavantīṁ tāṁ śraddhāṁ śṛṇu | śrutvā ca devāsura-bhāvaṁ svayam
evāvadhārayety arthaḥ ||2||
viśvanāthaḥ : bho arjuna prathamaṁ śāstra-vidhim utsṛjya yajatāṁ niṣṭhāṁ śṛṇu | paścāt śāstra-
vidhi-tyāgināṁ niṣṭhāṁ te vakṣyāmīty āha—trividheti | svabhāvaḥ prācīna-saṁskāra-viśeṣas
tasmāj jātā śraddhā | sā ca trividhā ||2||
baladevaḥ : evaṁ pṛṣṭo bhagavān uvāca trividheti | ālasyāt kleśāc ca śāstra-vidhim utsṛjya ye
śraddhayā devādīn yajante dehinaḥ | sā teṣāṁ svabhāvajā bodhyā prāktanaḥ śubhāśubha-
saṁskāraḥ svabhāvas tasmāj jātety arthaḥ | anādi-triguṇa-prakṛti-saṁsṛṣṭānāṁ dehinām
anādito’nāvṛttasya saṁsārasya sāttvikatvādinā traividhyāt taj-jāta-śraddhāpi trividhety āha—
sāttvikītyādi | svabhāvam anyathayituṁ samarthā khalu sad-upadiṣṭa-śāstra-janyā viveka-saṁvit
sā teṣāṁ nāsty ataḥ svabhāvajā śraddhā trividhā bhavati | tādṛk-śāstra-janyā śraddhā tv anyaiva
yathā tad-ukti-vidhinaiva tad-arthānuṣṭhānam ||2||
(17.3)
sattvānurūpā sarvasya śraddhā bhavati bhārata |

śraddhā-mayo’yaṁ puruṣo yo yac-chraddhaḥ sa eva saḥ ||
śrīdharaḥ : nanu ca śraddhā sāttviky eva sattva-kāryatvena tvayaiva śrī-bhāgavate uddhavaṁ

prati nirdiṣṭatvāt | yathoktaṁ—
śamo damas titikṣejyā tapaḥ satyaṁ dayā smṛtiḥ |

tuṣṭis tyāgo’spṛhā śraddhā hrīr dayā nirvṛttir dhṛtiḥ || [bhā.pu. 11.25.2]
ity etāḥ sattvasya vṛttayaḥ | iti |
atha kathaṁ tasyās traividhyam ucyate | satyam | tathāpi rajas-tamo-yukta-puruṣāśrayatvena

rajas-tamo-miśritatvena sattvasya traividhyāc chraddhāyāpi traividhyaṁ ghaṭate ity āha--
sattvānurūpeti | sattvānurūpā sattva-tāratamyānusāriṇī sarvasya vivekino’vivekino lokasya
śraddhā vikriyata ity arthaḥ | tad evāha—yo yac chraddhaḥ yādṛśī śraddhā yasya | sa eva saḥ |
tādṛśa-śraddhā-yukta eva saḥ | yaḥ pūrvaṁ sattvotkarṣeṇa sāttvika-śraddhayā yuktaḥ puruṣaḥ sa
punas tādṛśa-sva-saṁskāreṇa sāttvika-śraddhayāyukta eva bhavati | yas tu rajasa utkarṣeṇa
rājasa-śraddhayā yuktaḥ sa punas tādṛśa eva bhavati | yas tu tamasa utkarṣeṇa tāmasa-śraddhayā
yuktaḥ sa punas tādṛśa eva bhavati | lokācāra-mātreṇa pravartamāneṣv evaṁ sāttvika-rājasa-
tāmasa-śraddhā-vyavasthā | śāstra-janita-viveka-jñāna-yuktānāṁ tu svabhāva-vijayena sāttvikī
ekaiva śraddheti prakaraṇārthaḥ ||3||
Page 109 of 210

madhusūdanaḥ : prāg-bhavīyāntaḥ-karaṇa-gata-vāsanā-rūpa-nimitta-kāraṇa-vaicitryeṇa
śraddhā-vaicitryam uktvā tad-upādāna-kāraṇāntaḥ-karaṇa-vaicitryeṇāpi tad-vaicitryam āha—
sattveti | sattvaṁ prakāśa-śīlatvāt sattva-pradhāna-triguṇāpañcīkṛta-pañca-mahā-bhūtārabdham
antaḥ-karaṇam | tac ca kvacid udrikta-sattvam eva yathā devānām | kvacid rajasābhibhūta-
sattvaṁ yathā yakṣādīnām | kvacit tamasābhibhūta-sattvaṁ yathā preta-bhūtādīnām |
manuṣyāṇāṁ tu prāyeṇa vyāmiśram eva | tac ca śāstrīya-viveka-jñānenodbhūta-sattvaṁ rajas-
tamasī abhibhūya kriyate | śāstrīya-viveka-vijñāna-śūnyasya tu sarvasya prāṇi-jātasya
sattvānurūpā śraddhā sattva-vaicitryād vicitrā bhavati, sattva-pradhāne’ntaḥ-karaṇe sāttvikī |
rajaḥ-pradhāne tasmin rājasī tamaḥ-pradhāne tu tasmiṁs tāmasīti | he bhārata mahā-kula-prasūta
jñāna-nirateti vā śuddha-sāttvikatvaṁ dyotayati | yat tvayā pṛṣṭaṁ teṣāṁ niṣṭā keti tatrottaraṁ
śṛṇu | ayaṁ śāstrīya-jñāna-śūnyaḥ karmādhikṛtaḥ puruṣas triguṇāntaḥ-karaṇa-sampiṇḍitaḥ
śraddhā-mayaḥ prācuryeṇāsmin śraddhā prakṛteti tat-prastuta-vacane mayaṭ | ananya-mayo yajña
itivat | ato yo yac-chradho yā sāttvikī rājasī tāmasī vā śraddhā yasya sa eva śraddhānurūpa eva sa
sāttviko rājasas tāmaso vā | śraddhayaiva niṣṭhā vyākhyātety abhiprāyaḥ ||3||
viśvanāthaḥ : sattvam antaḥkaraṇaṁ trividhaṁ sāttvikaṁ rājasaṁ tāmasaṁ ca | tad-anurūpā

sāttvikāntaḥkaraṇānāṁ sāttviky eva śraddhā | rājasāntaḥkaraṇānāṁ rājasy eva |
tāmasāntaḥkaraṇānāṁ tāmasy evety arthaḥ | yac-chraddho yasmin yajanīye deve’sure rākṣase vā
śraddhāvān yo bhavati | sa sa eva bhavati tat tac chabdenaiva vyapadiśyata ity arthaḥ ||3||
baladevaḥ : yadyapi śraddhā sattva-guṇa-vṛttis tathāpy antaḥ-karaṇa-dharmasya

svabhāvasyāntaḥ-karaṇasya ca dharmiṇas traividhyāt tad-uditāyās tasyās traividhyaṁ siddhyed
iti bhāvenāha—sattvānurūpeti | sattvam antaḥkaraṇaṁ triguṇātmakaṁ tad-anurūpā sarvasya
prāṇijātasya śraddhā bhavati | sattva-pradhānāntaḥkaraṇasya śraddhā sāttvikī | rajaḥ-
pradhānāntaḥkaraṇasya tu rājasī | tamaḥpradhānāntaḥkaraṇasya tu śraddhā tāmasīti | ato’yaṁ
pūjya-pūjaka-rūpo laukikaḥ puruṣaḥ śraddhāmayas trividha-śraddhā-pracuro yaḥ puruṣo yac-
chraddho yasmin pūjye devādau yakṣādau pretādau ca śraddhāvān bhavati | sa pūjako’pi sa eva
tat-tac-chabdena vyapadeśya pūjya-guṇavān pūjaka ity arthaḥ ||3||
(17.4)
yajante sāttvikā devān yakṣa-rakṣāṁsi rājasāḥ |

pretān bhūta-gaṇāṁś cānye yajante tāmasā janāḥ ||
śrīdharaḥ : sāttvikādi-bhedam eva kārya-bhedena prapañcayati—yajanta iti | sāttvikā janāḥ

sattva-prakṛtīn devān eva yajante pūjayanti | rājasās tu rajaḥ-prakṛtīn yakṣān rakṣasāṁś ca
yajante | etebhyo’nye vilakṣaṇās tāmasā janās tāmasān eva pretān bhūta-gaṇāṁś ca yajante |
sattvādi-prakṛtīnāṁ tat-tad-devādīnāṁ pūjā-rucibhis tat-tat-pūjakānāṁ sāttvikāditvaṁ jñātavyam
ity arthaḥ ||4||
madhusūdanaḥ : śraddhā jñātā satī niṣṭhāṁ jñāpayiṣyati | kenopāyena sā jñāyatām ity apekṣite,
deva-pūjādi-kārya-liṅgenānumeyety āha—yajanta iti | janāḥ śāstrīya-viveka-hīnā ye svābhāvikyā
śraddhayā devān vasu-rudrādīn sāttvikān yajante, te’nye sāttvikā jñeyāḥ | ye ca yakṣān kuverādīn
rakṣāṁsi ca rākṣasān nirṛti-prabhṛtīn rājasān yajante, te’nye rājasā jñeyāḥ | ye ca pretān
viprādayaḥ svadharmāt pracyutā deha-pātād ūrdhvaṁ vāyavīyaṁ deham āpannā ulkāmukha-
kaṭa-pūtanādi-saṁjñāḥ pretā bhavantīti manūktān piśāca-viśeṣān vā bhūta-gaṇāṁś ca sapta-
Page 110 of 210

mātṛkādīṁś ca tāmasān yajante, te’nye tāmasā jñeyāḥ | anya iti padaṁ triṣv api vailakṣaṇya-
dyotanāya sambadhyate ||4||
viśvanāthaḥ : uktam arthaṁ spaṣṭayati sāttvikāntaḥ-karaṇāḥ sāttvikyā śraddhayā sāttvika-śāstra-

vidhinā sāttvikān devān eva yajante | deveṣv eva śraddhāvattvād devā evocyante | evaṁ rājasā
rājasāntaḥ-karaṇā ity-ādi vivaritavyam ||4||
baladevaḥ : kārya-bhedena sāttvikādi-bhedaṁ prapañcayati—yajanta iti | śāstrīya-viveka-

saṁvid-vihīnā ye janāḥ svabhāvajayā śraddhayā devān sāttvikān vasu-rudrādīn yajante, te’nye
rājasāḥ | ye pretān bhūta-gaṇāṁś ca tāmasā yajante, te’nye tāmasāḥ | dvijāḥ svadharma-vibhraṣṭā
deha-pātottara-labdha-vāyavīya-dehā ulkāmukha-kaṭa-pūtanādi-saṁjñāḥ pretā manūktāḥ piśāca-
viśeṣā veti vyākhyātāraś cāt sapta-mātṛkādayaḥ | evam ālasyāt tyakta-veda-vidhīnāṁ svabhāvān
sāttvikādyā nirūpitāḥ | ete ca balavad vaidika-sat-prasaṅgāt svabhāvān vijitya kadācid vede’py
adhikṛto bhavantīti bodhyam ||4||
(17.5-6)
aśāstra-vihitaṁ ghoraṁ tapyante ye tapo janāḥ |

dambhāhaṁkāra-saṁyuktāḥ kāma-rāga-balānvitāḥ ||
karśayantaḥ śarīra-sthaṁ bhūta-grāmam acetasaḥ |
māṁ caivāntaḥ-śarīra-sthaṁ tān viddhy āsura-niścayān ||
śrīdharaḥ : rājasa-tāmaseṣv api punar viśeṣāntaram āha—aśāstra-vihitam iti dvābhyām | śāstra-

vidhim ajānanto’pi kecit prācīna-puṇya-saṁskāreṇa uttamāḥ sāttvikā eva bhavanti | kecin
madhyamā rājasā bhavanti | adhamās tu tāmasā bhavanti | ye punar atyantaṁ manda-bhāgyās te
gatānugatyā pāṣaṇḍa-saṅgena ca tad-ācārānuvartinaḥ santo’śāstra-vihitaṁ ghoraṁ bhūta-
bhayaṅkaraṁ tapas tapyante kurvanti | tatra hetavaḥ dambhāhaṅkārābhyāṁ saṁyuktāḥ | tathā
kāmo’bhilāṣaḥ | rāga āsaktiḥ | balam āgrahaḥ | etair anvitāḥ santaḥ | tān āsura-niścayān vidvīty
uttareṇānvayaḥ ||5||
kiṁ ca, karśayanta iti | śarīra-sthaṁ prārambhakatvena dehe sthitaṁ bhūtānāṁ pṛthivy-ādīnāṁ
grāmaṁ samūhaṁ karśayanto vṛthaiva upavāsādibhiḥ kṛśaṁ kurvanto ’cetaso ’vivekinaḥ | māṁ
cāntaryāmitayāntaḥ-śarīra-sthaṁ deha-madhye sthitaṁ mad-ājñā-laṅghanenaiva karśayantaḥ |
evaṁ ye tapaś caranti tān āsura-niścayān | āsuro’tikrūro niścayo yeṣāṁ tān viddhi ||6||
madhusūdanaḥ : evam anādṛta-śāstrāṇāṁ sattvādi-niṣṭhā kāryato nirṇītā | tatra kecid rājasa-

tāmasā api prāg-bhavīya-puṇya-paripākāt sāttvikā bhūtvā śāstrīya-sādhane ’dhikriyante | ye tu
durāgraheṇa durdaiva-paripāka-prāpta-durjana-saṅgādi-doṣeṇa ca rājasa-tāmasatāṁ na muñcanti
te śāstrīya-mārgād bhraṣṭā asan-mārgānusaraṇeneha loke paratra ca duḥkha-bhāgina evety āha—
dvābhyām |
aśāstra-vihitaṁ śāstreṇa vedena pratyakṣeṇānumitena vā na vihitam aśāstreṇa buddhādy-

āgamena bodhitaṁ vā ghoraṁ parasyātmanaḥ pīḍā-karaṁ tapas tapta-śilā-rohaṇādi tapyante
kurvanti ye janāḥ | dambho dhārmikatva-khyāpanam ahaṁkāro’ham eva śreṣṭha iti durabhimānas
tābhyāṁ samyag yuktāḥ, yogasya samyaktvam anāyāsena viyoga-jananā-sāmarthyaṁ kāme
kāmyamāna-viṣaye yo rātgas tan-nimittaṁ balam atygra-duḥkha-sahana-sāmarthyaṁ tenānvitāḥ |
Page 111 of 210

kāmo viṣaye’bhilāṣaḥ | rāgaḥ sadā-tad-abhiniviṣṭatva-rūpo’bhiṣvaṅgaḥ | balam avaśyam idaṁ

sādhayiṣyāmīty āgrahaḥ | tair anvitā iti vā | ata eva balad-duḥkha-darśane’py anivartamānāḥ,
karśayantaḥ kṛśī-kurvanto vṛthopavāsādinā śarīra-sthaṁ bhūta-grāmaṁ dehendriya-
saṁghātākāreṇa pariṇataṁ pṛthivyādi-bhūta-samudāyam acetaso viveka-śūnyā māṁ cāntaḥ-
śarīra-sthaṁ bhoktṛ-rūpeṇa sthitaṁ bhogyasya śarīrasya kṛśīkaraṇena kṛśīkurvanta eva | māma
antaryāmitvena śarīrāntaḥ-sthitaṁ buddhi-tad-vṛtti-sākṣi-bhūtam īśvaram ājñā-laṅghanena
karśayanta iti vā | tān aihika-sarva-bhoga-vimukhān paratra cādhama-gati-bhāginaḥ sarva-
puruṣārtha-bhraṣṭān āsura-niścayān āsuro viparyāsa-rūpo vedārtha-virodhī niścayo yeṣāṁ tān
manuṣyatvena pratīyamānān apy asura-kārya-kāritvād asurān viddhi jānīhi pariharaṇāya |
niścayasyāsuratvāt tat-pūrvikāṇāṁ sarvāsām antaḥ-karaṇa-vṛttīnām āsuratvam | asuratva-jāti-
rahitānāṁ ca manuṣyāṇāṁ karmaṇaivāsuratvāt tān asurān viddhīti sākṣān noktam iti ca
draṣṭavyam ||5-6||
viśvanāthaḥ : yas tvayā pṛṣṭhaṁ ye śāstra-vidhim utsṛjya kāma-bhoga-rahitāḥ śraddhayā yajante

teṣāṁ kā niṣṭhā iti | tasyottaram adhunā śṛṇv ity āha—aśāstreti dvābhyām | ghoraṁ prāṇi-
bhayaṅkaraṁ tapas tapyante kurvantīty-upalakṣaṇam idaṁ japa-yāgādikam apy aśāstrīyaṁ
kurvanti | kāmācaraṇa-rāhityaṁ śraddhānvitatvaṁ ca svata eva labhyate | dambhāhaṅkāra-
saṁyuktā iti | dambhāhaṅkārābhyāṁ vinā śāstra-vidhy-ullaṅghanānupapatteḥ | kāmaḥ
svasyājarāmaratva-rājyādy-abhilāṣo rāgas tapasy āsaktir balaṁ hiraṇyakaśipu-prabhṛtīnām iva
tapaḥ-karaṇa-sāmarthyam | tair anvitāḥ śarīra-stham ayambhakatvena deha-sthitam | bhūtānāṁ
pṛthivyādīnāṁ grāmaṁ samūhaṁ karśayantaḥ kṛśī-kurvanto māṁ ca mad-aṁśa-bhūtaṁ jīvaṁ ca
duḥkhayantaḥ | āsūya-niścayān asurāṇām eva niṣṭhāyāṁ sthitām ity arthaḥ ||5-6||
baladevaḥ : veda-bāhyānāṁ kadācid api durgater nistāro neti pūrvādhyāyoktaṁ dṛḍhayann āha
—aśāstreti dvābhyām | aśāstreṇa veda-viruddhena svāgamena vihitaṁ ghoraṁ para-pīḍakaṁ
tapo ye tapyante kurvanti kāma-rāgo viṣaya-spṛhā balaṁ ca mayā śakyam etat siddhaiḥ kartum
iti durāgrahaḥ śarīrastham ārambhakatayā śarīraṁ sthitaṁ bhūta-grāmaṁ pṛthivyādi-saṅghātaṁ
karṣayanto vṛthopavāsādinā kṛśaṁ kurvanto’ntaḥ-śarīra-sthaṁ śarīra-madhya-gatāntaryāmiṇaṁ
māṁ cāvajñayā karṣayanto’cetasaḥ śāstrīya-viveka-saṁvid-vihīnās tān veda-bāhyān āsura-
niścayān niścayenāsurān viddhīti pūrvoktānāṁ teṣāṁ durgatir avarjanīyaiveti bhāvaḥ |
svabhāvajayā śraddhayā yakṣa-rakṣaḥ-pretādīn yajatāṁ balavad-vaidika-sad-anugrahe sati
śāstrīya-śraddhayāsura-bhāva-vināśaḥ syād eva | devān yajatāṁ tu vastutaḥ sāttvikatvāt tad-
anugrahe sati śāstrīyā sulabheti sthitam ||5-6||
(17.7)
āhāras tv api sarvasya trividho bhavati priyaḥ |

yajñas tapas tathā dānaṁ teṣāṁ bhedam imaṁ śṛṇu ||
śrīdharaḥ : āhārādi-bhedād api sāttvikādi-bhedaṁ darśayitum āha—āhāras tv ity-ādi-

trayodaśabhiḥ | sarvasyāpi janasya ya āhāro’nnādi sa tu yathāyathaṁ trividhaḥ priyo bhavati |
tathā yajña-tapo-dānāni ca trividhāni bhavanti teṣāṁ vakṣyamānaṁ bhedam imaṁ śṛṇu | etac ca
rājasa-tāmasāhāra-yajñādi-parityāgena sāttvikāhāra-yajñādi-sevayā sattva-vṛddhau yatna-
kartavya ity etad arthaṁ kathyate ||7||
Page 112 of 210

madhusūdanaḥ : ye sāttvikās te devā ye tu rājasās tāmasāś ca te viparyastatvād asurā iti sthite

sāttvikānām ādānāya rājasa-tāmasānāṁ hānāya cāhāra-yajña-tapo-dānānāṁ traividhyam āha—
āhāra iti | na kevalaṁ śraddhaiva trividhā | āhāro’pi sarvasya priyas trividha eva bhavati sarvasya
triguṇātmakatvena caturthyāṁ vidhāyā asaṁbhavāt | yathā dṛṣṭārtha āhāras trividhas tathā yajña-
tapo-dānānya-dṛṣṭārthāny api trividhāni | tatra yajñaṁ vyākhyāsyāmo dravya-devatā-tyāgaḥ iti
kalpa-kārair devatoddeśena dravya-tyāgo yajña iti niruktaḥ | sa ca yajatinā juhotinā ca
coditatvena yāgo homaś ceti dvividha uttiṣṭhad-dhomā vaṣaṭ-kāra-prayogāntā
yājyāpuro’nuvākyāvanto yajataya upaviṣṭa-homaḥ svāhā-kāra-prayogāntā
yājyāpuro’nuvākyārahitā juhotaya iti kalpa-kārair vyākhyāto yajña-śabdenoktaḥ | tapaḥ
kāyendriya-śoṣaṇaṁ kṛcchra-cāndrāyaṇādi | dānaṁ parasvatvāpatti-phalakaḥ sva-svatva-tyāgaḥ |
teṣām āhāra-yajña-tapo-dānānāṁ sāttvika-rājasa-tāmasa-bhedaṁ mayā vyākhyāyamānam imaṁ
śṛṇu ||7||
viśvanāthaḥ : tad evaṁ ye śāstra-vidhi-tyāginaḥ kāma-cāreṇa vartante pūrvādhyāyoktā ye

cāsminn adhyāye āsura-śāstra-vidhinā yakṣa-rakṣaḥ-pretādīn yajante, ye cāśāstrīyaṁ tapa-
ādikaṁ kurvanti te sarve āsura-sarga-madhya-gatā eva bhavantīti prakaraṇārthaḥ | tathāpy
āhārādīnāṁ vakṣyamāṇānāṁ traividhyāt tadvatāṁ yathā-yogaṁ daivam āsuraṁ ca sargaṁ
svayam eva vivicya jānīty āha—āhāras tv ity-ādi trayodaśabhiḥ ||7||
baladevaḥ : evaṁ sthite tad-āhārādīnām api traividhyam āha—āhāras tv iti | śraddhāvat sarvasya
priyo’nnādir āhāro’pi trividho bhavati | evaṁ yajñādīni ca trividhāni | teṣām āhārādīnāṁ
caturṇām ||7||
(17.8)
āyuḥ-sattva-balārogya-sukha-prīti-vivardhanāḥ |
rasyāḥ snigdhāḥ sthirā hṛdyā āhārāḥ sāttvika-priyāḥ ||
śrīdharaḥ : tatrāhāra-traividhyam āha—āyur iti tribhiḥ | āyur jīvitam | sattvam utsāhaḥ | balaṁ
śaktiḥ | ārogyaṁ roga-rāhityam | sukhaṁ citta-prasādaḥ | prītir abhiruciḥ | āyur-ādīnāṁ
vivardhanāḥ viśeṣeṇa vṛddhi-karāḥ | te ca rasyā rasavantaḥ | snigdhāḥ sneha-yuktāḥ | sthirā dehe
sārāṁśena cira-kālyāvasthāyinaḥ | hṛdyā dṛṣṭi-mātrād eva hṛdayaṅgamāḥ | evambhūtā āhārā
bhakṣya-bhojyādayaḥ sāttvika-priyāḥ ||8||
madhusūdanaḥ : āhāra-yajña-tapo-dānānāṁ bhedaḥ pañcadaśabhir vyākhyāyate | tatrāhāra-

bheda āyur iti tribhiḥ | āyuś cirañjīvanaṁ sattvaṁ citta-dhairyaṁ balavati duḥkhe’pi
nirvikāratvāpādakaṁ, balaṁ śarīra-sāmarthyaṁ svocite kārye śramābhāva-prayojakam | ārogyaṁ
vyādhy-abhāvaḥ | sukhaṁ bhojanānantarāhlādas tṛptiḥ | prītir bhojana-kāle’nabhiruci-rāhityam
icchautkaṭyaṁ teṣāṁ vivardhanā | viśeṣeṇa vṛddhi-hetavaḥ | rasyā āsvādyā madhura-rasa-
pradhānāḥ | snigdhāḥ sahajenāgantukena vā snehena yuktāḥ | sthirā rasādy-aṁśena śarīre cira-
kāla-sthāyinaḥ | hṛdyā hṛdayaṅgamā durgandhāśucitvādi-dṛṣṭādṛṣṭa-doṣa-śūnyāḥ | āhārāś carvya-
coṣya-lehya-peyāḥ sāttvikānāṁ priyāḥ | etair liṅgaiḥ sāttvika jñeyāḥ sāttvikatvam abhilaṣadbhiś
caita ādeyā ity arthaḥ ||8||
viśvanāthaḥ : sāttvikāhāravatām āyur vardhata iti prasiddhaḥ | sattvam utsāhaḥ | rasyā iti kevala
guḍādīnāṁ rasyatve’pi rūkṣatvam ata āha—snigdhā iti | dugdha-phenādīnāṁ rasyatva-
Page 113 of 210

snigdhatve’pi asthairyam ata āha—sthirā iti | panasa-phalādīnāṁ rasyatve snigdhatva-sthiratve’pi

hṛd-udarādy-ahitatvam ata āha—hṛdyā hṛd-udara-hitā iti | tena sa-gavya-śarkarā-śāli-
godhūmānnādaya eva rasyatvādi-catuṣṭaya-guṇavattvāt sāttvika-loka-priyā jñeyās teṣāṁ priyatve
saty eva sāttvikatvaṁ ca jñeyam | kiṁ ca, guṇa-catuṣṭayavattve’pi apāvitrye sati sāttvika-
priyatādarśanād atra pavitrā ity api viśeṣaṇaṁ deyam | tāmasa-priyeṣv amedhya-pada-darśanāt ||
8||
baladevaḥ : tatra sāttvikāhāram āha—āyuri iti | āyuś cira-jīvitam | sattvam citta-dhairyam |

balaṁ deha-sāmarthyaṁ | sukhaṁ tṛptiḥ | prītir abhiruciḥ | etāsāṁ vivardhanāḥ ramyatvādi-
guṇavantaḥ sa-gavya-śarkarāḥ śāli-godhūmādayaḥ sāttvikānāṁ priyās tair upādeyā ity arthaḥ |
ramyā iti nīrasānāṁ caṇakādīnāṁ | snigdhā iti rukṣāṇāṁ guḍādīnāṁ | sthirā ity asthirāṇāṁ
dugdha-phenādīnāṁ | hṛdyety ahṛdyānāṁ panasa-phalādīnāṁ ca vyāvṛttiḥ | kṣud-udarādy-
ahitatvam ahṛdyatvam | atra pavitrā iti jñeyam | tāmasa-priyeṣv amedhya-pada-darśanāt ||8||
(17.9)
kaṭv-amla-lavaṇātyuṣṇa-tīkṣṇa-rūkṣa-vidāhinaḥ |
āhārā rājasasyeṣṭā duḥkha-śokāmaya-pradāḥ ||
śrīdharaḥ : tathā kaṭv iti | ati-śabdaḥ kaṭv-ādiṣu saptasv api sambadhyate | tenāti-kaṭur nimbādiḥ
| atyamlo’tilavaṇo’tyuṣṇaś ca prasiddhaḥ | ati-tīkṣṇo maricādiḥ | atirūkṣaḥ kaṅgu-kodravādiḥ |
atividāhī saṛṣapādiḥ | atikaṭv-ādaya āhārā rājasasyeṣṭāḥ priyāḥ | duḥkhaṁ tāt-kālikaṁ hṛdaya-
santāpādi | śokaḥ paścād-bhāvi-daurmanasyam | āmayo rogaḥ | etān pradadāti prayacchantīti
tathā ||9||
madhusūdanaḥ : ati-śabdaḥ kaṭv-ādiṣu saptasv api yojanīyaḥ | kaṭus tiktaḥ | kaṭu-rasasya tīkṣṇa-
śabdenoktatvāt | tatrātikaṭur nimbādiḥ | atyamlātilavaṇātyuṣṇāḥ prasiddhaḥ | ati-tīkṣṇo maricādiḥ
| atirūkṣaḥ sneha-śūnyaḥ kaṅgu-kodravādiḥ | atividāhī santāpako rājikādiḥ | duḥkhaṁ tāt-kālikīṁ
pīḍām | śokaṁ paścād-bhāvi-daurmanasyam | āmayaṁ rogaṁ ca dhātu-vaiṣamya-dvārā
pradadatīti tathā-vidhā āhārā rājasasyeṣṭāḥ | etair liṅgaiḥ rājasā jñeyāḥ sāttvikaiś caita upekṣaṇīyā
ity arthaḥ ||9||
viśvanāthaḥ : ati-śabdaḥ kaṭv-ādiṣu saptasv api sambadhyate | ati-kaṭur nimbādiḥ | aty-

amlavaṇoṣṇaḥ prasiddha eva | atitīkṣṇo mūlikā-viṣādir marīcy-ādyā vā | atirūkṣo hiṅgu-
kodravādiḥ | vidāhī dāhakaro bhṛṣṭa-caṇakādiḥ | ete duḥkhādi-pradāḥ | tatra duḥkhaṁ tātkāliko
rasanākaṇṭhādi-santāpaḥ | śokaḥ paścād-bhāvi-daurmanasyam | āmayo rogaḥ ||9||
baladevaḥ : rājasāhāram āha—kaṭv iti | saptasv ati-śabdo yojyaḥ | ati-kaṭur iti tikto nimbādir na
ca maricādis tasya tīkṣṇa-śabdenokter atyamlo’tilavaṇo’tyuṣṇaś ca | khyāto’titīkṣṇo marīcy-ādir
atirukṣaḥ kaṅgukādir atidāhī rājikādiḥ | ete rājasasyeṣṭāḥ, sāttvikānāṁ tu heyāḥ | duḥkhaṁ
tātkālikaṁ jihvā kaṇṭhādi-śoṣaṇajam | śoko daurmanasyaṁ pāścātyam āmayo rudhira-kopaḥ ||9||
(17.10)
yāta-yāmaṁ gata-rasaṁ pūti paryuṣitaṁ ca yat |

ucchiṣṭam api cāmedhyaṁ bhojanaṁ tāmasa-priyam ||
Page 114 of 210

śrīdharaḥ : tathā yāta-yāmam iti | yāto yāmaḥ praharo yasya pakvasyaudanādes tad yāta-yāmam
| śaityāvasthāṁ prāptam ity arthaḥ | gatarasaṁ niṣpīḍita-sāram | pūti durgandham | paryūṣitaṁ
dināntara-pakvam | ucchiṣṭam anya-bhuktāvaśiṣṭam | amedhyam abhakṣyaṁ kalañjy-ādi |
evambhūtaṁ bhojanaṁ tāmasasya priyam ||10||
madhusūdanaḥ : yātayāmam ardha-pakvaṁ nirvīryasya gata-rasa-padenoktatvād iti bhāṣyam |

gata-rasaṁ virasatāṁ prāptaṁ śuṣkam | yāta-yāmaṁ pakvaṁ sat praharādi-vyavahita-modanādi
śaityaṁ prāptam | gata-rasaṁ uddhṛta-sāram mathita-dugdhādīty anye | pūti durgandham |
paryūṣitaṁ pakvaṁ sad rātry-antaritam | cena tat-kālonmāda-karaṁ dhattūrādi samuccīyate | yad
atiprasiddhaṁ duṣṭatvenocchiṣṭam bhuktāvaśiṣṭam | amedhyam ayajñārham aśuci māṁsādi | api
ceti vaidyaka-śāstroktam apathyaṁ samuccīyate | etādṛśaṁ yad bhojanaṁ bhojyaṁ tat tāmasasya
priyaṁ sāttvikair atidūrād upekṣaṇīyam ity arthaḥ | etādṛśa-bhojanasya duḥkha-śokāmaya-
pradatvam atiprasiddham iti kaṇṭhato noktam |
atra ca krameṇa rasyādi-vargaḥ sāttvikaḥ | kaṭv-ādi-vargo rājasaḥ | yāta-yāmādi-vargas tāmasa ity

uktam āhāra-varga-trayam | tatra sāttvika-varga-virodhitvam itara-varga-dvaye draṣṭavyam | tathā
hy atikaṭutvādikaṁ rasyatva-virodhitvāt sthiratva-virodhinī | atyuṣṇatvādikaṁ hṛdyatva-virodhi |
āmaya-pradatvam āyuḥ-sattva-balārogya-virodhi | duḥkha-śokaa-pradatvaṁ sukha-prīti-virodhi |
evaṁ sāttvika-varga-virodhitvaṁ rājasa-varge spaṣṭam | tathā tāmasa-varge’pi gata-rasatva-
yātayāmatva-paryuṣitatvāni yathā-sambhavaṁ rasyatva-snighdhatva-sthiratva-virodhīni |
pūtitvocchiṣṭatvāmedhyatvāni hṛdyatva-virodhīni | āyuḥ-sattvādi-virodhitvaṁ tu spaṣṭam eva |
rājasa-varge dṛṣṭa-virodha-mātraṁ tāmasa-varge tu dṛṣṭādṛṣṭa-virodha ity atiśayaḥ ||10||
viśvanāthaḥ : yāto yāmaḥ praharo yasya pakvasyaudanādes tad yāta-yāmaṁ śaityāvasthāṁ

prāptam ity arthaḥ | gata-rasaṁ gata-svābhāvika-rasaṁ niṣpīḍita-rasam pakvāmratva-gaṣṭy-
ādikaṁ vā | pūti durgandham | paryūṣitaṁ dināntara-pakvam | ucchiṣṭam gurvādibhyo’nyeṣāṁ
bhuktāvaśiṣṭam | amedhyam abhakṣyaṁ kalajñādi | tataś caivaṁ paryālocya sva-hitaiṣibhiḥ
sāttvika āhāraḥ sevya iti bhāvaḥ | vaiṣṇavais tu so’pi bhagavad-aniveditas tyājya eva | bhagavan-
niveditam annādikaṁ tu nirguṇa-bhakta-loka-priyam iti śrī-bhāgavatāj jñeyam ||10||
baladevaḥ : tāmasāhāram āha—yāteti | yāto’tikrānto yāmaḥ praharo yasya rāddhasyānnādes tad

yātayāmam | gata-rasaṁ vairasyavat | pūtiḥ durgandham | paryuṣitaṁ pūrve’hni rāddham
ucchiṣṭaṁ guror anyeṣāṁ bhuktāvaśiṣṭam amedhyam apavitraṁ kalañjādi | īdṛg-bhojanaṁ
tāmasānāṁ priyaṁ sāttvikānāṁ tv atidūrato heyam ||10||
(17.11)
aphalākāṅkṣibhir yajño vidhi-dṛṣṭo ya ijyate |

yaṣṭavyam eveti manaḥ samādhāya sa sāttvikaḥ ||
śrīdharaḥ : yajño’pi trividhaḥ | tatra sāttvikaṁ yajñam āha—aphalākāṅkṣibhir iti | phalākāṅkṣā-

rahitaiḥ puruṣair vidhinādiṣṭa āvaśyakatayā vihito yo yajña ijyate’nuṣṭhīyate sa sāttviko yajñaḥ |
katham ijyate | yaṣṭavyam eveti | yajñānuṣṭhānam eva kāryam | nānyat phalaṁ sādhanīyam ity
evaṁ manaḥ samādhāyaikāgraṁ kṛtvety arthaḥ ||11||
Page 115 of 210

madhusūdanaḥ : idānīṁ krama-prāptaṁ trividhaṁ yajñam āha—aphaleti tribhiḥ | agnihotra-

darśapūrṇamāsa-cāturmāsya-paśu-bandha-jyotiṣṭomādir yajño dvividhaḥ kāmyo nityaś ca |
phala-saṁyogena coditaḥ kāmyaḥ sarvāṅgopasaṁhāreṇaiva mukhya-kalpenānuṣṭheyaḥ | phala-
saṁyogaṁ vinā jīvanādi-nimitta-saṁyogena coditaḥ sarvāṅgopasaṁhārāsambhave pratinidhy-
ādy-upādānenāmukhya-kalpenāpy anuṣṭheyo nityaḥ | tatra sarvāṅgopasaṁhārāsambhave’pi
pratinidhim upādāyāvaśyaṁ yaṣṭavyam eva pratyavāya-parihārāyāyāvaśyaka-jīvanādi-nimittena
coditatvād iti manaḥ samādhāya niścityāphalākāṅkṣibhir antaḥ-karaṇa-śuddhy-arthitayā kāmya-
prayoga-vimukhair vidhi-dṛṣṭo yathā-śāstraṁ niścito yo yajña ijyate’nuṣṭhīyate sa yathā-śāstram
antaḥ-karaṇa-śuddhy-artham anuṣṭhīyamāno nitya-prayogaḥ sāttviko jñeyaḥ ||11||
viśvanāthaḥ : atha yajñasya traividhyam āha—aphalākāṅkṣibhir iti | phalākāṅkṣā-rāhitye kathaṁ

yajñe pravṛttir ata āha—yaṣṭavyam eveti | svānuṣṭheyatvena śāstroktatvād avaśya-kartavyam etad
iti manaḥ samādhāya ||11||
baladevaḥ : atha yajña-traividhyam āha—aphaleti tribhiḥ | aphalākāṅkṣibhiḥ phalecchā-śūnyair

yo yajña ijyate kriyate vidhi-dṛṣṭo vidhi-vākyāj jātaḥ sa sāttvikaḥ | nanu phalecchāṁ vinā tatra
kathaṁ pravṛttis tatrāha—yaṣṭavyam eveti | māṁ prati vedenoktatvāt tat yajanam eva kāryaṁ, na
tu tena phalaṁ sādhyam iti manaḥ samādhāyaikāgraṁ kṛtvety arthaḥ ||11||
(17.12)
abhisandhāya tu phalaṁ dambhārtham api caiva yat |

ijyate bharata-śreṣṭha taṁ yajñaṁ viddhi rājasam ||
śrīdharaḥ : rājasaṁ yajñam āha—abhisandhāyeti | phalam abhisandhāyoddiśya tu yad ijyate

yajñaḥ kriyate | dambhārthaṁ ca sva-mahattva-khyāpanārthaṁ ca | taṁ yajñaṁ rājasaṁ viddhi ||
12||
madhusūdanaḥ : phalaṁ kāmyaṁ svargādi abhisandhāyoddiśya na tv antaḥkaraṇa-śuddhiḥ | tur

nitya-prayoga-vailakṣaṇya-sūcanārthaḥ | dambho loke dhārmikatva-khyāpanaṁ tad-artham | api
caiveti vikalpa-samuccayābhyāṁ traividhya-sūcanārtham | pāralaukikaṁ phalam
abhisandhāyaivādambhārthatve’pi pāralaukika-phalānabhisandhāne’pi dambhārtham eveti
vikalpena dvau pakṣau | pāralaukika-phalārtham apy aihalaukika-dambhārtham apīti
samuccayenaikaḥ pakṣaḥ | evaṁ dṛṣṭādṛṣṭa-phalābhisandhināntaḥ-karaṇa-śuddhim anuddiśya yad
ijyate yathā-śāstraṁ yo yajño’nuṣṭhīyate taṁ yajñaṁ rājasaṁ viddhi hānāya | he bharata-śreṣṭheti
yogyatva-sūcanam ||12||
viśvanāthaḥ : Nothing ||12||
baladevaḥ : phalaṁ svargādikam abhisandhāya yad ijyate dambhārhtaṁ vā svamahima-

khyāpanāya, taṁ yajñaṁ rājasaṁ viddhi ||12||
(17.13)
vidhi-hīnam asṛṣṭānnaṁ mantra-hīnam adakṣiṇam |

śraddhā-virahitaṁ yajñaṁ tāmasaṁ paricakṣate ||
Page 116 of 210

śrīdharaḥ : tāmasaṁ yajñam āha—vidhi-hīnam iti | vidhi-hīnaṁ śāstrokta-vidhi-śūnyam

asṛṣṭānnaṁ brāhmaṇādibhyo na sṛṣṭaṁ na niṣpāditam annaṁ yasmiṁs tam | mantrair hīnaṁ |
yathokta-dakṣiṇā-rahitaṁ śraddhā-śūnyaṁ ca yajñaṁ tāmasaṁ paricakṣate kathayanti śiṣṭāḥ ||13||
madhusūdanaḥ : yathā-śāstra-bodhita-viparītam anna-dāna-hīnaṁ svarato varṇataś ca mantra-

hīnaṁ yathokta-dakṣiṇā-hīnam ṛtvig-dveṣādinā śraddhā-rahitaṁ tāmasaṁ yajñaṁ paricakṣate
śiṣṭāḥ | vidhi-hīnatvādy-ekaika-viśeṣaṇaḥ pañca-vidhaḥ sarva-viśeṣaṇa-samuccayena caika-vidha
iti ṣaṭ | dvi-tri-catur-viśeṣaṇa-samuccayena ca bahavo bhedās tāmasa-yajñasya jñeyāḥ | rājase
yajñe’ntaḥ-karaṇa-śuddhy-abhāve’pi phalotpādakam apūrvam asti yathā-śāstram anuṣṭhānāt |
tāmase tv ayathā-śāstrānuṣṭhānān na kim apy apūrvam astīty atiśayaḥ ||13||
viśvanāthaḥ : asṛṣṭānnam anna-dāna-rahitam ||13||
baladevaḥ : vidhīti asṛṣṭānnam anna-dāna-rahitaṁ mantra-hīnaṁ svarato varṇataś ca hīnena

mantraṇopetaṁ śraddhā-virahitaṁ ṛtvig-vidveṣāt ||13||
(17.14)
deva-dvija-guru-prājña-pūjanaṁ śaucam ārjavam |

brahmacaryam ahiṁsā ca śārīraṁ tapa ucyate ||
śrīdharaḥ : tapasaḥ sāttvikādi-bhedaṁ darśayituṁ prathamaṁ tāvat śārīrādi-bhedena tasya

traividhyam āha—devety ādi tribhiḥ | tatra śārīram āha—deveti | prājñā guru-vyaktiriktā anye’pi
tattva-vidaḥ | deva-brāhmaṇādi-pūjanaṁ śaucādikaṁ ca śārīraṁ śarīra-nirvartyaṁ tapa ucyate ||
14||
madhusūdanaḥ : krama-prāptasya tapasaḥ sāttvikādi-bhedaṁ kathayituṁ śārīra-vācika-mānasa-

bhedena tasya travidhyam āha—tribhiḥ deveti | devā brahma-viṣṇu-śiva-sūryāgni-durgādayaḥ |
dvijā dvijottamā brāhmaṇāḥ | guravaḥ pitṛ-mātr-ācāryādayaḥ | prājñāḥ paṇḍitāḥ vidita-veda-tad-
upakaraṇārthāḥ | teṣāṁ pūjanaṁ praṇāma-śuśrūṣādi yathā-śāstraṁ | śaucaṁ mṛj-jalābhyāṁ
śarīra-śodhanam | ārjavam akauṭilyaṁ bhāva-saṁśuddhi-śabdena mānase tapasi vakṣyati |
śārīraṁ tv ārjavaṁ vihita-pratiṣiddhayor eka-rūpa-pravṛtti-nivṛtti-śālitvam | brahmacaryaṁ
niṣiddha-maithuna-nivṛttiḥ | ahiṁsā-śāstrīya-prāṇi-pīḍanābhāvaḥ | ca-kārād asteyāparigrahāv api
| śārīraṁ śarīra-pradhānaiḥ kartrādibhiḥ sādhyaṁ na tu kevalena śarīreṇa | pañcaite tasya hetava
iti hi vakṣyati | itthaṁ śārīraṁ tapa ucyate ||14||
viśvanāthaḥ : tapasas traividhyaṁ vadana prathamaṁ sāttvikasya tapasas traividhyam āha—

devety ādi tribhiḥ ||14||
baladevaḥ : krama-prāptasya tapasaḥ sāttvikādi-bhedaṁ vaktuṁ tasyādau śārīrādi-bhāvena

traividhyam āha—deveti tribhiḥ | devā vasu-rudrādayo dvijā brāhmaṇa-śreṣṭhā guravo mātṛ-pitṛ-
deśikāḥ prājñā vidita-veda-vedāṅgāḥ pare’tra teṣāṁ pūjanam | śaucaṁ dvividham uktam |
ārjavaṁ vihita-niṣiddhayor aikya-rūpyeṇa pravṛtti-nivṛttatvam | brahmacaryaṁ vihita-maithunaṁ
ca | etac chārīraṁ śarīra-nirvartyaṁ tapaḥ ||14||
Page 117 of 210

(17.15)
anudvega-karaṁ vākyaṁ satyaṁ priya-hitaṁ ca yat |

svādhyāyābhyasanaṁ caiva vāṅ-mayaṁ tapa ucyate ||
śrīdharaḥ : vācikaṁ tapa āha—anudvegakaram iti | udvegaṁ bhayaṁ na karotīty

anudvegakaraṁ vākyam | satyaṁ śrotuḥ priyam | hitaṁ ca pariṇāme sukha-karam |
svādhyāyābhyasanaṁ vedābhyāsaś ca vāṅ-mayaṁ vācā nirvartyaṁ tapaḥ ||15||
madhusūdanaḥ : anudvega-karaṁ na kasyacid duḥkha-karaṁ, satyaṁ pramāṇa-mūlam

abādhitārtham | priyaṁ śrotus tat-kāla-śruti-sukhaṁ hitaṁ pariṇāme sukha-karam | ca-kāro
viśeṣaṇānāṁ samucchayārthaḥ | anudvega-karatvādi-viśeṣaṇa-catuṣṭayena viśiṣṭaṁ na tv ekenāpi
viśeṣaṇena nyūnam | yad vā,kyaṁ yathā śānto bhava vatsa svādhyāyaṁ yogaṁ cānutiṣṭha tathā
te śreyo bhaviṣyatīty ādi tad vāṅ-mayaṁ vācikaṁ tapaḥ śārīravat | svādhyāyābhyasanaṁ ca
yathā-vidhi vedābhyāsaś ca vāṅ-mayaṁ tapa ucyate | eva-kāraḥ prāg-viśeṣaṇa-
samuccayāvadhāraṇe vyākhyātavyaḥ ||15||
viśvanāthaḥ : anudvega-karaṁ sambodhya-bhinnānām apy unudvejakam ||15||
baladevaḥ : anudvegakaram udvegaṁ bhayaṁ kasyāpi yan na karoti | satyaṁ pramāṇikam |

śrotuḥ priyam | pariṇāme hitaṁ ca | etad-viśeṣaṇa-catuṣṭayavad-vākyaṁ tathā svādhyāyasya
vedābhyasanaṁ ca vāṅ-mayaṁ vācā nirvartyaṁ tapaḥ ||15||
(17.16)
manaḥ-prasādaḥ saumyatvaṁ maunam ātma-vinigrahaḥ |

bhāva-saṁśuddhir ity etat tapo mānasam ucyate ||
śrīdharaḥ : mānasaṁ tapa āha—manaḥ-prasāda iti | manasaḥ prasādaḥ svacchatā | saumatvam

akrūratā | maunaṁ muner bhāvaḥ | mananam ity arthaḥ | ātmano manaso vinigraho viṣayebhyaḥ
pratyāhāraḥ | bhāva-saṁśuddhir vyavahāre māyā-rāhityam | ity etan mānasaṁ tapaḥ ||16||
madhusūdanaḥ : manasaḥ prasādaḥ svacchatā viṣaya-cintā-vyākulatva-rāhityam | saumyatvaṁ

saumasyaṁ sarva-loka-hitaiṣitvaṁ pratiṣiddhācintanaṁ ca | maunaṁ muni-bhāva ekāgratayātma-
cintanaṁ nididhyāsanākhyaṁ vāk-saṁyama-hetur manaḥ-saṁyamo maunam iti bhāṣyam | ātma-
vinigraha ātmano manaso viśeṣeṇa sarva-vṛtti-nigraho nirodha-samādhir asamprajñātaḥ |
bhāvasya hṛdayasya śuddhiḥ kāma-krodha-lobhādi-mala-nivṛttiḥ | punar aśuddhy-utpāda-
rāhityena samyaktvena viśiṣṭā sā bhāva-śuddhiḥ | paraiḥ saha vyavahāra-kāle māyā-rāhityaṁ seti
bhāṣyam | ity etad evaṁ-prakāraṁ tapo mānasam ucyate ||16||
baladevaḥ : manasaḥ prasādaḥ vaimalyaṁ viṣaya-smṛty-avaiyagryam | saumatvam akrauryam

sarva-sukhecchrutvam | maunam ātma- mananam | ātmano manaso vinigraho viṣayebhyaḥ
pratyāhāraḥ | bhāva-saṁśuddhir vyavahāre niṣkapaṭatā | ity etan mānasā nirvartyaṁ tapaḥ ||16||
Page 118 of 210

(17.17)
śraddhayā parayā taptaṁ tapas tat trividhaṁ naraiḥ |

aphalākāṅkṣibhir yuktaiḥ sāttvikaṁ paricakṣate ||
śrīdharaḥ : tad evaṁ śarīra-vāṅ-manobhir nirvartyaṁ trividhaṁ tapo darśitam | tasya

trividhasyāpi tapasaḥ sāttvikādi-bhedena traividhyam āha—śraddhayetyādi-tribhiḥ | tat trividham
api tapaḥ parayā śreṣṭhayā śraddhayā phalākāṅkṣā-śūnyair yuktair ekāgra-cittair narais taptaṁ
sāttvikaṁ kathayanti ||17||
madhusūdanaḥ : śārīra-vācika-mānasa-bhedena trividhasyoktasya tapasaḥ sāttvikādi-bhedena

traividhyam idānīṁ darśayati śraddhayeti tribhiḥ | tat-pūrvoktaṁ trividhaṁ śārīraṁ vācikaṁ
mānasaṁ ca tapaḥ śraddhayāstikya-buddhyā parayā prakṛṣṭayāprāmāṇya-śaṅkākalaṅka-śūnyayā
phalābhisandhi-śūnyair yuktaiḥ samāhitaiḥ siddhy-asiddhyor nirvikārair narair adhikāribhis
taptam anuṣṭhitaṁ sāttvikaṁ paricakṣate śiṣṭāḥ ||17||
viśvanāthaḥ : trividham ukta-lakṣaṇaṁ kāyika-vācika-mānasam ||17||
baladevaḥ : uktasya tapasaḥ sāttvikāditayā traividhyam āha—śraddhayeti-tribhiḥ | tad uktaṁ

trividhaṁ tapaḥ phalākāṅkṣā-śūnyair yuktair ekāgra-cittair narair parayā śraddhayā taptam
anuṣṭhitaṁ sāttvikam ||17||
(17.18)
satkāra-māna-pūjārthaṁ tapo dambhena caiva yat |

kriyate tad iha proktaṁ rājasaṁ calam adhruvam ||
śrīdharaḥ : rājasam āha—sat-kāreti | sat-kāraḥ sādhur ayam iti tāpaso’yam ity-ādi vāk-pūjā |
mānaḥ pratutthānābhivādanādir daihikī pūjā | pūjārtha-lābhādiḥ | etad-arthaṁ dambhena ca yat
tapaḥ kriyate | ataeva calam aniyatam | adhruvaṁ ca kṣaṇikam | yad evambhūtaṁ tapas tad iha
rājasaṁ proktam ||18||
madhusūdanaḥ : satkāraḥ sādhur ayaṁ tapasvī brāhmaṇa ity evam avivekibhiḥ kriyamāṇā
stutiḥ | mānaḥ pratyutthānābhivādanādiḥ | pūjā pāda-prakṣālanārcana-dhana-dānādiḥ | tad-arthaṁ
dambhenaiva ca kevalaṁ dharma-dhvajitvenaiva ca na tv āstikya-buddhyā yat tapaḥ kriyate tad
rājasaṁ proktaṁ śiṣṭaiḥ | ihāsminn eva loke phaladaṁ na pāralaukikaṁ calam atyalpa-kāla-
sthāyi-phalam | adhruvaṁ phala-janakatā-niyama-śūnyam ||18||
viśvanāthaḥ : sat-kāraḥ sādhur ayam ity anyaḥ kartavyā vāk-pūjā | mānaḥ

pratutthānābhivādanādibhir anyaiḥ kartavyā daihikī pūjā | pūjā anyair dīyamānair dhanādibhir
bhāvinī vā mānasī pūjā tad artham | dambhena ca yat kriyate tad rājasaṁ tapaḥ | calam kiñcit-
kālikam | adhruvam aniyata-satkārādi-phalakam ||18||
baladevaḥ : sat-kāraḥ sādhur ayaṁ tapasvīti stutiḥ | mānaḥ pratutthānādir ādaraḥ | pūjā caraṇa-
prakṣālana-dhan-dānadis tad-arthaṁ yat tapo dambhena ca kriyate tad rājasaṁ proktam | calaṁ
kiñcit-kālikam | adhruvam aniyata-satkārādi-phalakam ||18||
Page 119 of 210

(17.19)
mūḍha-grāheṇātmano yat pīḍayā kriyate tapaḥ |

parasyotsādanārthaṁ vā tat tāmasam udāhṛtam ||
śrīdharaḥ : tāmasaṁ tapa āha—mūḍheti | mūḍha-grāheṇāviveka-kṛtena durāgraheṇātmanā

pīḍayā yat tapaḥ kriyate | parasyotsādanārthaṁ vā anyasya vināśārtham abhicāra-rūpaṁ tat
tāmasam udāhṛtaṁ kathitam ||19||
madhusūdanaḥ : mūḍha-grāheṇāvivekātiśaya-kṛtena durāgraheṇātmano dehendriya-

saṁghātasya pīḍayā yat tapaḥ kriyate parasyotsādanārthaṁ vānyasya vināśārtham abhicāra-
rūpaṁ vā tat tāmasam udāhṛtaṁ śiṣṭaiḥ ||19||
viśvanāthaḥ : mūḍha-grāheṇa mauḍhya-grahaṇena | parasyotsādanārthaṁ vināśārtham ||19||
baladevaḥ : mūḍha-grāheṇāvivekajena durāgraheṇātmanā dehendriyādeḥ pīḍayā ca yat tapaḥ

parasyotsādanārthaṁ vināśāya vā kriyate tat tāmasam ||19||
(17.20)
dātavyam iti yad dānaṁ dīyate’nupakāriṇe |

deśe kāle ca pātre ca tad dānaṁ sāttvikaṁ smṛtam ||
śrīdharaḥ : pūrvaṁ pratijñātam eva dānasya traividhyam āha—dātavyam iti | dātavyam evety
evaṁ niścayena yad dānaṁ dīyate’nupakāriṇe pratyupakāra-samarthāya | deśe kurukṣetrādau
kāle grahaṇādau | pātre ceti deśa-kāla-sāhacaryāt saptamī prayuktā | pātre pātra-bhūtāya tapaḥ-
śrutādi-sampannāya brāhmaṇāyety arthaḥ | yad vā, pātra iti tṛj-antam | rakṣakāyety arthaḥ |
caturthy evaiṣā | sa hi sarvasmād āpad-gaṇād dātāraṁ pātīti pātā | tasmai yad evambhūtaṁ dānaṁ
tat sāttvikam ||20||
madhusūdanaḥ : idānīṁ krama-prāptasya dānasya traividhyaṁ darśayati dātavyam iti tribhiḥ |

dātavyam eva śāstra-condanā-vaśād ity evaṁ niścayena na tu phalābhisandhinā yad dānaṁ tulā-
puruṣādi dīyate’nupakāriṇe pratyupakārājanakāya | deśe puṇye kurukṣetrādau kāle ca puṇye
sūryoparāgādau | pātre ceti caturthy-arthe saptamī | kīdṛśāyānupakāriṇe dīyate pātrāya ca vidyā-
tapo-yuktāya | pātra rakṣakāyeti vā | vidyā-tapobhyām ātmano dātuś ca pālana-kṣama eva
pratigṛhṇīyād iti śāstrāt | tad evaṁ-bhūtaṁ dānaṁ sāttvikaṁ smṛtam ||20||
viśvanāthaḥ : dātavyam ity evaṁ niścayena | na tu phalābhisandhinā yad dānam ||20||
baladevaḥ : atha dānasya traividhyam āha—dātavyam iti | niścayena yad dānam anupakāriṇe
pātre vidyā-tapobhyāṁ dātū rakṣakāya brāhmaṇāya yad dīyate tad dānaṁ sāttvikam |
anupakāriṇe pratyupakāram anuddiśyety arthaḥ | deśe tīrthe kāle ca saṅkrānty-ādau ||20||
(17.21)
Page 120 of 210

yat tu pratyupakārārthaṁ phalam uddiśya vā punaḥ |

dīyate ca parikliṣṭaṁ tad dānaṁ rājasaṁ smṛtam ||
śrīdharaḥ : rājasaṁ dānam āha—yad iti | kālāntare’yaṁ māṁ pratyupakariṣyatīty evam arthaṁ
phalaṁ vā svargādikam uddiśya yat punar dānaṁ dīyate parikliṣṭaṁ citta-kleśa-yuktaṁ yathā
bhavati evambhūtaṁ tad dānaṁ rājasam udāhṛtam ||21||
madhusūdanaḥ : pratyupakārārthaṁ kālāntare mām ayaṁ upakariṣyatīty evam dṛṣṭārthaṁ

phalaṁ vā svargādikam uddiśya yat punar dānaṁ sāttvika-vilakṣaṇaṁ dīyate parikliṣṭaṁ ca
katham etāvad vyayitam iti paścāt tāpa-yuktaṁ yathā bhavaty evaṁ ca yad dīyate tad dānaṁ
rājasam udāhṛtam ||21||
viśvanāthaḥ : para-kliṣṭaṁ katham etāvad vyayitam iti paścāt-tāpa-yuktam | yad vā, ditsāyāṁ
abhāve’pi gurv-ādyājñānrodha-vaśād eva dattam | parikliṣṭam akalyāṇa-dravya-karmakam ||21||
baladevaḥ : yat tu pratupakārārthaṁ dṛṣṭa-phalārthaṁ phalaṁ vā svargādikam adṛṣṭam

uddiśyānusandhāya dīyate tad dānaṁ rājasam | parikliṣṭaṁ katham etāvad vyayitavyam iti
paścāt-tāpa-yuktaṁ yathā syāt tathā guru-vākyānurodhād vā yad dīyate tad rājasam ||21||
(17.22)
adeśa-kāle yad dānam apātrebhyaś ca dīyate |

asatkṛtam avajñātaṁ tat tāmasam udāhṛtam ||
śrīdharaḥ : tāmasaṁ dānam āha—adeśeti | adeśe’śuci-sthāne | akāle aśaucādi-samaye |

apātrebhyo viṭa-naṭa-nartakādibhyaḥ | yad dānaṁ dīyate deśa-kāla-pātra-sampattāv apy asat-
kṛtaṁ pāda-prakṣālanādi-satkāra-śūnyam | avajñātaṁ pātra-tiraskāra-yuktam | evambhūtaṁ
dānaṁ tāmasam udāhṛtam ||22||
madhusūdanaḥ : adeśe svato durjana-saṁsargād vā pāpa-hetāv aśuci-sthāne | akāle puṇya-

hetutvenāprasiddhe yasmin kasmiṁścit | aśauca-kāle vā | apātrebhyaś ca vidyā-tapo-rahitebhyo
naṭa-viṭādibhyo yad dānaṁ dīyate deśa-kāla-pātra-sampattāv api asat-kṛtaṁ priya-bhāṣaṇa-pāda-
prakṣālana-pūjādi-satkāra-śūnyam avajñānaṁ pātra-paribhava-yuktaṁ ca tad dānaṁ tāmasam
udāhṛtam ||22||
viśvanāthaḥ : asatkāro’vajñāyāḥ phalam ||22||
baladevaḥ : adeśe’śuci-sthāne | akāle’śuci-samaye | yad apātrebhyo naṭādibhyo dīyate, deśādi-

sampattāv api yad asatkṛtaṁ caraṇa-prakṣālanādi-satkāra-śūnyam avajñātaṁ tūṅkārādy-anādara-
bhāṣaṇopetaṁ ca yad dānaṁ tat tāmasam ||22||
(17.23-24)
oṁ tat sad iti nirdeśo brahmaṇas tri-vidhaḥ smṛtaḥ |

brāhmaṇās tena vedāś ca yajñāś ca vihitāḥ purā ||
Page 121 of 210

tasmād om ity udāhṛtya yajña-dāna-tapaḥ-kriyāḥ |

pravartante vidhānoktāḥ satataṁ brahma-vādinām ||
śrīdharaḥ : nanv evaṁ vicāryamāṇe sarvam api yajña-tapo-dānādi rājasa-tāmasa-prāyam eveti

vyartho yajñādi-prayāsa ity āśaṅkya tathāvidhasyāpi sāttvikatvopapādanāt prakāraṁ darśayitum
āha—om iti | oṁ tat sad iti trividho brahmaṇaḥ paramātmano nirdeśo nāma-vyapadeśaḥ smṛtaḥ
śiṣṭaiḥ | tatra tāvad om iti brahma ity-ādi śruti-prasiddher om iti brahmaṇo nāma | jagat-
kāraṇatvenāti-prasiddhatvād aviduṣāṁ parokṣatvāc ca tac-chabdo’pi brahmaṇo nāma |
paramārtha-sattva-sādhutva-praśastatvādibhiḥ sac-chabdo’pi brahmaṇo nāma | sad eva
saumyedam agra āsīt ity-ādi śruteḥ | ayaṁ trividho’pi nāma nirdeśena brāhmaṇāś ca vedāś ca
yajñāś purā sṛṣṭy-ādau vihitā vidhātrā nirmitāḥ | saguṇī-kṛtā iti vā | yathā yasyāyaṁ trividho
nirdeśas tena paramātmanā brāhmaṇādayaḥ pavitratamāḥ sṛṣṭāḥ | tasmāt tasyāyaṁ trividho
nirdeśo’tipraśasta ity arthaḥ ||23||
idānīṁ pratyekam oṅkārādīnāṁ prāśastyaṁ darśayiṣyann oṅkārasya tad evāha—tasmād iti |

yasmād evaṁ brahmaṇo nirdeśaḥ praśastas tasmād om ity udāhṛtya uccārya kṛtā veda-vādināṁ
yajñādyāḥ śāstroktāḥ kriyāḥ satataṁ sarvadā aṅga-vaikalye’pi prakarṣeṇa vartante | saguṇā
bhavantīty arthaḥ ||24||
madhusūdanaḥ : tad evam āhāra-yajña-tapo-dānānāṁ traividhya-kathanena sāttvikāni tāny

ādeyāni rājasa-tāmasāni tu parihartavyānīty uktam | tatrāhārasya dṛṣṭārthatvena nāsty aṅga-
vaiguṇyena phalābhāva-śaṅkā | yajña-tapo-dānānāṁ tv adṛṣṭārthānām aṅga-vaiguṇyād
apūrvānutpattau phalābhāvaḥ syād iti sāttvikān¸am api teṣām ānarthakyaṁ prāptaṁ pramāda-
bahulatvād anuṣṭhātṝṇām atas tad-vaiguṇya-parihārārya oṁ tat sad iti bhagavan-nāmoccāraṇa-
rūpaṁ sāmānya-prāyaścittaṁ parama-kāruṇikatayopadiśati bhagavān om iti | oṁ tat sad ity
evaṁ-rūpo brahmaṇaḥ paramātmano nirdeśo nirdiśyate’neneti nirdeśaḥ pratipādaka-śabdo
nāmeti yāvat | trividhas tisro vidhā avayavā yasya sa trividhaḥ smṛto vedānta-vidbhiḥ | eka-
vacanāt try-avayavam ekaṁ nāma praṇavavat | yasmāt pūrvair maharṣibhir ayaṁ brahmaṇo
nirdeśaḥ smṛtas tasmād idānīntanair api smartavya iti vidhir atra kalpyate | vaṣaṭ-kartuḥ
prathama-bhakṣa ity-ādiṣv iva vacanāni tv apūrvatvād iti nyāyāt | yajña-dāna-tapaḥ-kriyā-
saṁyogāc cāsya tad avaiguṇyam eva phalaṁ ##ṣṭāśva-dagdha-ratha-vat-parasparākāṅkṣayā
kalpyate |
pramādāt kurvatāṁ karma pracyavetādhvareṣu yat |

smaraṇād eva tad viṣṇoḥ sampūrṇaṁ syād iti śrutiḥ ||
iti smṛtes tathaiva śiṣṭācārāc ca | brahmaṇo nirdeśaḥ stūyate karma-vaiguṇya-parihāra-sāmarthya-

kathanāya | brāhmaṇā iti traivarṇikopalakṣaṇam | brāhmaṇādyāḥ kartāro vedāḥ karaṇāni yajñāḥ
karmāṇi tena brahmaṇo nirdeśena karaṇa-bhūtena purā vihitāḥ prajāpatinā | tasmād yajñādi-sṛṣṭi-
hetutvena tad-vaiguṇya-parihāra-samartho mahā-prabhāvo’yaṁ nirdeśa ity arthaḥ ||23||
idānīm a-kāra-u-kāra-ma-kāra-vyākhyānena tat-samudāyoṁkāra-vyākhyānavad oṁkāra-tac-

chabda-sac-chabda-vyākhyānena tat-samudāya-rūpaṁ brahmaṇo nirdeśaṁ stuty-atiśayāya
vyākhyātum ārabhate caturbhiḥ | tatra prathamam oṁkāraṁ vyācaṣṭe tasmād iti | yasmād om iti
brahma ity-ādiṣu śrutiṣv om iti brahmaṇo nāma prasiddhaṁ tasmād om ity
udāhṛtyoṁkāroccāraṇānantaraṁ vidhānoktā vidhi-śāstra-bodhitā brahma-vādināṁ veda-vādināṁ
Page 122 of 210

yajña-dāna-tapaḥ-kriyāḥ satataṁ pravartante prakṛṣṭatayā vaiguṇya-rāhityena vartante |

yasyaikāvayavoccāraṇād apy avaiguṇyaṁ kiṁ punas tasya sarvasyoccāraṇād iti stuty-atiśayaḥ ||
24||
viśvanāthaḥ : tad evaṁ tapo-yajñādīnāṁ traividhyaṁ sāmānyato manuṣya-mātram

adhikṛtyoktam | tatra ye sāttvikeṣv api madhye brahma-vādinas teṣāṁ tu brahma-nirdeśa-pūrvakā
eva yajñādayo bhavantīty āha—oṁ tat sad ity evaṁ brahmaṇo nirdeśo nāmnā vyapadeśaḥ smṛtaḥ
| śiṣṭair deśitaḥ | tatra om iti sarva-śrutiṣu prasiddham eva brahmaṇo nāma | jagat-
kāraṇatvenātiprasiddher atan-nirasanena ca prasiddhes tad iti ca | sad eva saumyedam agra āsīt iti
śruteḥ sad iti ca | yasmāt oṁ tat sat śabda-vācyena brahmaṇaiva brāhmaṇā vedā yajñāś ca vihitāḥ
kṛtās tasmāt om iti brahmaṇo nāmodāhṛtyoccārya vartamānānāṁ brahma-vādināṁ yajñādayaḥ
pravartante ||23-24||
baladevaḥ : tad evaṁ tapo-yajña-tapo-dānānāṁ traividhya-kathanena sāttvikānāṁ teṣām

upadeyatvaṁ, rājasādīnāṁ heyatvaṁ ca darśitam | atha sāttvikādhikāriṇāṁ yajñādīni viṣṇu-
nāma-pūrvakāṇy evabhavantīty ucyate om iti | om ity-ādikas trividho brahmaṇo viṣṇor nirdeśo
nāma-dheyaṁ śiṣṭaiḥ smṛtaḥ | om ity etad brahmaṇo nediṣṭaṁ nāma iti śruteḥ | om ity ekaṁ
nāma | tat tvam asi iti śruteḥ tad iti dvitīyaṁ nāma | sad eva saumya iti śruteḥ sad iti tṛtīyaṁ
nāma | upalakṣaṇam idam | viṣṇv-ādi-nāmnāṁ tena trividhena nirdeśena brāhmaṇā vedā yajñāś
ca purā caturmukhena vihitāḥ prakaṭitās tasmān mahā-prabhāvo’yaṁ nirdeśas tat-pūrvakāṇāṁ
yajñādīnāṁ nāṅga-vaiguṇyam | tena phala-vaiguṇyaṁ ca neti ||23||
yasmād evaṁ tasmād om iti nirdeśam udāhṛtyoccāryānuṣṭhitā brahma-vādināṁ sāttvikānāṁ trai-

varṇikānāṁ yajñādyāḥ kriyāḥ pravartante | aṅga-vaikalye’pi sāṅgatāṁ bhajantīti ||24||
(17.25)
tad ity anabhisandhāya phalaṁ yajña-tapaḥ-kriyāḥ |

dāna-kriyāś ca vividhāḥ kriyante mokṣa-kāṅkṣibhiḥ ||
śrīdharaḥ : dvitīyaṁ nāma prastautīti tad iti tad ity udāhṛtya iti pūrvasyānuṣaṅgaḥ | tad ity
udāhṛtyoccārya śuddha-cittair mokṣa-kāṅkṣibhiḥ puruṣaiḥ phalābhisandhim akṛtvā yajñādyāḥ
kriyāḥ kriyante | ataś citta-śodhana-dvāreṇa phala-saṅkalpa-tyajanena mumukṣutva-
sampādakatvāt tac-chabda-nirdeśaḥ praśasta ity arthaḥ ||25||
madhusūdanaḥ : dvitīyaṁ tac-chabdaṁ vyācaṣṭe tad iti | tattvam asi ity-ādi-śruti-prasiddhaṁ

tad iti brahmaṇo nāmodāhṛtya phalam anabhisandhāyāntaḥ-karaṇa-śuddhy-arthaṁ yajña-tapaḥ-
kriyā dāna-kriyāś ca vividhā mokṣa-kāṅkṣibhiḥ kriyante tasmād atipraśastam etat ||25||
viśvanāthaḥ : tad ity udāhṛtyeti pūrvasyānuṣaṅgaḥ | anabhisandhāya phalābhisandhim akṛtvā ||

25||
baladevaḥ : tad iti nirdeśam udāhṛtya phalam anabhisandhāya yajñādī-kriyā mokṣa-kāṅkṣibhis

taiḥ kriyante anuṣṭhīyante | niṣkāmatayā mumukṣā-sampādanān mahā-prabhāvas tac-chabdaḥ ||
26||
Page 123 of 210

(17.26-27)
sad-bhāve sādhu-bhāve ca sad ity etat prayujyate |

praśaste karmaṇi tathā sac-chabdaḥ pārtha yujyate ||
yajñe tapasi dāne ca sthitiḥ sad iti cocyate |
karma caiva tad-arthīyaṁ sad ity evābhidhīyate ||
śrīdharaḥ : sac-chabdasya prāśastyam āha—sad-bhāva iti dvābhyām | sad-bhāve’stitve | deva-

dattasya putrādikam astīty asminn arthe | sādhu-bhāve ca sādhutve | deva-dattasya putrādi
śreṣ¸oham ity asminn arthe | sad ity etat padaṁ prayujyate | praśaste māṅgalike vivāhādi-karmaṇi
ca sad idaṁ karmeti sac-chabdo yujyate prayujyate | saṅgacchata iti vā ||26||
kiṁ ca, yajña iti | yajñādiṣu ca yā sthitis tātparyenāvasthānaṁ tad api sad ity ucyate | yasya
cedaṁ nāma-trayaṁ sa eva paramātmā arthaḥ phalaṁ yasya tat-tad-arthaṁ karma-pūjopahāra-
gṛhāṅgana-parimārjanopalepana-raṅga-māṅgalikādi-kriyā tat-siddhaye yad anyat karma kriyata
udyāna-śāli-kṣetra-dhanārjanādi-viṣayaṁ tat karma tad-arthīyam | tac cātivyavahitam api sad ity
evābhidhīyate | yasmād evam ati-praśastam etan nāma-trayaṁ tasmād etat sarva-karma-
sādguṇyārthaṁ kīrayed iti tātparyārthaḥ | atra cārthavādānupapattyā vidhiḥ kalpyate | vidheyaṁ
stūyate vastv iti nyāyāt | apare tu pravartante vidhinoktāḥ kriyante mokṣa-kāṅkṣibhiḥ ity-ādi
vartamānopadeśaḥ samidhā yajatīty ādivad vidhitayā pariṇamanīya ity āhuḥ | tat tu sad-bhāve
sādhu-bhāve cety ādiṣu prāptārthatvān na saṅgacchata iti pūrvokta-krameṇa vidhi-kalpanaiva
jyāyasī ||27||
madhusūdanaḥ : tṛtīyaṁ sac-cabdaṁ vyācaṣṭe sad-bhāva iti dvābhyām | sad eva somyedam
agra āsīt ity-ādi-śruti-prasiddhaṁ sad ity etad brahmaṇo nāma sad-bhāve’vidyamānatva-
śaṅkāyāṁ vidyamānatve sādhu-bhāve cāsādhutva-śaṅkāyāṁ sādhutve caprayujyate śiṣṭaiḥ |
tasmād vaiguṇya-parihāreṇa yajñādeḥ sādhutvaṁ tat-phalasya ca vidyamānatvaṁ kartuṁ
kṣamam etad ity arthaḥ | tathā sad-bhāva-sādhu-bhāvayor iva praśaste’pratibandhenāśu-sukha-
janake māṅgalike karmaṇi vivāhādau sac-chabdo he pārtha yujyate prayujyate | tasmād
apratibandhenāśu-phala-janakatvaṁ vaiguṇya-parihāreṇa yajñādeḥ samartham etan nāmeti
praśastataram etad ity arthaḥ ||26||
yajñe tapasi dāne ca yā sthitis tat-paratayāvasthitir niṣṭhā sāpi sad ity ucyate vidvadbhiḥ | karma
caiva tad-arthīyaṁ teṣu yajña-dāna-tapo-rūpeṣv artheṣu bhavaṁ tad-anukūlam eva ca karma tad-
arthīyaṁ bhagavad-arpaṇa-buddhyā kriyamāṇaṁ karma vā tad-arthīyaṁ sad ity evābhidhīyate |
tasmāt sad iti nāma karma-vaiguṇyāpanodana-samarthaṁ praśastataram | yasyaikaiko’vayavo’py
etādṛśaḥ kiṁ vaktavyaṁ tat-samudāyasya oṁ tat sad iti nirdeśasya māhātmyam iti
saṁpiṇḍitārthaḥ ||27||
viśvanāthaḥ : brahma-vācakaḥ sac-chabdaḥ praśasteṣv api vartate | tasmāt praśasta-mātre

karmaṇi prākṛte’prākṛte’pi sac-chabdaḥ prayoktavya ity āśayenāha—sad-bhāva iti dvābhyām |
sad-bhāve brahmatve sādhu-bhāve brahma-vāditve prayujyate saṅgacchata ity arthaḥ | yajñādau
sthitir yajñādi-tātparyeṇāvasthānam ity arthaḥ | tad-arthīyaṁ karma brahmacaryopayogi yat
karma bhagavan-mandira-mārjanādikam tad api ||26-27||
Page 124 of 210

baladevaḥ : sad iti nirdeśaḥ praśasteṣv arthāntareṣu vartate tasmāt praśaste karma-mātre sa
prayojya iti bhāvenāha—sad-bhāva iti dvābhyām | sad-bhāve brahma-bhāve sādhu-bhāve ca
brahma-jñatve’bhidhāyakatayā sac-chabdaḥ prayujyate sad eva saumya ity-ādau | satāṁ
prasaṅgāt ity-ādau ca | tathā praśaste upanayana-vivāhādike ca māṅgalike karmaṇi sac-chabdo
yujyate saṅgacchate | yajñādau yā teṣāṁ sthitis tātparyeṇāvasthitis tad api sad ity ucyate |
yasyedaṁ nāma-trayaṁ tad-arthīyaṁ karma ca tan-mandira-nirmāṇa-tad-vimārjanādi sad ity
abhidhīyate | atra trividho’yaṁ nirdeśaḥ smartavya iti vidhiḥ kalpyate | vaṣaṭ-kartuḥ prathamaṁ
bhakṣyaḥ ity-ādāv iva vacanāni tv apūrvatvād iti nyāyād yajña-dānādi-saṁyogāc cāsya tad-
vaiguṇyam eva phalam |
pramādāt kurvatāṁ karma pracyavetādhvareṣu yat |

smaraṇād eva tad viṣṇoḥ sampūrṇaṁ syād iti śrutiḥ || iti smaraṇāc ca ||26-27||
(17.28)
aśraddhayā hutaṁ dattaṁ tapas taptaṁ kṛtaṁ ca yat |

asad ity ucyate pārtha na ca tat pretya no iha ||
śrīdharaḥ : idānīṁ sarva-karmasu śraddhayaiva praṛtty-artham aśraddhayā kṛtaṁ sarvaṁ nindati

aśraddhayeti | aśraddhayā hutaṁ havanam | dattaṁ dānam | tapas taptaṁ nirvartitam | yac cānyad
api kṛtaṁ karma | tat sarvam asad ity ucyate yatas tat pretya lokāntare na phalati viguṇatvāt | no
iha na ca asmin loke phalati ayaśaskatvāt |
rajas-tamo-mayīṁ tyaktvā śraddhāṁ sattva-mayīṁ śritaḥ |

tattva-jñāne’dhikārī syād iti saptadaśe sthitam ||

śraddhā-traya-vibhāga-yogo nāma saptadaśo'dhyāyaḥ ||17||
madhusūdanaḥ : yady ālasyādinā śāstrīyaṁ vidhim utsṛjya śraddadhānatayaiva vṛddha-

vyavahāra-mātreṇa yajña-tapo-dānādi kurvatāṁ pramādād vaiguṇyaṁ prāpta oṁ tat sad iti
brahma-nirdeśena tat-parihāras tarhy aśraddadhānatayā śāstrīyaṁ vidhim utsṛjya kāma-kāreṇa
yat kiṁcid yajñādi kurvatām asurāṇām api tenaiva vaiguṇya-parihāraḥ syād iti kṛtaṁ śraddhayā
sāttvikatva-hetu-bhūtayety ata āha—aśraddhayeti | aśraddhayā yad dhutaṁ havanaṁ kṛtam agnau
dattaṁ yad brāhmaṇebhyo yat tapas taptaṁ yac cānyat karma kṛtaṁ stuti-namaskārādi tat sarvam
aśraddhayā kṛtam asad asādhv ity ucyate | ata eva oṁ tat sad iti nirdeśena na tasya sādhu-bhāvaḥ
śakyate kartuṁ sarvathā tad-ayogyatvāc chilāyā ivāṅkuraḥ |
tat kasmād asad ity ucyate śṛṇu he pārtha | co hetau | yasmāt tad-aśraddhākṛtaṁ na pretya para-
loke phalati viguṇatvenāpūrvājanakatvāt | no iha nāpīha loke yaśaḥ sādhubhir ninditatvāt | ata
aihikāmuṣmika-phala-vikalatvād aśraddhā-kṛtasya sāttvikyā śraddhayaiva sāttvikaṁ yajñādi
kuryād antaḥ-karaṇa-śuddhaye | tādṛśasyaiva śraddhā-pūrvakasya sāttvikasya yajñāder daivād
vaiguṇya-śaṅkāyāṁ brahmaṇo nāma-nirdeśena sādguṇyaṁ sampādanīyam iti paramārthaḥ |
śraddhā-pūrvakam asāttvikam api yajñādi viguṇaṁ brahmaṇo nāma-nirdeśena sāttvikaṁ sa-
guṇaṁ ca sampāditaṁ bhavatīti bhāṣyam |
Page 125 of 210

tad evam asminn adhyāya ālasyādinānādṛta-śāstrāṇāṁ śraddhā-pūrvakaṁ vṛddha-vyavahāra-

mātreṇa pravartamānānāṁ śāstrānādareṇāsura-sādharmyeṇa śraddhā-pūrvakānuṣṭhānena ca
deva-sādharmyeṇa kim asurā amī devā vety arjuna-saṁśaya-viṣayāṇāṁ rājasa-tāmasa-śraddhā-
pūrvakaṁ rājasa-tāmasa-yajñādi-kāriṇo’surāḥ śāstrīya-jñāna-sādhanān adhikāriṇaḥ sāttvika-
śraddhā-pūrvakaṁ sāttvika-yajñādi-kāriṇas tu devāḥ śāstrīya-jñāna-sādhanādhikāriṇa iti śraddhā-
traividhya-pradarśana-mukhenāhārādi-traividhya-pradarśanena bhagavatā nirṇayaḥ kṛta iti
siddham ||28||
śraddhā-traya-vibhāga-yogo nāma saptadaśo'dhyāyaḥ
||17||
viśvanāthaḥ : sat karma śrutam | tathāsat karma kim ity apekṣāyām āha—aśraddayeti | hutaṁ
havanam | dattaṁ dānam | tapas taptaṁ kṛtam | yad anyac cāpi karma kṛtaṁ tat sarvam asad iti
hutam apy ahutam eva | dattam apy adattam eva | tapo’py ataptam eva kṛtam apy akṛtam eva |
yatas tat na pretya na para-loke phalati nāpīha-loke phalati ||28||
ukteṣu vividheṣv eva sāttvikaṁ śraddhayā kṛtam |

yat syāt tad eva mokṣārham ity adhyāyārtha īritaḥ ||

gītāsv ayaṁ saptadaśaḥ saṅgataḥ saṅgataḥ satām ||
||17||
baladevaḥ : atha sāttvikyā śraddhayā sarveṣu karmasu pravartitavyam | tayā vinā sarvaṁ
vyartham iti nindati aśraddhayeti | hutaṁ homo | dattaṁ dānam | taptam anuṣṭhitaṁ yac cānyad
api stuti-praṇaty-ādi-karma kṛtaṁ, tat sarvam asan nindyam ity ucyate | kuta ity atrāha—na ceti |
hetau ca-śabdo yato’śraddhayā kṛtaṁ, tat pretya para-loke na phalati viguṇāt tasmāt
pūrvānutpatter nāpīha loke kīrtiḥ sadbhir ninditatvāt ||28||
śraddhāṁ svabhāvajāṁ hitvā śāstrajāṁ tāṁ samāśritaḥ |

niḥśreyasādhikārī syād iti saptadaśī sthitiḥ ||
iti śrīmad-bhagavad-gītopaniṣad-bhāṣye saptadaśo'dhyāyaḥ

||17||
Page 126 of 210

(18)
atha paramārtha-nirṇayo nāma

aṣṭādaśo’dhyāyaḥ
(18.1)
arjuna uvāca—
saṁnyāsasya mahā-bāho tattvam icchāmi veditum |
tyāgasya ca hṛṣīkeśa pṛthak keśi-niṣūdana ||1||
śrīdharaḥ :
nyāsa-tyāga-vibhāgena sarva-gītārtha-saṅgraham |
spaṣṭam aṣṭādaśe prāha—paramārtha-vinirṇaye ||
atra ca—
sarva-karmāṇi manasā sannyasyāste sukhaṁ vaśī | [gītā 5.13]
sannyāsa-yoga-yuktātmā [gītā 9.28]
ity-ādiṣu karma-sannyāsa upadiṣṭaḥ | tathā—
tyaktvā karma-phalāsaṅgaṁ nitya-tṛpto nirāśrayaḥ |

sarva-karma-phala-tyāgaṁ tataḥ kuru yatātmavān || [gītā 4.20]
ity-ādiṣu ca phala-mātra-tyāgena karmānuṣṭhānam upadiṣṭam | na ca paraspara-viruddhaṁ

sarvajñaḥ parama-kāruṇiko bhagavān upadiśet | ataḥ karma-sannyāsasya tad-anuṣṭhānasya
cāvirodha-prakāraṁ bubhutsur arjuna uvāca sannyāsasyeti | bho hṛṣīkeśa sarvendriya-niyāmaka |
he keśī-nisūdana keśī-nāmno mahato hayākṛteḥ daityasya yuddhe mukhaṁ vyādāya bhakṣayitum
āgacchato atyantaṁ vyātte mukhe vāma-bāhuṁ praveśya tat-kṣaṇam eva vivṛddhena tenaiva
bāhunā karkaṭikā-phalavat taṁ vidārya nisūditavān | ata eva he mahābāho iti sambodhanam |
sannyāsasya tyāgasya ca tattvaṁ pṛthag vivekena veditum icchāmi ||1||
madhusūdanaḥ : pūrvādhyāye śraddhā-traividhyenāhāra-yajña-tapo-dāna-traividhyena ca

karmiṇāṁ traividhyam uktaṁ sāttvikānām ādānāya rājasa-tāmasāṁ ca hānāya | idānīṁ tu
saṁnyāsa-traividhya-kathanena saṁnyāsinām api traividhyaṁ vaktavyam | tatra ttva-
bodhānantaraṁ yaḥ phala-bhūtaḥ sarva-karma-saṁnyāsaḥ sa caturdaśe’dhyāye guṇātītatvena
vyākhyātatvān na sāttvika-rājasa-tāmasa-bhedam arhati | yo’pi tattva-bodhāt prāk tad-arthaṁ
sarva-karma-saṁnyāsas tattva-bubhutsayā vedānta-vākya-vicārāya bhavati so’pi traiguṇya-
viṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna ity-ādinā nirguṇatvena vyākhyātaḥ | yas tv anutpanna-
tattva-bodhānām anutpanna-tattva-bubhutsānāṁ ca karma-saṁnyāsaḥ sa saṁnyāsī ca yogī ca ity-
ādinā gauṇo vyākhyātas tasya traividhya-sambhavāt tad-viśeṣaṁ bubhutsuḥ arjuna uvāca
saṁnyāsasyeti |
Page 127 of 210

aviduṣām anupajāta-vividiṣāṇāṁ ca karmādhikṛtānām eva kiṁcit karma-parigrahena kiṁcit

karma-parityāgo yaḥ sa tyāgāṁśa-guṇa-yogāt saṁnyāsa-śabdenocyate | etādṛśasyāntaḥ-karaṇa-
śuddhy-artham avidvat-karmādhikāri-kartṛkasya saṁnyāsasya kenacid rūpeṇa karma- tyāgasya
tattvaṁ svarūpaṁ pṛthak sāttvika-rājasa-tāmasa-bhedena veditum icchāmi | tyāgasya ca tattvaṁ
veditum icchāmi |
kiṁ saṁnyāsa-tyāga-śabdau ghaṭa-paṭa-śabdāv iva bhinna-jātīya-padārthau kiṁ vā brāhmaṇa-

parivrājaka-śabdāv ivaika-jātīyārthau | yady ādyas tarhi tyāgasya tattvaṁ saṁnyāsāt pṛthag
veditum icchāmi | yadi dvitīyas tarhy avāntaropādhi-bheda-mātraṁ vaktavyam | eka-
vyākhyānenaivobhayaṁ vyākhyātaṁ bhaviṣyati |
mahābāho keśiniṣūdaneti sambodhanābhyāṁ bāhyopadrava-nivāraṇa-svarūpa-yogyatā-

phalopadhāne pradarśite | hṛṣīkeśety antar-upadrava-nivāraṇa-sāmarthyam iti bhedaḥ |
atyanurāgāt sambodhana-trayam |
atrārjunasya dvau praśnau | karmādhikāri-kartṛkena pūrvokta-yajñādi-sādharmyeṇa saṁnyāsa-

śabda-pratipādyatvena ca guṇātīta-saṁnyāsa-dvaya-sādharmyeṇa traiguṇya-
sambhavāsambhavābhyāṁ saṁśayaḥ prathamasya praśnasya bījam | dvitīyasya tu saṁnyāsa-
tyāga-śabdayoḥ paryāyatvāt karma-phala-tyāga-rūpeṇa ca vailakṣaṇyokteḥ saṁśayo bījam ||1||
viśvanāthaḥ :
sannyāsa-jñāna-karmādes traividhyaṁ mukti-nirṇayaḥ |
guhya-sāratamā bhaktir ity aṣṭādaśa ucyate ||
anantarādhyāye—
tad ity anabhisandhāya phalaṁ yajña-tapaḥ-kriyāḥ |

dāna-kriyāś ca vividhāḥ kriyante mokṣa-kāṅkṣibhiḥ || [gītā 17.25]
ity atra bhagavad-vākye mokṣa-kāṅkṣi-śabdena sannyāsina eva ucyante | anye vā yady anya eva
te, tarhi—sarva-karma-phala-tyāgaṁ tataḥ kuru yatātmavān [gītā 12.11] iti tvad-uktānāṁ sarva-
karma-phala-tyāgināṁ teṣāṁ sa tyāgaḥ kaḥ | sannyāsināṁ ca ko sa sannyāsa iti vivekato jijñāsur
āha—sannyāsasyeti | pṛthag iti yadi sannyāsa-tyāga-śabdau bhinnārthau tadā sannyāsasya
tyāgasya ca tattvaṁ pṛthag veditum icchāmi | yadi tv ekārthau tāv api tvan-mate anya-mate vā
tayor aikyārtham arthād ekārthatvam iti pṛthag veditum icchāmi | he hṛṣīkeśeti mad-buddheḥ
pravartakatvāt tvam eva imaṁ sandeha-mukhāpayasi | keśi-nisūdana iti taṁ ca sandehaṁ tvam
eva keśinam iva vidārayasīti bhāvaḥ | mahābāho iti tvaṁ mahā-bāhu-balānvito’haṁ kiñcid
bāhubalānvita ity etad aṁśenaiva mayā saha sakhyaṁ tava | na tu sārvajñyādibhir aṁśair atas
tvad-datta-kiñcit-sakhya-bhāvād eva praśne mama niḥśaṅkateti bhāvaḥ ||1||
baladevaḥ :
gītārthān iha saṅgṛhṇan harir aṣṭādaśe’khilān |
bhaktes tatra prapatteś ca so’bravīd atigopyatām ||
sarva-karmāṇi manasā sannyasyāste sukhaṁ vaśī | [gītā 5.13] ity-ādau sannyāsa-śabdena kim
uktam—tyaktvā karma-phalāsaṅgaṁ [gītā 4.20] ityādau tyāga-śabdena ca kim uktaṁ bhagavatā
Page 128 of 210

tatra sandihāno’rjunaḥ pṛcchati sannyāsasyeti | sannyāsa-tyāga-śabdau śaila-taru-śabdāv iva

vijātīyārthau kiṁ vā kuru-pāṇḍava-śabdāv iva sajātīyārthau | yady ādyas tarhi sannyāsasya
tyāgasya ca tattvaṁ pṛthag-veditum icchāmi | yadyantas tarhi tatrāvāntaropādhi-mātraṁ
bhedakaṁ bhāvi, tac ca veditum icchāmi | he mahābāho kṛṣṇa hṛṣīkeśeti dhī-vṛtti-prerakatvāt
tvam eva mat-sandeham utpādayasi | keśi-nisūdaneti tvaṁ mat-sandehaṁ keśinam iva vināśayeti
||1||
(18.2)
kāmyānāṁ karmaṇāṁ nyāsaṁ saṁnyāsaṁ kavayo viduḥ |
sarva-karma-phala-tyāgaṁ prāhus tyāgaṁ vicakṣaṇāḥ ||
śrīdharaḥ : tatrottaraṁ śrī-bhagavān uvāca—kāmyānām iti | kāmyānāṁ putra-kāmo yajeta

svarga-kāmo yajetety evam ādi kāmopabandhena vihitānāṁ karmaṇāṁ nyāsaṁ parityāgaṁ
sannyāsaṁ kavayo viduḥ | samyak-phalaiḥsaha sarva-karmaṇām api nyāsaṁ sannyāsaṁ paṇḍitā
vidur jānantīty arthaḥ | sarveṣāṁ kāmyānāṁ nitya-naimittikānāṁ ca karmaṇāṁ phala-mātra-
tyāgaṁ prāhus tyāgaṁ prāhus tyāgaṁ vicakṣaṇā nipuṇāḥ | na tu svarūpataḥ karma-tyāgam |
nanu nitya-naimittikānāṁ phalāśravaṇād avidyamānasya phalasya kathaṁ tyāgaḥ syāt | nahi

bandhyāyāḥ putra-tyāgaḥ sambhavanti |
ucyate yadyapi svarga-kāmaḥ paśukāma ity-ādivad aharahaḥ sandhyām upāsīta yāvaj-jīvam

agnihotraṁ juhotīty ādiṣu phala-viśeṣo na śrūyate tathāpy apuruṣārthe vyāpāre prekṣāvantaṁ
pravartayitum aśaknuvan vidhir viśvajitā yajetety ādiṣv iva sāmānyataḥ kim api phalam ākṣipaty
eva | na cātīva-gurum ataḥ śraddhayā sva-siddhir eva vidheḥ prayojanam iti mantavyam | puruṣa-
pravṛtty-anupapatter duṣparaharatvāt | śrūyate ca nityādiṣv api phalam—sarva ete puṇya-lokā
bhavatīti | karmaṇā pitṛ-loka iti | dharmeṇa pāpam apanudanti ity evam ādiṣu | tasmād yuktam
uktaṁ sarva-karma-phala-tyāgaṁ prāhus tyāgaṁ vicakṣaṇā iti |
nanu phala-tyāgena punar pai niṣphaleṣu karmasu pravṛttir eva na syāt | tan na, sarveṣām api
karmaṇāṁ saṁyoga-pṛthaktvena vividiṣārthatayā viniyogāt | tathā ca śrutiḥ—tam etaṁ
vedānuvacanena brāhmaṇā vividiṣanti yajñena dānena tapasānāśakena [bṛ.ā.u. 4.4.22] iti | tataś
ca śruti-padoktaṁ sarvaṁ phalaṁ bandhakatvena tyaktvā vividiṣārthaṁ sarva-karmānuṣṭhānaṁ
ghaṭata eva | vividiṣā ca nityānitya-vastu-vivekena nivṛtta-dehādy-abhimānatayā buddheḥ
pratyak-pravaṇatā | tāvat paryantaṁ ca sattva-śuddhy-arthaṁ jñānāviruddhaṁ yathocitam
avaśyakaṁ karma kurvatas tat-phala-tyāga eva karma-tyāgo nāma | na svarūpeṇa | tathā ca śrutiḥ
kurvann eveha karmāṇi jijīviṣec chatāṁ samāḥ [īśa.u. 2] iti | tataḥ parantu sarva-karma-nivṛttiḥ
svata eva bhavati | tad uktaṁ naiṣkarmya-siddhau—
pratyak-pravaṇatāṁ buddheḥ karmāṇi utpādya śuddhitaḥ |

kṛtārthānyastam āyānti prāvṛḍas te ghanā iva ||
uktaṁ ca bhagavatā—yas tv ātma-ratir eva syād ity-ādi | vaśiṣṭhena coktam—
na karmāṇi tyajed yogī karmabhis tyajyate hy asau |
Page 129 of 210

karmaṇo mūla-bhūtasya saṅkalpasyaiva nāśataḥ || iti |
jñāna-niṣṭhā-vikṣepakatvam ālakṣya tyajed vā | tad uktaṁ śrī-bhāgavate—
tāvat karmāṇi kurvīta na nirvidyeta yāvatā |

mat-kathā-śravaṇādau vā śraddhā yāvan na jāyate || [bhā.pu. 11.20.9]
jñāna-niṣṭho virakto vā mad-bhakto vānapekṣakaḥ |

saliṅgānāśramāṁs tyaktvā cared avidhi-gocaraḥ || [bhā.pu. 11.18.28] ity-ādi |
alam atiprasaṅgena prakṛtam anusarāmaḥ ||2||
madhusūdanaḥ : tatrāntimasya sūci-kaṭāha-nyāyena nirākaraṇāyottaram bhagavān uvāca—

kāmyānām iti | kāmyānām phala-kāmanayā coditānām antaḥkaraṇa-śuddhāv anupayuktānāṁ
karmaṇām iṣṭi-paśu-somādīnāṁ nyāsaṁ tyāgaṁ saṁnyāsaṁ vidur jānanti kavayaḥ paṇḍitāḥ
sūkṣma-darśinaḥ kecit | tam etaṁ vedānuvacanena brāhmaṇā vividiṣanti yajñena dānena
tapasānāśakena [bṛ.ā.u. 4.4.22] iti vākyena vedānuvacana-śabdopalakṣitasya brahmacāri-
dharmasya yajña-dāna-śabdābhyām upalakṣitasya gṛhastha-dharmasya tapo-nāśaka-śabdābhyām
upalakṣitasya vānaprastha-dharmasya nityasya nityena hi pāpa-kṣayeṇa dvāreṇātma-jñānārthaṁ
bodhyate | ma ca viniyoga-vaiyarthyaṁ, jñānam utpadyate puṁsāṁ kṣayāt pāpasya karmaṇaḥ
[ma.bhā. 12.197.8] ity anenaiva labdhatvād iti vācyam | viniyogābhāve hi saty api nitya-
karmānuṣṭhāne jñānaṁ syād vā na vā syāt | sati tu viniyoge jñānam avaśyaṁ bhaved eveti
niyamārthatvāt | tasmān nitya-karmaṇām eva vedane vividiṣāyāṁ vā viniyogāt sattva-śuddhi-
vividiṣotpatti-pūrvaka-vedanārthinā nityāny eva karmāṇi bhagavad-arpaṇa-buddhyānuṣṭheyāni |
kāmyāni tu sarvāṇi sa-phalāni parityājyānīty ekaṁ matam |
aparaṁ mataṁ sarva-karma-phala-tyāgaṁ prāhus tyāgaṁ vicakṣaṇāḥ | sarveṣāṁ kāmyānāṁ

nityānāṁ ca pratipadokta-phala-tyāgaṁ sattva-śuddhy-arthitayā vividiṣā-saṁyogenānuṣṭhānaṁ
vicakṣaṇā vicāra-kuśalās tyāgaṁ prāhuḥ | khādiro yūpo bhavati khādiraṁ vīrya-kāmasya yūpaṁ
karoti ity atra yathaikasya khādiratvasya kratu-prakaraṇa-pāṭhāt phala-saṁyogāc ca kratv-
arthatvaṁ puruṣārthatvaṁ ca pramāṇa-bhedāt tathāgnihotreṣṭi-paśu-somānāṁ sarveṣām api
śatapatha-paṭhitānāṁ svotpatti-vidhi-siddhānāṁ tat-tat-phala-yogaḥ pratyeka-vākyena vividiṣā-
saṁyogaś ca yajñādi-vākyena kriyata ity upapannam ekasya tūbhayatvaṁ saṁyoga-pṛthaktvam
iti nyāyāt | tad uktaṁ saṅkṣepa-śārīrake—
yajñenety ādi-vākyaṁ śatapatha-vihitaṁ karma-vṛndaṁ gṛhītvā

svotpattyāmnāta-siddhaṁ puruṣa-vividiṣā-mātra-sādhye yunakti || iti |
tasmāt kāmyāny api phalābhisandhim akṛtvāntaḥ-karaṇa-śuddhaye kartavyāṇi | na hy

agnihotrādi-karmaṇāṁ svataḥ kāmyatva-nityatva-rūpo viśeṣo’sti | puruṣābhiprāya-bheda-kṛtas tu
viśeṣaḥ phalābhisandhi-tyāge kutastyaḥ | nitya-karmaṇāṁ ca prātisvika-phala-sad-bhāvam—
aniṣṭam iṣṭaṁ miśraṁ ca tri-vidhaṁ karmaṇaḥ phalam [gītā 18.12] ity atra vakṣyati |
nityānām eva vividiṣā-saṁyogena kāmyānāṁ karmaṇāṁ phalena saha svarūpato’pi partiyāgaḥ

pūrvārdhasyārthaḥ | kāmyānāṁ nityānāṁ ca saṁyoga-pṛthaktvena vividiṣā-saṁyogāt tad-arthaṁ
Page 130 of 210

svarūpato’nuṣṭhāne’pi prātisvika-phalābhisandhi-mātra-parityāga ity uttarārdhasyārthaḥ | tad etad

āhur vārtika-kṛtaḥ—
vedānuvacanādīnām aikātmya-jñāna-janmane |
tam etam iti vākyena nityānāṁ vakṣyate vidhiḥ ||
yad vā, vividiṣārthatvaṁ sarveṣām api karmaṇām |
tam etam iti vākyena saṁyogasya pṛthaktvataḥ || iti |
tad evaṁ saphala-kāmya-karma-tyāgaḥ saṁnyāsa-śabdārthaḥ sarveṣām api karmaṇāṁ

phalābhisandhi-tyāgas tyāga-śabdārtha iti na ghaṭa-paṭa-śabdayor iva saṁnyāsa-tyāga-śabdayor
bhinna-jātīyārthatvaṁ kiṁ tv antaḥkaraṇa-śuddhy-artha-karmānuṣṭhāne phalābhisandhi-tyāga ity
eka evārtha ubhayor iti nirṇīta ekaṁu praśno’rjunasya ||2||
viśvanāthaḥ : prathamaṁ prācyaṁ matam āśritya sannyāsa-tyāga-śabdayor bhinna-

jātīyārthatvam āha—kāmyānām iti | putra-kāmo yajeta svarga-kāmo yajeta ity evaṁ
kāmopabandhena vihitānāṁ kāmyānāṁ karmaṇāṁ nyāsaṁ svarūpeṇaiva tyāgaṁ sannyāsaṁ
vidur na tu nityānām api sandhyopāstādīnām iti bhāvaḥ | sarveṣāṁ kāmyānāṁ nityānām api
karmaṇāṁ phalaṁ karmaṇā pitṛlokaḥ iti | dharmeṇa pāpam upanudati ity-ādyāḥ śrutayaḥ
pratipādayanty eva ity atas tyāge phalābhisandhi-rahitaṁ sarva-karma-karaṇam | sannyāse tu
phalābhisandhi-rahitaṁ nitya-karma-karaṇam | kāmya-karmaṇāṁ tu svarūpeṇaiva tyāga iti bhedo
jñeyaḥ ||2||
baladevaḥ : evaṁ pṛṣṭo bhagavān uvāca kāmyānām iti | putra-kāmo yajeta svarga-kāmo yajeta
ity evaṁ kāmopanibandhena vihitānāṁ putreṣṭi-jyotiṣṭomādīnāṁ karmaṇāṁ nyāsaṁ
svarūpeṇatyāgaṁ kavayaḥ paṇḍitāḥ sannyāsaṁ vidur na tu nityānām agnihotrādīnām ity arthaḥ |
teṣu vicakṣaṇās tu sarveṣāṁ kāmyānāṁ nityānāṁ ca karmaṇāṁ phala-tyāgam eva, na tu
svarūpatas tyāgaṁ sannyāsa-lakṣaṇaṁ tyāgaṁ prāhuḥ | nitya-karmaṇāṁ ca phalam asti—
karmaṇāṁ pitṛ-loko dharmeṇa pāpam apanudati ity-ādi śravaṇāt | yadyapi aharahaḥ sandhyām
upāsīta, yāvaj-jīvanam agnihotraṁ juhoti ity-ādau, putra-kāmo yajeta ity-ādāv iva phala-viśeṣo
na śrutayas tathāpi viśvajitā yajeta ity-ādāv iva vidhiḥ kiñcit phalam ākṣiped eva | itarathā
puruṣa-pravṛtty-anupapatter duṣpariharatāpattiḥ | tathā ca kāmya-karmaṇāṁ svarūpatas tyāgo,
nitya-karmaṇāṁ tu phala-tyāgaḥ sannyāsa-śabdārthaḥ | sarveṣāṁ karmaṇāṁ phalecchāṁ
tyaktvānuṣṭhānaṁ khalu tyāga-śabdārthaḥ | pūrvokta-rītyā jñānodaya-phalasya sattvād apravṛtter
duṣpariharatvaṁ pratyuktam ||2||
(18.3)
tyājyaṁ doṣavad ity eke karma prāhur manīṣiṇaḥ |

yajña-dāna-tapaḥ-karma na tyājyam iti cāpare ||
śrīdharaḥ : aviduṣaḥ phala-tyāga-mātram eva tyāga-śabdārthaḥ | na karma-tyāga iti | etad eva

matāntara-nirāsena dṛḍhīkartuṁ mata-bhedaṁ darśayati tyājyam iti | doṣavad dhiṁsādi-
doṣakatvena kevalaṁ bandhakam iti hetoḥ sarveṣām api karma tyājyam iti eke sāṅkhyāḥ prāhur
manīṣiṇa iti | asyāyaṁ bhāvaḥ—mā hiṁsyāt sarva-bhūtānīti niṣedhaḥ puruṣasyānartha-hetur
hiṁsā ity āha—| agnīṣomīyaṁ paśum ālabhetety ādi-prākaraṇiko vidhis tu hiṁsāyāḥ
kratūpakārakatvam āha—| ato bhinna-viṣayakatvena sāmānya-viśeṣa-nyāyāgocaratvād
Page 131 of 210

vādhyavādhakatā nāsti | dravya-sādhyeṣu ca sarveṣv api karmasu hiṁsādeḥ sambhavāt sarvam

api karma tyājyam eveti | tad uktaṁ—dṛṣṭavad ānuśravikaḥ sa hy aviśuddhi-kṣayātiśaya-yukta iti
| asyārthaḥ guru-pāṭhād anuśrūyata iti anuśravo vedaḥ | tad bodhita upāyo jyotiṣṭhomādir
ānuśravikaḥ | tatrāviśuddhir hiṁsā | tathā kṣayo vināśaḥ | agnihotra-jyotiṣṭhomādi-janyeṣu
svargeṣu tāratamyaṁ ca vartate | parotkarṣas tu sarvān duḥkhīkaroti |
apare tu mīmāṁsakā yajñādikaṁ karma na tyājyam iti prāhuḥ | ayaṁ bhāvaḥ kratv-arthāpi
satīyaṁ hiṁsā puruṣeṇa kartavyā | sā cānyoddeśenāpi kṛtā puruṣasya pratyavāya-hetur eva |
yathā hi vidhir vidheyasya tad-uddeśyenānuṣṭhānaṁ vidhatte | tādarthya-lakṣaṇatvāc cheṣatvasya
| na tv evaṁ niṣedho niṣedhasya tādarthyam apekṣate prāpti-mātrāpekṣitatvāt | anyathājñāna-
pramādādi-kṛte doṣābhāva-prasaṅgāt | tad evaṁ samāna-viṣayakatvena sāmānya-śāstrasya
viśeṣeṇa bādhān nāsti doṣavattvam | ato nityaṁ yajñādi-karma na tyājyam iti | anena vidhi-
niṣedhayoḥ samāna-balatā bādhyate sāmānya-viśeṣa-nyāyaṁ sampādayitum ||3||
madhusūdanaḥ : adhunā dvitīya-praśna-prativacanāya saṁnyāsa-tyāga-śabdārthasya

traividhyaṁ nirūpayituṁ tatra vipratipattim āha—tyājyam iti | sarvaṁ karma bandha-hetutvād
doṣavad duṣṭam ataḥ karmādhikṛtair api karma tyājyam evety eke manīṣiṇaḥ prāhuḥ | yad vā,
doṣavad doṣa iva, yathā doṣo rāgādis tyajyate tadvat karma tyājyam anutpanna-bodhair
anutpanna-vividiṣaiḥ karmādhikāribhir apīty ekaḥ pakṣaḥ | atra dvitīyaḥ pakṣaḥ karmādhikāribhir
antaḥ-karaṇa-śuddhi-dvārā vividiṣotpatty-arthaṁ yajña-dāna-tapaḥ karma na tyājyam iti cāpare
manīṣiṇaḥ ||3||
viśvanāthaḥ : tyāge punar api mata-bhedam upakṣipati tyājyam iti | doṣavat hiṁsādi-doṣavattvāt
karma svarūpata eva tyājyām ity eke sāṅkhyāḥ | pare mīmāṁsakā yajñādikaṁ karma śāstre
vihitatvān na tyājyam ity āhuḥ ||3||
baladevaḥ : tyāge punar api mata-bhedam āha—tyājyam iti | eke manīṣiṇo doṣavat na hiṁsyāt
sarva-bhūtānīti śruti-nidarśinaḥ kāpilāḥ karma-doṣavat paśu-hiṁsādi-doṣa-yuktaṁ bhavaty atas
tyājyaṁ svarūpato heyam ity āhuḥ | agnīṣomīyaṁ paśum ālabheteti śrutis tu hiṁsāyāḥ kratv-
aṅgatvam āha—tv anartha-hetutvaṁ tasyā nivārayati | tathā ca dravya-sādhyatvena hiṁsāyāḥ
sambhavāt | sarvaṁ karma tyājyam iti | apare jaiminīyās tu yajñādikarma na tyājyaṁ tasya veda-
vihitatvena nirdoṣatvād ity āhuḥ—yadyapi hiṁsānugrahātmakaṁ karma tathāpi tasya vedena
dharmatvābhidhānān na doṣavattvam ataḥ kāryam evety arthaḥ | na hiṁsyāt iti sāmānyato
niṣedhas tu krator anyatra tasyāḥ pāpatām āheti na kiñcid avadyam ||3||
(18.4)
niścayaṁ śṛṇu me tatra tyāge bharata-sattama |

tyāgo hi puruṣa-vyāghra tri-vidhaḥ saṁprakīrtitaḥ ||
śrīdharaḥ : evaṁ mata-bhedam upanyasya svamataṁ kathayitum āha—niścayam iti | tatraivaṁ

vipratipanne tyāge niścayaṁ ye vacanāt śṛṇu | tyāgasya loka-prasiddhatvāt kim atra śrotavym iti
māvamaṁsthā ity āha—he puruṣa-vyāghra puruṣa-śreṣṭha | tyāgo’yaṁ durbodhaḥ | hi yasmād
ayaṁ karma-tyāgas tattvavidhbis tāmasādi-bhedena trividhaḥ samyag-vivekena prakīrtitaḥ |
traividhyaṁ ca niyatasya tu sannyāsaḥ karmaṇa ity-ādinā vakṣyati ||4||
Page 132 of 210

madhusūdanaḥ : evaṁ vipratipattau niścayam iti | tatra tvayā pṛṣṭe karmādhikāri-kartṛke

saṁnyāsa-tyāga-śabdābhyāṁ pratipādite tyāge phalābhisandhi-pūrvaka-karma-tyāge me mama
vacanān niścayaṁ sṛṇu he bharata-sattama ! kiṁ tatra durjñeyam astīty ata āha—puruṣa-
vyāghra ! puruṣa-śreṣṭha ! hi yasmāt tyāgaḥ karmādhikāri-kartṛkaḥ phalābhisandhi-pūrvaka-
karma-tyāgās tri-vidhas tri-prakāras tāmasādi-bhedena saṁprakīrtitaḥ | athavā viśiṣṭābhāva-rūpas
tyāgo viśeṣaṇābhāvād viśeṣyābhāvād ubhayābhāvāc ca tri-vidhāḥ samprakīrtitāḥ |
tathā hi, phalābhisandhi-pūrvaka-karma-tyāgaḥ saty api karmaṇi phalābhisandhi-tyāgād ekaḥ |

saty api phalābhisandhau karma-tyāgād dvitīyaḥ | phalābhisandheḥ karmaṇaś ca tyāgāt tṛtīyaḥ |
tatra prathamaḥ sāttvika ādeyaḥ | dvitīyas tu heyo dvividhaḥ | duḥkha-buddhyā kṛto rājasaḥ |
viparyāsenja kṛtas tāmasaḥ | etāvān karmādhikāri-kartṛkas tyāgo’rjunasya praśna-viṣayaḥ | tṛtīyas
tu karmānadhikāri-kartṛko nairguṇya-rūpo nārjuna-praśna-viṣayaḥ | so’pi sādhana-phala-bhedena
dvividhaḥ | tatra sāttvikena phalābhisandhi-tyāga-pūrvaka-karmānuṣṭhāna-rūpeṇa tyāgena
śuddhāntaḥ-karaṇasyotpanna-vividiṣasyātma-jñāna-sādhana-śravaṇākhya-vedānta-vicārāya
phalābhisandhi-rahitasyāntaḥ-karaṇa-śuddhau satyāṁ tat-sādhanasya karmaṇo vaitṛṣṇye jāta
ivāvahananasya parityāgaḥ | sa ekaḥ sādhana-bhūto vividiṣā-saṁnyāsocyate | tam agre
naiṣkarmya-siddhiṁ paramām [gītā 18.49] iti vakṣyati | dvitīyas tu janmāntara-kṛta-
sādhanābhyāsa-paripākād asmin janmany ādāv evotpannātma-bodhasya kṛta-kṛtyasya svata eva
phalābhisandheḥ karmaṇaś ca parityāgaḥ phala-bhūtaḥ | sa vidvat-saṁnyāsa ity ucyate | sa tu yas
tv ātma-ratir eva syād [gītā 3.17] ity-ādi-ślokābhyāṁ prāg vyākhyātaḥ | sthita-prajña-
lakṣaṇādibhiś ca bahudhā prapañcitaḥ | yasmād evaṁ tyāgasya tattvaṁ durjñeyaṁ tvayā coktaṁ
tattvaṁ veditum icchāmīti, ato mama sarvajñasya vacanād viddhīty abhiprāyaḥ | sambodhana-
dvayena kula-nimittotkarṣaḥ pauruṣa-nimittotkarṣaś ca yogyatātiśaya-sūcanāyoktaḥ ||4||
viśvanāthaḥ : sva-matam āha—niścayam iti | trividhaḥ sāttviko rājasas tāmasaś ceti | atra
tyāgasya traividhyam uktramya niyatasya tu sannyāsaḥ karmaṇo nopapadyate | mohāt tasya
parityāgas tāmasaḥ parikīrtitaḥ || iti tasya eva tāmasa-bhedaiḥ sannyāsa-śabda-prayogād
bhagavan-mate tyāga-sannyāsa-śabdayor aikyārtham evety avagamyate ||4||
baladevaḥ : evaṁ mata-bhedam upavarṇya svamatam āha—niścayam iti | mata-bheda-graste

tyāge me parameśvarasya sarvajñasya niścayaṁ śṛṇu | nanu tyāgasya khyātatvāt tatra śrotavyaṁ
kim asti | tatrāha—tyāgo hīti | hi yatas tyāgas tāmasādi-bhedena vijñais trividhaḥ samprakīrtito
vivicyoktaḥ | tathā ca durbodho’sau śrotavya iti tyāga-traividhyam | niyatasya tu ity-ādibhir agre
vācyam ||4||
(18.5)
yajña-dāna-tapaḥ-karma na tyājyaṁ kāryam eva tat |

yajño dānaṁ tapaś caiva pāvanāni manīṣiṇām ||5||
śrīdharaḥ : prathamaṁ tāvan niścayam āha—yajñeti dvābhyām | manīṣiṇāṁ vivekināṁ

pāvanāni citta-śuddhi-karāṇi ||5||
madhusūdanaḥ : ko’sau niścayo vipratipatti-koṭi-bhūtayoḥ pakṣayor dvitīyaḥ pakṣa ity āha—

yajñeti dvābhyām | co hetau | yasmād yajña-dāna-tapāṁsi manīṣiṇām akṛta-phalābhisandhīnāṁ
pāvanāni jñāna-pratibandhaka-pāpa-mala-kṣālanenajñānotpatti-yogyatā-rūpa-puṇya-
Page 133 of 210

guṇādhānena ca śodhakāni | akṛta-phalābhisandhīnām evayajña-dāna-tapāṁsy eva śodhakāni

bhavanty eva | upādhi-śuddhyaivovahita-śuddhir atrābhipretā | tasmād antaḥ-karaṇa-śuddhy-
arthibhiḥ karmādhikṛtair yajño dānaṁ tapa iti yat phalābhisandhi-rahitaṁ karma tan na tyājyaṁ
kintu kāryam eva tat | atyājyatvena kāryatve labdhe’py atyādarārthaṁ punaḥ kāryam evety uktam
| yasmāt kāryaṁ kartavyatayā vihitaṁ tasmān na tyājyam eveti vā ||5||
viśvanāthaḥ : kāmyānām api madhye bhagavan-mate sāttvikāni yajña-dāna-tapāṁsi

phalākāṅkṣā-rahitaiḥ kartavyānīty āha—yajñādikaṁ kartavyam eva | tatra hetuḥ pāvanānīti citta-
śuddhikaratvād ity arthaḥ ||5||
baladevaḥ : prathamaṁ tasmin svaniścayam āha—yajñeti dvābhyām | yajñādīni manīṣiṇāṁ

kāryāṇy eva na tyājyāni yad amūni viṣa-tantuvad antarabhyudita-jñāna-dvārā pāvanāni saṁsṛti-
doṣa-vināśakāni bhavanti ||5||
(18.6)
etāny api tu karmāṇi saṅgaṁ tyaktvā phalāni ca |

kartavyānīti me pārtha niścitaṁ matam uttamam ||
śrīdharaḥ : yena prakāreṇa kṛtāny etāni pāvanāni bhavanti taṁ prakāraṁ darśayann āha—etānīti
| yāni yajñādīni karmāṇi mayā pāvanānīty uktam etāny apy eva kartavyāni | katham? saṅgaṁ
kartṛtvābhiniveśaṁ tyaktvā kevalam īśvarārādhantayā kartavyānīti | phalāni ca tyaktvā
kartavyāni iti ca me mataṁ niścitam | ata evottamam ||6||
madhusūdanaḥ : yadi yajña-dāna-tapasām antaḥ-karaṇa-śodhane sāmarthyam asti tarhi

phalābhisandhi nā kṛtāny api tāni tac-chodhakāni bhaviṣyanti kṛtaṁ phalābhisandhi-tyāgenety
ata āha—etānīti | tu-śabdaḥ śaṅkā-nirākaraṇārthaḥ | yadyapi kāmyāny api śuddhim ādadhāti
dharma-svābhāvyāt tathāpi sā tat-phala-bhogopayoginy eva na jñ¸anopayoginī | tad uktaṁ
vārtika-kṛdbhiḥ—
jñānopayoginīṁ tu śuddhim ādadhati yāni yajñādīni karmāṇi etāni phalābhisandhi-pūrvakatvena
bandhana-hetu-bhūtāny api mumukṣubhiḥ saṅgam aham evaṁ karomīti kartṛtvābhiniveśaṁ
phalāni cābhisandhīyamānāni tyaktvāntaḥ-karaṇa-śuddhaye kartavyānīti me mama niścitam | ata
eva he pārtha karmādhikṛtaiḥ karmāṇi tyājyāni na tyājyāni veti dvayor matayor na tyājyānīti
mama niścitaṁ matam uttamaṁ śreṣṭham | yad uktaṁ niścayaṁ śṛṇu me tatreti so’yaṁ niścaya
upasaṁhṛtaḥ |
bhagavat-pūjya-pādānām abhiprāyo’yam īritaḥ |

aniṣṇātatayā bhāṣye durāpo manda-buddhibhiḥ ||6||
viśvanāthaḥ : yena prakāreṇa kṛtāny etāni pāvanāni bhavanti taṁ prakāraṁ darśayati etāny apīti
| saṅgaṁ kartṛtvābhiniveśaṁ phalābhisandhiṁ ca | phalābhisandhi-kartṛtvābhiniveśayos tyāga
eva tyāgaḥ sannyāsaś cocyata ity bhāvaḥ ||6||
baladevaḥ : yajñādīnāṁ pāvanatā-prakāram āha—etāny apīti | saṅgaṁ kartṛtvābhiniveśaṁ

phalāni ca pratipaoktāni pitṛ-lokādīni ca sarvāṇi tyaktvā kevalam īśvarārcana-dhiyā kartavyānīti
Page 134 of 210

me mayā niścitam ata uttamam idaṁ matam | kartṛtvābhiniveśa-tyāgasyāpi praveśāt pārtha-

sārather mataṁ varīyaḥ ||6||
(18.7)
niyatasya tu saṁnyāsaḥ karmaṇo nopapadyate |

mohāt tasya parityāgas tāmasaḥ parikīrtitaḥ ||
śrīdharaḥ : pratijñātaṁ tyāgasya traividhyam idānīṁ darśayati niyatasyeti tribhiḥ | kāmyasya

karmaṇo bandhakatvāt sannyāso yuktam | niyatasya tu nityasya punaḥ karmaṇaḥ sannyāsas tyāgo
nopapadyate | sattva-śuddhi-dvārā mokṣa-hetutvāt | atas tasya parityāga upādeyatve’pi tyājyam
ity evaṁ lakṣaṇān mohād eva bhavet | sa ca mohasya tāmasatvāt tāmasaḥ parikīrtitaḥ ||7||
madhusūdanaḥ : tad evaṁ yajña-dāna-tapaḥ karma na tyājyam iti cāpare [gītā 18.5] iti | idānīṁ
tyājyaṁ doṣavad ity eke karma prāhur manīṣiṇaḥ iti para-pakṣasya pūrvokta-tyāga-
traividhyākhyānena nirākaraṇam ārabhate niyatasyeti | kāmyasya karmaṇo’ntaḥ-karaṇa-śuddhi-
hetutvābhāvena bandhu-hetutvena ca doṣavattvād bandha-nivṛtti-hetu-bodhārthinā kriyamāṇas
tyāga upapadyata eva | niyatasya tu nityasya karmaṇaḥ śuddhi-hetutvenādoṣasya saṁnyāsas
tyāgo mumukṣūṇām antaḥkaraṇa-śuddhy-arthināṁ nopapadyate śāstra-yuktibhyāṁ tasyāntaḥ-
karaṇa-śuddhy-artham avaśyānuṣṭheyatvāt | tathā coktaṁ prāk—ārurukṣor muner yogaṁ karma
kāraṇam ucyate [gītā 6.2] iti |
nanu doṣavattvaṁ kāmyasyeva nityasyāpi darśa-pūrṇamāsa-jyotiṣṭomāder brīhi-paśv-ādi-hiṁsā-

miśritatvena sāṅkhyair abhihitam | na ca “vrīhī na vahanti” “agnīṣomīyaṁ paśum ālabhate” ity-
ādi viśeṣa-vidhi-gocaratvāt kratv-aṅga-hiṁsāyā na hiṁsyāt sarva-bhūtāni iti sāmānya-niṣedhasya
tad itara-paratvam iti sāmprataṁ bhinna-viṣayatvena vidhi-niṣedhayor abādhenaiva samāvaśa-
sambhavāt | niṣedhena hi puruṣasyānartha-hetu-hiṁsety abhihitaṁ na tv akratv-arthā seti, vidhinā
ca kratv-arthā sety abhihitaṁ na tv anartha-hetur neti | tathā ca kratūpakārakatva-puruṣānartha-
hetutvayor ekatra sambhavākratv-arthāpi hiṁsā niṣiddhaiveti hiṁsā-yuktaṁ darśa-pūrṇamāsa-
jyotiṣṭomādi sarvaṁ duṣṭam eva | vihitasyāpi niṣiddhatvaṁ niṣiddhasyāpi ca vihitatvaṁ
śyenādivad upapannam eva | yathā hi śyenenābhicaran yajeta ity-ādy abhicāra-vidhinā vihito’pi
śyenādir na hiṁsyāt sarvā bhūtānīti-niṣedha-viṣayatvād anartha-hetur eva tad-doṣa-sahiṣṇor eva
ca rāga-dveṣādi-vaśīkṛtasya tatrādhikāra evaṁ jyotiṣṭomādāv api | tathā coktaṁ mahābhārate—
japas tu sarva-dharmebhyaḥ paramo dharma ucyate |

ahiṁsayā hi bhūtānāṁ japa-yajñaḥ pravartate || iti |
manunāpi—
japyenaiva tu saṁsidhyed brāhmaṇo nātra saṁśayaḥ |
kuryād anyan na vā kuryān maitro brāhmaṇa ucyate || [manu 2.87]
iti vadatā maitrīm ahiṁsāṁ praśaṁsatā hiṁsāyā duṣṭatvam eva pratipāditam | antaḥkaraṇa-
śuddhiś cedṛśena gāyatrī-japādinā sutarām upapatsyata iti hiṁsādi-doṣa-duṣṭaṁ jyotiṣṭomādi
nityaṁ karma doṣāsahiṣṇunā śyenādikam iva karmādhikāriṇāpi tyājyam |
Page 135 of 210

iti prāpte brūmaḥ—na kratv-arthā hiṁsānartha-hetuḥ, vidhi-spṛṣṭe niṣedhānavakāśāt | tathā hi—

vidhinā balavad-icchā-viṣaya-sādhanatā-bodha-rūpāṁ pravartanāṁ kurvatānartha-sādhane tad-
anupapatteḥ sva-viṣayasya pravartanāgocaraasyānartha-sādhanatvābhāvo’py arthād ākṣipyate |
tena vidhi-viṣayasya nānartha-hetutvaṁ yujyate | na hi kratv-arthatvaṁ sākṣād vidhy-arthaḥ |
yena virodho na syāt kintu pravartanaiva | pravartanā-karma-bhūtā tu puruṣa-pravṛttiḥ
puruṣārtham eva viṣayīkurvatī kvacit kraturm api puruṣārtha-sādhanatvena purṣārtah-bhāvam
āpannaṁ viṣayīkarotīty anyat | puruṣa-pravṛttiś ca balavad icchopadhāna-daśāyāṁ jāyamānā na
bhāvyasyārtha-hetutām ākṣipati na vānartha-hetutāṁ pratikṣipati | kintu yathā-prāptam
evāvalambate balavad icchā—viṣaye svata eva pravṛtteḥ svargādau vidhy-anapekṣaṇāt | ata eva
vihita-śyena-phalasyāpi śatru-vadha-rūpasyābhicārasyānartha-hetutvam upapadyata eva phalasya
vidhi-janma-pravṛtti-viṣayatvābhāvāt | vidhi-janya-pravṛtti-viṣayaṁ tu dhātv-artha-rūpaṁ
karaṇaṁ pravartanāvalambate | sā cānartha-hetuṁ na viṣayī karotīti viśeṣa-vidhi-bodhitaṁ
sāmānya-niṣedha-vākyaṁ rāga-dveṣādi-mūlākratv-artha-laukika-hiṁsā-viṣayam | tena
śyenāgnīṣomīyayor vaiṣamyād upapannam aduṣṭatvaṁ jyotiṣṭomādeḥ | vidhi-spṛṣṭasyāpi
niṣedha-viṣayatve ṣoḍaśi-grahaṇasyātyanartha-hetutvāapattir nātirātre ṣoḍaśinaṁ gṛhṇātīti
niṣedhāt | tasmān na kiṁcid etad iti bhāṭṭaṁ darśanam | prābhākaraṁ tu darśanaṁ phala-sādhane
rāgata eva pravṛtti-siddhir na niyogasya pravartakatvaṁ, tena śyenasya rāga-janya-pravṛtti-
viṣayatvena vidher audāsīnyān na tasyānartha-hetutvaṁ vidhinā pratiksipyate | agnīṣomīya-
hiṁsāyāṁ tu kratv-aṅga-bhūtāyāṁ phala-sādhanatvābhāvena rāgābhāvād vidhir eva pravartakaḥ
| sa ca sva-viṣayasyānartha-hetutāṁ pratikṣipatīti pradhāna-bhūtā hiṁsānarthaṁ janayati na
kratv-artheti na hiṁsā-miśratvena jyotiṣṭomāder duṣṭatvam iti samam eva | etāvan-mātre tu
viśeṣaḥ—codanā-lakṣaṇo’rtho dharmaḥ ity atrārtha-pada-vyāvartyatvenādharmatvaṁ śyenādeḥ
prābhākara-mate | bhāṭṭa-mate tu śyena-phalasyaivābhicārasyānartha-hetutvād adharmatvaṁ,
śyenasya tu vihitasya samīhita-sādhanasya dharmatvam eva | artha-pada-vyāvartyatvaṁ tu
kalañja-bhakṣaṇāderniṣiddhasyaiveti phalato’nartha-hetutvena tu śiṣṭānāṁ śyenādau na
dharmatvena vyavahāraḥ | tad uktam—
phalato’pi ca yat karma nānarthenānubadhyate |

kevala-prīti-hetutvāt tad dharma iti kathyate || iti |
tārkikāṇāṁ tu darśanaṁ kṛti-sādhyatvam artha-hetutvam anarthāhetutvaṁ ceti trayaṁ vidhy-

arthaḥ | tatra kratv-artha-hiṁsāyāṁ sākṣān niṣedhābhāvāt prāyaścittānupadeśāc ca kṛti-
sādhyatvārtha-hetutva-vad anarthāhetutvam api vidhinā bodhyata iti na tasyā anartha-hetutvam |
śyenādes tv abhicārasya sākṣād eva niṣedhāt prāyaścittopadeśāc cānartha-hetutvāvagamāt tāvan
mātraṁ tatra vidhinā na bodhyata ity upapannaṁ śyenāgnīṣomīyayor vailakṣaṇyam |
aupaniṣadais tu bhāṭṭam eva darśanaṁ vyavahāre prāyeṇāvalambitam | tathā ca bhagavad-

bādārayāṇa-praṇītaṁ sūtram—aśuddham iti cen na śabdāt [ve.sū. 3.1.26] iti | jyotiṣṭomādi-
karmāgnīṣomīya-hiṁsādi-miśritatvena duṣṭam iti cet, na | agnīṣomīyaṁ paśum ālabheta ity-ādi-
vidhi-śabdād ity akṣarārthaḥ | japa-praśaṁsāparaṁ tu vākyaṁ na kratv-artha-hiṁsāyā
adharmatva-bodhakaṁ tasya tatrātātparyāt | tathā ca sāṅkhyānāṁ vihite niṣiddhatva-jñānam
anarthāhetāv anartha-hetutva-jñānaṁ dharme cādharmatva-jñānam anuṣṭheye cānanuṣṭheyatva-
jñānaṁ viparyāsa-rūpo mohas tasmān mohān nityasya karmaṇo yaḥ parityāgaḥ sa tāmasaḥ
parikīrtitaḥ | moho hi tamaḥ ||7||
Page 136 of 210

viśvanāthaḥ : prakrāntasya trividha-tyāgasya tāmasaṁ bhedam āha—niyatasya nityasya | mohāt

śāstra-tātparyājñānāt | sannyāsī kāmya-karmaṇy āvaśyakatvābhāvāt parityajatu nāma, nityasya tu
karmaṇas tyāgo nopapadyate iti tu śabdārthaḥ | mohād ajñānāt | tāmasa iti tāmasa-tyāgasya
phalam ajñāna-prāptir eva | na tv abhīpsita-jñāna-prāptir iti bhāvaḥ ||7||
baladevaḥ : pratijñātaṁ tyāga-traividhyam āha—niyatasyeti tribhiḥ | kāmyasya karmaṇo

bandhakatvāt tyāgo yuktaḥ | niyatasya nitya-naimittikasya mahā-yajñādeḥ karmaṇaḥ sannyāsas
tyāgo nopapadyate | ātmoddeśād viśīrṇādivad antargata-jñānasya tasya mocakatvād dehayātrā-
sādhakatvāc ca tat-tyāgo na yuktaḥ | tena hi devatā-bhagavad-vibhūtir arcatāṁ tac-cheṣaiḥ pūtaiḥ
siddhā deha-yātrā tattva-jñānāya sampadyate | vaiparītye pūrvam abhihitaṁ nityataṁ kuru karma
tvam ity-ādibhis tṛtīye tasyāpi mohād bandhakam idam ity ajñānāt paritaḥ svarūpeṇa tyāgas
tāmaso bhavati—mohasya tamo-dharmatvāt ||7||
(18.8)
duḥkham ity eva yat karma kāya-kleśa-bhayāt tyajet |

sa kṛtvā rājasaṁ tyāgaṁ naiva tyāga-phalaṁ labhet ||
śrīdharaḥ : rājasaṁ tyāgam āha—duḥkham iti | yaḥ kartā ātma-bodhaṁ vinā kevalaṁ duḥkham
ity evaṁ matvā śarīrāyāsa-bhayāt nityaṁ karma tyajet iti yat tādṛśas tyāgo rājaso duḥkhasya
rājasatvāt | atas taṁ rājasaṁ tyāgaṁ kṛtvā sa rājasaḥ puruṣas tyāgasya phalaṁ jñāna-niṣṭhā-
lakṣaṇaṁ naiva labhata ity arthaḥ ||8||
madhusūdanaḥ : pūrvokta-mohābhāve’pi anuājātāntaḥkaraṇa-śuddhitayā karmādhikṛto’pi

duḥkham evedam iti matvā kāya-kleśa-bhayān nityaṁ karma tyajed iti yat sa tyāgo rājasaḥ |
duḥkhaṁ hi rajaḥ | ataḥ sa moha-rahito’pi rājasaḥ puruṣas tādṛśaṁ rājasaṁ tyāgaṁ kṛtvā naiva
tyāga-phalaṁ sāttvika-tyāgasya phalaṁ jñāna-niṣṭhā-lakṣaṇaṁ naiva labhel labhate ||8||
viśvanāthaḥ : duḥkham ity eveti | yadyapi nitya-karmaṇām āvaśyakam eva tat-karaṇe guṇa eva
na tu doṣa iti jānāmy eva | tad apii taiḥ śarīraṁ mayā kathaṁ vṛthā kleśayitavyam iti bhāvaḥ |
tyāga-phalaṁ jñānaṁ na labheta ||8||
baladevaḥ : niṣkāmatayānuṣṭhitaṁ vihitaṁ karma muktihetur iti jānann api dravopyārjana-

prātaḥ-snānādinā duḥkha-rūpam iti kāya-kleśa-bhayāc caitan mumukṣur api tyajet | sa tyāgo
rājasaḥ duḥkhasya rajo-dharmatvāt | taṁ tyāgaṁ kṛtvāpi janas tasya phalaṁ jñāna-niṣṭhāṁ na
labheta ||8||
(18.9)
kāryam ity eva yat karma niyataṁ kriyate’rjuna |

saṅgaṁ tyaktvā phalaṁ caiva sa tyāgaḥ sāttviko mataḥ ||
śrīdharaḥ : sāttvikaṁ tyāgam āha—kāryam iti | kāryam ity evaṁ niyatam avaśya-kartavyatayā
vihitaṁ karma saṅgaṁ phalaṁ ca tyaktvā kriyate iti yat tādṛśas tyāgaḥ sāttviko mataḥ ||9||
Page 137 of 210

madhusūdanaḥ : karma-tyāgas tāmaso rājasaś ca heyo darśitaḥ | kīdṛśaḥ punar upādeyaḥ

sāttvikas tyāga ity ucyate kāryam iti | vidhy-uddeśe phalāśravaṇe’pi kāryaṁ kartavyam eveti
buddhvā niyataṁ nityaṁ karma saṅgaṁ kartṛtvābhiniveśaṁ phalaṁ ca tyaktvaiva yat
kriyate’ntaḥkaraṇa-śuddhi-paryantaṁ sa tyāgaḥ sāttvikaḥ sattva-nivṛtto mata ādeyatvena
saṁmataḥ śiṣṭānām |
nanu nityānāṁ phalam eva nāsti kathaṁ phalaṁ tyaktvety uktam ? ucyate—asmād eva
bhagavad-vacanān nityānāṁ phalam astīti gamyate niṣphalasyānuṣṭhānāsambhavāt | tathā ca
apastambhaḥ—tad yathāmre phalārthe nirmite chāyā-gandhāvanūtpadyete evaṁ dharaṁ
caryamāṇam arthā anūtpadyante ity ānuṣaṅgikaṁ phalaṁ nityānāṁ darśayati | akaraṇe
pratyavāya-smṛtiś ca nityānāṁ pratyavāya-parihāraṁ phalaṁ darśayati | dharmeṇa pāpam
apanudati ... tasmād dharmaṁ paramaṁ vadanti [ṁṇārū 17.6], yena kena ca yajetāpi vā
darvihomenānupahata-manā eva bhavati | tad āhur deva-yājī śreyān ātma-yājīty ātma-yājīti ha
brūyāt sa ha vā ātma-yājī yo vededaṁ me’nenāṅgaṁ saṁskriyata idaṁ me’nenāṅgam upadhīyate
ity-ādi śrutayaś ca jñāna-pratibandhaka-pāpa-kṣaya-lakṣaṇaṁ jñāna-yogyatā-rūpa-puṇyotpatti-
lakṣaṇaṁ cātma-saṁskāraṁ nityānāṁ karmaṇāṁ phalaṁ darśayanti | tad abhisandhiṁ tyaktvā
tāny anuṣṭheyānīty arthaḥ |
yad uktaṁ tyāga-saṁnyāsa-śabdau ghaṭa-paṭa-śabdāv iva na bhinna-jātīyārthau kintu

phalābhisandhi-pūrvaka-karma-tyāga eva tayor artha iti tan na vismartavyam | tatra saty api
phalābhisandhau mohād vā kāya-kleśa-bhayād vā yaḥ karma-tyāgaḥ sa viśeṣyābhāva-kṛto
viśiṣṭābhāvas tāmasatvena rājasatvena ca ninditaḥ | yas tu saty api karmaṇi phalābhisandhi-
tyāgaḥ sa viśeṣaṇābhāva-kṛto viśiṣṭābhāvaḥ sāttvikatvena stūyata iti viśeṣyābhāva-kṛte
viśeṣaṇābhāva-kṛte ca viśiṣṭābhāvatvasya samānatvān na pūrvāpara-virodhaḥ | ubhayābhāva-
kṛtas tu nirguṇatvān na trividha-madhye gaṇanīya iti cāvocāma | etena tyāgo hi puruṣa-vyāghra
tri-vidhaḥ saṁprakīrtitaḥ [gītā 18.4] iti pratijñāya karma-tyāga-lakṣaṇe dve vidhe darśayitvā
pratijñānanurūpāṁ karmānuṣṭhāna-lakṣaṇāṁ tṛtīyāṁ vidhāṁ darśayato bhagavataḥ prakaṭam
akauśalam āpatitam | na hi bhavati trayo brāhmaṇā bhojayitavyā dvau kaṭha-kauṇḍinyau tṛtīyaḥ
kṣatriya iti tadvad iti parāstam | tisṛṇām api vidhānāṁ viśiṣṭābhāva-rūpeṇa tyāga-sāmānyenaika-
jātīyatayā prāg-vyākhyātatvāt | tasmād bhagavad-akauśalodbhāvanam eva mahad-akauśalam iti
draṣṭavyam ||9||
viśvanāthaḥ : kāryam avaśya-kartavyam iti buddhyā niyataṁ nityaṁ karma, sāttvika iti tyāgāt
tyāga-phalaṁ jñānaṁ sa labhetaiveti bhāvaḥ ||9||
baladevaḥ : kāryam avaśya-kartavyatayā vihitaṁ karma niyataṁ yathā bhavati, tathā saṅgaṁ
kartṛtvābhiniveśaṁ phalaṁ ca nikhilaṁ tyaktvā kriyata iti yat sa tyāgaḥ sāttvikas tādṛśa-jñānasya
sattva-dharmatvāt ||9||
(18.10)
na dveṣṭy akuśalaṁ karma kuśale nānuṣajjate |

tyāgī sattva-samāviṣṭo medhāvī chinna-saṁśayaḥ ||
śrīdharaḥ : evambhūta-sāttvika-tyāga-pariniṣṭhitasya lakṣaṇam āha—na dveṣṭīty ādi | sattva-

samāviṣṭaḥ sattvena saṁvyāptaḥ sāttvika-tyāgī | akuśalaṁ duḥkhāvahaṁ śiśire prātaḥ-
Page 138 of 210

snānādikaṁ karma na dveṣṭi | kuśale ca sukha-kare karmaṇi nidāghe madhyāhna-snānādau

nānuṣajjate prītiṁ na karoti | tatra hetuḥ medhāvī sthira-buddhiḥ | yatra para-paribhavādi mahad
api duḥkhaṁ sahate svargādi-sukhaṁ ca tyajati tatra kiyad etat tātkālikaṁ sukhaṁ duḥkhaṁ ca
ity evam anusandhānavān ity arthaḥ | ata eva chinnaḥ saṁśayo mithyā-jñānaṁ daihika-sukha-
duḥkhayor upāditsā-parijihīrṣā-lakṣaṇaṁ yasya saḥ ||10||
madhusūdanaḥ : sāttvikasya tyāgasyādānāya sattva-śuddhi-dvāreṇa jñāna-niṣṭhāṁ phalam āha

—na dveṣṭīti | yas tyāgī sāttvikena tyāgena yuktaḥ pūrvoktena prakāreṇa kartṛtvābhiniveśaṁ
phalābhisandhiṁ ca tyaktavāntaḥkaraṇa-śuddhy-arthaṁ vihita-karmānuṣṭhāyī sa yadā sattva-
samāviṣṭaḥ satgvenātmānātma-viveka-jñāna-hetunā citta-gatenātiśayena samyag-jñāna-
pratibandhaka-rajas-tamo-mala-rāhityenāsamantāt phalāvyabhicāreṇāviṣṭo vyāpto bhavati
bhagavad-arpita-nitya-karmānuṣṭhānāt pāpa-malāpakarṣaka-lakṣaṇena jñānotpatti-yogyatā-rūpa-
puṇya-guṇādhāna-lakṣaṇena ca saṁskāreṇa saṁskṛtam antaḥ-karaṇaṁ yadā bhavatīty arthaḥ |
tadā medhāvī śama-dama-sarva-karmoparama-gurūpasanādi-sāmavāyikāṅga-yuktena manana-
nididhyāsanākhya-phalopakāry-aṅga-yuktena ca śravaṇākhya-vedānta-vākya-vicāreṇa
pariniṣpannaṁ vedānta-mahā-vākya-karaṇakaṁ nirasta-samastāprāmāṇyāśaṅkaṁ cid-
anyāviṣayakam ahaṁ brahmāsmīti brahmātmaikya-jñānam eva medhā tathā nityaṁ yukto
medhāvī sthita-prajño bhavati | tadā chinna-saṁśayo’haṁ brahmāsmīti-vidyā-rūpayā medhayā
tad-avidyocchede tat-kārya-saṁśaya-viparyaya-śūnyo bhavati | tadā ca kṣīṇa-karmatvān na
dveṣṭy akuśalaṁ karmāśobhanaṁ kāmyaṁ niṣiddhaṁ vā karma na pratikūlatayā manyate, kuśale
śobhane nitye karmaṇi nānuṣajjate na prītiṁ karoti kartṛtvādy-abhimāna-rahitatvena kṛta-
kṛtyatvāt | tathā ca śrutiḥ—
bhidyate hṛdaya-granthiś chidyante sarva-saṁśayāḥ |

kṣīyante cāsya karmāṇi tasmin dṛṣṭe parāvare || [mu.u. 2.8] iti |
yasmād evaṁ sāttvikasya tyāgasya phalaṁ tasmān mahatāpi prayatnena sa evopādeya ity arthaḥ
||10||
viśvanāthaḥ : evambhūta-sāttvika-tyāga-pariniṣṭhitasya lakṣaṇam āha—na dveṣṭīty ādi |

akuśalaṁ asukhadaṁ śīte prātaḥ-snānādikaṁ na dveṣṭi | kuśale sukha-grīṣma-snānādau ||10||
baladevaḥ : sāttvika-tyāgino lakṣaṇam āha—dveṣṭīti | akuśalaṁ duḥkhadaṁ hemanta-prātaḥ-

snānādi na dveṣṭi | kuśale sukhade nidāgha-madhyāhne snānādau na sajjate | yataḥ sattva-
samāviṣṭo’tidhāro medhāvī sthiradhīś chinno vihitāni karmāṇi kleśānuṣṭhitāni jñānaṁ janayeyur
na vety evaṁ lakṣaṇaḥ saṁśayo yena saḥ | īdṛśaḥ sāttvika-tyāgī bodhyaḥ ||10||
(18.11)
na hi deha-bhṛtā śakyaṁ tyaktuṁ karmāṇy aśeṣataḥ |

yas tu karma-phala-tyāgī sa tyāgīty abhidhīyate ||
śrīdharaḥ : nanv evambhutāt karma-phala-tyāgād varaṁ sarva-karma-tyāgaḥ | tathā sati karma-

vikṣepābhāvena jñāna-niṣṭhā sukhaṁ sampadyate tatrāha—na hīti | deha-bhṛtā
dehātmābhimānavatā niḥśeṣeṇa sarvāṇi karmāṇi tyaktuṁ na hi cākyam | tad uktaṁ na hi kaścit
Page 139 of 210

kṣaṇam api jātu tiṣṭhaty akarma-kṛd ity-ādinā | tasmād yas tu karmāṇi kurvann api karma-phala-
tyāgī sa eva mukhas tyāgīty abhidhīyate ||11||
madhusūdanaḥ : tad evam ātma-jñānavataḥ sarva-karma-tyāgaḥ sambhāvyate karma-pravṛtti-

hetvo rāga-dveṣayor abhāvād ity uktam | sampraty ajñasya karma-tyāgāsambhave hetur ucyate na
hīti | manuṣyo’haṁ brāhmaṇo’haṁ gṛhastho’ham ity-ādy abhimānenābādhitena dehaṁ
karmādhikāra-hetu-varṇāśramādi-rūpaṁ kartṛ-bhoktṛtvādy-āśrayaṁ sthūla-sūkṣma-śarīrendriya-
saṁghātaṁ bibharti anādy-avidyā-vāsanā-vaśād vyavahāra-yogyatvena kalpitam asatyam api
satyatayā sva-bhinnam api svābhinnatayā paśyan dhārayati poṣayati ceti dehabhṛd abādhita-
karmādhikāra-hetu-dehābhimānas tena viveka-jñāna-śūnyena deha-bhṛtā jarna-pravṛtti-hetu-
rāga-dveṣa-pauṣkalyena satataṁ karmasu pravartamānena karmāṇy aśeṣato niḥśeṣeṇa tyaktuṁ hi
yasmān na śakyaṁ na śakyāni satyāṁ kāraṇa-sāmagryāṁ kārya-tyāgasyāśakyatvāt | tasmād yas
tv ajño’dhikārī sattva-śuddhy-arthaṁ karmāṇi kurvann api bhagavad-anukampayā tat-phala-tyāgī
| tu-śabdas tasya durlabhatva-dyotanārthaḥ | sa tyāgīty abhidhīyate gauṇyā vṛttyā stuty-artham
atyāgy api san | aśeṣa-karma-saṁnyāsas tu paramārtah-darśinaiva deha-bhṛtā śakyate kartum iti
sa eva mukhyayā vṛttyā tyāgīty abhiprāyaḥ ||11||
viśvanāthaḥ : ito’pi śāstrīyaṁ karma na tyājyam ity āha—na hīti | tyaktuṁ na śakyaṁ na
śakyāni | tad uktaṁ na hi kaścit kṣaṇam api jātu tiṣṭhaty akarma-kṛd iti ||11||
baladevaḥ : nanv īdṛśāt phala-tyāgāt svarūpataḥ karma-tyāgo varīyān vikṣepābhāvena jñāna-

niṣṭhā sādhakatvād iti cet tatrāha—na hīti | deha-bhṛtā karmāṇy aśeṣatas tyaktuṁ na hi śakyaṁ
na śakyāni | yad uktaṁ na hi kaścit kṣaṇam apītyādi | tasmād yaḥ karmāṇi kurvann eva tat-phala-
tyāgo, sa eva tyāgīty ucyate | tathā ca saniṣṭho’dhikārī kartṛtvābhiniveśa-phalecchā-śūnyo yathā-
śakti sarvāṇi karmāṇi jñānārthī san kuryād iti pārtha-sārather matam ||11||
(18.12)
aniṣṭam iṣṭaṁ miśraṁ ca tri-vidhaṁ karmaṇaḥ phalam |

bhavaty atyāgināṁ pretya na tu saṁnyāsināṁ kvacit ||
śrīdharaḥ : evambhūtasya karma-phala-tyāgasya phalam āha—aniṣṭam iti | aniṣṭam nārakitvam |

iṣṭaṁ devatvam | miśraṁ manuṣyatvam | evaṁ trividhaṁ pāpasya puṇyasya cobhaya-miśrasya ca
karmaṇo yat phalaṁ prasiddham | tat sarvam atyāgināṁ sakāmānām eva pretya paratra bhavati |
teṣāṁ trividha-karma-sambhavāt | na tu sannyāsināṁ kvacid api bhavati | sannyāsi-śabdenātra
phala-tyāga-sāmyāt prakṛtāḥ karma-phala-tyāgino’pi gṛhyante | anāśritaḥ karma-phalaṁ kāryaṁ
karma karoti yaḥ | sa sannyāsī ca yogī cety evam ādau ca karma-phala-tyāgiṣu sannyāsi-śabda-
yoga-darśanāt | teṣāṁ sāttvikānāṁ pāpāsambhavād īśvarārpaṇena ca puṇya-phalasya tyaktatvāt
trividham api karma-phalaṁ na bhavatīty arthaḥ ||12||
madhusūdanaḥ : ucyate aniṣṭam iti | atyāgināṁ karma-phala-tyāgitve’pi karmānuṣṭhāyinām

ajñānāṁ gauṇa-saṁnyāsināṁ pretya vividiṣā-paryanta-sattva-śuddheḥ prāg eva mṛtānāṁ pūrva-
kṛtasya karmaṇaḥ phalaṁ śarīra-grahaṇaṁ bhavati māyā-mayaṁ phalgutayā layam adarśanaṁ
gacchatīti nirukteḥ | karmaṇa iti jāty-abhiprāyam eka-vacanam ekasya trividha-
phalatvānupapatteḥ | tac ca phalaṁ karmaṇas trividhatvāt trividhaṁ pāpasyāniṣṭaṁ pratikūla-
vedanīyaṁ nāraka-tiryag-ādi-lakṣaṇaṁ, puṇyasyeṣṭam anukūla-vedanīyaṁ devādi-lakṣaṇaṁ,
Page 140 of 210

miśrasya tu pāpa-puṇya-yugalasya miśram iṣṭāniṣṭa-saṁyuktaṁ mānuṣya-lakṣaṇam ity evaṁ

trividham ity anuvādo heyatvārthaḥ |
evaṁ gauṇa-saṁnyāsināṁ śarīra-pātād ūrdhvaṁ śarīrāntara-grahaṇam āvaśyakam ity uktvā

mukhya-saṁnyāsināṁ paramātma-sākṣātkāreṇāvidyā-tat-kārya-nivṛttau videha-kaivalyam evety
āha—na tu saṁnyāsināṁ kvacit paramātma-jñānavatāṁ mukhya-saṁnyāsināṁ paramahaṁsa-
parivrājakānāṁ pretya karmaṇaḥ phalaṁ śarīra-grahaṇam aniṣṭam iṣṭaṁ miśraṁ ca kvacid deśe
kāle vā na bhavaty evety avadhāraṇārthas tu-śabdaḥ | jñānenājñānasyocchede tat-kāryāṇāṁ
karmaṇām ucchinnatvāt | tathā ca śrutiḥ—
bhidyate hṛdaya-granthiś chidyante sarva-saṁśayāḥ |

kṣīyante cāsya karmāṇi tasmin dṛṣṭe parāvare || [mu.u. 2.8] iti |
pāramarthaṁ ca sūtraṁ—tad-adhigama uttara-pūrvārdhayor aśleṣa-vināśau tad-vyapadeśāt

[ve.sū. 4.1.13] iti paramātma-jñānād aśeṣa-karma-kṣayaṁ darśayati | tena gauṇa-saṁnyāsināṁ
punaḥ saṁsāro mukhya-saṁnyāsināṁ tu mokṣa iti phale viśeṣa uktaḥ |
atra kaścid āha—anāśritaḥ karma-phalaṁ kāryaṁ karma karoti yaḥ, sa saṁnyāsī ca [gītā 5.2] ity-
ādau karma-phala-tyāgiṣu saṁnyāsi-śabda-prayogāt karmiṇa evātra phala-tyāga-sāmyāt
saṁnyāsi-śabdena gṛhyante | teṣāṁ ca sāttvikānāṁ nitya-karmānuṣṭhānena niṣiddha-
karmānanuṣṭhānena ca pāpāsambhavān nāniṣṭaṁ phalaṁ sambhavati nāīṣṭaṁ
kāmyānāanuṣṭhānāt | īśvarārpaṇena phalasya tyaktatvāc ca | ata eva miśram api neti trividha-
karma-phalāsambhavaḥ | ata evoktam—
mokṣārthī na pravarteta tatra kāmya-nibaddhayoḥ |

nitya-naimittike kuryāt pratyavāya-jihāsayā || iti |
sa vaktavyaḥ śabdasyārthasya ca maryādā ca niradhāri bhavateti | tathā hi gauṇa-mukhyayor

mukhye kārya-sampratyayaḥ iti śabda-maryādā | yathā amāvasyāyām aparāhne piṇḍa-pitṛ-
yajñena caranti ity annāmāvāsyā-śabdaḥ kāle mukhyaḥ | tat-kālotpanne karmaṇi ca gauṇaḥ | ya
evaṁ vidvān amāvāsyāyāṁ yajeta ity-ādau | tatrāmāvāsyāyām iti karma-grahaṇe pitṛ-yajñasya
tad-aṅgatvān na phalaṁ kalpanīyam iti vidher lāghavam iti pūrva-pakṣitaṁ kātyāyanena aṅgaṁ
vā samabhivyāhārāt iti | gauṇārthsya mukhyārthopasthiti-pūrvakatvān mukhyārthasya
cehābādhād amāvāsyā-śabdena kāla eva gṛhyate phala-kalpanā-gauravaṁ tūttara-kālīnaṁ
pramāṇavattvād aṅgīkāryam iti siddhāntitaṁ jaimininā pitṛ-yajñaḥ svakālatvād anaṅgaṁ syāt iti |
evaṁ sthite saṁnyāsi-śabdasya sarva-karma-tyāgini mukhyatvāt karmiṇi ca phala-tyāga-
sāmyena gauṇatvān mukhyārthasya cehābādhāt tasyaiva saṁnyāsi-śabdena grahaṇam iti śabdam
arthādayā siddham | satyāṁ kāraṇa-sāmagryāṁ kāryotpāda iti cārtha-maryādā | tathā hi,
īśvarārpaṇena tyakta-karma-phlasyāpi sattva-śuddhy-arthaṁ nityāni karmāṇy anutiṣṭhato’ntarāle
mṛtasya prāg-arjitaiḥ karmabhis trividhaṁ śarīra-grahaṇaṁ kena vāryate—ko vā etad akṣaraṁ
gārgy aviditvāsmāl lokāt praiti sa kṛpaṇaḥ iti śruteḥ | antataḥ sattva-śuddhi-phala-jñānotpatty-
arthaṁ tad-adhikāri-śarīram api tasyāvaśyakam eva | ata eva vividiṣā-saṁnyāsinaḥ śravaṇādikaṁ
kurvato’ntarāle mṛtasya yoga-bhraṣṭa-śabda-vācyasya śucīnāṁ śrīmatāṁ gehe yoga-
bhraṣṭo’bhijāyate [gītā 6.41] ity-ādinā jñānādhikāri-śarīra-prāptir avaśyam-bhāvinīti nirṇītaṁ
ṣaṣṭhe yatra sarva-karma-tyāgino’py ajñasyaśarīra-grahaṇam āvaśyakaṁ tatra kiṁ vaktavyam
ajñasya karmiṇa iti | tasmād ajñasyāvaśyaṁ śarīra-grahaṇam ity artha-maryādayā siddhaṁ
Page 141 of 210

parākrāntaṁ caika-bhavika-pakṣa-nirākaraṇe sūribhiḥ | tasmād yathoktaṁ bhagavat-pūja-pāda-

bhāda-kṛtaṁ vyākhyānam eva jyāyaḥ |
tad ayam atra niṣkarṣaḥ—akartram abhoktṛ-paramānandādvitīya-satya-sva-prakāśa-brahmātma-

sākṣātkāreṇa nirvikalpena vedānta-vākya-janyena vicāra-niścita-prāmāṇyena sarva-
prakārāprāmāṇya-śaṅkā-śūnyena brahmātma-jñānenātmājñāna-nivṛttau tat-kārya-kartṛtvādy-
abhimāna-rahitaḥ paramārtha-saṁnyāsī sarva-karmocchedāc chuddhaḥ kevalaḥ sann āvidyā-
karmādi-nimittaṁ punaḥ śarīra-grahaṇam anubhavati sarva-bhramāṇ¸aṁ kāraṇocchedenocchedāt
| yas tv avidyāvān kartṛtvādy-abhimānī deha-bhṛt sa trividho rāgādi-doṣa-prābalyāt kāmya-
niṣiddhādi-yatheṣṭa-karmānuṣṭhāyī mokṣa-śāstrānadhikāry keaḥ | aparas tu yaḥ prāk-kṛta-sukṛta-
vaśāt kiṁcit prakṣīṇa-rāgādi-doṣaḥ sarvāṇi karmāṇi tyaktum aśaknuvan niṣiddhāni kāmyāni ca
parityajya nityāni naimittikāni ca karm¸aṇi phalābhisandhi-tyāgena sattva-śuddhy-artham
anutiṣṭhan gauṇa-saṁnyāsī mokṣa-śāstrādhikārī dvitīyaḥ saḥ | tato nitya-naimittika-
karmānuṣṭhānenāntaḥkaraṇa-śuddhyā samupajāta-vividiṣaḥ śravaṇādinā vedanaṁ mokṣa-
sādhanaṁ saṁpipādayiṣuḥ sarvāṇi karmāṇi vidhitaḥ parityajya brahma-niṣṭhaṁ gurum
upasarpati vividiṣā-saṁnyāsi-samākhyas tṛtīyaḥ | tatrādyasya saṁsāritvaṁ sarva-prasiddhaṁ,
dvitīyasya tv aniṣṭam ity-ādinā vyākhyātam | tṛtīyasya tu ayatiḥ śraddayopeta iti praśnam
utthāpya nirṇītaṁ ṣaṣṭhe | ajñasya saṁsāritvaṁ dhruvaṁ kāraṇa-sāmāgryāḥ sattvāt | tat tu
kasyacij jñānānanuguṇaṁ kasyacij jñānānanuguṇam iti viśeṣaḥ | vijñasya tu saṁsāra-
kāraṇābhāvāt svata eva kaivalyam iti dvau padārthau sūtritāvasmin śloke ||12||
viśvanāthaḥ : evambhūta-tyāgābhāve doṣam āha—aniṣṭaṁ naraka-duḥkhaṁ iṣṭaṁ svarga-

sukhaṁ miśraṁ manuṣya-janmani sukha-duḥkham atyāgināṁ evambhūta-tyāga-rahitānām eva
bhavati pretya paraloke ||12||
baladevaḥ : īdṛśa-tyāgābhāve doṣam āha—aniṣṭam iti | aniṣṭaṁ nārakitvam | iṣṭaṁ svargitvaṁ

miśraṁ manuṣyatvam | duḥkha-sukha-yogīti trividhaṁ karma-phalam | atyāginām ukta-tyāga-
rahitānāṁ pretya para-kāle bhavati | na tu sannyāsinām ukta-tyāgavatām | teṣāṁ tu
karmāntargatena jñānena mokṣo bhavatīti tyāga-phalam uktam ||12||
(18.13)
pañcaitāni mahābāho kāraṇāni nibodha me |

sāṁkhye kṛtānte proktāni siddhaye sarva-karmaṇām ||
śrīdharaḥ : nanu karma kurvataḥ karma-phalaṁ kathaṁ na bhaved ity āśaṅkya saṅga-tyāgino
nirahaṅkārasya sataḥ karma-phalena lepo nāstīty upapādayitum āha—pañceti pañcabhiḥ | sarva-
karmaṇāṁ siddhaye niṣpattaya imāni vakṣyamāṇāni pañca-kāraṇāni me vacanān nibodha jānīhi |
ātmanaḥ kartṛtvābhimāna-nivṛtty-artham avaśyam etāni jñātavyānīty evam | teṣāṁ stuty-artham
evāha—sāṅkhya iti | samyak khyāyate jñāyate paramātmā’neneti sāṅkhyaṁ tattva-jñānam |
prakāśamāna ātma-bodhaḥ sāṅkhyam | tasmin kṛtaṁ karma tasyāntaḥ samāptir asminn iti
sāṅkhyam | kṛto’nto nirṇaye’sminn iti kṛtāntaṁ sāṅkhya-śāstram eva | tasmin proktāni | ataḥ
samyaṅ nibodha ity arthaḥ |
madhusūdanaḥ : tatrātma-jñāna-rahitasya saṁsāritve hetuḥ karma-tyāgāsambhava uktaḥ | nahi

deha-bhṛtāṁ śakyaṁ tyaktuṁ karmaṇy aśeṣataḥ iti | tatrājñasya karma-tyāgāsambhave ko hetuḥ
Page 142 of 210

karma-hetāv adhiṣṭhānādi-pañcake tādātmyābhimāna itīmam arthaṁ caturbhiḥ ślokaiḥ

prapañcayati | tatra prathamenādhiṣṭhānādīni pañca vedānata-pramāṇa-mūlāni heyatvārtham
avaśyaṁ jñātavyānīty āha—pañcemānīti |
imāni vakṣyamāṇāni pañca sarva-karmaṇāṁ siddhaye niṣpattaye kāraṇāni nirvartakāni he

mahābāho me mama paramāptasya sarvajñasya ca vacanān nibodha boddhuṁ sāvadhāno bhava |
na hy atyanta-durjñānāny etāny anavahita-cetasā śakyante jñātum iti cetaḥ-samādhāna-vidhānena
tāni stauti | mahābāhutvena ca sat-puruṣa eva śakto jñātum iti sūcayati stuty-artham eva |
kim etāny apramāṇakāny eva tava vacanāj jñeyāni nety āha—sāṅkhye kṛtānte proktāni
niratiśaya-puruṣārtha-prāpty-arthaṁ sarvānartha-nivṛtty-arthaṁ ca jñātavyāni jīvo brahma tayor
aikyaṁ tad-bodhopayoginaś ca śravaṇādayaḥ padārthāḥ saṅkhyāyante vyutpādyante’sminn iti
sāṅkhyaṁ vedānta-śāstraṁ tasminn ātma-vastu-mātra-pratipādake kim artham anātma-bhūtāny
avastūni loka-siddhāni ca karma-kāraṇāni pañca partipādyanta ity ataḥ śāstra-viśeṣaṇaṁ kṛtānta
iti | kṛtam iti karmocyate tasyāntaḥ parisamāptis tattva-jñānotpattyā yatra tasmin kṛtānte śāstre
proktāni prasiddhāny eva loke’nātma-bhūtāny evātmatayā mithyā-jñānāropeṇa gṛhītāny ātma-
tattva-jñānena bādha-siddhaye heyatvenoktāni | yadā hy anya-dharma eva karmātmany
avidyayādhyāropitam ity ucyate tadā śuddhātma-jñānena tad-bādhāt karmaṇo’ntaḥ kṛto bhavati |
ata ātmanaḥ karmāsambandha-pratipādanāyānātma-bhūtāny eva pañca karma-kāraṇāni vedānta-
śāstre māyā-kalpitāny anūcitānīti nādvaitātma-mātra-tātparya-hānis teṣāṁ tad-
aṅgatvenaivetaratra pratipādanāt | ihāpi ca sarva-karmāntatvaṁ jñānasya pratipāditaṁ sarvaṁ
karmākhilaṁ pārtha jñāne parisamāpyate iti | tasmāj jñāna-śāstrasya karmāntatvam upapannam ||
viśvanāthaḥ : nanu karmakurvataḥ karma-phalaṁ kathaṁ na bhaved ity āśaṅkya nirahaṅkāratve

sati karma-lepo nāstīty upapādayitum āha—pañcamānīti pañcabhiḥ | sarva-karmaṇāṁ siddhaye
niṣpattaya imāni pañca-kāraṇāni me mama vacanān nibodha jānīhi | samyak paramātmānaṁ
khyāti kathayati iti saṅkhyam eva sāṅkhyaṁ vedānta-śāstraṁ tasmin | kīdṛśe kṛtaṁ karma
tasyānto nāśo yasmāt tasmin proktāni |
baladevaḥ : nanu karmāṇi kurvatāṁ tat-phalāni kuto na syur iti cet svasmin kartṛtvābhiniveśa-
tyāgena parameśvare mukha-kartṛtva-niścayena bhavatīty āśayenāha—pañcaitānīti pañcabhiḥ |
he mahābāho sarva-karmaṇāṁ siddhaye niṣpattaye etāni pañca-kāraṇāni me matto nibodha jānīhi
| pramāṇam āha—sāṅkhya iti | sāṅkhyaṁ jñānaṁ tat-pratipādakaṁ vedānta-śāstram sāṅkhyaṁ
tasmin | kīdṛśīty āha—kṛtānte kṛta-nirṇaye sarveṣāṁ karma-hetūnāṁ pravartakaḥ paramātmeti
nirṇaya-kāriṇīty arthaḥ | antaryāmi-brahmaṇe viditam etat | ihāpi sarvasya cāhaṁ hṛdi [gītā
15.15] ity-ādy uktaṁ | vakṣyate ca īśvaraḥ sarva-bhūtānām [gītā 18.61] ity-ādi ||
(18.14)
adhiṣṭhānaṁ tathā kartā karaṇaṁ ca pṛthag-vidham |

vividhāś ca pṛthak-ceṣṭā daivaṁ caivātra pañcamam ||
śrīdharaḥ : tāny evāha—adhiṣṭhānam iti | adhiṣṭhānaṁ śarīram | kartā cid-acid-granthir

ahaṅkāraḥ | pṛthag-vidham aneka-prakāram | karaṇaṁ cakṣuḥ-śrotrādi | vividhāḥ kāryataḥ
svarūpataś ca | pṛthag-bhūta-ceṣṭā prāṇāpānādīnāṁ vyāpārāḥ | atraitad eva pañcamaṁ kāraṇaṁ
daivam | cakṣur-ādy-anugrāhakam ādityādi-sarva-prerako’ntaryāmī vā ||14||
Page 143 of 210

madhusūdanaḥ : pramāṇa-mūlāni karma-kāraṇāni pañcātmano’kartṛtva-siddhy-arthaṁ

heyatvena jñātavyānīty ukte kāni tānīty apekṣāyāṁ tat-svarūpam āha—dvitīyena adhiṣṭhānam iti
| icchā-dveṣa-sukha-duḥkha-cetanādy-abhivyakter āśrayo’dhiṣṭhānaṁ śarīram | tathā kartā
yathādhiṣṭhānam anātmā bhautikaṁ māyā-kalpitaṁ svāpna-gṛha-rathādi-vat tathā kartāhaṁ
karomīty-ādy-abhimānavān jñāna-śakti-pradhānāpañcīkṛta-pañca-mahā-bhūta-
kāryo’haṅkāro’ntaḥkaraṇaṁ buddhir vijñānam ity-ādi-paryāya-śabda-vācyas
tādātmyādhyāsenātmani kartṛtvādi-dharmādhyāropa-hetur ātmā bhautiko māyā-kalpitaś ceti
tathā-śabdārthaḥ | sthūla-śarīrasya laokāyātikair ātmatvena parigṛhītasyāpy anyaiḥ parīkṣakair
ātmatvena niścayāt tad-dṛṣṭāntena tārkikādibhir ātmatvena parigṛhītasya kartur apy anātmatva-
niścayaḥ sukara ity arthaḥ |
karaṇaṁ ca śrotrādi śabdādy-upalabdhi-sādhanam | ca-śabdas tathety anukarṣārthaḥ | pṛthag-

vidhaṁ nānā-prakāraṁ pañca jñānendriyāṇi pañca karmendriyāṇi mano buddhiś ceti dvādaśa-
saṅkhyam | karaṇa-varge mano buddhiś ceti vṛtti-viśeṣau vṛttimāṁs tv ahaṅkāraḥ kartaiva | cid-
ābhāsas tu sarvatraivāviśiṣṭaḥ | vividhā nānā-prakāraḥ pañcadhā daśadhā vā prasiddhāḥ |
ca-śabdas tathety anukarṣārthaḥ | pṛthag asaṅkīrṇaḥ | ceṣṭāḥ kriyā-rūpāḥ kriyā-śakti-

pradhānāpañcīkṛta-pañca-mahā-bhūta-kāryāḥ kriyā-prādhānyena vāyavīyatvena
vyapadiśyamānāḥ prāṇāpāna-vyānodāna-samānā | nāga-kūrma-kṛkala-devadatta-
dhanañjayākhyāś ca tad-antarbhūtā eva | atra ca suṣuptāv antaḥkaraṇasya katrurl laye’pi prāṇa-
vyāpāra-darśanād bheda-vyapadśāc cāntaḥ-karaṇād atyanta-bhinna eva prāṇa iti kecit | kriyā-
śakti-jñāna-śaktimad ekam eva jīvatvopādhibhūtam apañcīkṛta-pañca-mahābhūta-kāryaṁ kriyā-
śakti-prādhānyena prāṇa iti jñāna-śakti-prādhānyena cāntaḥ-karaṇam iti vyapadiśyata ity
abhiyuktāḥ | sa īkṣāṁ cakre kasmin nv aham utkrānta utkrānto bhaviṣyāmi kasmin vā pratiṣṭhite
pratiṣṭhāsyāmīti sa prāṇam asṛjata [pra.u. 6.3-4] iti śrutāv utkrānty-ādy-upādhitvaṁ
prāṇasyoktam | tathā sadhīḥ svapno bhūtvemaṁ lokam atikrāmati mṛtyo rūpāṇi dhyāyatīva
lelāyatīva [bṛ.ā.u. 4.3.7] ity-ādi śrutāv utkrānty-ādy-upādhitvaṁ buddher uktam |
svatantropādhi-bhede ca jīva-bheda-prasaṅgaḥ | tasmād buddhi-prāṇayor ekatvenaivotkrāntyādy-

upādhitvaṁ yuktaṁ bheda-vyapadeśaś ca śakti-bhedāt | suṣuptau ca jñāna-śakti-bhāga-laye’pi
kriyā-śakti-bhāga-darśanam ekatve’pi na vidurddham anubhava-siddhatvāt | dṛṣṭi-sṛṣṭitaye sarva-
laye’pi prāṇa-vyāpāravac charīrasya suṣupto’yam ity evaṁrūpeṇa paraiḥ kalpitatvāc ca | tasmād
ubhayathāpi vyapadeśa-bheda upapannaḥ |
daivaṁ cānugrāhaka-devatā-jñātam | ca-śabdas tathety anukarṣaṇārthaḥ | atra kāraṇa-varge

pañcamaṁ pañca-saṅkhyā-pūraṇam | eva-śabdas tathā-śabdena sambadhyamāno’nātmatva-
bhautikatva-kalpitatvādy-avadhāraṇārthaḥ pañcānām api |
tatra śarīrasya kartṛ-karaṇa-kriyādhiṣṭhānasya devatā pṛthivī | yatrāsya puruṣasya mṛtasyāgniṁ

vāg apy eti vātaṁ prāṇaś cakṣur ādityaṁ diśaḥ śrotraṁ manaś cendraṁ pṛthivīṁ śarīram [bṛ.ā.u.
3.4.13] iti śrutau vāg-ādy-adhiṣṭhātry-agny-ādibhiḥ saha śarīrādhiṣṭhātṛtvena pṛthivī-pāṭhāt |
kartur ahaṅkārasyādhiṣṭhātṛ-devatā rudraḥ purāṇādi-prasiddhaḥ | karaṇānāṁ cādhiṣṭhātryo
devatāḥ suprasiddhāḥ | śrotra-tvak-cakṣū-rasana-ghrāṇānāṁ dig-vātārka-praceto’śvinaḥ vāk-
pāṇi-pāda-pāyūpasthānāṁ vahnīndropendramitra-prajāpatayaḥ | mano-buddhyoś candra-
bṛhaspatī iti | pañca-prāṇānāṁ kriyā-rūpāṇāṁ sadyo-jāta-vāma-devāghora-tat-puruṣeśānāḥ
Page 144 of 210

purāṇa-prasiddhāḥ | bhāṣye daivam ādityādi cakṣur athānugrāhakam ity adhiṣṭhānādi-devatānām

apy upalakṣaṇam ||14||
viśvanāthaḥ : tāny eva gaṇayati—adhīti | adhiṣṭhānaṁ śarīraṁ | kartā cij-jaḍa-granthir

ahaṅkāraḥ, karaṇaṁ cakṣuḥ-śrotrādi | pṛthag-vidham aneka-prakāram | pṛthak-ceṣṭā
prāṇāpānādīnāṁ pṛthag-vyāpārāḥ | daivaṁ sarva-prerako’ntaryāmī ca ||14||
baladevaḥ : tāny eva gaṇayati—adhīti | adhiṣṭhīyate jīvenety adhiṣṭhānaṁ śarīram | kartā jīvaḥ
| asya jñātṛtva-kartṛtve śrutir āha—eṣa hi draṣṭā sraṣṭā [pra.u. 4.9] ity-ādinā | sūtra-kāraś ca—
jño’ta eva [ve.sū. 2.3.18] iti, kartā śāstrārthavattvāt [ve.sū. 2.3.26] ity-ādi ca | karaṇaṁ śrotrādi-
samanaskam | pṛthag-vidhaṁ karma-niṣpattau pṛthag-vyāpāram | vividhāś ca pṛthak-ceṣṭāḥ
prāṇāpānādīnāṁ nānā-vidhā pṛthag-vyāpārāḥ | daivaṁ ca ity atra karma-niṣpādake hetu-pracaye
daivaṁ sarvārādhyaṁ paraṁ brahma pañcamam | karma-niṣpattāv antaryāmī harir mukhyo
hetur ity arthaḥ | dehendriya-prāṇa-jīvopakaraṇo’sau karma-pravartaka iti niścayavatāṁ karma-
tat-phaleṣu kartṛtvābhiniveśa-spṛhā-virahitānāṁ karmāṇi na bandhakānīti bhāvaḥ |
nanu jīvasya kartṛtve pareśāyatte sati tasya karma sva-niyojyatvāpattiḥ, kāṣṭhādi-tulyatvāt | vidhi-
niṣedha-śāstrāṇi ca vyarthāni syuḥ | sva-dhiyā pravartituṁ na śakto niyojyo dṛṣṭaḥ ? ucyate—
pareśena dattair dehendriyādibhis tenaivāhita-śaktibhis tad-ādhāra-bhūto jīvas tad-āhita-śaktikaḥ
san karma-siddhaye svecchayaiva dehendriyādikam adhitiṣṭhati | pareśas tu tat-sarvāntaḥ-sthas
tasminn anumatiṁ dadānas taṁ prerayatīti jīvasya sva-dhiyā pravṛtti-nivṛttimattvam astīti na
kiñcic codyam | evam eva sūtrakāro niṛṇītavān parāt tac-chruteḥ [ve.sū. 2.3.40] ity-ādinā |
nanu muktasya jīvasya kartṛtvaṁ na syāt, tasya dehendriya-prāṇānāṁ vigamād iti cen na, tadā
saṅkalpa-siddhānāṁ divyānāṁ teṣāṁ sattvāt ||14||
(18.15)
śarīra-vāṅ-manobhir yat karma prārabhate naraḥ |

nyāyyaṁ vā viparītaṁ vā pañcaite tasya hetavaḥ ||
śrīdharaḥ : eteṣām eva sarva-karma-hetutvam āha—śarīreti | yathoktaiḥ pañcabhiḥ

prārabhyamānaṁ karma triṣv evāntarbhāvyam | śarīra-vāṅ-manobhir ity uktaṁ śārīraṁ vācikaṁ
mānasaṁ ca trividhaṁ karmeti prasiddheḥ | śarīrādibhiḥ yat karma dharmyam adharmyaṁ vā
karoti naras tasya karmaṇa ete pañca hetavaḥ ||15||
madhusūdanaḥ : svarūpam uktvā teṣāṁ pañcnāṁ karma-hetutvam āha—tṛtīyena | śārīraṁ

vācikaṁ mānasikaṁ ca vidhi-pratiṣedha-lakṣaṇaṁ trividhaṁ karma dharma-śāstreṣu prasiddham
| akṣa-pādena coktaṁ—pravṛttir vāg-buddhi-śarīrārambhaḥ iti | buddhir manaḥ | ataḥ
prādhānyābhiprāyeṇocyate śarīreṇa vācā manasā vā yat karma prārabhate nirvartayati naro
manuṣyādhikāritvāc chāstrasya | kīdṛśaṁ karma nyāyyaṁ vā śāstrīyaṁ dharmaṁ viparītaṁ
vāśāstrīyam adharmaṁ yac ca nimiṣita-ceṣṭitādi jīvana-hetur anyad vā, vihita-pratiṣiddha-samaṁ
tat sarvaṁ pūrva-kṛta-dharmādharmayor eva kāryam iti nyāyya-viparītayor evāntarbhūtam |
pañcaite yathoktā adhiṣṭhāndādayas tasya sarvasyaiva karmaṇo hetavaḥ kāraṇāni ||15||
Page 145 of 210

viśvanāthaḥ : śarīrādibhir iti śārīraṁ vācikaṁ mānasaṁ ceti karma trividham | tac ca sarvaṁ
dvividham | nyāyyaṁ dharmyaṁ viparītam anyāyyam adharmyaṁ | tasya sarvasyāpi karmaṇa ete
pañca-hetavaḥ |
baladevaḥ : śarīreti—nyāyyaṁ śāstrīyam, viparītam aśāstrīyam || 15 ||
(18.16)
tatraivaṁ sati kartāram ātmānaṁ kevalaṁ tu yaḥ |

paśyaty akṛta-buddhitvān na sa paśyati durmatiḥ ||
śrīdharaḥ : tataḥ kiṁ ? ata āha—tatreti | tatra sarvasmin karmaṇi ete pañca hetava iti | evaṁ sati
kevalaṁ nirupādhim asaṅgam ātmānaṁ tu yaḥ kartāraṁ paśyati śāstrācāryopadeśābhyām
asaṁskṛta-buddhitvād durmatir asau samyak na paśyati |
madhusūdanaḥ : idānīm eteṣām eva karma-kartṛtvād ātmano na kartṛtvam ity adhiṣṭhānādi-

nirūpaṇa-phalam āha—tatraivam iti | tatra karmaṇi prāg-ukte sarvasminn evaṁ saty
adhiṣṭhānādi-pañca-hetuke sati tair nirvartyamāne ātmānaṁ sarva-jaḍa-prapañcasya bhāsakaṁ
sattā-sphūrti-rūpaṁ sva-prakāśa-paramānandam abādhyaṁ kevalam asaṅgodāsīnam akartāram
avikriyam advitīyaṁ tu eva paramārthato'vidyayā tv adhiṣṭhānādau pratibimbitam ādityam iva
toye tad-bhāsakam ananyatvena parikalpya toya-calanenādityaś calatītivad adhiṣṭhānādi-
karmaṇo'ham eva karteti sākṣiṇam api santaṁ kartāraṁ kriyāśrayaṁ yaḥ paśyaty avidyayā
kalpayati rajjum iva bhujaṅgaṁ sa evaṁ paśyann api na paśyaty ātmānaṁ tattvena svarūpājñāna-
kṛtatvād adhyāsasya sa bhrāntyā viparītam eva paśyati, na yathā-tattvam ity atra ko hetuḥ ? ata
āha—akṛta-buddhitvād iti | śāstrācāryopadeśa-nyāyair anupajanita-viveka-buddhitvāt | na hi
rajju-tattva-sākṣāt-kārābhāve bhujaṅga-bhramaṁ kaścana bādhate, evaṁ śāstrācāryopadeśa-
nyāyaiḥ pariniṣṭhite “aham asmi satyaṁ jñānam anantam akartr-abhoktṛ-paramānandam
anavastham advayaṁ brahma” iti sākṣāt-kāre'nupajanite kuto mithyā-jñāna-tat-kārya-bādhaḥ |
etādṛśaṁ sākṣāt-kāraṁ gurum upasṛtya vedānta-vākya-vicāreṇa kuto na janayatīty ata āha—

durmatir iti | duṣṭā viveka-pratibandhaka-pāpena malinā matir yasya saḥ, ato'śuddha-buddhitvān
nityānitya-vastu-vivekādi-śūnyatvena tattva-jñānāyogyatvād akartāram api kartāraṁ kevalam
apy akevalam ātmānam avidyayā kalpayan saṁsārī karmādhikārī deha-bhṛd akṛta-buddhiḥ
karma-kartṛṣu tādātmyābhimānāt karma-tyāgāsamarthaḥ sarvadā janana-maraṇa-
prabandhenāniṣṭam iṣṭaṁ miśraṁ ca karma-phalam anubhavati | etena yas tārkiko dehādi-
vyatiriktam ātmānam eva kartāraṁ kevalaṁ paśyati so'py akṛta-buddhitvena vyākhyātaḥ |
anyas tv āha—| ātmā kevalo na kartā kiṁtv adhiṣṭhānādibhiḥ saṁhataḥ san paramārthataḥ
kartaiva kartāram ātmānaṁ kevalaṁ paśyan durmatir iti kevala-śabda-prayogād iti | tan na |
paramārthataḥ sarva-kriyā-śūnyasyāsaṅgasyātmano'dhiṣṭhānādibhiḥ saṁhatatvānupapatter jala-
sūryakādivat tv āvidyakena saṁhatatvena kartṛtvam api tādṛśam evādhiṣṭhānādīnām apy
āvidyakatvāc ca | kevala-śabdas tu svabhāva-siddham ātmano'saṅgādvitīya-rūpatvam anuvadati
kartṛtva-darśino durmatitva-hetutvenety adoṣaḥ ||16||
Page 146 of 210

viśvanāthaḥ : tataḥ kiṁ ? ata āha—tatreti | tatra sarvasmin karmaṇi ete pañcaiva hetava ity evaṁ
sati kevalaṁ vastutaḥ niḥsaṅgam evātmānaṁ jīvaṁ yaḥ kartāraṁ paśyati, so’haṅkṛta-buddhitvād
asaṁskṛta-buddhitvād durmatir naiva paśyati | so’jñānī andha evocyata iti bhāvaḥ ||16||
baladevaḥ : tataḥ kiṁ ? ata āha—tatreti | tatreti | evaṁ sati jīvasya kartṛtve pareśānumati-
pūrvake tad-datta-dehādi-sāpekṣe ca sati, tatra karmaṇi kevalam evātmānaṁ jīvam eva yaḥ
kartāraṁ paśyati | sa durmatir akṛta-buddhitvād alabdha-jñānatvān na paśyati yathāndhaḥ
(18.17)
yasya nāhaṁkṛto bhāvo buddhir yasya na lipyate |

hatvāpi sa imān lokān na hanti na nibadhyate ||
śrīdharaḥ : kas tarhi sumatir yasya karma-lepo nāstīty uktam ity apekṣāyām āha—yasyeti |
aham iti kṛto’haṁ kartā ity evambhūto bhāvaḥ | yad vā, ahaṅkṛto’haṅkārasya bhāvaḥ svabhāvaḥ |
kartṛtvābhiniveśo yasya nāsti | śarīrādīnām eva karma-kartṛtvālocanād ity arthaḥ | ata eva yasya
buddhir na lipyate iṣṭāniṣṭa-buddhyā karmasu na sajjate | na evambhūto dehādi-vyatiriktātma-
darśī imān lokān sarvān api prāṇino loka-dṛṣṭyā hatvāpi viviktatayā sva-dṛṣṭyā na hanti, na tat-
phalair nibadhyate bandhaṁ na prāpnoti | kiṁ punaḥ sattva-śuddhi-dvārā parokṣa-jñānotpatti-
hetubhiḥ karmabhis tasya baddha-śaṅkety arthaḥ | tad uktaṁ—
brahmaṇy ādhāya karmāṇi saṅgaṁ tyaktvā karoti yaḥ |

lipyate na sa pāpena padma-patram ivāmbhasā || [gītā 5.10] iti ||17||
madhusūdanaḥ : tad evaṁ caturbhiḥ ślokaiḥ—aniṣṭam iṣṭaṁ miśraṁ ca tri-vidhaṁ karmaṇaḥ

phalam | bhavaty atyāgināṁ pretya [gītā 18.12] iti caraṇa-trayaṁ vyākhyātam idānīṁ na tu
saṁnyāsināṁ kvacit iti turīyaṁ caraṇam ekena vyācaṣṭe yasyeti | yasya pūrvokta-viparītasya
puṇyaiḥ karmabhiḥ kṣapiteṣu viveka-virodhi-pāpeṣu nityānitya-vastu-vivekādi-sādhana-
catuṣṭayaṁ prāptavataḥ śāstrācāryopadeśa-nyāya-janitākartr-abhoktṛ-svaprakāśa-
paramānandādvitīya-brahmātma-sākṣātkārasyājñānen sakārye bādhite na bhavaty ahaṁ kartety
evaṁ-rūpo bhāvaḥ pratyayaḥ | yasya bhāvaḥ sad-bhāvo’haṅkṛto’ham iti vyapadeśārho na,
ahaṅkāra-bādhena śuddha-svarūpa-mātra-pariśeṣād iti vā | ahaṅkṛto’haṅkārasya bhāvas tat-
tādātmyaṁ yasya na vivekena bādhitatvād iti | bādhitānuvṛttāv api eta eva pañcādhiṣṭhānādayo
māyayā mayi sarvātmani kalpitāḥ sarva-karmaṇāṁ kartāro mayā sva-prakāśa-caitanyenāsaṅgena
kalpita-sambandhena prakāśyamānā ahaṁ tu na kartā kintu kartṛ-tad-vyāpārāṇāṁ sākṣibhūtaḥ
kriyā-jñāna-śaktimad-upādhi-dvaya-nirmuktaḥ śuddhaḥ sarva-kārya-kāraṇāsambaddhaḥ
kūṭastha-nityo nirdvayaḥ sarva-vikāra-śūnyaḥ asaṅgo hy ayaṁ puruṣaḥ [bṛ.ā.u. 4.3.15], sākṣī cetā
kevalo nirguṇaś ca [śve.u. 6.11], aprāṇo hy amanāḥ śubhro acartāt parataḥ paraḥ [muṇḍ.u. 2.2.2],
aja ātmā mahān dhruvaḥ [bṛ.ā.u. 4.4.20] , salila eko draṣṭādvaitaḥ [bṛ.ā.u. 4.3.32], ajo nityaḥ
śāśvato’yaṁ purāṇaḥ [kaṭh. u. 1.2.18], niṣphalaṁ niṣkriyaṁ śāntaṁ niravadyaṁ nirañjanaṁ ity-
ādi-śrutibhyaḥ | avikāryo’yam ucyate [gītā 2.25]
prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ |

ahaṁkāra-vimūḍhātmā kartāham iti manyate ||
tattva-vit tu mahā-bāho guṇa-karma-vibhāgayoḥ |
guṇā guṇeṣu vartanta iti matvā na sajjate || [gītā 3.27-28]
Page 147 of 210

śarīra-stho’pi kaunteya na karoti na lipyate || [gītā 13.31] ity-ādi-smṛtibhyaś ca |
tasmān nāhaṁ kartety evaṁ paramārtha-dṛṣṭer buddhir antaḥkaraṇaṁ yasya na lipyate

nānuśayinī bhavati | idam aham akārṣam etat phalaṁ bhokṣya ity anusandhānaṁ kartṛtva-vāsanā-
nimittaṁ lepo’nuśayaḥ | sa ca puṇye karmaṇi harṣa-rūpaḥ | pāpe paścāt-tāpa-rūpaḥ | īdṛśena
dvividhenāpi lepena buddhir na yujyate kartṛtvābhimāna-bādhāt | tathā ca jñāninaṁ prakṛtya
śrutiḥ—etam u haivaite na tarata ity ataḥ pāpam akaravam ity ataḥ kalyāṇam akaravam ity ubhe
u haivaiṣa ete tarati nainaṁ kṛtākṛte tapataḥ | tad etad ṛcābhyuktam—
eṣa nityo mahimā brāhmaṇasya na vardhate karmaṇā no kanīyān |

tasyaiva syāt pada-vittaṁ viditvā na lipyate karmaṇā pāpakena || iti |
pāpakeneti puṇyasyāpy upalakṣaṇaṁ | vardhate kanīyān iti ca puṇya-pāpayoḥ paritoṣa-

paritāpābhiprāyam | evaṁ yasya nāhaṅkṛto bhāvo buddhir yasya na lipyate sa pūrvokta-durmati-
vilakṣaṇaḥ sumatiḥ paramārtha-darśī paśyaty akartāram ātmānaṁ kevalaṁ, sa
kartṛtvābhimānābhāvād aniṣṭādi-trividha-karma-phala-bhāgī na bhavatīty etāvati
śāstrārdhe’haṅkārābhāva-buddhi-lepābhāvau stotum āha—hatvā hiṁsitvāpi sa imān lokān sarvān
prāṇino na hanti hanana-kriyāyāḥ kartā na bhavati akartṛtva-rūpa-sākṣātkārāt | na nibadhyate nāpi
tat-kāryeṇādharma-phalena sambadhyate |
atra nāhaṅkṛto bhāvaity asya phalaṁ na hantīti | buddhir na lipyata ity asya phalaṁ na nibadhyata
iti | anena ca karmālepa-pradarśate’tiśaya-mātram uktaṁ na tu sarva-prāṇi-hananaṁ sambhavati |
hatvāpīti kartṛtvābhyanujñā bādhita-kartṛtva-dṛṣṭyā laukikyā, na hantīti kartṛtva-niṣedhaḥ
śāstrīyayā paramārtha-dṛṣṭyeti na virodhaḥ | śāstrādau nāyaṁ hanti na hanyate iti sarva-
karmāsaṁsparśitvam ātmanaḥ pratijñāya na jāyata ity-ādi-hetu-vacanena sādhayitvā
vedāvināśinam ity-ādinā viduṣaḥ sarva-karmādhikāra-nivṛttiḥ saṅkṣepeṇoktā | madhye ca tena
tena prasaṅgena prasāriteha śāstrārthaitāvattva-pradarśanāyopasaṁhṛtā na hanti na nibadhyata iti
| evaṁ cāvidyākalpitānām adhiṣṭhānādy-anātma-kṛtānāṁ sarveṣām api karmaṇām ātma-vidyayā
samucchedopapatteḥ paramārtha-saṁnyāsinām aniṣṭādi-trividhaṁ karma-phalaṁ na bhavatīty
upapannam | paramārtha-saṁnyāsaś cākartrātma-sākṣātkāra eva | janakādīnām etādṛśa-
saṁnyāsitve’pi balavat-prārabdha-karma-vaśād bādhitānuvṛttyā para-parikalpanayā vā karma-
darśanaṁ na viruddhaṁ paramahaṁsānām īdṛśānāṁ bhikṣāṭanādivat | ata eva jñāna-phala-bhūto
vidvat-saṁnyāsa ucyate | sādhana-bhūtas tu vividiṣā-saṁnyāso’nevaṁvidho’pi prathamam
uttara-kāle jñānotpattāv evaṁvidho bhavatīti vakṣyate ||17||
viśvanāthaḥ : kas tarhi sumatiś cakṣuṣmān ity ata āha—yasyeti | ahaṅkṛto ahaṅkārasya bhāvaḥ
svabhāvaḥ kartṛtvābhiniveśo yasya nāsti ata eva yasya buddhir na lipyate iṣṭāniṣṭa-buddhyā
karmasu nāsajjati, sa hi karma-phalaṁ na prāpnotīti kiṁ kartavyam | sa hi karma bhadrābhadraṁ
kurvann api naiva karotīty āha—hatvāpīti, sa imān sarvān api prāṇino loka-dṛṣṭyā hatvāpi sva-
dṛṣṭyā naiva hanti | nirabhisandhitvād iti bhāvaḥ | ato na badhyate karma-phalaṁ na prāpnotīti |
baladevaḥ : kas tarhi cakṣuṣmān sumatis tatrāha—yasyeti | yasya puruṣasya manovṛtti-lakṣaṇo

bhāvo nāhaṅkṛtaḥ sva-kartṛtve pareśāyatte’nusandhite sati karmāṇy aham eva karomīty
abhimāna-kṛto na bhavet | yasya ca buddhir na lipyate karma-phala-spṛhayā, sa imāṅl lokān na
Page 148 of 210

kevalaṁ bhīṣmādīn hatvāpi na hanti, na ca tena sarva-loka-hananena karmaṇā nibadhyate lipyate

|| 17 ||
—o)0(o—
(18.18)
jñānaṁ jñeyaṁ parijñātā tri-vidhā karma-codanā |

karaṇaṁ karma karteti tri-vidhaḥ karma-saṁgrahaḥ ||18||
śrīdharaḥ : hatvāpi na hanti na nibadhyate ity etad evopapādayituṁ karma-codanāyāḥ

karmāśrayasya ca karma-phalādīnāṁ ca triguṇātmakatvān nirguṇasyātmanas tat-sambandho
nāstīty abhiprāyeṇa karma-codanāṁ karmāśrayaṁ cāha—jñānam iti | jñānam iṣṭa-sādhanam etad
iti bodhaḥ | jñeyam iṣṭa-sādhanaṁ karma | parijñātā evambhūta-jñānāśrayaḥ | evaṁ trividhā
karma-codanā | codyate pravartyate’nayā iti codanā | jñānādi-trayaṁ karma-pravṛtti-hetur ity
arthaḥ | yad vā, codaneti vidhir ucyate | tad uktaṁ bhaṭṭaiḥ—codanā copadeśaś ca vidhiś
caikārtha-vācina iti | tataś cāyam arthaḥ ukta-lakṣaṇaṁ triguṇātmakaṁ jñānādi-trayam
avalambhya karma-vidhiḥ pravartate iti | tad uktaṁ traiguṇya-viṣayā vedā iti | tathā ca karaṇaṁ
sādhakatamam | karma ca kartur īpsitatamam | kartā kriyā-nirvartakaḥ | karma saṅgṛhyate’sminn
iti karma-saṅgrahaḥ | karaṇādi trividhaṁ kārakam | kriyāśraya ity arthaḥ | sampradānādi kāraka-
trayaṁ tu parasparayā kriyā-pravartakam eva kevalam | na tu sākṣāt kriyāyāṁ āśrayaḥ | ataḥ
karaṇādi-trayam eva kriyāśraya ity uktam ||18||
madhusūdanaḥ : pūrvam adhiṣṭhānādi-pañcakasya kriyā-hetutvenātmanaḥ sarva-

karmāsaṁsparśitvam uktaṁ samprati tam evārthaṁ jñāna-jñeyādi-prakriyā-racanayā traiguṇya-
bheda-vyākhyayā ca vivarītum upakramate jñānam iti | jñānaṁ viṣaya-prakāśa-kriyā | jñeyaṁ
tasya karma | parijñātā tasyāśrayo bhoktāntaḥkaraṇo’pādhi-parikalpitaḥ | eteṣāṁ trayāṇāṁ
saṁnipāte hi hānopādānādi-sarva-karmārambhaḥ syād ata etat trayaṁ sarveṣāṁ karmaṇāṁ
pravartakaṁ tad etad āha—trividhā karma-codaneti | codaneti pravartakam ucyate | codaneti
kriyāyāḥ pravartakaṁ vacanam āhur iti śāvare | codanā copadeśaś ca vidhiś caikārtha-vācinaḥ iti
bhāṭṭe ca vacane kriyā-pravartaka-vacanatvaṁ yadyapi codanāpadaśakyatayā pratīyate tathāpi
vacanatvaṁ vihāya pravartaka-mātram iha lakṣyate jñānādiṣu vacanatvābhāvāt | evaṁ ca
preraṇīyatvaṁ prerakatvaṁ cānātmana eva nātmana ity abhiprāyaḥ | tathā karaṇaṁ
sādhakatamaṁ bāhyaṁ śrotrādy-antaḥ-sthaṁ buddhyādi | karma kartur īpsitamaṁ kriyayā
vyāpyamānam utpādyam āpyaṁ vikāryaṁ saṁskāryaṁ ca | kartā ca, itara-kārakāprayojyatve sati
sakala-kārakāṇāṁ prayoktā kriyāyā nirvartakaś cid-acid-granthi-rūpa iti tri-vidhas tri-prakāraḥ
karma saṁgṛhyate, samavaity atreti karma-saṁgrahaḥ karmāśrayaś ca-kārārthād iti śabdāt
saṁpradānam apādānam adhikaraṇaṁ ca rāśi-trayāntar-bhūtaṁ | evaṁ kāraka-ṣaṭkam eva
trividhaṁ kriyāyā āśrayo na tu kūṭa-stha ātmety arthaḥ | karma-prerakasya karmāśrayasya ca
kāraka-rūpatvāt traiguṇyātmakatvāc cākāraka-svabhāvo guṇātītaś cātmā sarva-karmāsaṁsparśīty
abhiprāyaḥ |
athavā, jñānaṁ preraṇā-rūpaṁ liṅ-ādi-śabda-janyaṁ, jñeyaṁ tasya jñānasya viṣayatvena liṅ-ādi-

śabda-svarūpaṁ prerakaṁ, parijñātā tasya jñānasyāśrayaḥ preraṇīya ity evaṁ tri-vidhā karma-
codanā karma kriyā puruṣa-vyāpāra-rūpā bhāvanā tad-viṣayā codanā preraṇā vidhi-rūpā
śābdībhāvanety arthaḥ | tathā karaṇaṁ seti-kartavyatākaṁ sādhanaṁ dhātv-arthaḥ, karma
Page 149 of 210

bhāvyaṁ svargādi-phalaṁ, kartā phala-kāmanāvān puruṣaḥ kriyāyā nirvartaka ity evaṁ trividhaḥ
karma-saṁgrahaḥ karmaṇaḥ puṁ-vyāpāra-rūpasyārtha-bhāvanāyāḥ saṁgrahaḥ saṁkṣepaḥ | tad
evam artha-bhāvanā-rūpa-puṁ-prayatnasya vidheyasyābhāvāc chabda-bhāvanā-rūpo vidhir na
śuddham ātmānaṁ gocarayati kārakāśrayatvād vidhi-vidheya-yogaḥ | tad uktaṁ—traiguṇya-
viṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna [gītā 2.45] iti | kārakāṇāṁ ca traiguṇya-rūpatvam anantaram
eva vyākhyāsyata ity abhiprāyaḥ |
atra prasaṅgād vidhiś cintyate pravṛtti-hetutvena | preraṇā tāvat sarva-lokānubhava-siddhā | rājñā

prerito bālena prerito brāhmaṇena prerito'ham iti hi pravartamānā vaktāro bhavanti | sā ca
pravartanā pravartaka-rājādi-niṣṭhā | tatrotkṛṣṭasya nikṛṣṭaṁ prati pravartanā ājñā preṣaṇeti
cocyate | nikṛṣṭasyotkṛṣṭaṁ prati pravartanā yāṁ cā adhyeṣaṇeti cocyate | samasya samaṁ
pratyutkarṣa-nikarṣaudāsīnyena pravartanā anujñā'numatir iti cocyate | te cājñādayo jñāna-viśeṣā
icchā-viśeṣā vā cetana-dharmā eva loke prasiddhāḥ | vede tu vidhināhaṁ preritaḥ karomīti
vyavahartāro bhavanti | tatra svayam acetanatvād apauruṣeyatvāc ca vaidikasya vidher na cetana-
dharmeṇājñādinā prerakatā saṁbhavati | ataḥ svadharmeṇaiva sābhyupagantavyā gaty-
antarāsaṁbhavāt | sa eva ca dharmaś codanā pravartanā preraṇā vidhir upadeśaḥ śabda-bhāvaneti
cocyate |
tatra kecid alaukikam eva śabda-vyāpāraṁ kalpayanti | anye tu kḷptenaivopapattau nālaukika-

kalpanāṁ sahante | pravartanā hi pravṛtti-hetur vyāpāraḥ | vidhi-śabdasya cākhyātatvena
daśalakāra-sādhāraṇenopādhinā puruṣa-pravṛtti-rūpārtha-bhāvanāṁ prati vācakatvaṁ taj-jñāna-
hetutvam iti yāvat | sā ca jñātaivānuṣṭhātuṁ śakyata iti tad-dhī-hetor api śabdasya tad-dhetutvaṁ
paraṁparayā bhavaty eva | tatra vidhi-śabdasya puruṣa-pravṛtti-rūpa-bhāvanā-jñāna-hetur
vyāpāraḥ puruṣa-pravṛtti-vācakas tad-vācaka-śaktimattayā vidhi-śabda-jñānaṁ sa eva ca tasya
pravṛtti-hetur vyāpāra iti pravartanābhidhānīyakaṁ labhate | jñāna-dvāreṇaiva śabdasya pravṛtti-
janakatvāt jñāna-janaka-vyāpārātirikta-vyāpāra-kalpane mānābhāvāt jñāna-janakaś ca vyāpāras
tasya sva-jñānaṁ śakti-jñāne śakti-viśiṣṭa-sva-jñānaṁ ca | tatrādyayor anyatarasya śabda-
bhāvanātvaṁ tṛtīyasya tu tatra karaṇatvam iti vivekaḥ |
evaṁ sthite niṣkarṣaḥ—vidhinā sva-jñānaṁ janyate pravartanātvenābhidhīyate’pīti vidhi-jñānam

eva śabda-bhāvanā tasyāṁ ca puruṣa-pravṛtti-rūpārtha-bhāvanaiva bhāvyatayānveti | karaṇatayā
ca pravṛtti-vācaka-śaktimad-vidhi-jñānam eva bhāvanā-sādhyasyāpi phalāvac-chinnāṁ
bhāvanāṁ prati karaṇatvaṁ phala-karaṇatvād eva yāgasyeva svarga-bhāvanāṁ prati na
virudhyate | tathā ca puruṣaḥ sva-pravṛttiṁ bhāvayet | kenety apekṣāyāṁ puruṣa-pravṛtti-vācaka-
śaktimattayā jñātena vidhi-śabdeneti karaṇāṁśa-pūraṇaṁ |
katham ? ity ākāṅkṣāyāṁ artha-vādaiḥ stutvetīti kartavyatāṁśa-pūraṇaṁ, iyaṁ gauḥ krayyeti

laukike vidhau bahu-kṣīrā jīvad vatsā stry-apatyā samāṁsa-mīnety-ādi-laukikārtha-vādavat |
samāṁ samāṁ prativarṣaṁ prasūyate sā gauḥ |
nanv ākhyātatvena vidhi-śabdād upasthitā puruṣa-pravṛttir bhāvyatayānvetu | karaṇaṁ tu katham

anupasthitam anveti ? ucyate—vidhi-śabdas tāvac-chravaṇenopasthāpitas tasya puruṣa-pravṛtti-
vācaka-śaktir api smaraṇenopasthāpita eva | anena yac chaknuyāt, tad bhāvayed iti pratiśabdaṁ
svādhyāya-vidhi-tātparyāc chabdātiriktenopasthitam api śābda-bodhe bhāsata eva | yathā
jyotiṣṭomādi-nāmadheyaṁ, yathā vā liṅga-viniyojyo mantraḥ | tad uktam ācāryair udbhid-
adhikaraṇe—anupasthita-viśeṣaṇā viśiṣṭa-buddhir na bhavati na tv anabhihita-viśeṣaṇā iti | evam
Page 150 of 210

artha-vādānām upasthitiḥ śrotreṇa prāśastyasya tu tair eva lakṣaṇayā tad-ubhaya-niṣṭha-

jñātatāyās tu manasety artha-vādaiḥ praśastatvena jñātvetīti kartavyatāṁśānvayo’py upapanna
eva |
nanu kiṁ prāśastyam ? na tāvat-phala-sādhanatvaṁ, tasya yāgena bhāvayet svargam ity-artha-

bhāvanānvaya-vaśena vidhi-vākyād eva labdhatvān nānyat-pravṛttāv anupayogāt | ucyate |
balavad-aniṣṭānanubandhitvaṁ prāśastyaṁ | tac ca neṣṭa-hetutva-jñānāl labhyate | iṣṭa-hetāv api
kalañja-bhakṣaṇādāv aniṣṭa-hetutvasyāpi darśanāt | vihita-śyena-phalasya ca śatru-
vadhāyāniṣṭānubandhitvaṁ dṛṣṭaṁ, ato yāvat-sādhanasya phalasya cāniṣṭa-hetutvaṁ, nocyate
tāvad-iṣṭa-hetutvena jñāte'pi tatra puruṣo na pravartate | ata evoktaṁ—
phalato'pi ca yat karma nānarthenānubadhyate |

kevala-prīti-hetutvāt tad dharma iti kathyate || iti |
ataḥ svataḥ phalato vānarthānanubandhitva-rūpa-prāśastya-bodhanenārtha-vādā vidhi-śaktim

uttambhanti | ka uttambhaḥ ? svataḥ phalato vārthānanubandhitva-śaṅkāyāḥ pravṛtti-
pratibandhikāyā vigamaḥ | idam eva ca vidheḥ pravṛtti-janane sāhāyyam artha-vādaiḥ kriyata iti
vidhir artha-vāda-sākāṅkṣaḥ | evam artha-vādā apy abhidhayā gauṇyā vā vṛttyā bhūtam arthaṁ
vadanto'pi svādhyāya-vidhyāpādita-prayojanavat tv alābhāya vidhi-sākāṅkṣāḥ so'yaṁ naṣṭāśva-
dagdha-rathavat saṁprayogaḥ, yathaikasya dagdhasya rathasya jīvadbhir aśvair anyasya
vidyamānasya rathasyāvidyamānāśvasya saṁprayogaḥ parasparasyārthavattvāya tathārtha-
vādānāṁ prayojanāṁśo vidhinā pūryate | vidheś ca śabda-bhāvanāyā iti-kartavyatāṁśo'rtha-
vādair iti | tad idam ubhayoḥ śravaṇe pūrṇam eva vākyam ekasya śravaṇe tv anyasya kalpanayā
pūraṇīyam | yathā “vasantāya kapiñjalān ālabheta” iti vidhāv artha-vādāṁśo “śruto'pi kalpyate
pratitiṣṭhanti ha vā, ya etā rātrīr upayanti” ity-ādy-artha-vāde vidhy-aṁśaḥ |
tathā ca sūtraṁ—vidhinā tv eka-vākyatvāt stuty-arthena vidhīnāṁ syuḥ iti | vidhinā stuti-

sākāṅkṣeṇa prayojana-sākāṅkṣāṇām artha-vādānām eka-vākyatvād vidhīnāṁ vidheyānāṁ stuty-
arthena stuti-prayojanena stuti-rūpeṇa prayojana-sākāṅkṣeṇa lākṣaṇikenārthena
vānarthakyābhāvād artha-vādā dharme pramāṇāni syur iti tasyārthaḥ |
nanu ya eva laukikāḥ śabdāsta eva vaidikāsta eva cāmīṣām arthā iti nyāyād vidhi-śabdasya loke
yatra śaktir gṛhītā vede'pi tad-arthakenaiva tena bhavitavyaṁ, loke ca preṣaṇādi-puruṣa-dharma-
vācitvaṁ kḷptam iti vede śabda-bhāvanā-vācitvaṁ katham upapadyate |
ucyate | loka-vedayor aikarūpyam eva | tathā hi, loke preṣaṇādikaṁ na tena tena rūpeṇa vidhi-
pada-vācyaṁ ananugamena nānārthatva-prasaṅgāt tadvad eva bhāvanā-vācitvopapatteś ca, kiṁtu
preṣaṇādhyeṣaṇānujñā-svasti-pravartanātvam ekaṁ, tac ca śabda-vyāpāre'pi tulyam iti tad eva
liṅādi-pada-vācyaṁ | tac ca laukika-śabde nāsty eva | tatra rājādīnām eva pravartakatvāt |
pravartaka-vyāpāra eva hi preṣaṇātvena ity-ādinā na vidhi-pada-vācyaṁ, kiṁtu pravartanātvena
vācyaṁ | pravartanā pravartakatvaṁ ca rājāder iva vedasyāpy anubhava-siddham |
nanu vede'pi pravartanāvān īśvaraḥ kalpyatāṁ loke rājādivat | tad uktaṁ—vidhir eva tāvad
garbha iva śruti-kumāryāḥ puṁ-yoge mānam iti | na, vedasyāpauruṣeyatvāt | na hi vedasya kartā
puruṣo loke vede vā prasiddhaḥ | tat-kalpane ca taj-jñāna-prāmāṇyāpekṣayā veda-prāmāṇye
nirapekṣatvena sthitaṁ svataḥ-prāmāṇyaṁ bhagnaṁ syāt | buddha-vākye'pi prāmāṇya-prasaṅgāc
Page 151 of 210

ca | īśvara-vacanatve samāne'pi buddha-vākyaṁ na pramāṇaṁ veda-vākyaṁ tu pramāṇam iti

subhagā-bhikṣuka-nyāya-prasaṅgaḥ | mahājanānām ubhaya-siddhatvābhāvena tat-
parigrahāparigrahābhyām api viśeṣānupapatteḥ |
īśvara-preraṇāyāḥ loka-veda-sādhāraṇatvena loke'pi rājādīnāṁ prerakatvaṁ syāt | īśvara-

preraṇāyāṁ sthitāyām eva rājādir apy asādhāraṇatayā preraka iti cet hanta sā tiṣṭhatu na vā, kiṁ
tv ihāpy asādhāraṇaḥ prerako veda eva rājādi-sthānīya ity āgataṁ mārge | īśvara-preraṇāyāḥ
sādhāraṇāyā asādhāraṇa-preraṇā-sahakāreṇaiva pravartakatvāt | kiṁ ca, īśvara-preraṇāyāṁ
sarvo'pi vihitaṁ kuryād eva nanu kaścid api laṅghyet | niṣiddhe'pi ceśvara-preraṇāsty eva |
anyathā na ko'pi tatra pravarteteti, tad api vihitaṁ syāt | tathā coktaṁ—
ajño jantur anīśo'yam ātmanaḥ sukha-duḥkhayoḥ |

īśvara-prerito gacchet svargaṁ vā śvabhram eva vā ||
tasmād rājādir iva vedo'pi sva-pravartanāṁ jñāpayann icchopahāra-mukhena pravartayatīti

siddhaṁ loka-vedayor aikarūpyam | pūrva-mīmāṁsakānāṁ svatantro vedo, brahma-
mīmāṁsakānāṁ tu brahma-vivartas tat-paratantro veda iti yadyapi viśeṣaḥ, tathāpi śvasita-
tulyatvena vedasyāpauruṣeyatvam ubhayeṣām api samānam |
atra ca pravṛtty-anukūla-vyāpāravattvaṁ pravartanātvaṁ sakhaṇḍo'khaṇḍo vopādhis tasmin

vidhi-pada-śakye'pi tad-āśraya-viśeṣopasthitir gavādi-tulyaivānukūla-vyāpāratvaṁ vā śakyaṁ
pravṛtty-aṁśas tv ākhyātatvena śakty-antara-labhyaiva daṇḍīty atra saṁbandhini matub-arthe
prakṛty-arthaṁ daṇḍāṁśavat phala-sādhanatā-bodha eva preraṇā | tām eva kurvan prerako vidhiḥ
| ataḥ phala-sādhanataiva preraṇātvena vidhi-pada-śakyeti maṇḍanācāryāḥ | phala-sādhanatā
cārtha-bhāvanānvaya-labhyety uktaṁ prāk | imam eva ca pakṣaṁ pārthasārathi-prabhṛtayaḥ
paṇḍitāḥ pratipannāḥ | aupaniṣadānām api keṣāṁcid iṣṭa-sādhanatā-vādo'nenaiva
matenopapādanīyaḥ | iṣṭa-sādhanatvaṁ svarūpeṇaiva liṅādi-pada-śakyaṁ na preraṇātveneti
tārkikāḥ | tan na | gaura-vādanya-labhyatvād anvayāyogyatvāc ca | icchā-viṣaya-
sādhanatvāpekṣayā pravartanātvam atilaghv-icchā-tad-viṣayayor apraveśāt | icchā-jñānasyāpi
pravṛtti-jñānavat pravṛtti-hetutvāpātāt vastu-gatyā ya icchā-viṣayas tat-sādhanam iti śabdena
pratipādayitum aśakyatvāt sādhanatva-mātrasyaiva śakyatve ca tenaiva pratyayenopasthāpitayā
pravṛttyā saha śrutyā tad-anvaya-saṁbhave padāntaropasthāpita-svargeṇa saha-vākyena tad-
anvayāsaṁbhavāt pravartanātva eva paryavasānaṁ śrutyā vākyasya bādhāt pratyaya-śruteḥ pada-
śrutito'pi balīyastvena paśunā yajetety atra prakṛty-arthaṁ paśuṁ vihāya pratyayārthena
karaṇena sahaivaikatvasyānvayād ekaṁ karaṇaṁ paśur iti vacana-vyaktyā kratv-aṅgatvam
ekatvasya sthitaṁ kim u vaktavyaṁ padāntara-samabhivyāhāra-rūpād vākyād balīyastvam iti |
vākyārthānvaya-labhyatvāc ca neṣṭa-sādhanatvaṁ padārthaḥ | tathā hi, pravartanā-karma-bhūtā

puruṣa-pravṛtti-rūpārtha-bhāvanā kiṁ kena katham ity aṁśa-trayavatī vidhinā laghutvena
pratipādyata ity uktaṁ prāk | apuruṣārtha-karmikāyāṁ ca tasyāṁ pravartanānupapatter eka-
padopasthāpitam apy apuruṣārthaṁ dhātv-arthaṁ vihāya bhinna-padopāttam anya-viśeṣaṇam api
katham idam asaṁbandhena sādhyatānvaya-yogyaṁ svargam eva puruṣārthaṁ
svābhāvyatayālambate | svargaṁ kāmayate svarga-kāma iti karmaṇi dvitīyāyā antar-bhūtatvāt
yajater akarmakatvena svargam ity uktenānanvayāc ca | ata eva yatra kāmi-padaṁ na śrūyate.
tatrāpi tat kalpyate, yathā pratitiṣṭhanti ha vā ya etā rātrīr upayanti ity-ādau pratiṣṭhā-kāmā rātri-
satram upeyur ity-ādi | evaṁ ca labdha-bhāvyāyāṁ tasyāṁ samāna-padopasthāpito dhātv-artha
Page 152 of 210

eva karaṇatayānveti bhāvyāṁśasya karmi-viṣayeṇāvaruddhatvāt, sub-vibhakti-yogye dhātv-

artha-nāma-dheye jyotiṣṭomādau tṛtīyā-śravaṇāt | yatra nāmadheye dvitīyā śrūyate, tatrāpi
vyatyayānuśāsanena tṛtīyā-kalpanāt | tad uktaṁ mahābhāṣya-kārair agnihotraṁ juhotīti tṛtīyārthe
dvitīyeti | ata eva taiḥ prakṛti-pratyayau pratyayārthaṁ saha brūtas tayoḥ pratyayārthaḥ
prādhānyena prakṛty-artho guṇatveneti pratyayārthaṁ bhāvanāṁ prati dhātv-arthasya guṇatvena
karaṇatvam uktam, ākhyātaṁ kriyā-pradhānam iti vadadbhir nirukta-kārair apy etad evoktaṁ |
bhāvārthādhikaraṇe ca tathaiva sthitam | tena sarvatra pratyayārthaṁ prati dhātv-arthasya
karaṇatvenaivānvaya-niyamaḥ | ata eva guṇa-viśiṣṭa-dhātv-artha-vidhau dhātv-arthānuvādena
kevala-guṇa-vidhau ca matv-artha-lakṣaṇā-vidher viprakṛṣṭa-viṣayatvaṁ ca | yathā, somena
yajeteti viśiṣṭa-vidhau somavatā yāgeneti, dadhnā juhotīti guṇa-vidhau dadhimatā homeneti |
nāma-dheyānvaye tu sāmānādhikaraṇyopapatter dhātv-artha-mātra-vidhānāc ca, na matv-artha-
lakṣaṇā, na vā vidhi-viprakarṣaḥ |
tad evaṁ jyotiṣṭomena yajeta svarga-kāmaḥ ity atrākhyātārtho bhāvayed iti kim ity ākāṅkṣāyāṁ
karmi-viṣayaṁ svargam iti vidhi-śruter balīyastvād ākāṅkṣāyā uktaṭatvāc ca | tathā ca sthitaṁ
ṣaṣṭhādye | tataḥ kenety apekṣite yāgeneti tṛtīyānta-pada-samānādhikaraṇatvāt
karaṇatvenaivānvaya-niyamāc ca kiṁ nāmnety apekṣite jyotiṣṭomeneti tan-nāmnety arthaḥ |
śabdād anupasthito'pi jyotiṣṭoma-śabdo bhāsata eva śābda-bodhe
śravaṇenopasthāpitastātparyavaśānnāmadheyānvaye ca na vibhaktyartho dvāraṁ nañi
vācyārthānvaya iva, tena matv-artha-lakṣaṇam antareṇaiva jyotiṣṭoma-śabdavatety anvaya-
lābhaḥ | tathā ca kavi-prayogaḥ, himālayo nāma nagādhirājaḥ iti himālaya-nāmavān ity arthaḥ |
evam iha prabhinna-kamalodare madhūni madhukaraḥ pibati ity-ādāv agṛhīta-saṅgatikaika-

padavati vākye madhukarādi-padaṁ svarūpeṇaiva bhāsate nāmadheyavannārtham upasthāpayati
prāg-agṛhīta-saṅgatikatvāt | ata eva madhukara-śabda-vācya ity api lakṣaṇānanvayaḥ śakya-
jñāna-pūrvakatvāl lakṣya-jñānasya | svarūpatas tu śabde bhāte vācya-vācaka-saṁbandhaḥ paścāt
kalpyate saṁsarga-nirvāhāyeti | tad ayaṁ vākyārthaḥ—jyotiṣṭoma-nāmnā yāgena svargam iṣṭaṁ
bhāvayed iti | katham ity apekṣite śruti-liṅga-vākya-prakaraṇa-sthāna-samākhyābhiḥ sāmavāyi-
kārād upakārakāṅga-grāma-pūrtyeti, vikṛtau prakṛtivad ity upabandhena nitye yathā-śaktīty
upabandhena mukhyālābhe pratinidhāyāpīti yāvan nyāya-labhyaṁ tat-pūraṇam |
evaṁ ca, yāgasya svargāvacchinna-bhāvanā-karaṇatvena svarga-kāraṇatvaṁ karaṇatvena ca

sākṣāt-kartṛ-vyāpāra-viṣayatva-rūpaṁ kṛti-sādhyatvaṁ śruty-arthābhyāṁ labhyata iti tad
ubhayam api na liṅ-ādi-pada-vācyam | aprāpte śāstram arthavat iti nyāyād ananvayāc ceṣṭa-
sādhanam iti samāse guṇa-bhūtam iṣṭa-padaṁ svarga-kāma iti samāsāntara-guṇa-bhūtena svarga-
padena katham anviyād iṣṭa-svarga-sādhanam iti | na hi rāja-puruṣo vīra-putra ity atra vīra-pada-
rāja-padayor anvayo’ sti padārthaḥ padārthenānveti, na tu padārthaika-deśeneti nyāyāt |
karaṇa-vibhakty-anta-jyotiṣṭomādinām adheyān anvaya-prasaṅgādi-doṣāś cāsmin pakṣe

draṣṭavyāḥ | eteneṣṭa-sādhanatvam aniṣṭa-sādhanatvaṁ kṛti-sādhyatvam iti trayam api vidhy-
artha ity apāstam atigauravād artha-vādānāṁ sarvathā vaiyarthyāpatteś ca | ata eva kṛti-
sādhyatva-mātraṁ vidhy-artha ity api na, bhāvanā-karaṇatvenārtha-labhyatvād ity ukteḥ |
alaukiko niyogas tv alaukikatvād eva na vidhy-arthaḥ | parākrāntaṁ cātra sūribhiḥ | tasmād
ananya-labhyā laghutā ca preraṇaiva liṅ-ādi-pada-vācyeti sthitaṁ | pravartakaṁ tu jñānaṁ
vākyārtha-maryādā-labhyam anyad eva sarveṣām api vādināṁ ākhyātārthaḥ | evaṁ ca
viśeṣyatayā bhāsate, na dhātv-artho na nāmārthaḥ svarga-kāmo veti cokta-prāyam eva | tena ca
Page 153 of 210

yāgānukūla-kṛtimān svarga-kāma iti tārkika-mataṁ puruṣa-viśeṣyaka-vākyārtha-jñānam apāstam

|
saṁkṣepeṇa mataṁ bhāṭṭam idam atropapāditam | yad vaktavyam ihānyat tad anusandheyam
ākarāt ||18||
viśvanāthaḥ : tad evaṁ bhagavan-mata ukta-lakṣaṇaḥ sāttvikas tyāga eva sannyāso jñāninām,
bhaktānāṁ tu karma-yogasya svarūpeṇaiva tyāgo’vagamyate | yad uktam ekādaśe bhagavataiva
—
ājñāyaiva guṇān doṣān mayādiṣṭān api svakān |

dharmān santyajya yaḥ sarvān māṁ bhajet sa ca sattamaḥ || [bhā.pu. 11.11.37] iti |
asyārthaḥ svāmi-caraṇair vyākhyāto yathā—mayā veda-rūpeṇādiṣṭān api svadharmān santyajya

yo māṁ bhajet sa ca sattama iti | kim ajñānato nāstikyād vā ? na dharmācaraṇe sattva-śuddhyādīn
guṇān vipakṣe doṣān pratyavāyāṁś cājñāya jñātvāpi mad-dhyāna-vikṣepatayā mad-bhaktyaiva
sarvaṁ bhaviṣyatīti dṛḍha-niścayenaiva dharmān santyajya ity
atra dharmān dharma-phalāni santyajyeti tu vyākhyā na ghaṭate | na hi dharma-phala-tyāge
kaścid atra pratyavāyo bhaved ity avadheyam | ayaṁ bhāvo bhagavad-vākyānāṁ tad-
vyākhyātṝṇāṁ ca—jñānaṁ hi citta-śuddhim avaśyam evāpekṣate, niṣkāma-karmabhiś citta-
śuddhi-tāratamye vṛtte eva jñānodaya-tāratamyaṁ bhaven nānyathā | ata eva samyag jñānodaya-
siddhy-arthaṁ sannyāsibhir api niṣkāma-karma na kartavyam eva | yad uktam—
ārurukṣor muner yogaṁ karma kāraṇam ucyate |

yogārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇam ucyate || [gītā 6.2] iti |
yas tv ātma-ratir eva syād ātma-tṛptaś ca mānavaḥ |

ātmany eva ca santuṣṭas tasya kāryaṁ na vidyate || [gītā 3.17] iti |
bhaktis tu paramā svatantrā mahā-prabalā citta-śuddhiṁ naivāpekṣate, yad uktam—
vikrīḍitaṁ vraja-vadhūbhir idaṁ ca viṣṇoḥ

śraddhānvito yaḥ śṛṇuyād ity-ādau
bhaktiṁ parāṁ bhagavati parilabhya kāmaṁ
hṛd-rogam āśv apahinoty acireṇa dhīraḥ || [bhā.pu. 10.33.42] iti |
atra tv ātma-pratyayeṇa hṛd-rogavattve vādhikāriṇi paramāyā bhakter api prathamam eva

praveśas tatas tatraiva kāmādīnām apagamaś ca | tathā—
praviṣṭaḥ karṇa-randhreṇa svānāṁ bhāva-saroruham |

dhunoti śamalaṁ kṛṣṇaḥ salilasya yathā śarat || [bhā.pu. 2.8.5]
iti ca ity ato bhaktyaiva yadi tādṛśī citta-śuddhiḥ syāt, tadā bhaktaiḥ kathaṁ karma kartavyam iti |
atha prakṛam anusarāmaḥ—kiṁ ca, na kevalaṁ dehādi-vyātiriktasyātmanaḥ jñānam eva jñānam,

tathātma-tattvam api jñeyam, tādṛśa-jñānāśraya eva jñānī, kintv etat trike karma-sambandho
Page 154 of 210

vartate | tad api sannyāsibhir jñeyam ity āha—jñānam iti | atra codanā śabdena vidhir ucyate, yad
uktaṁ bhaṭṭaiḥ—codanā copadeśaś ca vidhiś caikārtha-vācina iti | uktaṁ ślokārdhaṁ svayam eva
vyācaṣṭe karaṇam iti yaj jñānaṁ tat karaṇa-kārakam | jñāyate’neneti jñānam iti vyutpatteḥ | yaj
jñeyaṁ jīvātma-tattvaṁ, tad eva karma-kārakam | yas tasya parijñātā sa kartā iti trividhaḥ
karaṇaṁ karma kartā iti trividhaṁ kārakam ity arthaḥ |
karma-saṅgrahaḥ karmaṇā niṣkāma-karmānuṣṭhānenaiva saṅgṛhyata iti karma-codanā pada-

vyākhyā | jñānatvaṁ jñeyatvaṁ jñātṛtvaṁ caitat trayaṁ niṣkāma-karmānuṣṭhāna-mūlakam iti
bhāvaḥ ||18-19||
baladevaḥ : jñāna-kāṇḍavat karma-kāṇḍe’pi jñānādi-trayam asti | tac ca saniṣṭhena karmaṭhena

bodhyam iti upadiśati jñānam iti | jñānaṁ jñeyam parijñātety evaṁ trika-yuktā karma-codanā
jyotiṣṭomādi-karma-vidhiḥ codanā copadeśaś ca vidhiś caikārtha-vācina ity abhiyuktokteḥ | tat
trikaṁ svayam eva vyākhyāti karaṇam iti | yaj jñānaṁ tat karaṇaṁ jñāyate’nena iti nirukteḥ
karaṇa-kārakam ity arthaḥ | yaj-jñeyaṁ kartavyaṁ jyotiṣṭomādi tat karma-kārakam | yas tu tasya
parito’nuṣṭhānena jñātā, sa karteti kartṛ-kārakam | evaṁ karma-saṅgraho jyotiṣṭomādi karma-
vidhis trividhaḥ karaṇādi-kāraka-traya-sādhyaś codanā-saṅgraha-śabdayor aikyārthaḥ ||18||
(18.19)
jñānaṁ karma ca kartā ca tridhaiva guṇa-bhedataḥ |

procyate guṇa-saṁkhyāne yathāvac chṛṇu tāny api ||
śrīdharaḥ : tataḥ kiṁ ? ata āha—jñānam iti | guṇāḥ samyak kārya-bhedena khyāyate
pratipādyante’sminn iti guṇa-saṅkhyānaṁ sāṅkhya-śāstram | tasmin jñānaṁ ca karma ca kartā ca
pratyekaṁ sattvādi-guṇa-bhedena tridhaivocyate | tāny api jñānādīni vakṣyamāṇāni yathāvat śṛṇu
| tridhaivety eva-kāro guṇa-trayopādhi-vyatirekeṇātmanaḥ svataḥ karmāṇi pratiṣedhārthaḥ |
caturdeśe’dhyāye tatra sattvaṁ nirmalatvād ity-ādinā guṇānāṁ bandhakatva-prakāro nirūpitaḥ |
saptadaśe’dhyāye yajante sāttvikā devān ity-ādinā guṇa-kṛta-trividha-svabhāva-nirūpaṇena rajas-
tamaḥ-svabhāvaṁ parityajya sāttvikāhārādi-sevayā sāttvikaḥ svabhāvaḥ sampādanīya ity uktam |
iha tu kriyā-kāraka-phalādīnām ātma-sambandho nāstīti darśayituṁ sarveṣāṁ triguṇātmakatvam
ucyate iti viśeṣo jñātavyaḥ ||19||
madhusūdanaḥ : idānīṁ jñāna-jñeya-jñātṛ-rūpasya karaṇa-karma-kartṛ-rūpasya ca trika-

dvayasya triguṇātmakatvaṁ vaktavyam iti tad ubhayaṁ saṅkṣipya triguṇātmakatvaṁ pratijānāti
—jñānam iti | jñānaṁ prāg vyākhyātam | jñeyam apy atraivāntarbhūtam jñānopādhikatvāj
jñeyatvasya | karma kriyā trividhaḥ karma-saṅgraha ity atroktā | ca-kārāt karaṇa-karma-
kārakayor atraviāntarbhāvaḥ kriyopādhikatvāt kārakatvasya | kartā kriyāyā nirvartakaḥ | ca-kārāj
jñātā ca kartuḥ kriyopādhikatve’pi pṛthak-traiguṇya-kathanaṁ kutārikak-bhramakalpitātmatva-
nivāraṇārtham | te hi kartaivātmeti manyante | guṇāḥ sattva-rajas-tamāṁsi samyak-kārya-
bhedena khyāyante pratipādyante’sminn iti guṇa-saṅkhyānaṁ kāpilaṁ tasmin | jñānaṁ kriyā ca
kartā ca guṇa-bhedataḥ sattva-rajas-tamo-bhedena tridhaiva procyate | eva-kāro vidhāntara-
nivāraṇārthaḥ | yadyapi kāpilaṁ śāstraṁ paramārtha-brahmaikatva-viṣaye na pramāṇaṁ, tathāpy
aparamārtha-guṇa-gauṇa-bheda-nirūpaṇe vyāvahārikaṁ prāmāṇyaṁ bhajata iti vakṣyamāṇārtha-
stuty-arthaṁ guṇa-saṅkhyāne procyata ity uktam | tatrāntare’pi prasiddham idaṁ na kevalam
Page 155 of 210

asminn eva tantra iti stutiḥ | yathāvad yathā-śāstraṁ śṛṇu śrotuṁ sāvadhāno bhava tāni jñānādīni |
api-śabdāt tad-bheda-jātāni ca guṇa-bheda-kṛtāni | atra caivam apaunaruktyaṁ draṣṭavyam |
caturdaśe’dhyāye tatra sattvaṁ nirmalatvād ity-ādinā guṇānāṁ bandha-hetutva-prakāro nirūpito

guṇātītasya jīvanmuktatva-nirūpaṇāya | saptadaśe punar yajante sāttvikā +
baladevaḥ : jñānam iti guṇa-saṅkhyāne guṇa-nirūpake śāstre caturdaśe tatra sattvaṁ nirmalatvād
ity-ādinā guṇānāṁ bandhakatā-prakāraḥ | saptadaśe yajante sāttvikā devān ity-ādinā guṇa-kṛta-
svabhāva-bhedaś coktaḥ | iha tu guṇa-saṁjñānāṁ jñānādīnāṁ traividhyam ucyata iti bodhyam ||
19||
(18.20)
sarva-bhūteṣu yenaikaṁ bhāvam avyayam īkṣate |

avibhaktaṁ vibhakteṣu taj jñānaṁ viddhi sāttvikam ||
śrīdharaḥ : tatra jñānasya sāttvikādi-traividhyam āha—sarva-bhūteṣv iti tribhiḥ | sarveṣu

bhūteṣu brahmādi-sthāvarās teṣu vibhakteṣu parasparaṁ vyavṛtteṣv avibhaktam anusyutam ekam
avyayaṁ nirvikāraṁ bhāvaṁ paramātma-tattvaṁ yena jñānenekṣata ālocayati taj jñānaṁ
sāttvikaṁ viddhi || 20||
madhusūdanaḥ : evaṁ jñānasya karmaṇaḥ kartuś ca pratyekaṁ traividhye jñātavyatvena

pratijñāte prathamaṁ jñāna-traividhyaṁ nirūpayati tribhiḥ ślokaiḥ | tatrādvaita-vādināṁ
sāttvikaṁ jñānam āha—sarva-bhūteṣv iti | sarva-bhūteṣu avyākṛta-hiraṇyagarbha-virāṭ-saṁjñeṣu
bīja-sūkṣma-sthūla-rūpeṣu samaṣṭi-vyaṣṭy-ātmakeṣu sarveṣv ity anenaiva nirvāhe bhūteṣv ity
anena bhavana-dharmakatvam ucyate | tenotpatti-vināśa-śīleṣu dṛśya-vargeṣu vibhakteṣu
paraspara-vyāvṛtteṣu nānā-raseṣu avyayam utpatti-vināśādi-sarva-vikriyā-śūnyam adṛśyam
avibhaktam avyāvṛttaṁ sarvatrānusyūtam adhiṣṭhānatayā bādhāvadhitayā caikam advitīyaṁ
bhāvaṁ paramārtha-sattā-rūpaṁ sva-prakāśānandam ātmānaṁ yenāntaḥ-karaṇa-pariṇāma-
bhedena vedānta-vākya-vicāra-pariniṣpannenekṣate sākṣātkaroti tan mithyā-prapañca-bādhakam
advaitātma-darśanaṁ sāttvikaṁ sarva-saṁsārocchitti-kāraṇaṁ jñānaṁ viddhi | dvaita-darśanaṁ
tu rājasaṁ tāmasaṁ ca saṁsāra-kāraṇaṁ na sāttvikam ity abhiprāyaḥ ||20||
viśvanāthaḥ : sāttvikaṁ jñānam āha—sarva-bhūteṣv iti | ekaṁ bhāvam ekam eva jīvātmānaṁ
nānā-vidha-phala-bhogārthaṁ krameṇa sarva-bhūteṣu manuṣya-deva-tiryag-ādiṣu vartamānam
avyayaṁ naśvareṣv api teṣv anaśvaraṁ vibhakteṣu parasparaṁ vibhinneṣv apy avibhaktam eka-
rūpaṁ yena karma-sambandhinā jñānenekṣate tat sāttvikaṁ jñānam ||20||
baladevaḥ : sāttvika-jñānam āha—sarveti | sarva-bhūteṣu deva-manuṣyādiṣu deheṣu nānā-

karma-phala-bhogāt krameṇa vartamāna-bhāvaṁ jīvātmānaṁ yenaikaṁ vīkṣyate | avyayaṁ
naśvareṣu teṣv anaśvaraṁ vibhakteṣu mitho-bhinneṣu teṣv avibhaktam eka-rūpaṁ ca yena taṁ
vīkṣyate taj jñānaṁ sāttvikam aupaniṣad-aviviktātma-jñānaṁ tad ity arthaḥ ||20||
(18.21)
pṛthaktvena tu yaj jñānaṁ nānābhāvān pṛthag-vidhān |
Page 156 of 210

vetti sarveṣu bhūteṣu taj jñānaṁ viddhi rājasam ||
śrīdharaḥ : rājasa-jñānam āha—pṛthaktveneti | pṛthaktvena tu yaj jñānam ity asyaiva vivaraṇam

| sarveṣu bhūteṣu nānā-bhāvān vastuta evānekān kṣetrajñān pṛthag-vidhān sukhitva-duḥkhitvādi-
rūpeṇa vilakṣaṇān yena jñānena vetti taj jñānaṁ rājasaṁ viddhi ||21||
madhusūdanaḥ : tu-śabdaḥ prāg-ukta-sāttvika-vyatireka-pradarśanārthaḥ | pṛthaktvena bhedena

sthiteṣu sarva-bhūteṣu dehādiṣu nānā-bhāvān pratideha-manyān ātmanaḥ pṛthag-vidhān sukha-
duḥkhitvādi-rūpeṇa paraspara-vilakṣaṇān, yena jñānena vettīti vaktavye yaj jñānaṁ vettīti karaṇe
kartṛtvopacārād edhāṁsi pacantītivat kartur ahaṁkārasya tad-vṛtty-abhedād vā, taj jñānaṁ viddhi
rājasam iti punar jñāna-padam ātma-bheda-jñānam anātma-bheda-jñānaṁ ca parāmṛśati |
tenātmanāṁ parasparaṁ bhedas teṣām īśvarād bhedas tebhya īśvarād anyonyataś cācetana-
vargasya bheda ity anupādhika-bheda-pañcaka-jñānaṁ kutārkikāṇāṁ rājasam evety abhiprāyaḥ ||
21||
viśvanāthaḥ : rājasaṁ jñānam āha—sarva-bhūteṣu jīvātmanaḥ pṛthaktvena yaj jñānam iti | deha-
nāśa evātmano nāśa ity asurāṇāṁ matam | ata eva pṛthak pṛthag deheṣu pṛthak pṛthag evātmeti
tathā śāstra-karaṇāt pṛthag-vidhān nānābhāvān nānābhiprāyān | ātmā sukha-duḥkhāśraya iti |
sukha-duḥkhādyanāśraya itii jaḍa iti cetana iti vyāpaka iti | aūu-svarūpa iti | aneka iti ityādi
kalpān yena eka ityādi veda tad rājasam ||21||
baladevaḥ : rājasa-jñānam āha—pṛthaktveneti | sarveṣu bhūteṣu deva-manuṣyādi-deheṣu

jīvātmanaḥ pṛthaktvena yaj jñānaṁ deha-vināśa evātma-vināśa iti yaj jñānam ity arthaḥ | yena ca
nānā-vidhān bhāvān abhiprāyān vetti | deha evātmeti dehād anyo deha-parimāṇa ātmeti | kṣaṇika-
vijñānam ātmeti nityāvajñāna-mātra-vibhur ātmeti | dehād anyo nava-viśeṣa-guṇāśrayo’jaḍo
vibhur ātmety evaṁ lokāyatika-jaina-bauddha-māyi-tārkikādi-vādān yena jānāti tad rājasaṁ
jñānam ||21||
(18.22)
yat tu kṛtsnavad ekasmin kārye saktam ahaitukam |

atattvārthavad alpaṁ ca tat tāmasam udāhṛtam ||
śrīdharaḥ : tāmasaṁ jñānam āha—yad iti | ekasmin kārye dehe pratimādau yā kṛtsnavat
paripūrṇavat sattama etāvān eva ātmeśvaro yā ity abhiniveśa-yuktam ahaitukaṁ nirupapattikaṁ |
atattvārthavat paramārthāvalambana-śūnyam | ataevālpaṁ tuccham | alpa-viṣayatvāt | alpa-
phalatvāc ca | yad evambhūtaṁ jñānaṁ tat tāmasam udāhṛtam ||22||
madhusūdanaḥ : tu-śabdo rājasād bhinatti | bahuṣu bhūta-kāryeṣu vidyamāneṣv ekasmin kārye

bhūta-vikāre dehe pratimādau vāhetukaṁ hetur upapattis tad-rahitam anyeṣāṁ bhūta-kāryāṇām
ātmatvābhāve katham ekasya tādṛśasyātmatvam ity anusandhāna-śūnyaṁ, kṛtsnavat paripūrṇavat
saktam etāvān evātmeśvaro vā nātaḥ param astīty abhiniveśena lagnaṁ yathā dig-ambarāṇāṁ
sāvayavo deha-parimāṇa ātmeti yathā vā cārvākāṇāṁ deha evātmeti evaṁ pāṣāṇa-dārv-ādī-mātra
īśvara ity ekasmin kārye saktam ahetukatvād evātattvārthavan na tattvārthālambanam | alpaṁ ca
nityatva-vibhutvāgrahāt | īdṛśaṁ nitya-vibhu-dehādi-vyatirikteśvara-grāhi-tārkika-jñāna-
Page 157 of 210

vilakṣaṇam anitya-paricchinna-dehādy-ātmābhimāna-rūpaṁ cārvākādīnāṁ yaj jñānaṁ tat

tāmasam udāhṛtaṁ tāmasānāṁ prākṛta-janānām īdṛśa-jñāna-darśibhiḥ ||22||
viśvanāthaḥ : tāmasaṁ jñānam āha—yat tu jñānam ahaitukam autpattikam eva ata eva ekasmin
kārye laukika eva snāna-bhojana-pāna-strī-sambhoge tat-sādhane ca karmaṇi saktam | na tu
vaidike karmaṇi yajña-dānādau | ataevātattvārthavat tatra tattva-rūpo’rthaḥ ko’pi nāstīty arthaḥ |
alpaṁ paśūnām iva yat kṣudraṁ tat tāmasaṁ jñānam | dehādy-atiriktatvena tat-padārtha-jñānaṁ
sāttvikam | nānāvāda-pratipādakaṁ nyāyādi-śāstra-jñānaṁ rājasam | snāna-bhojanādi-
vyavahārika-jñānaṁ tāmasam iti saṅkṣepaḥ ||22||
baladevaḥ : tāmasaṁ jñānam āha—yat tv iti | yat tu jñānam ahaitukaṁ svābhāvikaṁ na tu

śāstrād dhetor jñānam | ata evaikasmin laukike snānaa-bhojana-yoṣita-prasaṅgādau kārye | na tu
vaidike yāga-dānādau saktaṁ kṛtsnavat pūrṇaṁ nāto’dhikam astīty arthaḥ | ataevātattvārthavad
yatra tattva-rūpo’rtho nāsti | alpaṁ paśv-ādi-sādhāraṇyāt tucchaṁ tal laukika-snāna-bhojanādi-
jñānaṁ tāmasam ||22||
(18.23)
niyataṁ saṅga-rahitam arāga-dveṣataḥ kṛtam |

aphala-prepsunā karma yat tat sāttvikam ucyate ||
śrīdharaḥ : idānīṁ trividhaṁ karmāha—niyatam iti tribhiḥ | niyataṁ nityatayā vihitam | saṅga-
rahitam abhiniveśa-śūnyam | arāga-dveṣataḥ putrādi-prītyā vāśatru-dveṣeṇa vā yat kṛtaṁ na
bhavati | phalaṁ prāptum icchatīti phala-prepsuḥ | tad-vilakṣaṇena niṣkāmeṇa kartrā yat kṛtaṁ
karma tat sāttvikam ucyate ||23||
madhusūdanaḥ : tad evam aupaniṣadānām advaitātma-darśanaṁ sāttvikam upādeyaṁ

mumukṣubhir dvaita-darśinā tu nitya-vibhu-paraspara-vibhinnātma-darśanaṁ rājasam anitya-
paricchinnātma-darśanaṁ ca tāmasaṁ heyam uktam | samprati trividhaṁ karmocyate niyatam iti
| niyataṁ yāvad aṅgopasaṁhārāsamarthānām api phalāvaśyaṁbhāva-vyāptaṁ nityam iti yāvat |
saṅgo’ham eva mahā-yājñika ity-ādy-abhimāna-rūpo’haṅkāra-para-paryāyo rājaso garva-viśeṣas
tena śūnyaṁ saṅga-rahitaṁ, yāvad ajñānaṁ tu kartṛtva-bhoktṛtva-pravartano’haṅkāro’nuvartata
eva sāttvikasyāpi | tad-rahitasya tu tattva-vido na karmādhikāra ity uktam asakṛt | rāgo rāja-
saṁmānādikam anena lapsya ity abhiprāyaḥ | dveṣaḥ śatrum anena parājeṣya ity abhiprāyas
tābhyāṁ na kṛtam arāga-dveṣataḥ kṛtam | aphala-prepsunā phalābhilāṣa-rahitena kartrā yat kṛtaṁ
karma yāga-dāna-homādi tat sāttvikam ucyate ||23||
viśvanāthaḥ : trividhaṁ jñānam uktvā trividhaṁ karmāha—niyataṁ nityatayā vihitaṁ saṅga-

rahitam abhiniveśa-śūnyam ataevārāga-dveṣato rāga-dveṣābhyāṁ vinaiva kṛtam aphalepsunā
phalākāṅkṣā-rahitenaiva kartrā kṛtaṁ karma yat sāttvikam ||23||
baladevaḥ : atha karma-traividhyam āha—niyatam iti tribhiḥ | niyataṁ sva-varṇāśrama-vihitam |

saṅga-rahitam kartṛtvābhiniveśa-varjitam | arāga-dveṣataḥ kṛtaṁ kīrtau rāgād akīrtau dveṣāc ca
yan na kṛtaṁ, kintv īśvarārcanatayivāphala-prepsunā phalecchā-śūnyena yat karma kṛtaṁ tat
sāttvikam ||23||
Page 158 of 210

(18.24)
yat tu kāmepsunā karma sāhaṁkāreṇa vā punaḥ |

kriyate bahulāyāsaṁ tad rājasam udāhṛtam ||
śrīdharaḥ : rājasaṁ karmāha—yad iti | yat tu karma kāmepsunā phalaṁ prāptum icchatā
sāhaṅkāreṇa mat-samaḥ5 ko’nyaḥ śrotriyo’stīty evaṁ nirūḍhāhaṅkāra-yuktena ca kriyate | yac ca
punar bahulāyāsam atikleśa-yuktaṁ tat karma rājasam udāhṛtam ||24||
madhusūdanaḥ : tuḥ sāttvikād bhinatti | kāmepsunā phala-kāmena kartrā sāhaṅkāreṇa prāg

ukta-saṅgātmaka-garva-yuktena ca | vā-śabdaḥ samuccaye | punar ity aniyataṁ yāvat kāmanaṁ
kāmyāvṛtteḥ | bahulāyasaṁ sarvāṅgopasaṁhāreṇa kleśāvahaṁ yat kāmyaṁ karma kriyate tad
rājasam udāhṛtam | atra sarvair viśeṣaṇaiḥ sāttvika-sarva-viśeṣaṇa-vyatireko darśitaḥ ||24||
viśvanāthaḥ : kāmepsunālpāhaṅkāravatety arthaḥ | sāhaṅkāreṇātyahaṅkāravatety arthaḥ ||24||
baladevaḥ : yat kāmepsunā phalākāṅkṣiṇā sāhaṅkāreṇa kartṛtvābhiniveśinā janena bahulāyāsam

atikleśa-yuktaṁ karma kriyate tad rājasam ||24||
(18.25)
anubandhaṁ kṣayaṁ hiṁsām anapekṣya ca pauruṣam |

mohād ārabhyate karma yat tat tāmasam ucyate ||
śrīdharaḥ : tāmasaṁ karmāha—anubandham iti | anubadhyata iti anubandhaḥ paścād-bhāvi

śubhāśubham | kṣayaṁ vitta-vyayam | hiṁsāṁ para-pīḍām | pauruṣaṁ ca sva-sāmarthyam
anapekṣyāparyālocya kevalaṁ mohād eva yat karmārabhyate tat tāmasam ucyate ||25||
madhusūdanaḥ : anubandhaṁ paścād bhāvy aśubhaṁ, kṣayaṁ śarīra-sāmarthyasya dhanasya

denāyāś ca nāśaṁ hiṁsāṁ prāṇi-pīḍāṁ, pauruṣam ātma-sāmarthyaṁ cānapekṣyāparyālocya
mohāt kevalāvivekād evārabhyate yat karma yathā duryodhanena yuddhaṁ tat tāmasam ucyate ||
25||
viśvanāthaḥ : anu karmānuṣṭhānānantaram āyatyāṁ bhāvinaṁ bandhaṁ rāja-dasyu-yama-

dūtādibhir bandhanaṁ | kṣayaṁ dharma-jñānādy-apacayam | hiṁsāṁ svasya nāśaṁ ca
anapekṣyāparyālocya pauruṣaṁ vyavahārika-puruṣa-mātra-kartavyaṁ karma mohād ajñānād eva
yad ārabhyate tat tāmasam ||25||
baladevaḥ : anu karmānuṣṭhānānantaram bandhaṁ rāja-dūta-yama-dūta-kṛtam | kṣayaṁ

dharmādi-vināśam | hiṁsāṁ prāṇi-pīḍām | pauruṣaṁ sabalaṁ cānavekṣya yat karma mohād
ārabhyate tat tāmasam ||25||
(18.26)
5 Text reads mā yat samaḥ.
Page 159 of 210

mukta-saṅgo’nahaṁ-vādī dhṛty-utsāha-samanvitaḥ |
siddhy-asiddhyor nirvikāraḥ kartā sāttvika ucyate ||
śrīdharaḥ : kartāraṁ trividham āha—mukta-saṅga iti tribhiḥ | mukta-saṅgas tyaktābhiniveśaḥ |

anahaṁvādī garvokti-rahitaḥ | dhṛtir dhairyam | utsāha—udyamaḥ | tābhyāṁ samanvitaḥ
saṁyuktaḥ | ārabdhasya karmaṇaḥ siddhāv asiddhau ca nirvikāro harṣa-viṣāda-śūnyaḥ |
evambhūtaḥ kartā sāttvika ucyate ||26||
madhusūdanaḥ : idānīṁ trividhaḥ kartocyate mukteti | mukta-saṅgas tyakta-phalābhisandhiḥ |

anahaṁvādī kartāham iti vadana-śīlo na bhavati sva-guṇa-ślāghā-vihīno vā | dhṛtir vighnādy-
upasthitāv api prārabdhāparityāga-hetur antaḥkaraṇa-vṛtti-viśeṣo dhairyam utsāha—idam ahaṁ
kariṣyāmy eveti niścayātmikā buddhir dhṛti-hetu-bhūtā tābhyāṁ saṁyukto dhṛty-utsāha-
samanvitaḥ | karmaṇaḥ kriyamāṇasya phalasya siddhāv asiddhau ca harṣa-śokābhyāṁ hetubhyāṁ
yo vikāro vadana-vikāsa-mlānatvādis tena rahitaḥ siddhy-asiddhyor nirvikāraḥ kevalaṁ śāstra-
pramāṇa-prayukto na phala-rāgeṇa | ata evambhūtaḥ kartā sāttvika ucyate ||26||
viśvanāthaḥ : trividhaṁ karmoktam | trividhaṁ kartāram āha—mukta-saṅga iti ||26||
baladevaḥ : atha kartṛ-traividhyam āha—mukteti tribhiḥ | mukta-saṅgaḥ kartṛtvābhiniveśa-

phalecchā-śūnyaḥ | anahaṁvādī garvokti- śūnyaḥ | dhṛtir ārabdha-karma-pūrti-paryantāvarjanīya-
duḥkha-sahiṣṇutā | utsāhas tad-anuṣṭhānodyata-cittatā tābhyāṁ samanvitaḥ | ānuṣaṅgika-phalasya
siddhāv asiddhau ca nirvikāro sukhena duḥkhena ca rahitaḥ | īdṛśaḥ kartā sāttvikaḥ ||26||
(18.27)
rāgī karma-phala-prepsur lubdho hiṁsātmako’śuciḥ |

harṣa-śokānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ ||
śrīdharaḥ : rājasaṁ kartāram āha—rāgīti | rāgī putrādiṣu prītimān | karma-phala-prepsuḥ karma-

phala-kāmī | lubdhaḥ parasvābhilāṣī | hiṁsātmako māraka-svabhāvaḥ | lābhālābhayor harṣa-
śokābhyām anvitaḥ saṁyuktaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ ||27||
madhusūdanaḥ : rāgī kāmādy-ākula-cittaḥ | ata eva karma-phala-prepsuḥ karma-phalārthī |

lubdhaḥ para-dravyābhilāṣī dharmārthaṁ sva-dravya-tyāgāsamarthaś ca | svābhiprāya-
prakaṭanena para-vṛtti-cchedanaṁ hiṁsā tad-ātmakas tat-svabhāvaḥ | svābhiprāyāprakaṭane tu
naiṣkṛtika iti bhedaḥ | aśuciḥ śāstrokta-śauca-hīnaḥ | siddhy-asiddhyoḥ karma-phalasya harṣa-
śokānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ ||27||
viśvanāthaḥ : rāgī karmaṇy āsaktaḥ | lubdho viṣayāsaktaḥ ||27||
baladevaḥ : rāgī strī-putrādiṣv āsaktaḥ | karma-phala-prepsuḥ paśu-putrānna-svargādiṣv

atispṛhayāluḥ | lubdhaḥ karmāpekṣita-dravya-vyayākṣamaḥ | hiṁsātmakaḥ parān prapīḍya karma
kurvāṇaḥ | aśuciḥ karmāpekṣita-vihita-śuddhi-śūnyaḥ karma-phala-siddhi-tad-asiddhyor harṣa-
śokābhyām anvitaḥ | īdṛśaḥ kartā rājasaḥ ||27||
(18.28)
Page 160 of 210

ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭho naikṛtiko’lasaḥ |

viṣādī dīrgha-sūtrī ca kartā tāmasa ucyate ||
śrīdharaḥ : tāmasaṁ kartāram āha—ayukta iti | ayukto’navahitaḥ | prākṛto viveka-śūnyaḥ |

stabdho’namraḥ | śaṭhaḥ śakti-gūhana-kārī | naikṛtikaḥ para-vṛtti-chedana-paraḥ | alaso’pravṛtti-
śīlaḥ [viṣādī] kartavyeṣv api sarvadā’vasanna-svabhāvaḥ | dīrgha-sūtrī ca kartavyānāṁ dīrgha-
prasāraṇaḥ sarvadā manda-svabhāvaḥ | yad adya śvo vā kartavyaṁ tan māsenāpi na karoti | yaś
caivambhūtaḥ sa kartā tāmasa ucyate ||28||
kartṛ-traividhyenaiva jñātur api traividhyam uktaṁ bhavati | karma-traividhyena ca jñeyasyāpi

traividhyam uktaṁ jñātavyam | buddhes traividhyena karaṇasyāpi traividhyam uktaṁ bhaviṣyati
||28||
madhusūdanaḥ : ayuktaḥ sarvadā viṣayāpahṛta-cittatvena kartavyeṣv anavahitaḥ | prākṛtaḥ

śāstrāsaṁskṛta-buddhir bāla-samaḥ | stabdho guru-devatādiṣv apy anamraḥ | śaṭhaḥ para-
vañcanārtham anyathā jānann apy anyathā-vādī | naiṣkṛtikaḥ svasminn upakāritva-bhramam
utpādya para-vṛtti-cchedanena svārtha-paraḥ | alaso’varśya-kartavyeṣv apy apravṛtti-śīlaḥ | viṣādī
satatam asantuṣṭa-svabhāvatvenānuśocana-śīlaḥ | dīrgha-sūtrī nirantara-śaṅkā-sahasra-
kavalitāntaḥ-karaṇatvenātimanthara-pravṛttir yad adya kartavyaṁ tan māsenāpi karoti na vety
evaṁśīlaś ca kartā tāmasa ucyate ||28||
viśvanāthaḥ : ayukto’naucitya-kārī prākṛtaḥ prakṛtau sva-svabhāva eva vartamānaḥ, yad eva

sva-manasi āyāti tad evānutiṣṭhati, na tu guror api vacaḥ pramāṇayatīty arthaḥ | naikṛtikaḥ
parāpamāna-kartā |
tad evaṁ jñānibhir ukta-lakṣaṇaḥ sāttvika eva tyāgaḥ kartavyaḥ sāttvikam eva karma-niṣṭhaṁ
jñānam āśrayaṇīyaṁ sāttvikam eva karma kartavyaṁ sāttvikenaiva kartrā bhavitavyaṁ | eṣa eva
sannyāso jñāninām iti me jñānaṁ prakaraṇārtha-niṣkarṣaḥ | bhaktānāṁ tu triguṇātītam eva
jñānaṁ triguṇātītaṁ me karma bhakti-yogākhyaṁ triguṇātītā eva kartāraḥ | yad uktaṁ
bhagavataiva śrīmad-bhāgavate—
kaivalyaṁ sāttvikaṁ jñānaṁ rajo vaikalpikaṁ tu yat |

prākṛtaṁ tāmasaṁ jñānaṁ man-niṣṭhaṁ nirguṇaṁ smṛtam || [bhā. 11.25.24] iti,
lakṣaṇaṁ bhakti-yogasya nirguṇasya hy udāhṛtam [bhā.pu. 3.29.11] iti |
sāttvikaḥ kārako’saṅgī rāgāndho rājasaḥ smṛtaḥ |

tāmasaḥ smṛti-vibhraṣṭo nirguṇo mad-apāśrayaḥ || [bhā.pu. 11.25.26] iti |
kiṁ ca, na kevalam etat trikam eva bhakti-mate guṇātītam api tu bhakti-sambandhi sarvam eva
guṇātītam | yad uktaṁ tatraiva—
sāttvikyādhyātmikī śraddhā karma-śraddhā tu rājasī |

tāmasy adharme yā śraddhā mat-sevāyāṁ tu nirguṇā || [bhā.pu. 11.25.27] iti |
Page 161 of 210

vanaṁ tu sāttviko vāso grāmo rājasa ucyate |

tāmasaṁ dyuta-sadanaṁ man-niketaṁ tu nirguṇam || [bhā.pu. 11.25.25] iti |
sāttvikaṁ sukham ātmotthaṁ viṣayotthaṁ tu rājasam |

tāmasaṁ moha-dainyotthaṁ nirguṇaṁ mad-apāśrayam || [bhā.pu. 11.25.29] iti |
tad evaṁ guṇātītānāṁ bhaktānāṁ bhakti-sambandhīni jñāna-karma-śraddhādau sva-sukhādīni

sarvāṇy eva guṇātītāni | sāttvikānāṁ jñānināṁ jñāna-sambandhīni tāni sarvāṇi sāttvikāny eva |
rājasānāṁ karmiṇāṁ tāni sarvāṇi rājasāny eva | tāmasānām ucchṛṅkhalānāṁ tāni sarvāṇi
tāmasāny eveti śrī-gītā-bhāgavatārtha-dṛṣṭyā jñeyam | jñāninām api punar antima-daśāyāṁ jñāna-
sannyāsānantaram urvaritayā kevalayā bhaktyaiva guṇātītatvaṁ caturdaśādhyāya uktam ||28||
baladevaḥ : ayukto’naucitya-kṛt | prākṛtaḥ prakṛtau svabhāve vartamānaḥ sva-prakṛty-

anusāreṇaiva, na tu śāstrānusāreṇa karma-kṛd ity arthaḥ | stabdho’namraḥ śaṭhaḥ sva-śakti-
gopana-kṛt | naikṛtikaḥ parāpamāna-kṛt | alasaḥ prārabdhe karmaṇi śithilaḥ | viṣādī śokākulaḥ |
dīrgha-sūtrī divasaika-kartavyaṁ varṣeṇāpi yo na karoti | īdṛśaḥ kartā tāmasa ||28||
(18.29)
buddher bhedaṁ dhṛteś caiva guṇatas tri-vidhaṁ śṛṇu |

procyamānam aśeṣeṇa pṛthaktvena dhanaṁjaya ||
śrīdharaḥ : idānīṁ buddher dhṛteś ca traividhyaṁ pratijānīte buddher bhedam iti | spaṣṭo’rthaḥ ||
29||
madhusūdanaḥ : tad evaṁ jñānaṁ karma ca kartā ca tridhaiva guṇa-bhedata iti vyākhyātaṁ
saṁprati dhṛty-utsāha-samanvita ity atra sūcitayor buddhi-dhṛtyos traividhyaṁ pratijānīte
buddher bhedam iti | buddher adhyavasāyādi-vṛtti-mattayā dhṛteś ca tad-vṛtteḥ sattvādi-guṇatas
trividham eva bhedaṁ mayā tvāṁ prati tyaktālasyena paramāptena procyamānam aśeṣeṇa
niravaśeṣaṁ pṛthaktvena heyādeya-vivekena śṛṇu śrotuṁ sāvadhāno bhava | he dhanañjayeti dig-
vijaye prasiddhaṁ mahimānaṁ sūcayan protsāhayati |
atredaṁ cintyate | kim atra buddhi-śabdena vṛtti-mātram abhipretaṁ kiṁ vā vṛttimad

antaḥkaraṇaṁ ? prathame jñānaṁ pṛthaṅ na vaktavyaṁ, dvitīye kartā pṛthaṅ na vaktavyaḥ |
vṛttimad antaḥkaraṇasyaiva kartṛtvāt | jñāna-dhṛtyoḥ pṛthak-kathana-vaiyarthyaṁ ca | na
cecchādi-parisaṅkhyārthaṁ tat | vṛttimad-antaḥkaraṇa-traividhya-kathanena sarvāsām api tad-
vṛttīnāṁ traividhyasya vivakṣitatvāt |
ucyate—antaḥkaraṇopahitaś cid-ābhāsaḥ kartā | iha tūpahitān niṣkṛṣyopādhimātraṁ karaṇatvena

vivakṣitaṁ sarvatra karaṇopahitasya kartṛtvāt | yadyapi ca kāmaḥ saṅkalpo vicikitsā
śraddhāśraddhā dhṛtir adhṛtir hrīr dhīr bhīr ity etat sarvaṁ mana eva iti śruty-anūditānāṁ
sarvāsām api vṛttīnāṁ traividhyaṁ vivakṣitaṁ tathāpi dhī-dhṛtyos traividhyaṁ pṛthag uktaṁ
jñāna-śakti-kriyā-śakty-upalakṣaṇārthaṁ na tu parisaṅkhyārtham iti rahasyam ||29||
viśvanāthaḥ : jñānibhiḥ sarvam api vastu sāttvikam evopādeyam iti jñāpayituṁ buddhy-ādīnām
api traividhyam āha—buddher iti ||29||
Page 162 of 210

baladevaḥ : evaṁ jñāna-jñeya-parijñātṝṇāṁ traividhyam uktvā buddhi-dhṛtyos tad vaktuṁ

pratijānīte buddher iti | sphuṭārtham ||29||
(18.30)
pravṛttiṁ ca nivṛttiṁ ca kāryākārye bhayābhaye |

bandhaṁ mokṣaṁ ca yā vetti buddhiḥ sā pārtha sāttvikī ||
śrīdharaḥ : atra buddhes traividhyam āha—pravṛttiṁ ceti tribhiḥ | pravṛttiṁ dharme | nivṛttim
adharme | yasmin deśe kāle ca yat kāryam akāryaṁ ca | bhayābhaye kāryākārya-nimittau
arthānarthau | kathaṁ bandhaḥ kathaṁ vā mokṣe iti yā buddhir antaṁkaraṇaṁ vetti sā sāttvikī |
yayā pumān vettīti vaktavye karaṇe kartṛtvopacāraḥ kāṣṭhāni pacantītivat ||30||
madhusūdanaḥ : tatra buddhes traividhyam āha—pravṛttim iti tribhiḥ | pravṛttiṁ karma-

mārgaṁ, nivṛttim saṁnyāsa-mārgaṁ | kāryaṁ pravṛtti-mārge karmaṇāṁ karaṇam | akāryaṁ
nivṛtti-mārge karmaṇām akaraṇam | bhayaṁ pravṛtti-mārge garbha-vāsādi-duḥkham | abhayaṁ
nivṛtti-mārge tad abhāvam | bandhaṁ pravṛtti-mārge mithyā-jñāna-kṛtaṁ kartṛtvādy-abhimānam |
mokṣaṁ nivṛtti-mārge tattva-jñāna-kṛtam ajñāna-tat-kāryābhāvaṁ ca yā vetti karaṇe
kartṛtvopacārād yathā vetti kartā buddhiḥ sā pramāṇa-janitaś cayavati he pārtha sāttvikī | bandha-
mokṣayor ante kīrtanāt tad-viṣayam eva pravṛtty-ādi vyākhyātam ||30||
viśvanāthaḥ : bhayābhaye saṁsārāsaṁsāra-hetuke ||30||
baladevaḥ : tatra buddhes traividhyam āha—pravṛttiṁ ceti tribhiḥ | yā buddhir dharme pravṛttim
adharmān nivṛttiṁ ca vetti, yayā vettīti vaktavya yā vettīti karaṇe kartṛtvam upacaritam |
kuṭhāraś chinattītivat | niṣkāmaṁ karma kāryaṁ sa-kāmaṁ tv akāryam iti kāryākārye yā vetti
aśāstrīya-pravṛttito bhayaṁ śāstrīya-pravṛttitas tv abhayam iti bhayābhaye yā vetti, bandhaṁ
saṁsāra-yāthātmyaṁ mokṣaṁ tac-cheda-yāthāmyaṁ ca yā vetti sā buddhiḥ sāttvikī ||30||
(18.31)
yayā dharmam adharmaṁ ca kāryaṁ cākāryam eva ca |

ayathāvat prajānāti buddhiḥ sā pārtha rājasī ||
śrīdharaḥ : rājasīṁ buddhim āha—yayeti | ayathāvat sandehāspadatvenety arthaḥ | spaṣṭam

anyat ||31||
madhusūdanaḥ : dharmaṁ śāstra-vihitam adharmaṁ śāstra-pratiṣiddham adṛṣṭārtham ubhayaṁ

kārya cākāryaṁ ca dṛṣṭārtahm ubhayam ayathāvad eva prajānāti yathāvan na jānāti kiṁ svid
idam idam itthaṁ na vetti | cānadhyavasāyaṁ saṁśayaṁ vā bhajate yathā buddhyā sā rājasī
buddhiḥ | atra tṛtīyā-nirdeśād anyatrāpi karaṇatvaṁ vyākhyeyam ||31||
viśvanāthaḥ : ayathāvat asmayaktayety arthaḥ ||31||
baladevaḥ : rājasīṁ buddhim āha—yayeti | ayathāvad asamyatvena ||31||
Page 163 of 210

(18.32)
adharmaṁ dharmam iti yā manyate tamasāvṛtā |

sarvārthān viparītāṁś ca buddhiḥ sā pārtha tāmasī ||
śrīdharaḥ : tāmasīṁ buddhim āha—adharmam iti | viparīta-grāhiṇī buddhis tāmasīty arthaḥ |

buddhir antaḥkaraṇaṁ pūrvoktam | jñānaṁ tu tad-vṛttiḥ | dhṛtir api tad-vṛttir eva | yad vā,
antaḥkaraṇasya dharmiṇo buddhir apy adhyavasāya-lakṣaṇā vṛttir eva | icchā-dveṣādīnāṁ tad-
vṛttīnāṁ bahutve’pi dharmādharma-bhayābhaya-sādhanatvena prādhānyād etāsāṁ traividhyam
uktam | upalakṣaṇaṁ caitad anyāsām ||32||
madhusūdanaḥ : tamasā viśeṣa-darśana-virodhinā doṣeṇāvṛttā yā buddhir adharmaṁ dharmam

iti manyate’dṛṣṭārthe sarvatra viparyasyati | tathā sarvārthān sarvān dṛṣṭa-prayojanān api jñeya-
padārthān eva manyate sā viparyayavatī buddhis tāmasī ||18.32||
viśvanāthaḥ : yā manyata iti | kuṭhāraś chinattītivat yayā manyata ity arthaḥ ||32||
baladevaḥ : tāmasīṁ buddhim āha—adharmam iti | viparīta-grāhiṇī buddhis tāmasīty arthaḥ |

sarvārthān viparītāni sādhum asādhum asādhuṁ ca sādhuṁ, paraṁ tattvam aparam aparaṁ ca
tattvaṁ param ity evaṁ sarvān arthān viparītān manyata ity arthaḥ ||32||
(18.33)
dhṛtyā yayā dhārayate manaḥ-prāṇendriya-kriyāḥ |

yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī ||
śrīdharaḥ : idānīṁ dhṛtes traividhyam āha—dhṛtyeti tribhiḥ | yogena cittaigāgreṇa

hetunā’vyabhicāriṇyā viṣayāntaram adhārayantyā yayā dhṛtyā manasaḥ prāṇānām indriyāṇāṁ ca
kriyā dhārayate niyacchati sā dhṛtiḥ sāttvikī ||33||
madhusūdanaḥ : idānīṁ dhṛtes traividhyam āha—dhṛtyeti tribhiḥ | yogena

samādhināvyabhicāriṇyāvinā-bhūtayā samādhi-vyāptayā yayā dhṛtyā prayatnena manasaḥ
prāṇasyendriyāṇāṁ ca kriyāś ceṣṭā dhārayata ucchāstra-pravṛtter niruṇaddhi, yasyāṁ satyām
avaśyaṁ samādhir bhavati | yayā ca dhāryamāṇā mana-ādi-kriyāḥ śāstram atikramya
nārthāntaram avagāhante dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī ||33||
viśvanāthaḥ : dhṛtes traividhyam āha—dhṛtyeti ||33||
baladevaḥ : dhṛtes traividhyam āha—dhṛtyeti tribhiḥ | yayā manaḥ-prāṇendriyāṇāṁ yogopāya-

bhūtāḥ kriyāḥ puruṣo dhārayate, sā dhṛtiḥ sāttvikī | kīdṛśety āha—yogeneti | yogaḥ parātma-
cintanaṁ tenāvyabhicāriṇyā tad anyaṁ viṣayam agṛhṇantyety arthaḥ ||33||
(18.34)
yayā tu dharma-kāmārthān dhṛtyā dhārayate’rjuna |
Page 164 of 210

prasaṅgena phalākāṅkṣī dhṛtiḥ sā pārtha rājasī ||
śrīdharaḥ : rājasīṁ dhṛtim āha—yayā tv iti | yayā tu dhṛtyā dharmārtha-kāmān prādhānyena

dhārayate na vimuñcati | tat-saṅgena phalākāṅkṣī ca bhavati sā rājasī dhṛtiḥ ||34||
madhusūdanaḥ : tuḥ sāttvikyā bhinatti | prasaṅgena kartṛtvādy-abhiniveśena phalākāṅkṣī san

yayā dhṛtyā dharmaṁ kāma arthaṁ ca dhārayate nityaṁ kartavyatahāvadhārayati na tu mokṣaṁ
kadācid api dhṛtiḥ sā pārtha rājasī ||34||
baladevaḥ : sa-kāma-vidvat-prasaṅgena phalākāṅkṣī puruṣaḥ | yayā dharmādīn tat-sādhana-

bhūtā manaḥ-prāṇendriya-kriyā dhārayatee, sā dhṛtiḥ rājasī ||34||
(18.35)
yayā svapnaṁ bhayaṁ śokaṁ viṣādaṁ madam eva ca |

na vimuñcati durmedhā dhṛtiḥ sā pārtha tāmasī ||
śrīdharaḥ : tāmasīṁ dhṛtim āha—yayeti duṣṭāviveka-bahulā medhā yasya sa durmedhāḥ puruṣo

yayā dhṛtyā svapnādīn na vimuñcati punaḥ punar āvartayati | svapno’tra nidrā sā dhṛtis tāmasī ||
35||
madhusūdanaḥ : svapnaṁ nidrāṁ bhayaṁ grāsaṁ śokam ia-viyoga-nimittaṁ santāpaṁ

viṣādam indriyāvasādaṁ madam aśāstrīya-viṣaya-sevonmukhatvaṁ ca yayā na vimuñcaty eva
kintu sadaiva kartavyatayā manyate durmedhā vivekāsamartho dhṛtiḥ sā pārtha tāmasī ||35||
baladevaḥ : yayā svapnādīn na vimuñcati durmedhās tān dhārayaty eva, sā dhṛtis tāmasī |
svapno nidrā, mado viṣaya-bhoga-jo garvaḥ | svapnādi-śabdais tad-dhetu-bhūtā manaḥ-
prāṇendriya-kriyā yayā dhārayate sā tāmasī dhṛtir ity arthaḥ ||35||
(18.36-37)
sukhaṁ tv idānīṁ tri-vidhaṁ śṛṇu me bharatarṣabha |

abhyāsād ramate yatra duḥkhāntaṁ ca nigacchati ||
yat tadagre viṣam iva pariṇāme’mṛtopamam |
tat sukhaṁ sāttvikaṁ proktam ātma-buddhi-prasāda-jam ||
śrīdharaḥ : idānīṁ sukhasya traividhyaṁ pratijānīte’rdhena sukham iti | spaṣṭo’rthaḥ ||36|| tatra
sāttvikaṁ sukham āha—abhyāsād iti sārdhena | yatra yasmiṁś ca sukhe’bhyāsād atiparicayād
ramate | na tu viṣaya-sukha iva sahasā ratiṁ prāpnoti | yasmin ramamāṇaś ca duḥkhasyāntam
avasānaṁ nitarāṁ gacchati prāpnoti | kīdṛśaṁ tat ? yat tat kim apy agre prathamaṁ viṣam iva
manaḥ-saṁyamādhīnatvād duḥkhāvaham iva bhavati | pariṇāme tv amṛta-sadṛśam | ātma-viṣayā
Page 165 of 210

buddhir ātma-buddhiḥ | tasyāḥ prasādo rajas-tamo-mala-tyāgena svacchatayāvasthānam | tato

jātaṁ yat sukhaṁ tat sāttvikaṁ proktaṁ yogibhiḥ ||37||
madhusūdanaḥ : evaṁ kriyāṇāṁ kārakāṇāṁ ca guṇatas traividhyam uktvā tat-phalasya

sukhasya traividhyaṁ pratijānīte sukham iti ślokārdhena | me mama vacanāc chṛṇu heyādeya-
vivekārthaṁ vyāsaṅgāntara-nivāraṇena manaḥ sthirīkuru, he bharatarṣabheti yogyatā darśitā |
sāttvikaṁ sukham āha—abhyāsād iti sārdhena | yatra samādhi-sukhe’bhyāsād atiparicayād

ramate paritṛpto bhavati, na tu viṣaya-sukha iva sadya eva | yasmin ramamāṇaś ca duḥkhasya
sarvasyāpy avasānaṁ nitarāṁ gacchati na tu viṣaya-sukha ivānte mahad duḥkham ||36||
tad eva vivṛṇoti | yad agre jñāna-vairāgya-dhyāna-samādhy-ārambhe’tyantāyāsa-nirbāhyatvād

viṣam iva dveṣa-viśeṣāvahaṁ bhavati, pariṇāme jñāna-vairāgyādi-paripāke rv amṛtopamaṁ
prīty-atiśayāspadaṁ bhavati | ātma-viṣayā buddhir ātma-buddhis tasyāḥ prasādo nidrālasya-
rāhityena svacchatayāvasthānaṁ tato jātaṁ ātma-buddhi-prasādajam, na tu rājasam iva
viṣayendriya-saṁyogajaṁ na vā tāmasam iva nidrālasyādijam | īdṛśaṁ yad anātma-buddhi-
nivṛttyātmātma-buddhi-prasāda-jaṁ samādhi-sukhaṁ tat sāttvikaṁ proktaṁ yogibhiḥ ||37||
viśvanāthaḥ : sāttvikaṁ sukham āha—sārdhena abhyāsāt punar anuśīlanād eva ramate, na tu

viṣayeṣv ivotpattyaiva ramata ity arthaḥ | duḥkhāntaṁ nigacchati yasmin ramamāṇaḥ saṁsāra-
duḥkhaṁ taratīty arthaḥ ||36|| viṣam iveti indriya-mano-nirodho hi prathamaṁ duḥkhada eva
bhavatīti bhāvaḥ ||37||
baladevaḥ : atha sukha-traividhyaṁ pratījānīte sukhaṁ tv ity ardhakena | tatra sāttvikaṁ sukham
āha—abhyāsād iti sārdhakena | abhyāsāt punaḥ punaḥ pariśīlanād yatra ramate, na tu viṣayeṣv
ivotpattyā | yasmin ramamāṇo duḥkhāntaṁ nigacchati saṁsāraṁ tarati ||36|| yac cāgre
prathamaṁ viṣam iva manaḥ-saṁyama-kleśa-sattvād viviktātma-prakāśāc cātiduḥkhāvaham iva
bhavati | pariṇāme samādhi-paripāke saty amṛtopamaṁ vivikātma-prakāśāt pīyūṣa-pravāha-
nipātavad bhavati | yac cātma-sambandhinyā buddheḥ prasādāj jāyate tat sāttvikaṁ sukham | tat-
prasādaś ca viṣaya-sambaandha-mālinya-vinivṛttiḥ ||37||
(18.38)
viṣayendriya-saṁyogād yat tadagre’mṛtopamam |

pariṇāme viṣam iva tat sukhaṁ rājasaṁ smṛtam ||
śrīdharaḥ : rājasaṁ sukham āha—viṣayeti viṣayāṇām indriyāṇāṁ ca saṁyogād yat tat

prasiddhaṁ strī-saṁsargādi-sukham amṛtam upamā yasya tādṛśaṁ bhavaty agre prathamam |
pariṇāme tu viṣa-tulyam ihāmutra ca duḥkha-hetutvāt | tat sukhaṁ rājasaṁ smṛtam ||38||
madhusūdanaḥ : viṣayāṇām indriyāṇāṁ ca saṁyog-jātaṁ na tv ātma-buddhi-prasādād yat tad

ati-prasiddhaṁ srak-candana-vanitā-saṅgādi-sukham agre prathamārambhe manaḥ-saṁyamādi-
kleśābhāvād amṛtopamam pariṇāme tv aihika-pāratrika-duḥkha-bahutvād viṣam iva tat sukhaṁ
rājasaṁ smṛtam ||38||
viśvanāthaḥ : yad amṛtopamaṁ para-strī-sambhogādikam ||38||
Page 166 of 210

baladevaḥ : viṣayair yuvati-rūpa-sparśādibhiḥ sahendriyāṇāṁ cakṣus tv agādīnāṁ saṁyogāt

sambandhāt yad agre pūrvam amṛtopamam atisvādu-pariṇāme’vasāne tu niraya-hetutvād
viṣopamam atiduḥkhāvahaṁ bhavati tad rājasaṁ sukham ||38||
(18.39)
yad agre cānubandhe ca sukhaṁ mohanam ātmanaḥ |

nidrālasya-pramādotthaṁ tat tāmasam udāhṛtam ||
śrīdharaḥ : tāmasaṁ sukham āha—yad iti | agre ca prathama-kṣaṇe’nubandhe ca paścād api yat
sukham ātmano moha-karam | tad evāha—nidrā ālasyaṁ ca pramādaś ca kartavyārthāvadhāraṇa-
rāhityena mano-grāhyam etebhya uttiṣṭhati yat sukhaṁ tat tāmasam udāhṛtam ||39||
madhusūdanaḥ : agre prathamārambhe cānubandhe pariṇāme ca yat sukham ātmano moha-

karaṁ, nidrālasye prasiddhe, pramādaḥ kartavyārthāvadhānam antareṇa mano-rājya-mātram |
tebhya evottiṣṭhati na tu sāttvikam iva buddhi-prasādajaṁ na vā rājasam iva viṣayendriya-
saṁyogajaṁ tan nidrālasya-pramādotthaṁ tāmasaṁ sukham udāhṛtam ||39||
baladevaḥ : yad-agre’nubhava-kāle anubandhe paścād vipāka-kāle cātmano mohanaṁ vastu-

yāthātmyāvarakaṁ, yac ca nidrādibhya uttiṣṭhati jāyate tat tāmasaṁ sukham | ālasyam inidriya-
vyāpāram āndyam | pramādaḥ kāryākāryāvadhānābhāvaḥ ||39||
(18.40)
na tad asti pṛthivyāṁ vā divi deveṣu vā punaḥ |

sattvaṁ prakṛti-jair muktaṁ yad ebhiḥ syāt tribhir guṇaiḥ ||
śrīdharaḥ : anuktam api saṅgṛhṇan prakaraṇārtham upasaṁharati na tad iti | ebhiḥ prakṛti-
sambhavaiḥ sattvādibhis tribhir guṇair muktaṁ prāṇi-jātam | anyad vā, yat syāt tat | pṛthivyāṁ
manuṣya-lokādiṣudivi deveṣu ca kvāpi nāstīty arthaḥ ||40||
madhusūdanaḥ : idānīṁ anuktam api saṅgṛhṇan prakaraṇārtham upasaṁharati bhagavān na tad

iti | sattva-rajas-tamasāṁ sāmyāvasthā prakṛtis tato jātair vaiṣamyāvasthāṁ prāptaiḥ prakṛtijair
na tu sākṣād guṇānāṁ prakṛtijatvam asti tad-rūpatvāt | athavā prakṛtir māyā tat-prabhavais tat-
kalpitaiḥ prakṛti-jair ebhis tribhir guṇair bandhana-hetubhiḥ sattvādibhir muktaṁ hīnaṁ sattvaṁ
prāṇi-jātam aprāṇi vā yat syāt tat punaḥ pṛthivyāṁ manuṣyādiṣu divi deveṣu vā nāsti kvāpi guṇa-
traya-rahitam anātma-vastu nāstīty arthaḥ ||40||
viśvanāthaḥ : anuktam api saṅgṛhṇan prakaraṇārtham upasaṁharati neti tat sattvaṁ prāṇi-jātam
anyac ca vastu-mātraṁ kvāpi nāsti yad ebhiḥ prakṛtijais tribhir guṇair muktaṁ rahitaṁ syād ataḥ
sarvam eva vastu-jātaṁ triguṇātmakaṁ | tatra sāttvikam evopādeyaṁ rājasa-tāmase tu nopādeya
iti prakaraṇa-tātparyam ||40||
Page 167 of 210

baladevaḥ : prakaraṇārtham upasaṁhann anuktam api saṅgṛhṇāti na tad iti | pṛthivyāṁ

manuṣyādiṣu divi svargādau deveṣu ca prakṛtiṁ saṁsṛṣṭeṣu brahmādi-stambānteṣv ity arthaḥ | tat
sattvaṁ prāṇi-jātam anyac ca vastu nāsti | yad ebhiḥ prakṛtijais tribhir guṇair muktaṁ virahitaṁ
syāt | tathā ca triguṇātmakeṣu vastuṣu sāttvikasyaivopayogitvāt tad eva grāhyam anyat tu
tyājyam iti prakaraṇārthaḥ ||40||
(18.41)
brāhmaṇa-kṣatriya-viśāṁ śūdrāṇāṁ ca parantapa |

karmāṇi pravibhaktāni svabhāva-prabhavair guṇaiḥ ||
śrīdharaḥ : nanu ca yady evaṁ sarvam api kriyā-kāraka-phalādikaṁ prāṇi-jātaṁ ca

triguṇātmakam eva tarhi katham asya mokṣa ity apekṣāyāṁ sva-svādhikāra-vihitaiḥ karmabhiḥ
parameśvarārādhanāt tat-prasāda-labdha-jñānenety evaṁ sarva-gītārtha-sāraṁ saṅgṛhya
pradarśayituṁ prakaraṇāntaram ārabhate | brāhmaṇety ādi yāvad adhyāya-samāpti | he parantapa
he śatru-tāpana | brāhmaṇānāṁ kṣatriyāṇāṁ viśāṁ ca śūdrāṇāṁ ca karmāṇi pravibhaktāni
prakarṣeṇa vibhāgato vihitāni | śūdrāṇāṁ samāsāt pṛthak-karaṇaṁ dvijatvābhāvena vailakṣaṇyāt |
vibhāgopalakṣaṇam āha—svabhāvaḥ sāttvikādiḥ prabhavati prādurbhavati yebhyas tair guṇair
upakakṣaṇa-bhūtaiḥ | yad vā, svabhāvaḥ pūrva-janma-saṁskāraḥ | tasmāt prādurbhūtair ity arthaḥ
| sattvopasarjana-rajaḥ-pradhānāḥ kṣatriyāḥ | tama-upasarjana-rajaḥ-pradhānā vaiśyāḥ | raja-
upasarjana-tamaḥ-pradhānāḥ śūdrāḥ ||41||
madhusūdanaḥ : tad evaṁ sattva-rajas-tamo-guṇātmakaḥ kriyākāraka-phala-lakṣaṇaḥ sarvaḥ

saṁsāro mithyā-jñāna-kalpito’narthaś caturdaśādhyāyokta upasaṁhṛtaḥ | pañcadaśe ca vṛkṣa-
rūpaka-kalpanayā tam uktvā—
aśvattham enaṁ su-virūḍha-mūlam

asaṅga-śastreṇa dṛḍhena chittvā |
tataḥ padaṁ tat-parimārgitavyaṁ
yasmin gatā na nivartanti bhūyaḥ || [gītā 15.3-4]
ity asaṅga-śastreṇa viṣaya-vairāgyeṇa tasya cchedanaṁ kṛtvā paramātmānveṣṭavya ity uktam |

tatra sarvasya triguṇātmakatve triguṇātmakasya saṁsāra-vṛkṣasya kathaṁ chedo’saṅga-
śastrasyaivānupapatter ity āśaṅkāyāṁ sva-svādhikāra-vihitair varṇāśrama-dharmaiḥ
paritoṣyamāṇāt parameśvarād asaṅga-śastra-lābha iti vaditum etāvān eva sarva-vedārthaḥ
parama-puruṣārtham icchadbhir anuṣṭheya iti ca gītā-śāstrārtha upasaṁhartavyaa ity evam
artham uttaraṁ prakaraṇam ārabhyate | tatradaṁ sūtraṁ brāhmaṇa-kṣatriyeti |
trayāṇāṁ samāsa-karaṇaṁ dvijatvena vedādhyayanādi-tulya-dharmatva-kathanārtham |

śūdrāṇām iti pṛthak-karaṇam eka-jātitvena vedānadhikāratva-jñāpanārtham | tathā ca vasiṣṭhaḥ—
catvāro varṇā brāhmaṇa-kṣatriya-vaiśya-śūdrās teṣāṁ trayo varṇā dvijātayo brāhmaṇa-kṣatriya-
vaiśyās teṣāṁ—
mātur agre’dhijananaṁ dvitīyaṁ mauñji-bandhane |

atrāsya mātā sāvitrī pitā tv ācārya ucyate || iti |
Page 168 of 210

tathā prati viśiṣṭaṁ cāturvarṇyaṁ sthāna-viśeṣāc ca—
brāhmaṇo’sya mukham āsīd bāhū rājanyaḥ kṛtaḥ |

urū tad asya tad vaiśyaḥ padbhyāṁ śūdro ajāyata ||
ity api nigamo bhavati | gāyatryā brāhmaṇam asṛjata triṣṭubhā rājanyaṁ jagatyā vaiśyaṁ na
kenacic chandasā śūdram ity asaṁskāro vijñāyata iti | śūdraś caturtho varṇa eka-jātir iti ca
gautamaḥ |
he parantapa śatru-tāpana teṣāṁ caturṇām api varṇānāṁ karmāṇi prakarṣeṇa vibhaktānītaretara-

vibhāgena vyavasthitāni | kaiḥ svabhāva-prabhavair guṇaiḥ, brāhmaṇyādi-svabhāvasya
prabhavair hetu-bhūtair guṇaiḥ sattvādibhiḥ | tathā hi—brāhmaṇa-svabhāvasya sattva-guṇa eva
prabhavaḥ praśāntatvāt | kṣatriya-svabhāvasya sattvopasarjanaṁ raja īśvara-svabhāvatvāt |
vaiśya-svabhāvasya tama-upasarjanaṁ raja īhā-svabhāvatvāt | śūdra-svabhāvasya raja-
upasarjanaṁ tamo mūḍha-svabhāvatvāt |
athavā māyākhyā prakṛtiḥ svabhāvas tata upādānāt prabhavo yeṣāṁ taiḥ | prāg-bhavīyaḥ
saṁskāro vartamāne bhave sva-phalābhimukhatvenābhivyaktaḥ svabhāvaḥ sa nimittatvena
prabhavo yeṣām iti vā | śāstrasyāpi puruṣa-svabhāva-sāpekṣatvāc chāstreṇa pravibhaktāny api
guṇaiḥ pravibhaktānīty ucyante | ākhyātānām arthaṁ bodhayatām adhikāri-śaktiḥ sahakāriṇīti
nyāyāt | tathā hi gautamaḥ—dvijātīnām adhyayanam ijyā dānaṁ, brāhmaṇasyādhikāḥ pravacana-
yājana-pratigrahāḥ | pūrveṣu niyamas tu | rājño’dhikaṁ rakṣaṇaṁ sarva-bhūtānāṁ nyāyya-
daṇḍatvaṁ, vaiśyasyādhikaṁ kṛṣi-vaṇik-pāśupālyaṁ kusīdaṁ ca | śūdraś caturtho varṇa eka-jātis
tasyāpi satyam akrodhaḥ śaucam ācamanārthe pāṇi-pāda-prakṣalanam evaike śrāddha-karma
bhṛtya-bharaṇaṁ sva-dāra-vṛttiḥ paricaryottareṣām iti |
atra sādhāraṇā asādhāraṇāś ca dharmā uktāḥ | pūrveṣu adhyayanejyā-dāneṣu niyamo’vaśya-

kartavyatvaṁ na tu pravacana-yājana-pratigraheṣu vṛtty-arthaatvād ity arthaḥ | vaṇig vāṇijyaṁ
kusīdaṁ vṛddhyai dhana-prayogaḥ | uttareṣām iti śreṣṭhānāṁ dvijātīnām ity arthaḥ | vasiṣṭho’pi—
ṣaṭ-karmāṇi brāhmaṇasyādhyayanam adhyāpanaṁ yajño yājanaṁ dānaṁ pratigrahaś ceti | trīṇi
rājanyasyādhyayanaṁ yajño dānaṁ ca śastreṇa ca prajā-pālanaṁ sva-dharmas tena jīvet | etāny
eva trīṇi vaiśyasya kṛṣi-vaṇik-pāśupālyaṁ kusīdaṁ ca | teṣāṁ paricaryā śūdrasya iti |
āpastambo’pi—catvāro varṇā brāhmaṇa-kṣatriya-vaiśya-śūdrās teṣāṁ pūrvaḥ pūrvo janmataḥ
śreyān | sva-karma brāhmaṇasyādhyayanam adhyāpanaṁ yajño yājanaṁ dānaṁ pratigrahaṇaṁ
dāyādyaṁ śiloñchādy-anyac cāparigṛhītam | etāny eva kṣatriyasyādhyāpana-yājana-
pratigrahaṇānīti parihāya yuddha-daṇḍādhikāni kṣatriyavad vaiśyasya daṇḍa-yuddha-varjaṁ
kṛṣi-gorakṣya-vāṇijyādhikam | paricaryā śūdrasyetareṣāṁ varṇānām iti | manur api—
adhyāpanam adhyayanaṁ yajanaṁ yājanaṁ tathā |

dānaṁ pratigrahaṁ caiva brāhmaṇānām akalpayat ||
prajānāṁ rakṣaṇaṁ dānam ijyādhyayanam eva ca |
viṣayeṣv a-prasaktiś ca kṣatriyasya samāsataḥ ||
paśūnāṁ rakṣaṇaṁ dānam ijyādhyayanam eva ca |
vaṇik-pathaṁ kusīdaṁ ca vaiśyasya kṛṣim eva ca ||
ekam eva tu śūdrasya prabhuḥ karma samādiśat |
eteṣām eva varṇānāṁ śuśrūṣām anasūyayā || [manu 1.88-91] iti |
Page 169 of 210

evaṁ caturṇām api varṇānāṁ guṇa-bhedena karmāṇi pravibhaktāni ||41||
viśvanāthaḥ : kiṁ ca, triguṇātmakam api prāṇi-jātaṁ svādhikāra-prāptena vihita-karmaṇā

parameśvaram ārādhya kṛtārthībhivatītyāha—brāhmaṇeti ṣaḍbhiḥ | sva-bhāvenotpattyaiva
prabhavanti prādurbhavanti ye guṇāḥ sattvādayas taiḥ prakarṣeṇa vibhaktāni pṛthak-kṛtāni
karmāṇi brāhmaṇādīnāṁ vihitāni santīty arthaḥ ||41||
baladevaḥ : yadyapi sarvāṇi vastūni triguṇātmakāni tathāpi brāhmaṇādayaś cet sva-vihitāni

karmāṇi bhagavad-ārādhana-bhāvenānutiṣṭheyus tadā tāni jñāna-niṣṭhām utpādya mocakāni
bhavantiīti vaktuṁ prakaraṇam ārabhate brāhmaṇeti ṣaṭkena | śūdrāṇaṁ samāsāt pṛthak-karaṇaṁ
dvijatvābhāvāt | brāhmaṇādīnāṁ caturṇāṁ karmāṇi svabhāv-prabhavair guṇaiḥ saha śāstreṇa
pravibhaktāni, svabhāvaḥ prāktana-saṁskāras tasmāt prabhavanti ye guṇāḥ sattvādyās taiḥ saha
śāstreṇa teṣāṁ karmāṇi vibhajyoktāni | evaṁ guṇaka-brāhmaṇādayas teṣām etāni karmāṇīti tatra
sattva-pradhāno brāhmaṇaḥ praśāntatvāt sattvopasarjan-rajaḥ-pradhānaḥ kṣatriya īśvara-
svabhāvatvāt, tama-upasarjana-rajaḥ-pradhāno viṭ ihāpradhānatvāt
rajaupasarjanatamaḥpradhānaḥ śūdro mūḍha-svabhāvatvāt | karmāṇi tv agre vācyāni ||41||
(18.42)
śamo damas tapaḥ śaucaṁ kṣāntir ārjavam eva ca |

jñānaṁ vijñānam āstikyaṁ brahma-karma svabhāvajam ||
śrīdharaḥ : tatra brāhmaṇasya svābhāvikāni karmāṇy āha—śama iti | śamaś cittoparamaḥ |

damo bāhyendriyoparamaḥ | tapaḥ pūrvoktaṁ śārītādi | śaucaṁ bāhyābhyantaram | kṣāntiḥ
kṣamā | ārjavam ṛjutaiva ca | jñānaṁ vijñānaṁ | āstikyam āstika-bhāvaḥ
śraddadhānatāgamārtheṣu | brāhmyaṁ karma brāhmaṇa-jāte karma svabhāvajam | yad uktaṁ
svabhāva-prabhavair guṇaiḥ pravibhaktāni (18.41) iti tad evoktaṁ svabhāvajam iti ||42||
madhusūdanaḥ : tatra brāhmaṇasya svābhāvika-guṇa-kṛtāni karmāṇy āha—śama iti |

śamo’ntaḥkaraṇoparamaḥ | damo bāhya-karaṇoparamaḥ prāg-uktaḥ | tapaḥ śārīrādi deva-dvija-
guru-prājña- (17.14) ity ādāv uktam | śaucam api bāhyābhyantara-bhedena prāg-uktam | kṣāntiḥ
kṣamākruṣṭasya tāḍitasya vā manasi vikāra-rāhityaṁ prāg-vyākhyātam | ārjavam akauṭilyaṁ
prāg-uktam | jñānaṁ sāṅga-veda-tad-artha-viṣayam | vijñānaṁ karma-kāṇḍe yajñādi-karma-
kauśalyaṁ, brahma-kāṇḍe brahmātmaikyānubhavaḥ | āstikyaṁ sāttvikī śraddhā prāg-uktā | etac
chamādi-navakaṁ svabhāvajaṁ sattva-guṇa-svabhāva-kṛtaṁ brahma-karma brāhmaṇa-jāteḥ
karma |
yadyapi caturṇām api varṇānāṁ sāttvikāvasthāyām ete dharmāḥ sambhavanti, tathāpi bāhulyena
brāhmaṇe bhavanti sattva-svabhāvatvāt tasya | sattvodreka-vaśena tv anyatrāpi kadācid
bhavantīti śāstrāntare sādhāraṇa-dharmatayoktāḥ | tathā ca viṣṇuḥ—
kṣamā satyaṁ damaḥ śaucaṁ dānam indriya-saṁyamaḥ |

ahiṁsā guru-śuśrūṣā tīrthānusaraṇaṁ dayā ||
ārjavaṁ lobha-śūnyatvaṁ deva-brāhmaṇa-pūjanam |
anabhyasūyā ca tathā dharmaḥ sāmānya ucyate || iti |
Page 170 of 210

sāmānyaś caturṇām api varṇānāṁ tathā prāyeṇa caturṇām apy āśramāṇām ity arthaḥ | tathā
bṛhaspatiḥ—
dayā kṣamānasūyā ca śaucānāyāsa-maṅgalam |
akārpyaṇyam aspṛhatvaṁ sarva-sādhāraṇāni ca ||
pare vā bandhu-varge vā mitre dveṣṭari vā sadā |
āpanne rakṣitavyaṁ tu dayaiṣā parikīrtitā ||
bāhye cādhyātmike caiva duḥkhe cotpādite kvacit |
na kupyati na vā hanti sā kṣamā parikīrtitā ||
na guṇān guṇino hanti stauti manda-guṇān api |
nānya-doṣeṣu ramate sānasūyā prakīrtitā ||
abhakṣya-parihāraś ca saṁsargaś cāpy anirguṇaiḥ |
svadharme ca vyavasthānaṁ śaucam etat prakīrtitam ||
śarīraṁ pīḍyate yena suśubhenāpi karmaṇā |
atyantaṁ tan na kartavyam anāyāsaḥ sa ucyate ||
praśastācaraṇaṁ nityam apraśasta-visarjanam |
etad dhi maṅgalaṁ proktaṁ munibhis tattva-darśibhiḥ ||
stokād api pradātavyam adīnenāntarātmanā |
ahany ahani yat kiṁcid akārpaṇyaṁ hi tat smṛtam ||
yathotpannena santoṣaḥ kartavyo hy artha-vastunā |
parasyācintayitvārthaṁ sāspṛhā parikīrtitā || iti |
eta evāṣāv ātma-guṇatvena gautamena paṭhitāḥ—athāṣṭāv ātma-guṇā dayā sarva-bhūteṣu kṣāntir

anasūyā śaucam anāyāso maṅgalam akārpaṇyam aspṛhā iti | tathā māhābhārate—
satyaṁ damas tapaḥ śaucaṁ santoṣo hrīḥ kṣamārjavam |

jñānaṁ śamo dayā dhyānam eva dharmaḥ sanātanaḥ ||
satyaṁ bhūta-hitaṁ proktaṁ manaso damanaṁ damaḥ |
tapaḥ svadharma-vartitvaṁ śaucaṁ saṁkara-varjanam ||
santoṣo viṣaya-tyāgo hrīr akārya-nivartanam |
kṣamā dvandva-sahiṣṇutvam ārjavaṁ samacittatā ||
jñānaṁ tattvārtha-sambodhaḥ śamaś citta-praśāntatā |
dayā bhūta-hitaiṣitvaṁ dhyānaṁ nirviṣayaṁ manaḥ || iti |
devalaḥ—
śaucaṁ dānaṁ tapaḥ śraddhā guru-sevā kṣamā dayā |
vijñānaṁ vinayaḥ satyam iti dharma-samuccayaḥ || iti |
tathā—
vratopavāsa-niyamaiḥ śarīrottāpanaṁ tapaḥ |
pratyayo dharma-kāryeṣu tathā śraddhety udāhṛtā ||
nāsti hy aśraddadhānasya karma-kṛtya-prayojanam |
yat punar vaidikīnāṁ ca laukikīnāṁ ca sarvaśaḥ ||
dhāraṇaṁ sarva-vidyānāṁ vijñānam iti kīrtyate |
vinayaṁ dvividhaṁ prāhuḥ śaśvad-dama-śamāv iti || iti |
Page 171 of 210

śeṣaṁ vyākhyāta-prāyam iti vacanāni na likhitāni | yājñavalkyaḥ—
ijyācāra-damāhiṁsā-dāna-svādhyāya-karmaṇām |
ayaṁ tu paramo dharmo yad yogenātma-darśanam || iti |
iyaṁ ca sarvā daivī sampat prāg-vyākhyātā brāhmaṇasya svābhāvikītareṣāṁ naimittikīti na

virodhaḥ ||42||
viśvanāthaḥ : tatra sattva-pradhānānāṁ brāhmaṇānāṁ svabhāvikāni karmāṇy āha—śama iti |

śamo’ntarindriya-nigrahaḥ | damo bāhyendriya-nigrahaḥ | tapaḥ śarīrādi | jñāna-vijñāne
śāstrānubhavotthe | āstikyaṁ śāstrārthe dṛḍha-viśvāsaḥ | evam-ādi brahma-karma brāhmaṇasya
karma svabhāvajaṁ svābhāvikam ||42||
baladevaḥ : brāhmaṇasya svābhāvikaṁ karmāha—śama iti | śamo’ntaḥ-karaṇasya saṁyamaḥ |

damo bahiḥ-karaṇasya | tapaḥ śāstrīya-kāya-kleśaḥ | śaucaṁ dvividham uktam | kṣāntiḥ
sahiṣṇutā | ārjavam avakratvam | jñānaṁ śāstrāt parāvara-tattvāvagamaḥ | vijñānaṁ tasmād
eva tad-ekānta-dharmādhigamaḥ | āstikyaṁ sarva-veda-vedyo harir nikhilaika-karaṇaṁ sva-
vihitaiḥ karmabhir ārādhitaḥ kevalayā bhaktyā ca santoṣitaḥ sva-paryantaṁ sarvam arpayatīti
śāstrādhigate’rthe satyatva-viniścayaḥ | etat svābhāvikaṁ brahma-karma | tathāpi sattva-
prādhānyād brāhmaṇasyeti bhaṇitiḥ | evam uktaṁ viṣṇunā—
kṣamā satyaṁ damaḥ śaucaṁ dānam indriya-saṁyamaḥ |

ahiṁsā guru-śuśrūṣā tīrthānusaraṇaṁ dayā ||
ārjavaṁ lobha-śūnyatvaṁ deva-brāhmaṇa-pūjanam |
anabhyasūyā ca tathā dharma-sāmānya ucyate || iti ||42||
(18.43)
śauryaṁ tejo dhṛtir dākṣyaṁ yuddhe cāpy apalāyanam |

dānam īśvara-bhāvaś ca kṣātraṁ karma svabhāva-jam ||
śrīdharaḥ : kṣatriyasya svābhāvikāni karmāṇy āha—śauryam iti | śauryaṁ parākramaḥ | tejaḥ

prāgalbhyam | dhṛtir dhairyam | dākṣyaṁ kauśalam | yuddhe cāpy apalāyanam aparāṅmukhatā |
dānam audāryam | īśvara-bhāvo niyamana-śaktiḥ | etat kṣatriyasya svābhāvikaṁ karma ||43||
madhusūdanaḥ : kṣatriyasya guṇa-svabhāva-kṛtāni karmāṇy āha—śauryam iti | śauryaṁ

vikramo balavattarān api prahartuṁ pravṛttiḥ | tejaḥ prāgalbhyaṁ parair adharṣaṇīyatvam | dhṛtir
mahatyām api vipadi dehendriya-saṁghātasyānavasādaḥ | dākṣyaṁ dakṣa-bhāvaḥ | sahasā
pratyutpanneṣu kāryeṣv avyāmohena pravṛttiḥ | yuddhe cāpy apalāyanam aparāṅmukhībhāvaḥ |
dānam asaṅkocena vitteṣu sva-sva-parityāgena para-svatvāpādanam | īśvara-bhāvaḥ prajā-
pālanārtham īśitavyeṣu prabhu-śakti-prakaṭī-karaṇaṁ ca | kṣattra-karma kṣatriya-jāter vihitaṁ
karma, svabhāvajaṁ sattvopasarjana-rajo-guṇa-svabhāvajam ||43||
viśvanāthaḥ : sattvopasarjana-rajaḥ-pradhānānāṁ kṣatriyāṇāṁ karmāha—śauryaṁ parākramaḥ

tejaḥ prāgalbhyaṁ dhṛtir dhairyaṁ īśvara-bhāvo loka-niyantṛtvam ||43||
Page 172 of 210

baladevaḥ : kṣatriyasyāha—śauryam iti | śauryaṁ yuddhe nirbhayā pravṛttiḥ | tejaḥ parair

adhṛṣyatvam | dhṛtir mahaty api saṅkaṭe dehendriyānāvasādaḥ | dākṣyaṁ kriyā-siddh-kauśalam |
yuddhe sva-mṛtyu-niścaye’py apalāyanam tatrāvaimukhyam | dānam asaṅkocaena sva-vitta-
tyāgaḥ | īśvara-bhāvaḥ prajā-pālanārtha īśitavyeṣu śāsanātigeṣu prabhutva-śakti-prakāśaḥ | etat
kṣatriyasya svābhāvikaṁ karma ||43||
(18.44)
kṛṣi-go-rakṣya-vāṇijyaṁ vaiśya-karma svabhāva-jam |

paricaryātmakaṁ karma śūdrasyāpi svabhāva-jam ||
śrīdharaḥ : vaiśya-śūdrayoḥ karmāṇy āha—kṛṣīti | kṛṣiḥ karṣaṇam | gā rakṣatīti gau-rakṣaḥ |

tasya bhāvo gaurakṣyam | pāśupālyam ity arthaḥ | vāṇijyaṁ kraya-vikrayādi | etad vaiśyasya
svabhāvajaṁ karma | travarṇika-paricaryātmakaṁ śūdrasyāpi svabhāvajam ||44||
madhusūdanaḥ : kṛṣir annotpatty-arthaṁ bhūmer vilekhanam | go-rakṣasya bhāvo gaurakṣyaṁ

pāśupālyam | vāṇijyaṁ vaṇijaḥ karma kraya-vikrayādi-lakṣaṇam | kusīdam apy atrāntar-
gamanīyam | vaiśya-karma vaiśya-jāteḥ karma | svabhāvajaṁ tama-jpasarjana-rajo-guṇa-
svabhāvajam | paricaryātmakaṁ dvijāti-śuśrūṣātmakaṁ karma śūdrasyāpi svabhāvajaṁ raja-
upasarjana-tamo-guṇa-svabhāvajam ||44||
viśvanāthaḥ : tama-upasarjana-rajaḥ-pradhānānāṁ karmāha—kṛṣīti | gā raksatīti go-rakṣas tasya

bhāvo gaurakṣyam | raja-upasarjana-tamaḥ-pradhānānāṁ śūdrāṇāṁ karmāha—paricaryātmakaṁ
brāhmaṇa-kṣatriya-viśāṁ paricaryā-rūpam ||44||
baladevaḥ : vaiśyasyāha—kṛṣīti | annādy-utpattaye halādinā bhūmer vilekhanaṁ kṛṣiḥ |

pāśupālyaṁ gorakṣyam | vaṇik-karma vāṇijyaṁ kraya-vikraya-laksaṇam | vṛddhau dhana-
prayogaḥ kuśīdam apy atrāntargatam etat svabhāva-siddhaṁ vaiśya-karma | atha śūdrasyāha—
parīti | brāhmaṇādīnāṁ dvijanmanāṁ paricaryā śūdrasya svābhāvikaṁ karma | etāni
cāturāśramya-karmaṇām upalakṣaṇāni ||44||
(18.45)
sve sve karmaṇy abhirataḥ saṁsiddhiṁ labhate naraḥ |

sva-karma-nirataḥ siddhiṁ yathā vindati tac chṛṇu ||
śrīdharaḥ : evam-bhūtasya brāhmaṇādi-karmaṇo jñāna-hetutvam āha—sve sve iti | sva-

svādhikāra-vihite karmaṇy abhirataḥ pariniṣṭhito naraḥ saṁsiddhiṁ jñāna-yogyatāṁ labhate |
karmaṇāṁ jñāna-prāpti-prakāram āha—sva-karmeti-sārdhena | sva-karma-pariniṣṭhito yathā yena
prakāreṇa tattva-jñānaṁ labhate tat prakāraṁ śṛṇu ||45||
madhusūdanaḥ : tad evaṁ varṇānāṁ svabhāvajā gauṇākhyā dharmā abhihitāḥ | anye’pi

dharmāḥ śāstreṣv āmnātāḥ | tad uktaṁ bhaviṣya-purāṇe—
dharmaḥ śreyaḥ samuddiṣṭaṁ śreyo’bhyudaya-lakṣaṇam |

sa tu pañcavidhaḥ prokto veda-mūlaḥ sanātanaḥ ||
Page 173 of 210

varṇa-dharmaḥ smṛtas tv eka āśramāṇām ataḥ param |

varṇāśramas tṛtīyas tu gauṇo naimittikas tathā ||
varṇatvam ekam āśritya yo dharmaḥ sampravartate |
varṇa-dharmaḥ sa uktas tu yathopanayanaṁ nṛpa ||
yas tv āśramaṁ samāśritya adhikāraḥ pravartate |
sa khalv āśrama-dharmaḥ syād bhikṣā-daṇḍādiko yathā ||
varṇatvam āśramatvaṁ ca yo’dhikṛtya pravartate |
sa varṇāśrama-dharmas tu mauñjyādyā mekhalā yathā ||
yo guṇena pravarteta guṇa-dharmaḥ sa ucyate |
yathā mūrdhābhiṣiktasya prajānāṁ paripālanam ||
nimittam ekam āśritya yo dharmaḥ sampravartate |
naimittikaḥ sa vijñeyaḥ prāyaścitta-vidhir yathā || iti |
adhikāro’tra dharmaḥ | caturvidhaṁ dharmam āha—hārītaḥ—athāśramiṇāṁ pṛthag dharmo

viśeṣa-dharmaḥ samāna-dharmaḥ kṛtsna-dharmaś ca iti | pṛthag-āśramānuṣṭhānāt pṛthag-dharmo
yathā cāturvarṇya-dharmaḥ | svāśrama-viśeṣānuṣṭhānād viśeṣa-dharmo yathā
naiṣṭhikāyāvarānujñāyika-cāturāśramya-siddhānām | sarveṣāṁ yaḥ samāno dharmaḥ sa samāna-
dharmo naiṣṭhikaḥ kṛtsna-dharma iti | naiṣṭhiko brahmacāri-viśeṣaḥ | yāyāvaro gṛhastha-viśeṣaḥ |
ānujñāyiko vānaprastha-viśeṣaḥ | cāturāśramya-siddho yati-viśeṣaḥ | sarveṣām iti varṇānām
āśramāṇāṁ ca | tatrādyo yathā mahābhārate—
ānṛtśaṁsyam ahiṁsā cāpramādaḥ saṁvibhāgitā |

śrāddha-karmātitheyaṁ ca satyam akrodha eva ca ||
sveṣu dāreṣu santoṣaḥ śaucaṁ nityānasūyatā |
ātma-jñānaṁ titikṣā ca dharmaḥ sādhāraṇo nṛpa || iti |
sarvāśrama-sādhāraṇas tu prāg-udāhṛtaḥ | niṣṭhā saṁsāra-samāptis tat-prayojano naiṣṭhiko

mokṣa-hetv-ātma-jñānotpatti-pratibandhaka-pratyavāya-parihārāya niṣkāma-karmānuṣṭhānaṁ
kṛtsna-dharma ity arthaḥ |
āśramāś ca śāstreṣu catvāra āmnātāḥ | yathāha—gautamaḥ—tasyāśrama-vikalpam eke bruvate

brahmacārī gṛhastho bhikṣur vaikhānasaḥ iti | āpastambaḥ—catvāra āśramā gārhasthyam ācārya-
kulaṁ maunaṁ vānaprastham iti teṣu sarveṣu yathopadeśam avyagro vartamānaḥ kṣemaṁ
gacchati iti | vasiṣṭhaḥ—catvāra āśramā brahmacāri-gṛhastha-vānaprastha-parivrājakās teṣāṁ
vedam adhītya vedau vedān vāviśīrṇa-brahmacaryo yam icchet tam āvaset iti | evaṁ teṣāṁ
pṛthag-dharmā apy āmnātāḥ | tathā phalam apy ajñānām āmnātam | yathāha—manuḥ—
śruti-smṛty-uditaṁ dharmam anutiṣṭhan hi mānavaḥ |

iha kīrtim avāpnoti pretya cānuttamaṁ sukham || [manu 2.9] iti |
anuttamaṁ sukham iti yathā-prāpta-tat-tat-phalopalakṣaṇārtham | āpastambaḥ—sarva-varṇānāṁ

sva-dharmānuṣṭhāne parama-parimitaṁ sukhaṁ tataḥ parivṛttau karma-phala-śeṣeṇa jātiṁ rūpaṁ
varṇaṁ balaṁ vṛttaṁ medhāṁ prajñāṁ dravyāṇi dharmānuṣṭhānam iti pratipadyante iti |
gautamaḥ—varṇā āśramāś ca sva-dharma-niṣṭhāḥ pretya karma-phalam anubhūya tataḥ śeṣeṇa
viśiṣṭa-deśa-jāti-kula-rūpāyuḥ-śruta-vṛtta-vitta-sukha-medhaso janma pratipadyante viṣvañco
viparītā naśyanti iti | atra śeṣa-śabdena bhukta-jyotiṣṭomādi-karmātiriktaṁ citrādikarmānuśaya-
Page 174 of 210

śabditam ucyate na tu pūrva-karmaṇa eka-deśa iti sthitaṁ kṛtātyaye’nuśayavān dṛṣṭa-smṛtibhyāṁ

yathetam anevaṁ ca ity atra | bhaṭṭair apy uktam—gautamīye’pi tac cheṣas tasmāc citrādy-
apekṣayā iti |
viṣvañcaḥ sarvato-gāmino yatheṣṭa-ceṣṭā viparītā narakādau janma pratipadya vinaśyanti kṛmi-

kīṭādi-bhāvena sarva-puruṣārthebhyo bhraśyanta ity arthaḥ | hārītaḥ—
kāmyaiḥ kecid yajña-dānais tapobhir

labdhvā lokān punar āyānti janma |
kāmair muktāḥ satya-yajñāḥ sudānās
tapo-niṣṭhā akṣayān yānti lokān || iti |
atra kāma-nāsadasad-bhāva-nibandhanaḥ phala-bhedo darśito bhaviṣya-purāṇe—
phalaṁ vināpy anuṣṭhānaṁ nityānām iṣyate sphuṭam |

kāmyānāṁ sva-phalārthaṁ tu doṣa-ghātārtham eva tu ||
naimittikānāṁ karaṇe trividhaṁ karmaṇāṁ phalam |
kṣayaṁ kecid upāttasya duritasya pracakṣate ||
anutpattiṁ tathā cānye pratyavāyasya manvate |
nityāṁ kriyāṁ tathā cānye anuṣaṅga-phalaṁ viduḥ || iti |
anya āpastambādayas tad yathāmre phalārthe nimitte ity-ādi vacanair ānuṣaṅgika-phalatāṁ nitya-
karmaṇo viduḥ | śrutiś ca—trayo dharma-skandhā yajño’dhyayanaṁ dānam iti prathamas tapa
eva dvitīyo brahmacaryācārya-kula-vāsī tṛtīyo’tyantam ātmānam ācārya-kule’vasādayan iti
gṛhastha-vānaprastha-brahmacāriṇa uktvā sarva ete puṇya-lokā bhavanti iti teṣām antaḥkaraṇa-
śuddhy-abhāve mokṣābhāvam uktvā śuddhāntaḥ-karaṇānām eṣām eva parivrājaka-bhāvena
jñāna-niṣṭhayā mokṣam āha—brahma-saṁstho’mṛtatvam eti iti | tad evaṁ sthite brahmacārī
gṛhastho vānaprastho vā mumukṣuḥ phalābhisandhi-tyāgena bhagavad-arpaṇa-buddhyā sve sve
tat-tad-varṇāśrama-vihite, na tu svecchā-mātra-kṛte karmaṇi śruti-smṛty-udite’bhirataḥ samyag-
anuṣṭhāna-paraḥ saṁsiddhiṁ dehendriya-saṁghātasyāśuddhi-kṣayeṇa samyag-jñānotpatti-
yogyatāṁ labhate naro varṇāśramābhimānī manuṣyo manuṣyādhikāritvāt karma-kāṇḍasya |
devādīnāṁ varṇāśramābhimānitvābhāvād yukta eva tad-dharmeṣv anadhikāraḥ |
varṇāśramābhimānapekṣe tūpāsanādāv adhkāras teṣām apy astīti sādhitaṁ devatā-lakṣaṇāṁ
yathā yena prakāreṇa vindati tac chṛṇu śrutvā taṁ prakāram avadhārayety arthaḥ ||45||
baladevaḥ : uktānāṁ karmaṇāṁ jñāna-hetutām āha—sve sve iti | sva-sva-varṇāśrama-vihite

karmaṇy abhiratas tad-anuṣṭhātā naraḥ saṁsiddhiṁ viśa-tantuvat karmāntargataṁ jñāna-niṣṭhāṁ
labhate | nanu bandhakena karmaṇāṁ vimocikā jñāna-niṣṭhā katham iti ced buddhi-viśeṣād ity
āha—sva-karmeti ||45||
(18.46)
yataḥ pravṛttir bhūtānāṁ yena sarvam idaṁ tatam |

sva-karmaṇā tam abhyarcya siddhiṁ vindati mānavaḥ ||
Page 175 of 210

śrīdharaḥ : tam evāha—yata iti | yato’ntathāmiṇaḥ parameśvarād bhūtānāṁ prāṇināṁ pravṛttiś

ceṣṭā bhavati | yena ca kāraṇātmanā sarvam idaṁ viśvaṁ tataṁ vyāptam | tam īśvaraṁ sva-
karmaṇābhyarcya pūjayitvā siddhiṁ labhate manuṣyaḥ ||46||
madhusūdanaḥ : yato māyopādhika-caitanyānanda-ghanāt sarva-śakter īśvarād upādānān

nimittāc ca sarvāntaryāmiṇaḥ pravṛttir utpattir māyāmayī svāpna-rathādīnām iva bhūtānāṁ
bhavana-dharmāṇām āśādīnāṁ yena caikena sad-rūpeṇa sphuraṇa-rūpeṇa ca sarvam idaṁ dṛśya-
jātaṁ trisv api kāleṣu tataṁ vyāptaṁ svātmany evāntarbhāvitaṁ kalpitasyādhiṣṭhānānatirekāt |
tathā ca śrutiḥ—yato vā imāni bhūtāni jāyante | yena jātāni jīvanti | yat prayanty abhisaṁviśanti |
tad vijijñāsasva | tad brahmeti | iti | atra yata iti prakṛtau pañcamī | yato yeneti caikatvaṁ
vivakṣitam | ānando brahmeti vyajānāt | ānandād dhy eva khalv imāni bhūtāni jāyante | iti ca
tasya nirṇaya-vākyam | māyāṁ tu prakṛtiṁ vidyān māyinaṁ tu maheśvaram ity-ādi śruty-antarāc
ca māyopādhi-lābhaḥ | yaḥ sarvajñaḥ sarva-vit ity-ādi-śruty-anantarāt sarvajñatvādi-lābhaḥ |
evaṁ ca śrauta evāyam artho bhagavatā prakāśitaḥ—yataḥ pravṛttir bhūtānāṁ yena sarvam idaṁ
tatam iti | tam antaryāmiṇaṁ bhagavantaṁ sva-karmaṇā prati-varṇāśramaṁ vihitenābhyarcya
toṣayitvā tat-prasādād aikātmya-jñāna-niṣṭhā-yogyatā-lakṣaṇāṁ siddhim antaḥ-karaṇa-śuddhiṁ
vindati mānavaḥ | devādis tūpāsanā-mātreṇeti bhāvaḥ ||46||
viśvanāthaḥ : yataḥ parameśvarāt | tam evābhyarcya ity anena karmaṇā parameśaras tuṣyatv iti
manasā tad-arpaṇam eva tad-abhyarcanam ||46||
baladevaḥ : yata iti | yataḥ parameśvarād bhūtānāṁ janmādi-lakṣaṇā pravṛttir bhavati , yena
cedaṁ sarvaṁ jagat taṁ vyāptaṁ tam indrādi-devatātmanāvasthitaṁ sva-vihitena
karmaṇābhyarcya etena karmaṇā sva-prabhus tuṣyatu iti manasā tasmiṁs tat samarpya mānavaḥ
siddhiṁ jñāna-niṣṭhāṁ vindati ||46||
(18.47)
śreyān sva-dharmo viguṇaḥ para-dharmāt svanuṣṭhitāt |

svabhāva-niyataṁ karma kurvan nāpnoti kilbiṣam ||
śrīdharaḥ : svakarmeti viśeṣaṇasya phalam āha—śreyān iti | viguṇo’pi sva-dharmaḥ samyag-

anuṣṭhitād api para-dharmāt śreyān śreṣṭhaḥ | na ca bandhu-vadhādi-muktād yuddhādeḥ
svadharmād bhikṣāṭanādi para-dharmaḥ śreṣṭha iti mantavyam | yataḥ svabhāvena pūrvoktena
niyataṁ niyamenoktaṁ karma kurvan kilbiṣaṁ nāpnoti ||47||
madhusūdanaḥ : yataḥ sva-dharma eva manuṣyāṇāṁ bhagavat-prasāda-hetur ataḥ śreyān iti |

para-dharmāt samyag-anuṣṭhitād api śreyān praśasyataraḥ svadharmo viguṇo’samyag-
anuṣṭhito’pi tasmāt kṣatriyeṇa satā tvayā svadharmo yuddhādir evānuṣṭheyo na para-dharmo
bhikṣāṭanādir ity abhiprāyaḥ |
nanu svadharmo’pi yuddhādir bandhu-vadhādi-pratyavāya-hetutvān nānuṣṭheya iti nety āha—

svabhāva-niyataṁ pūrvoktaṁ śauryaṁ teja ity-ādi svabhāvajaṁ yuddhādi karma kurvan kilbiṣaṁ
pāpaṁ bandhu-vadhādi-nimittaṁ na prāpnoti | tathā ca prāg-vyākhyātaṁ sukha-duḥkhe same
Page 176 of 210

kṛtvā ity atra | vihita-jyotiṣṭomāṅga-paśu-hiṁsāyā iva vihita-yuddhāṅga-bandhu-hiṁsāyā api

pratyavāya-hetutvābhāvāt | tathā coktam adhastāt ||47||
viśvanāthaḥ : na ca kriyādibhiḥ sva-dharmaṁ rājasaṁ ca vīkṣya tatra anabhirucyā sāttvikaṁ

karma kartavyam ity āha—śreyān iti | para-dharmāt śreṣṭhād api svanuṣṭhitāt samyag anuṣṭhitād
api svadharmo viguṇo nikṛṣṭo’pi samyag-anuṣṭhātum aśakyo’pi śreṣṭhaḥ | tena bandhu-vadhādi-
doṣavattāt sva-dharmaṁ yuddhaṁ tyaktvā bhikṣāṭanādi-rūpa-para-dharmas tvayā nānusṭheya iti
bhāvaḥ ||47||
baladevaḥ : nanu kṣatriyādi-dharmāṇāṁ rājasāditvāt teṣu ruci-śūnyaiḥ kṣatriyādibhiḥ sāttviko

brahma-dharma evānuṣṭheya iti cet tatrāha—śreyān iti | sva-dharmo viguṇaḥ nikṛṣṭo’pi samyag-
anuṣṭhito’pi vā para-dharmād utkṛṣṭāt svanuṣṭhitāc ca śreyān atipraśasto vihitatvāt |
(18.48)
sahajaṁ karma kaunteya sa-doṣam api na tyajet |

sarvārambhā hi doṣeṇa dhūmenāgnir ivāvṛtāḥ ||
śrīdharaḥ : yadi punaḥ sāṅkhya-dṛṣṭyā sva-dharme hiṁsā-lakṣaṇaṁ doṣaṁ matvā para-

dharmaṁ śreṣṭhaṁ manyase tarhi sadoṣatvaṁ para-dharme’pi tulyam ity āśayenāha—sahajam iti
| sahajaṁ svabhāva-vihitaṁ karma sa-doṣam api na tyajet | hi yasmāt sarve’py ārambhāḥ
dṛṣṭādṛṣṭārthāni sarvāṇy api karmāṇi doṣeṇa kenacid āvṛtā vyāptā eva | yathā sahajena
dhūmenāgnir āvṛta itivat | ato yathāgner dhūma-rūpaṁ doṣam apākṛtya pratāpa eva tamaḥ-śītādi-
nivṛttaye sevyate tathā karmaṇo’pi doṣāṁśaṁ vihāya guṇāṁśa eva sattva-śuddhaye sevyata ity
arthaḥ ||48||
madhusūdanaḥ : yasmād evaṁ vihita-hiṁsāder na pratyavāya-hetutvaṁ para-dharmaś ca

bhayāvahaḥ sāmānya-doṣeṇa ca sarva-karmāṇi duṣṭāni tasmād ajño varṇāśramābhimānī—
sahajam iti | he kaunteya sahajaṁ svabhāvajaṁ karma sa-doṣam api vihita-hiṁsā-yuktam api
jyotiṣṭoma-yuddhādi na tyajed antaḥkaraṇa-śuddheḥ prāg-bhavānanyo vā | nahy anātmajñaḥ
kaścit kṣaṇam api karmāṇy akṛtvā sthātuṁ śaknoti | na ca para-dharmānuanutiṣṭhann api doṣān
mucyate | sarvārambhāḥ sva-dharmāḥ para-dharmāś ca sarve hi yasmād doṣeṇa
triguṇātmakatvena sāmānyenāvṛtā vyāptāḥ sa-doṣā eva | tathā ca prāg-vyākhyātam—
pariṇāmatāpa-saṁskārair guṇa-vṛtti-virodhāc ca duḥkham eva sarvaṁ vivekinaḥ iti | tasmād
agatyānātmajñaḥ karmāṇi kurvan viṣaja-kṛmir iva viṣaṁ sahajaṁ karma yuddhādi
triguṇātmakatvena sāmānyena bandhu-vadhādi-nimittatvena viśeṣeṇa ca sadoṣam api na tyajet
sarva-karma-tyāgāsamarthatvāt | sarva-karma-tyāga-samarthas tu śuddhāntaḥ-karaṇas tyajed
evety abhiprāyaḥ ||48||
viśvanāthaḥ : na ca sva-dharme eva kevalaṁ doṣo’stīti mantavyam, yataḥ para-dharmeṣv api

doṣaḥ kaścid asty evety āha—sahajam iti | sahajaṁ svabhāva-vihitaṁ hi yataḥ sarve’py
ārambhāḥ dṛṣṭādṛṣṭa-sādhanāni karmāṇi doṣeṇāvṛtā eva | yathā dhūmena doṣeṇāvṛta eva vahnir
dṛśyate | ato dhūma-rūpaṁ doṣam apākṛtya tasya tāpa eva tamaḥ-śītādi-nivṛttaye yathā sevyate
tathā karmaṇo’pi doṣāṁśaṁ vihāya guṇāṁśa eva sattva-śuddhaye sevya ity bhāvaḥ ||48||
Page 177 of 210

baladevaḥ : na khalu kṣatriyādi-dharmā eva yuddhādayaḥ sa-doṣāḥ | brahma-dharmāś ca tathety

āha—sahajam iti | sahajaṁ svabhāva-prāptaṁ karma sadoṣam api hiṁsādi-miśram api na tyajed
api tu vihitatvāt kuryād eva | nirdoṣatva-buddhyā brahma-karmaṇā cared ity arthaḥ yataḥ sarveti |
sarveṣāṁ brāhmaṇādi-varṇānām ārambhāḥ karmāṇi triguṇātmakatvād dravya-sādhyatvāc ca
sāmānyataḥ kenacid doṣeṇāvṛtā vyāptā eva bhavanti | dhūmenevāgnir iti yathāgner dhūmāṁśam
apākṛtya śītādi-nivṛttaye tāpaḥ sevyate | tathā karmaṇāṁ bhagavad-arpaṇena doṣāṁśaṁ
nirdhūyātma-darśanāya jñāna-janakatvāṁśaḥ sevya iti bhāvaḥ ||48||
(18.49)
asakta-buddhiḥ sarvatra jitātmā vigata-spṛhaḥ |

naiṣkarmya-siddhiṁ paramāṁ saṁnyāsenādhigacchati ||
śrīdharaḥ : nanu karmaṇi kriyamāṇe kathaṁ doṣāṁśa-prahāṇena guṇāṁśa eva sampadyata ity
apekṣāyām āha—asakta-buddhir iti | asaktā saṅga-śūnyā buddhir yasya | jitātmā nirahaṅkāraḥ |
vigata-spṛhaḥ vigatā spṛhā phala-viṣayecchā yasmāt saḥ | evam-bhūtena saṅgaṁ tyaktvā phalaṁ
caiva sa tyāgaḥ sāttviko mataḥ [gītā 18.9] | ity evaṁ pūrvoktena karmāsakti-tat-phalayos tyāga-
lakṣaṇena sannyāsena naiṣkarmya-siddhiṁ sarva-karma-nivṛtti-lakṣaṇāṁ sattva-śuddhim
adhigacchati | yadyapi saṅga-phalayos tyāgena karmānuṣṭhānam api naiṣkarmyam eva,
kartṛtvābhiniveśābhāvāt | yad uktam—naiva kiñcit karomīti yukto manyeta tattvavit [gītā 5.8]
ity-ādi śloka-catuṣṭayen, tathāpy anenokta-lakṣaṇena sannyāsena paramāṁ naiṣkarmya-siddhiṁ
sarva-karmāṇi manasā sannyasyāste sukhaṁ vaśī [gītā 5.13] ity evaṁ-lakṣaṇa-
pāramahaṁsyāpara-paryāyām āpnoti ||49||
madhusūdanaḥ : kaḥ punaḥ sarva-karma-tyāga-samarthaḥ | yo nityānitya-vastu-

vivekajenehāmutrārtha-bhoga-vairāgyeṇa śama-damādi-sampannaḥ karmajāṁ siddhim aśuddhi-
parikṣaya-dvārā mumukṣuḥ śuddha-brahmātmaikya-jijñāsāṁ prāptaḥ sa sveṣṭa-mokṣa-hetu-
brahmātmaikya-jñāna-sādhana-vedānta-vākya-śravaṇādi kartuṁ sarva-vikṣepa-nivṛttyā tac-
cheṣa-bhūtaṁ sarva-karma-saṁnyāsaṁ śruti-śmṛti-vihitaṁ kuryād eva | tasmād evaṁ-vic chānto
dānta uparatas titikṣuḥ samāhito bhūtvātmany evātmānaṁ paśyet iti śruteḥ | satyānṛte sukha-
duḥkhe vedān imaṁ lokam amuṁ ca partyajyātmānam anvicchet iti | smṛteś ca | uparatas tyakta-
sarva-karmā bhūtvātmānaṁ paśyed ātma-darśanāya vedānta-vākyāni vicārayed iti śruty-arthaḥ |
etādṛśa eva brahma-saṁstho’mṛtatvam etīti śrutyā dharma-skandha-traya-vilakṣaṇatvena
pratipāditaḥ paramahaṁsa-parivrājakaḥ paramahaṁsa-parivrājakaṁ kṛta-kṛtyaṁ gurum upasṛtya
vedānta-vākya-vicāra-samartho yam uddiśyāthāto brahma-jijñāsety ādi-catur-lakṣaṇa-mīmāṁsā
bhagavatā bādarāyaṇena samārambhi | kīdṛśo’sāv ity āha—asakta-buddhir iti |
sarvatraa putra-dārādiṣu sakti-nimitteṣv api asakta-buddhir aham eṣāṁ mamaita ity abhiṣvaṅga-
rahitā buddhir yasya saḥ | yato jitātmā viṣayebhyaḥ pratyāhṛtya vaśīkṛtāntaḥkaraṇaḥ | viṣaya-rāge
sati kathaṁ pratyāharaṇaṁ tatrāha—vigata-spṛhaḥ deha-jīvita-bhogeṣv api vāñchā-rahitaḥ sarva-
dṛśyeṣu doṣa-darśanena nitya-bodha-paramānanda-rūpa-mokṣa-guṇa-darśanena ca sarvato
virakta ity arthaḥ | ya evaṁ śuddhāntaḥkaraṇaḥ—sva-karmaṇā tam abhyarcya siddhiṁ vindati
mānavaḥ iti vacana-pratipāditāṁ karmajām aparamāṁ siddhiṁ jñāna-sādhana-vedānta-vākya-
vicārādhikāra-lakṣaṇāṁ jñāna-niṣṭhā-yogyatāṁ prāptaḥ sa saṁnyāsena śikhā-yajñopavītādi-
sahita-sarva-karma-tyāgena hetunā tat-pūrvakeṇa vicāreṇety arthaḥ | naiṣkarmya-siddhiṁ
Page 178 of 210

niṣkarma brahma tad-viṣayaṁ vicāra-pariniṣpannaṁ jñānaṁ naiṣkarmyaṁ tad-rūpāṁ siddhiṁ

paramāṁ karma-jāyā aparam asiddheḥ phala-bhūtām adhigacchati sādhana-paripākeṇa prāpnoti |
athavā saṁnyāsenetītthaṁbhūta-lakṣaṇe tṛtīyā | sarva-karma-saṁnyāsa-rūpāṁ naiṣkarmya-

siddhiṁ brahma-sākṣātkāra-yogyatāṁ nairguṇya-lakṣaṇāṁ siddhiṁ paramāṁ pūrvasyāḥ siddheḥ
sāttvikyāḥ phala-bhūtām adhigacchatīty arthaḥ ||49||
viśvanāthaḥ : evaṁ sati karmaṇi doṣāṁsān kartṛtvābhiniveśa-phalābhisandhi-lakṣaṇān

tyaktavataḥ prathama-sannyāsinas tasya kālena sādhana-paripākato yogārūḍhatva-daśāyāṁ
karmaṇāṁ svarūpeṇāpi tyāga-rūpaṁ dvitīya-sannyāsam āha—asakta-buddhiḥ sarvatrāpi prākṛta-
vastuṣu na saktā āsakti-śūnyā buddhir yasya saḥ | ato jitātmā vaśīkṛta-citto vigatā brahma-loka-
paryanteṣv api sukheṣu spṛhā yasya saḥ | tataś ca sannyāsena karmaṇāṁ svarūpeṇāpi tyāgena
naiṣkarmyasya paramāṁ śreṣṭhāṁ siddhim adhigacchati prāpnoti | yogārūḍha-daśāyāṁ tasya
naiṣkarmyam atiśayena siddhir bhavatīty arthaḥ ||49||
baladevaḥ : evam ārurukṣuḥ san-niṣṭho jñāna-garbhayā karma-niṣṭhayānubhūta-svarūpas tataḥ

karma-niṣṭhāṁ svarūpatas tyajed ity āha—asakteti | sarvatrātmātirikteṣu vastuṣv asakta-buddhir
yato jitātmā svātmānandāsvādena vaśīkṛta-manā ata eva vigata-spṛha ātmātirikta-vastu-sādhyeṣu
nānā-vidheṣv ānandeṣu spṛhā-śūnyaḥ | svātmānandāsvāda-vikṣepakānāṁ karmaṇāṁ sannyāsena
svarūpatas tyāgena paramāṁ naiṣkarmya-lakṣaṇāṁ siddhim adhigacchati yogārūḍhaḥ san | evam
evoktaṁ tṛtīye, yas tv ātma-ratir eva syād [gītā 3.17] ity-ādinā ||49||
(18.50)
siddhiṁ prāpto yathā brahma tathāpnoti nibodha me |

samāsenaiva kaunteya niṣṭhā jñānasya yā parā ||
śrīdharaḥ : evam-bhūtasya paramahaṁsasya jñāna-niṣṭhāyā brahma-bhāva-prakāram āha—

siddhiṁ prāpta iti ṣaḍbhiḥ | naiṣkarmya-siddhiṁ prāptaḥ san yathā yena prakāreṇa brahma
prāpnoti tathā taṁ prakāraṁ saṅkṣepeṇaiva me vacanān nibodha | pratiṣṭhitā yā brahma-prāptiḥ
tām imāṁ tathā darśayitum āha—niṣṭhā jñānasya yā pareti | niṣṭhā paryavasānaṁ parisamāptir
ity arthaḥ ||50||
madhusūdanaḥ : prāg-ukta-sādhana-sampannasya sarva-karma-saṁnyāsino brahma-

jñānotpattau sādhana-kramam āha—siddhim iti | sva-karmaṇeśvaram ārādhya tat-prasāda-jāṁ
sarva-karma-tyāga-paryantāṁ jñānotpatti-yogyatā-rūpāṁ siddhim antaḥ-karaṇa-śuddhiṁ prāpto
yathā brahma prāpnoti yena prakāreṇa śuddham ātmānaṁ sākṣātkaroti tathā taṁ prakāraṁ
nibodha me mad-vacanād avadhārayānuṣṭhātum | kim ativistareṇa nety āha—samāsena
saṅkṣepeṇaiva na tu vistareṇa he kaunteya | tad-avadhāraṇe kiṁ syād ity ata āha—niṣṭhā
jñānasya yā parā | jñānasya vicāra-pariniṣpannasya niṣṭhā parisamāptiḥ | yad anantaraṁ
sādhanāntaraṁ nānuṣṭheyam asti | parā śreṣṭhā sarvantyā vā sākṣān mokṣa-hetutvāt | tāṁ siddhiṁ
prāptasya brahma-prāpti-rūpāṁ jñāna-niṣṭhāṁ parāṁ saṅkṣepeṇa nibodhety arthaḥ ||50||
viśvanāthaḥ : tataś ca yathā yena prakāreṇa brahma prāpnoti brahmānubhavatīty arthaḥ | saiva
jñānasya niṣṭhā parā paramo’nta ity arthaḥ | niṣṭhā niṣpatti-nāśāntāḥ ity amaraḥ | avidyāyām
Page 179 of 210

uparata-prāyāyāṁ vidyāyā apy uparamārambhe yena prakāreṇa jñāna-sannyāsaṁ kṛtvā

brahmānubhavet taṁ budhyasvety arthaḥ ||50||
baladevaḥ : siddhim iti | vihitena karmaṇā harim ārādhya tat-prasāda-jāṁ sarva-karma-

tyāgāntāṁ ātma-dhyāna-niṣṭhāṁ prāpto yathā yena prakāreṇa sthito brahma prāpnoti
āvirbhāvita-guṇāṣṭakaṁ svarūpam anubhavati | tathā taṁ prakāraṁ samāsena gadato me matto
nibodha | jñānasya yā parā niṣṭhā pareśa-viṣayā jñāna-niṣṭhā tvāṁ prati mayocyate tāṁ ca śṛṇu ||
50||
(18.51-53)
buddhyā viśuddhayā yukto dhṛtyātmānaṁ niyamya ca |

śabdādīn viṣayāṁs tyaktvā rāga-dveṣau vyudasya ca ||
vivikta-sevī laghv-āśī yata-vāk-kāya-mānasaḥ |
dhyāna-yoga-paro nityaṁ vairāgyaṁ samupāśritaḥ ||
ahaṁkāraṁ balaṁ darpaṁ kāmaṁ krodhaṁ parigraham |
vimucya nirmamaḥ śānto brahma-bhūyāya kalpate ||
śrīdharaḥ : tad evam āha—buddhyeti | uktena prakāreṇa viśuddhayā pūrvoktayā sāttvikyā

buddhyā yukto dhṛtyā sāttvikyā ātmānaṁ tām eva buddhiṁ niyamya niścalāṁ kṛtvā śabdādīn
viṣayāṁs tyaktvā tad-viṣayau rāga-dveṣau vyudasya buddhyā viśuddhayā yukta ity-ādīnāṁ
brahma-bhūyāya kalpata iti tṛtīyenānvayaḥ ||51|| kiṁ ca, vivikteti | vivikta-sevī śuci-deśāvasthāyī
laghvāśī mita-bhojī etair upāyair yata-vāk-kāya-mānasaḥ saṁyata-vāg-deha-citto bhūtvā nityaṁ
sarvadā dhyānena yo yogo brahma-saṁsparśas tat-paraḥ san dhyānāvicchedārthaṁ punaḥ punar
dṛḍhaṁ vairāgyaṁ samyag upāśrito bhūtvā ||52||
tataś cāhaṁkāram iti | virakto’ham ity-ādy ahaṁkāraṁ balaṁ durāgrahaṁ darpaṁ yoga-balād
unmārga-pravṛtti-lakṣaṇaṁ prārabdha-vaśāt prāpyamāneṣv api viṣayeṣu kāmaṁ krodhaṁ
parigrahaṁ ca vimucya viśeṣeṇa tyaktvā balād āpanneṣu nirmamaḥ san śāntaḥ paramām
upaśāntiṁ prāpto brahma-bhūyāya brahmāham iti naiścalyenāvasthānāya kalpate yogyaś ca
bhavati ||53||
madhusūdanaḥ : seyaṁ jñāna-niṣṭhā sa-prakārocyate buddhyeti tribhiḥ | viśuddhayā sarva-

saṁśaya-viparyaya-śūnyayā buddhyāhaṁ brahmāsmīti vedānta-vākya-janyayā buddhi-vṛttyā
yuktaḥ sadā tad-anvito dhṛtyā dhairyeṇātmānaṁ śarīrendriya-saṅghātaṁ niyamyonmārga-
pravṛtter nivāryātma-pravaṇaṁ kṛtvā | ca-śabdena yoga-śāstroktaṁ sādhanānantaraṁ
samuccīyate | śabdādīn śabda-sparśa-rūpa-rasa-gandhān viṣayān bhogena bandha-hetūn |
sāmarthyāj jñāna-niṣṭhārtha-śarīra-sthita-mātra-prayojanānupayuktān aniṣiddhān api tyaktvā
śarīra-sthita-mātrārtheṣu ca teṣu rāga-dveṣau vyudasya parityajya | ca-kārād anyad api jñāna-
vikṣepakaṁ parityajya | vivikta-sevīty atra syād ity adhyāhṛtena brahma-bhūyāya kalpate ity
anena vānvayaḥ ||51||
viviktaṁ jana-saṁmarda-rahitaṁ pavitraṁ ca yad araṇya-giri-guhādi tat sevituṁ śīlaṁ yasya sa

cittaikāgrya-sampatty-arthaṁ tad-vikṣepa-kāri-rahita ity arthaḥ | laghv-āśī laghu parimitaṁ hitaṁ
medhyaṁ cāśituṁ śīlaṁ yasya sa nidrālasyādi-citta-laya-kāri-rahita ity arthaḥ | yatāni saṁyatāni
Page 180 of 210

vāk-kāya-mānasāni yena sa yama-niyamāsanādi-sādhana-sampanna ity arthaḥ | dhyāna-yoga-

paro nityaṁ cittasyātmākāra-pratyayāvṛttir dhyānam | ātmākāra-pratyayena nirvṛttikatāpādanaṁ
yogaḥ | nityaṁ sadaiva tat-paras tayor anuṣṭhāna-paro na tu mantra-japa-tīrtha-yātrādi-paraḥ
kadācid ity arthaḥ | vairāgyaṁ dṛṣṭādṛṣṭa-viṣayeṣu spṛhā-virodhi-citta-pariṇāmaṁ samupāśritaḥ
samyaṅ-niścalatvena nityam āśritaḥ ||52||
ahaṁkāraṁ mahā-kula-prasūto’haṁ mahatāṁ śiṣyo’tivirakto’smi nāsti dvitīyo mat-sama ity

abhimānam | balam asad-āgrahaṁ na tu śārīraṁ tasya svābhāvikatvena tyaktum aśaktyatvāt |
darpaṁ harṣa-janyaṁ madaṁ dharmātikrama-kāraṇaṁ | hṛṣṭo dṛpyati dṛpto dharmam atikrāmati
iti smṛtiḥ | kāmaṁ viṣayābhilāṣaṁ vairāgyaṁ samupāśrita ity anenoktasyāpi kāma-tyāgasya
punar vacanaṁ yatrnādhikyārtham | krodhaṁ dveṣaṁ parigrahaṁ śarīra-dhāraṇārtham
aspṛhatve’pi paropanītaṁ bāhyopakaraṇaṁ vimucya tyaktvā śikhā-yajñopavītādikam api |
daṇḍam ekaṁ kamaṇḍaluṁ kaupīnācchādanaṁ ca śāstrābhyanujñātaṁ sva-śarīra-yātrārtham
ādāya paramahaṁsa-parivrājako bhūtvā nirmamo deha-jīvana-mātre’pi mama-kāra-rahitaḥ | ata
evāhaṅkāra-mama-kārābhāvād apagata-harṣa-viṣādatvācchāntaś citta-vikṣepa-rahito yatir jñāna-
sādhana-paripāka-krameṇa brahma-bhūyāya brahma-sākṣātkārāya kalpate samartho bhavati ||53||
viśvanāthaḥ : buddhyā viśuddhayā sāttvikyā dhṛtyāpi sāttvikyātmānaṁ mano niyamya |

dhyānena bhagavac-cintanenaiva yaḥ paro yogas tat-parāyaṇaḥ | balaṁ kāma-rāga-yuktaṁ na tu
sāmarthyam | ahaṅkārādīn vimucyety avidyoparamaḥ | śāntaḥ sattva-guṇasyāpy upaśāntimān iti
kṛta-jñāna-sannyāsa ity arthaḥ | jñānaṁ ca mayi sannyaset [bhā.pu. 11.19.1] ity ekādaśokteḥ |
ajñāna-jñānayor uparamaṁ vinā brahmānubhavānupattir iti bhāvaḥ | brahma-bhūyāya
brahmānubhavāya kalpate samartho bhavati ||51-53||
baladevaḥ : taṁ prakāram āha—buddhyeti | viśuddhayā sāttvikyā buddhyā yuktas tādṛśyā dhṛtyā
cātmānaṁ mano niyamya samādhi-yogyaṁ kṛtvā śabdādīn viṣayāṁs tyaktvā tān sannihitān
vidhāya rāga-dveṣau ca tad-dhetukau vyudasya dūrataḥ parihṛtya | vivikta-sevī nirjana-sthaḥ
laghvāśī mita-bhuk yatāni dhyeyābhimukhīkṛtāni vāgādīni yena saḥ | nityaṁ dhyāna-yoga-paro
hari-cintana-nirataḥ | vairāgyam ātmetara-vastu-mātra-viṣayakam | aham iti | ahaṁkāro
dehātmābhimānaḥ | balaṁ tad-vardhakaṁ vāsanā-rūpam | darpas tad-dhetukaḥ prārabdha-śeṣa-
vaśād upāgateṣu bhogyeṣu kāmo’bhilāṣaḥ, teṣv anyair apahṛteṣu krodhaḥ | parigrahaś ca tat-
karmakaḥ | tan etān ahaṅkārādīn vimucya nirmamaḥ san brahma-bhūyāya guṇāṣṭaka-viśiṣṭa-
svātma-rūpatvāya kalpate tad anubhavati | śānto nistaraṅga-sindhur iva sthitaḥ ||51-53||
(18.54)
brahma-bhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati |

samaḥ sarveṣu bhūteṣu mad-bhaktiṁ labhate parām ||
śrīdharaḥ : brahmāham iti naiścalyenāvasthānasya phalam āha—brahmeti | brahma-bhūto

brahmaṇy avasthitaḥ prasanna-cittaḥ naṣṭaṁ na śocati na cāprāptaṁ kāṅkṣati dehādya-
abhimānābhāvāt | ata eva sarveṣv api bhūteṣu samaḥ san rāga-dveṣam ādi-kṛta-vikṣepābhāvāt
sarva-bhūteṣu mad-bhāvanā-lakṣaṇṁṁ parāṁ bhaktiṁ labhate ||54||
madhusūdanaḥ : kena krameṇa brahma-bhūyāya kalpata iti tadāha—brahma-bhūta iti | brahma-

bhūto’haṁ brahmāsmīti dṛḍha-niścayavān śravaṇa-mananābhyāsāt | prasannātmā śuddha-cittaḥ
Page 181 of 210

śama-damādy-abhyāsāt | ata eva na śocati naṣṭaṁ na kāṅkṣaty aprāptam | ata eva

nigrahānugrahayor anārambhāt samaḥ sarveṣu bhūteṣu ātmaupamyena sarvatra sukhaṁ duḥkhaṁ
ca paśyatīty arthaḥ | evaṁ-bhūto jñāna-niṣṭho yatir mad-bhaktiṁ mayi bhagavati śuddhe
paramātmani bhaktim upāsanāṁ mad-ākāra-citta-vṛtty-āvṛtti-rūpāṁ paripakva-
nididhyāsanākhyāṁ śravaṇa-mananābhyāsa-phala-bhūtāṁ labhate | parāṁ śreṣṭhām
avyavadhānena sākṣātkāra-phalāṁ caturvidhā bhajante mām [gītā 7.14] ity atroktasya bhakti-
catuṣṭayasyāntyāṁ jñāna-lakṣaṇām iti ||54||
viśvanāthaḥ : tataś copādhy-apagame sati brahma-bhūto’nāvṛtta-caitanyatvena brahma-rūpa ity

arthaḥ, guṇa-mālinyāpagamāt | prasannaś cāsāv ātmā ceti saḥ | tataś ca pūrva-daśāyām iva
naṣṭaṁ na śocati na cāprāptaṁ kāṅkṣati dehādy-abhimānābhāvād iti bhāvaḥ | sarveṣu bhūteṣu
bhadrābhadreṣu bālaka iva samaḥ bāhyānusandhānābhāvād iti bhāvaḥ |
tataś ca nirindhanāgnāv iva jñāne śānte’py anaśvarāṁ jñānāntarbhūtāṁ mad-bhaktiṁ śravaṇa-

kīrtanādi-rūpāṁ labhate | tasyā mat-svarūpa-śakti-vṛttitvena māyā-śakti-bhinnatvād
avidyāvidyayor apagame’py anapagamāt | ata eva parāṁ jñānād anyāṁ śreṣṭhāṁ niṣkāma-
karma-jñānādy-urvaritatvena kevalām ity arthaḥ | labhata iti pūrvaṁ jñāna-vairāgyādiṣu mokṣa-
siddhy-arthaṁ kalayā vartamānāyā api sarva-bhūteṣv antaryāmina iva tasyāḥ spaṣṭopalabdhir
nāsīd iti bhāvaḥ | ata eva kuruta ity anuktvā labhata iti prayuktam | māṣa-mudgādiṣu militāṁ teṣu
naṣṭeṣv apy anaśvarāṁ kāñcana-maṇikām iva tebhyaḥ pṛthaktayā kevalāṁ labhata itivat |
sampūrṇāyāḥ prema-bhaktes tu prāyas tadānīṁ lābha-sambhavo’sti nāpi tasyāḥ phalaṁ sāyujyam
ity ataḥ parā-śabdena prema-lakṣaṇeti vyākhyeyam ||54||
baladevaḥ : tasya brahma-bhūyottara-bhāvinaṁ lābham āha—brahmeti | brahma-bhūtaḥ sākṣāt-

kṛtāṣṭa-guṇaka-sva-svarūpaḥ | prasannātmā kleśa-karma-vipākāśayānāṁ vigamād atisvacchaḥ—
nadyaḥ prasanna-salilāḥ ity-ādāv ativaimalyaṁ prasanna-śabdārthaḥ | sa evambhūto mad-anyāt
kāṁścit prati na śocati na ca tān kāṅkṣati | sarveṣu mad-anyeṣūccāvaceṣu bhūteṣu samaḥ
heyatvāviśeṣāl loṣṭra-kāṣṭhavattvāni manyamānaḥ īdṛśaḥ san parāṁ mad-bhaktiṁ niṣṭhāṁ
jñānasya yā parā [gītā 18.50] ity uktāṁ mad-anubhava-lakṣaṇāṁ mad-vīkṣaṇa-samānākārāṁ
sādhyāṁ bhaktiṁ vindatīty arthaḥ ||54||
(18.55)
bhaktyā mām abhijānāti yāvān yaś cāsmi tattvataḥ |

tato māṁ tattvato jñātvā viśate tad-anantaram ||
śrīdharaḥ : tataś ca bhaktyeti | tathā ca parayā bhaktyā tattvato mām abhijānāti | kathambhūtam,
yāvān sarva-vyāpī yaś cāsmi sac-cid-ānanda-ghanas tathābhutaṁ | tataś ca mām evaṁ tattvato
jñātvā tad-anantaraṁ tasya jñānasya uparame sati māṁ viśate paramānanda-rūpo bhavatīty
arthaḥ ||55||
madhusūdanaḥ : tataś ca bhaktyeti | bhaktyā nididhyāsanātmikayā jñāna-niṣṭhayā mām

advitīyam ātmānam abhijānāti sākṣātkaroti | yāvān vibhur nityaś ca yaś ca paripūrṇa-satya-
jñānānanda-ghanaḥ sadā vidhvasta-sarvopādhir akhaṇḍaika-rasa ekas tāvantaṁ cābhijānāti | tato
mām evaṁ tattvato jñātvāham asmy akhaṇḍānandādvitīyaṁ brahmeti sākṣātkṛtya viśate’jñāna-
Page 182 of 210

tat-kārya-nivṛtto sarvopādhi-śūnyatayā mad6-rūpa eva bhavati | tad-anantaraṁ balavat-prārabdha-

karma-bhogena deha-pātānantaraṁ,7 na tu jñānānataram eva | ktvā-pratyayenaiva tal-lābhe tad-
anantaram ity asya vaiyarthyāpātāt | tasmāt tasya tāvad eva ciraṁ yāvan na vimocaye’tha
saṁpatsye iti śruty-artha evātra darśito bhagavatā |
yadyapi jñānenājñānaṁ nivartitam eva dīpeneva tamas tasya tad-virodhi-svabhāvatvāt, tathāpi

tad-upādeyam ahaṅkāra-dehādi-nirupādānam eva yāvat-prārabdha-karma-bhogam anuvartate
dṛṣṭatvād eva | na hi dṛṣṭe’nupapannaṁ nāma | tārkikair api hi samavāyi-kāraṇa-nāśād dravya-
nāśam aṅgīkurvadbhir nirupādānaṁ dravyaṁ kṣaṇa-mātraṁ tiṣṭhatīty aṅgīkṛtam | nitya-
paramāṇu-samaveta-dvy-aṇuka-nāśe tv asamavāyi-kāraṇa-nāśād eva dravya-nāśaḥ | samavāyi-
nirūpita-kāraṇa-nāśatvam ubhayor anugatam iti nānanugamaḥ | ye tv asamavāyi-kāraṇa-nāśam
eva sarvatra kārya-dravya-nāśakam icchanti teṣām āśraya-nāśa-sthale kṣaṇa-dvayam
anupādānaṁ kāryaṁ tiṣṭhati |
evaṁ ca tatraiva pratibandhaka-saṁnipāte bahu-kālāvasthitiḥ kena vāryate | prārabdha-karmaṇaś

ca pratibandhakatvaṁ śruti-siddham antaḥkaraṇa-dehādy-avasthity-anyathānupapatti-siddhaṁ ca
| evaṁ śiṣya-sevakādy-adṛṣṭam api tat-pratibandhakaṁ tad-abhāvam apekṣya ca pūrva-siddha
evājñāna-nāśas tat-kāryam antaḥkaraṇādikaṁ nāśayatīti na punar jñānāpekṣā | tad uktaṁ—na
jānāmīty ādi pratyayas tu tasya nivṛttājñānasyāpy ajñāna-nāśa-janitānupādānāt sākṣād
ātmāśarayād evājñāna-saṁskārāt tattva-jñāna-saṁskāra-nivartyād antaḥkaraṇa-sthity-avadher iti
vivaraṇa-kṛtaḥ | ahaṁ brahmāsmīti carama-sākṣātkārānantaram ahaṁ brahma na bhavāmi na
jānāmīty ādi-pratyayo nāsty eva | yadi paraṁ ghaṭaṁ na jānāmīty ādi-pratyayaḥ syāt tad-
upapādanāya ceyaṁ saṁskāra-kalpaneti nānupapannam | ajñāna-leśa-padenāpy ayam eva
saṁskāro vivakṣitaḥ | na hi sāvayavam ajñānaṁ yena kiyan naśyati kiyat tiṣṭhatīti vācyam
anrvacanīyatvāt | eka-deśābhyupagame tu tan-nivṛtty-arthaṁ punaś caramaṁ jñānam apekṣitam
eva | tac ca mṛti-kāle durghaṭam iti tattva-jñāna-saṁskāra-nāśyatā tasyābhyupeyā | tataś ca
saṁskāra-pakṣān na ko’pi viśeṣa iti pūrvoktaiva kalpanā śreyasī | īdṛśa-jīvan-mukty-apekṣayā ca
prāg-bhagavatoktaṁ upadekṣyanti te jñānaṁ jñāninas tattva-darśinaḥ [gītā 4.34] iti sthita-prajña-
lakṣaṇāni ca vyākhyātāni | tasmāt sādhūktaṁ viśate tad anantaram iti ||55||
viśvanāthaḥ : nanu tayā labdhayā bhaktyā tadānīṁ tasya kiṁ syād ity ato’rthāntra-nyāsenāha—
bhaktyeti | ahaṁ yāvān yaś cāsmi taṁ māṁ tat-padārthaṁ jñānī vā nānāvidho bhakto vā
bhaktyaiva tattvato’bhijānāti, bhaktyāham ekayā grāhyaḥ [bhā.pu. 11.14.11] iti mad-ukteḥ |
yasmād evaṁ tasmāt prastutaḥ sa jñānī tatas tayā bhaktyaiva tad-anantaraṁ vidyoparamād
uttara-kāla eva māṁ jñātvā māṁ viśati mat-sāyujya-sukham anubhavati | mama māyātītatvād
avidyāyāś ca māyātvād vidyayāpy aham avagamya8 iti bhāvaḥ |
yat tu sāṅkhya-yogau ca vairāgyaṁ tapo bhaktiś ca keśave | pañca-parvaiva vidyā iti nārada-
pañcarātre vidyā-vṛttitvena bhaktiḥ śrūyate | tat khalu hlādinī-śakti-vṛtter bhakter eva kalā kācid
vidyā-sāphalyārthaṁ vidyāyāṁ praviṣṭā | karma-sāphalyārthaṁ karma-yoge’pi praviśati | tayā
vinā karma-jñāna-yogādīnāṁ śrama-mātratvokteḥ | yato nirguṇā bhaktiḥ sad-guṇamayyā vidyāyā
vṛttir vastuto na bhavati, ato hy ajñāna-nivartakatvenaiva vidyāyāḥ kāraṇatvaṁ tat-padārtha-
jñāne tu bhakter eva |
6 sad- iti gītā-suparsāyaṭaḥ |

7 tyāgānantaraṁ iti ca tatra.
8 Bishwas has agamya.
Page 183 of 210

kiṁ ca,—sattvāt sañjāyate jñānam iti smṛteḥ [gītā 14.17] sattvajaṁ jñānaṁ sattvam eva | tac ca
sattvaṁ vidyā-śabdenocyate yathā tathā bhakty-utthaṁ jñānaṁ bhaktir eva saiva kvacit bhakti-
śabdena kvacit jñāna-śabdena cocyata iti jñānam api dvividhaṁ draṣṭavyam | tatra prathamaṁ
jñānaṁ saṁnyasya dvitīyena jñānena brahma-sāyujyam āpnuyād ity ekādaśa-skandha-
pañcaviṁśaty-adhyāya-dṛṣṭyāpi9 jñeyam | atra kecid bhaktyā vinaiva kevalenaiva jñānena
sāyujyārthinas te jñāni-māninaḥ kleśa-mātra-phalā ativigītā eva | anye tu bhaktyā vinā kevalena
jñānena na muktir iti jñātvā bhakti-miśram eva jñānam abhasyanto bhagavāṁs tu māyopādhir
eveti bhagavad-vapur guṇa-mayaṁ manyamānā yogārūḍhatva-daśām api prāptās te’pi jñānino
vimukta-mānino vigītā eva | yad uktam—
mukha-bāhūru-pādebhyaḥ puruṣasyāśramaiḥ saha |

catvāro jajñire varṇā guṇair viprādayaḥ pṛthak ||
ya evaṁ puruṣaṁ sākṣād ātma-prabhavam īśvaram |
na bhajanty avajānanti sthānād bhraṣṭāḥ patanty adhaḥ || [bhā.pu. 11.5.2-3] iti |
asyārthaḥ ye na bhajanti ye ca bhajanto’py avajānanti te sannyāsino’pi vinaṣṭa-vidyā apy adhaḥ

patanti | tathā ca hy uktam—
ye’nye’ravindākṣa vimukta-māninas
tvayy asta-bhāvād aviśuddha-buddhayaḥ |
āruhya kṛcchreṇa paraṁ padaṁ tataḥ
patanty adho’nādṛta-yuṣmad-aṅghrayaḥ || [bhā.pu. 10.2.32] iti |
atra āṅghri-padaṁ bhaktyaiva prayuktaṁ vivakṣitam | anādṛta-yuṣmad-aṅghraya iti tanor guṇa-

mayatva-buddhir eva tanor anādaraḥ | yad uktaṁ—
avajānanti māṁ mūḍhā mānuṣīṁ tanum āśritam [gītā 9.11] iti |
vastutas tu mānuṣī sā tanuḥ saccidānandam apy eva | tasyāḥ dṛśyatvaṁ tu dustarkya-tadīya-kṛpā-

śakti-prabhāvād eva | yad uktam nārāyaṇādhyātma-vacanam—
nityāvyakto’pi bhagavān īkṣ(y)ate nija-śaktitaḥ |

tām ṛte paramānandaṁ kaḥ paśyet tam imaṁ prabhum || iti |
evaṁ ca bhagavat-tanoḥ saccidānandamayatve kḷptaṁ, sac-cid-ānanda-vigraham śrī-vṛndāvana-

sura-bhūruha-talāsīnam [go.tā.u. 1.33] iti | śābdaṁ brahma vapur dadhat ity-ādi śruti-smṛti-pāra-
sahasra-vacaneṣu pramāṇeṣu satsv api—māyāṁ tu prakṛtiṁ vidyān māyinaṁ tu maheśvaram
[śve.u. 4.2] iti śruti-dṛṣṭyaiva bhagavān api māyopādhir iti manyante kintu svarūpa-bhūtayā
nitya-śaktyā māyākhyayā yutaḥ | ato māya-mayaṁ viṣṇuṁ pravadanti sanātanam iti mādhva-
bhāṣya-pramāṇita-śruteḥ | māyāṁ tv ity atra māyā-śabdena svarūpa-bhūtā cic-chaktir
evābhidhīyate na tv asvarūpa-bhūtā triguṇa-mayy eva śaktir iti tasyāḥ śruter arthaṁ na manyante
| yad vā, prakṛtiṁ durgāṁ māyinaṁ tu maheśvaraṁ śambhuṁ vidyād ity artham api naiva
manyante |
9 Quoted above in Viśvanātha’s commentaries to
Page 184 of 210

ato bhagavad-aparādhena jīvan-muktva-daśāṁ prāptā api te’dhaḥ patanti | yad uktaṁ vāsanā-
bhāṣya-dhṛtaṁ pariśiṣṭa-vacanam |
jīvan-muktā api punar yānti saṁsāra-vāsanām |

yady acintya-mahā-śaktau bhagavaty aparādhinaḥ || iti |
te ca phala-prāptau satyām arthāt nāsti sādhanopayoga iti matvā jñāna-sannyāsa-kāle jñānaṁ

tatra guṇī-bhūtāṁ bhaktim api santyajya, mithyaivāparokṣānubhavaṁ tv asya manyante | śrī-
vigrahāparādhena bhaktyā api jñānena sārdham antardhānād bhaktiṁ te punar naiva labhante |
bhaktyā vinā ca tat-padārthānanubhāvān mṛṣā-samādhayo jīvan-mukta-mānina eva te jñeyāḥ |
yad uktam—ye’nye’ravindākṣa vimukta-māninaḥ iti |
ye tu bhakti-miśraṁ jñānam abhyasyanto bhagavan-mūrtiṁ sac-cid-ānandamayīm eva

mānayānāḥ krameṇāvidyāvidyayor uparāme parāṁ bhaktiṁ labhante | te jīvan-muktā dvividhāḥ |
eke sāyujyārthaṁ bhaktiṁ kurvantas tayaiva tat padārtham aparokṣīkṛtya tasmin sāyujyaṁ
labhante te saṅgītā eva | apare bhūribhāgā yādṛcchika-śānta-mahā-bhāgavata-saṅga-prabhāvena
tyakta-mumukṣāḥ śukādivad bhakti-rasa-mādhuryāsvāda eva nimajjanti, te tu parama-saṅgītā eva
| yad uktam—
ātmārāmāś ca munayo nirgranthā apy urukrame

kurvanty ahaitukīṁ bhaktim itthambhūta-guṇo hariḥ || [bhā.pu. 1.7.10] iti |
tad evaṁ caturvidhā jñānino dvaye vigītāḥ patanti, dvaye saṅgītās taranti saṁsāram iti ||55||
baladevaḥ : tataḥ kiṁ tad āha—bhaktyeti | svarūpato guṇataś ca yo’haṁ vibhūtitaś ca yāvān
aham asmi taṁ mām parayā mad-bhaktyā tat tv abhijānāty anubhavati | tato mat-parama-bhaktito
hetor ukta-lakṣaṇaṁ māṁ tattvato yāthātmyena jñātvānubhūya tad-anantaraṁ tata eva hetor māṁ
viśate mayā saha yujyate | puraṁ praviśati ity atra pura-saṁyoga eva pratīyate na tu
purātmakatvam |
atra tattvato’bhijñāne praveśe ca bhaktir eva hetur ukto bodhyaḥ | bhaktyā tv ananyayā śakyaḥ ity
[gītā 11.54] ādi pūrvokteḥ | tad-anantaram iti mat-svarūpa-guṇa-vibhūti-tāttvikānubhavād
uttarasmin kāle ity arthaḥ | yad vā, parayā bhaktyā māṁ tattvato jñātvā tatas tāṁ bhaktim
ādāyaiva māṁ viśate | lyab-lope karmaṇi pañcamī | mokṣe’pi bhaktir astīty āha—sūtra-kṛt
āprāyaṇāt tatrāpi hi dṛṣṭam [ve.sū. 4.1.12] iti | ā-prāyaṇād ā-mokṣāt tatrāpi ca mokse bhaktir
anuvartate iti śrutau dṛṣṭam iti sūtrārthaḥ | bhaktyā vinaṣṭāvidyānāṁ bhaktyāḥ svādo vivardhate
sitayā naṣṭa-pittānāṁ sitāsvādavad iti rahasya-vidaḥ | itthaṁ ca sa-niṣṭhānāṁ sādhana-sādhya-
paddhatir uktā ||55||
(18.56)
sarva-karmāṇy api sadā kurvāṇo mad-vyapāśrayaḥ |

mat-prasādād avāpnoti śāśvataṁ padam avyayam ||
śrīdharaḥ : sva-karmabhiḥ parameśvarārādhanād uktaṁ mokṣa-prakāram upasaṁharati sarva-

karmāṇīti | sarvāṇi nityāni naimittikāni ca karmāṇi purvokta-krameṇa sarvadā kurvāṇaḥ mad-
Page 185 of 210

vyapāśrayaḥ aham eva vyāpāśrayaḥ āśrayaṇīyo na tu svargādi-phalaṁ yasya sa mat-prasādād

śāśvatam anādi sarvotkṛṣṭaṁ padam prāpnoti ||56||
madhusūdanaḥ : nanu yo’nātmajño’śuddhāntaḥkaraṇaḥ so’ntaḥkaraṇa-śuddhi-paryantaṁ

sahajaṁ karma na tyajet | yas tu śuddhāntaḥkaraṇaḥ sa naiṣkarmya-siddhiṁ
saṁnyāsenādhigacchatīty uktam | saṁnyāsaś ca brāhmaṇenaiva kartavyo na kṣatriya-
vaiśyābhyām iti prāg uktaṁ bhagavatā karmaṇaiva hi saṁsiddhim āsthitā janakādayaḥ ity atra |
tatra śuddhāntaḥkaraṇena kṣatriyādinā kiṁ karmāṇy anuṣṭheyāni kiṁ vā sarva-karma-saṁnyāsaḥ
kartavyaḥ | nādyaḥ—
ārurukṣor muner yogaṁ karma kāraṇam ucyate |

yogārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇam ucyate || [gītā 6.3]
ity-ādinā yogam antaḥkaraṇa-śuddhim ārūḍhasya karmānuṣṭhāna-niṣedhāt | na dvitīyaḥ

svadharme nidhanaṁ śreyaḥ para-dharmo bhayāvahaḥ [gītā 3.35] ity-ādinā brāhmaṇa-dharmasya
sarva-karma-saṁnyāsasya kṣatriyādikaṁ prati niṣedhāt | na ca karmānuṣṭhāna-karma-tyāgayor
anyataram antareṇa tṛtīyaḥ prakāro’sti | tasmād ubhayor api pratiṣiddhatvena gaty-
anatarābhāvena cāvaśya-kartavye pratiṣedhātikrame karma-tyāga eva śreyān bandha-hetu-
parityāgena mokṣa-sādhana-pauṣkalyāt, na tu karmāṇy anuṣṭheyāni vitta-vikṣepa-hetutvena
mokṣa-sādhana-jñāna-pratibandhakatvād ity abhiprāyam arjunasyālakṣyāha—bhagavān—sarva-
karmāṇīti |
yaḥ pūrvoktaiḥ karmabhiḥ śuddhāntaḥkaraṇaḥ so’vaśyaṁ bhagavad-eka-śaraṇo bhagavad-eka-

śaraṇatā-paryantatvād antaḥ-karaṇa-śuddheḥ | etādṛśaś ced brāhmaṇaḥ saṁnyāsa-pratibandha-
rahitaḥ sarva-karmāṇi saṁnyasya tu nāma | saṁsāra-vimokṣas tu tasya bhagavad-eka-śaraṇasya
bhagavat-prasādād eva | etādṛśaś cet kṣatriyādiḥ saṁnyāsānadhikārī sa karotu nāma karmāṇi
kintu mad-vyapāśrayaḥ | ahaṁ bhagavān vāsudeva eva vyapāśrayaḥ śaraṇaṁ yasya sa mad-eka-
śaraṇo mayy arpita-sarvātma-bhāvaḥ saṁnyāsānadhikārāt sarva-karmāṇi sarvāṇi karmāṇi
varṇāśrama-dharma-rūpāṇi laukikāni pratiṣiddhāni vā sadā kurvāṇo mat-prasādān
mameśvarasyānugrahād avāpnoti hiraṇyagarbhavan mad-vijñānotpattyā śāśvataṁ nityaṁ padaṁ
vaiṣṇavam avyayam apariṇāmi | etādṛśo bhagavad-eka-śaraṇaḥ karoty eva na pratiṣiddhāni
karmāṇi yadi kuryāt tathāpi mat-prasādāt pratyavāyānutpattyā mad-vijñānena mokṣa-
bhāgyavatīti bhagavad-eka-śaraṇatā-stuty-arthaṁ sarva-karmāṇi sarvadā kurvāṇo’pīty anūdyate ||
56||
viśvanāthaḥ : tad evaṁ jñānī yathā-krameṇaiva karma-phala-sannyāsa-karma-sannyāsair mat-

sāyujyaṁ prāpnotīty uktam | mad-bhaktas tu māṁ yathā prāpnoti tad api śṛṇv ity āha—sarveti |
mad-vyapāśrayo māṁ viśeṣato’pakarṣeṇa sakāmatayāpi ya āśrayate so’pi kiṁ punar niṣkāma-
bhakta ity arthaḥ | sarva-karmāṇy api nitya-naimittika-kāmyāni putra-kalatrādi-poṣaṇa-lakṣaṇāni
vyavahārikāṇy api sarvāṇi kurvāṇaḥ kiṁ punas tyakta-karma-yoga-jñāna-devatāntaropāsanānya-
kāmāny abhakta ity arthaḥ |
atrāśrayate samyag sevata iti āḍ-upasargena sevāyāḥ pradhānībhūtatvam | karmāṇy apīty api-
śabdenāpakarṣa-bodhakena karmaṇāṁ guṇībhūtatvam | ato’yaṁ karma-miśra-bhaktimān, na tu
bhakti-miśra-karmavān iti prathama-ṣaṭkokte karmaṇi nātivyāptiḥ | śāśvataṁ mahat-padaṁ mad-
dhāma vaikuṇṭha-mathurā-dvārakāyodhyādikam āpnoti |
Page 186 of 210

nanu mahā-pralaye tat tad dhāma kathaṁ sthāsyati | tatrāha—avyayaṁ mahā-pralaye mad-
dhāmnaḥ kim api na vyayati mad-atarkya-prabhāvād iti bhāvaḥ |
nanu jñānī khalv anekair janmabhir aneka-tapa-ādi-kleśaiḥ sarva-viṣayendriyoparāmeṇaiva

naiṣkarmye saty eva yat sāyujyaṁ prāpnoti | tasya te nityaṁ dhāma sakarmakatve
sakāmakatve’pi tvad-āśrayaṇa-mātreṇaiva kathaṁ prāpnoti | tatrāha—mat-prasādād iti mat-
prasādasyātarkyam eva prabhāvatvaṁ jānīhīti bhāvaḥ ||56||
baladevaḥ : atha pariniṣṭhitānām āha—sarveti sārdha-dvayābhyām | mad-vyapāśrayo mad-

ekāntī sarvāṇi sva-vihitāni karmāṇi yathā-yogaṁ kurvāṇaḥ | api-śabdād gauṇa-kāle mad-
ekāntinas tasya mukhya-kālābhāvāt | evam āha—sūtrakāraḥ—sarvathāpi tatra vobhaya-liṅgāt
[ve.sū. 3.4.34] iti | īdṛśaḥ sa mat-prasādān mad-atyanugrahāt śāśvataṁ nityam avyayam
apariṇāmi-jñānānandātmakaṁ padaṁ parama-vyomākhyam avāpnoti labhate ||56||
(18.57)
cetasā sarva-karmāṇi mayi saṁnyasya mat-paraḥ |

buddhi-yogam upāśritya mac-cittaḥ satataṁ bhava ||
śrīdharaḥ : yasmād evaṁ tasmāt cetaseti | sarvāṇi karmāṇi | cetasā mayi saṁnyasya samarpya
mat-paraḥ aham eva paraḥ prāpyaḥ puruṣārtho yasya sa vyavasāyātmikayā buddhyā yogam
upāśritya satataṁ karmānuṣṭhāna-kāle’pi brahmārpaṇaṁ brahma-havir iti [gītā 4.24] nyāyena
mayy eva cittaṁ yasya tathābhūto bhava ||57||
madhusūdanaḥ : yasmān mad-eka-śaraṇatā-mātraṁ mokṣa-sādhanaṁ na karmānuṣṭhānaṁ

karma-saṁnyāso vā tasmāt kṣatriyas tvam | cetasā viveka-buddhyā sarva-karmāṇi
dṛṣṭādṛṣṭārthāni mayīśvare saṁnyasya yat karoṣi yad aśnāsīty ukta-nyāyena samarpya mat-
paro’haṁ bhagavān vāsudeva eva paraḥ priyatamo yasya sa mat-paraḥ san buddhi-yogaṁ
pūrvokta-samatva-buddhi-lakṣaṇaṁ yogaṁ bandha-hetor api karmaṇo mokṣa-hetutva-
sampādakam upāśrityānanya-śaraṇatayā svīkṛtya mac-citto mayi bhagavati vāsudeva eva cittaṁ
yasya na rājani kāminy ādau vā sa mac-cittaḥ satataṁ bhava ||57||
viśvanāthaḥ : nanu tarhi māṁ prati tvaṁ niścayena kim ājñāpayasi | kim aham ananya-bhakto
bhavāmi, kiṁ vānantarokta-lakṣaṇaḥ sakāma-bhakta eva | tatra sarva-prakṛṣṭo’nanya-bhakto
bhavituṁ na prabhaviṣyasi | nāpi sarva-bhakteṣv apakṛṣṭaḥ sakāma-bhakto bhava | kintu tvaṁ
madhyama-bhakto bhavety āha—cetaseti | sarva-karmāṇi svāśrama-dharmān vyavahārika-
karmāṇi ca mayi sannyasya samarpya, mat-paro’ham eva paraḥ prāpyaḥ puruṣārtho yasya sa
niṣkāma ity arthaḥ | yad uktaṁ pūrvam eva,
yat karoṣi yad aśnāsi yaj juhoṣi dadāsi yat |

yat tapasyasi kaunteya tat kuruṣva mad-arpaṇam || [gītā 9.27] iti |
buddhi-yogaṁ vyavasāyātmikayā buddhyā yogaṁ satataṁ mac-cittaḥ karmānuṣṭhāna-

kāle’nyadāpi māṁ smaran bhava ||57||
Page 187 of 210

baladevaḥ : tādṛśatvād eva tvaṁ sarvāṇi sva-vihitāni karmāṇi kartṛtvābhimānādi-śūnyenacetasā

svāmini mayi sannyasyārpayitvā mat-paro mad-eka-puruṣārtho mām eva buddhi-yogam
upāśritya satataṁ karmānuṣṭhāna-kāle mac-citto bhava | etac ca tvāṁ prati prāg apy uktaṁ yat
karoṣīty ādinā arpayitvaiva karmāṇi kuru, na tu kṛtvārpayeti ||57||
(18.58)
mac-cittaḥ sarva-durgāṇi mat-prasādāt tariṣyasi |

atha cet tvam ahaṁkārān na śroṣyasi vinaṅkṣyasi ||
śrīdharaḥ : tato yad bhaviṣyati tac chṛṇu—mac-citta iti | mac-cittaḥ san mat-prasādāt sarvāṇy
api durgāṇi dustarāṇi sāṁsārika-duḥkhāni tariṣyasi | vipakṣe doṣam āha—atha cet yadi punas
tvam ahaṁkārān jñātṛtvābhimānāt mad-uktam evaṁ na śroṣyasi, tarhi vinaṅkṣyasi
puruṣārthād bhraṣṭo bhaviṣyasi ||58||
madhusūdanaḥ : tataḥ kiṁ syāt ? iti tad āha—mac-citta iti | mac-cittas tvaṁ sarva-durgāṇi
dustarāṇi kāma-krodhādīni saṁsāra-duḥkha-sādhanāni mat-prasādāt sva-vyāpāram antareṇaiva
tariṣyasi anāyāsenaivātikramiṣyasi | atha ced yadi tu tvaṁ mad-ukte viśvāsam akṛtvā
ahaṅkārāt ”paṇḍito’ham” iti garvān na śroṣyasi mad-vacanārthaṁ na kariṣyasi, tato
vinaṅkṣyasi puruṣārthād bhraṣṭo bhaviṣyasi kāma-kāreṇa saṁnyāsādy ācaran ||58||
viśvanāthaḥ : tataḥ kim ? ata āha—mac-citta iti ||58||
baladevaḥ : evaṁ mac-cittas tvaṁ mat-prasādād eva sarvāṇi durgāṇi dustarāṇi saṁsāra-
duḥkhāni tariṣyasi | tatra te na cintā | tāny ahaṁ bhakta-bandhur apaneṣyami, dāsyāmi cātmānam
iti pariniṣṭhitānāṁ sādhana-sādhya-paddhatir uktā | atha ced ahaṅkārāt kṛtyākṛtya-viṣayaka-
jñānābhimānāt tvaṁ mad-uktaṁ na śroṣyasi, tarhi vinaṅkṣyasi svārthāt vibhraṣṭo bhaviṣyasi |
na hi kaścit prāṇināṁ kṛtyākṛtyor vijñātā praśāstā vā matto’nyo vartate ||58||
(18.59)
yad ahaṁkāram āśritya na yotsya iti manyase |

mithyaiṣa vyavasāyas te prakṛtis tvāṁ niyokṣyati ||
śrīdharaḥ : “kāmaṁ vinaṅkṣyāmi, na tu bandhubhir yuddhaṁ kariṣyāmi” iti cet, tatrāha—

yad ahaṁkāram iti | mad-uktam anādṛtya kevalam ahaṅkāram avalambya, “yuddhaṁ na
kariṣyāmi” iti yan manyase tvam adhyavasyasi, eṣa tava vyavasāyo mithyaiva, asvatantratvāt
tava | tad evāha—prakṛtis tvāṁ rajo-guṇa-rūpeṇa pariṇatā satī niyokṣyati pravartayiṣyatīti ||59||
madhusūdanaḥ : tvaṁ ca ahaṁkāraṁ dharmiko’haṁ krūraṁ karma na kariṣyāmīti

mithyābhimānam āśritya, “na yotsye, yuddhaṁ na kariṣyāmi” iti manyase yan mithyā niṣphala
eva vyavasāyo niścayas te tava | yasmāt prakṛtiḥ kṣatra-jāty-ārambhako rajo-guṇa-svabhāvas
tvāṁ niyokṣyati prerayiṣyati yuddhe ||59||
Page 188 of 210

viśvanāthaḥ : nanu kṣatriyasya mama10 yuddham eva paro dharmaḥ | tatra bandhu-vadha-pāpād
bhīta eva pravartituṁ necchāmīti tatra sa-tarjanam āha—yad aham iti | prakṛtiḥ svabhāvaḥ |
adhunā tvaṁ mad-vacanaṁ na mānayasi, yadā tu mahā-vīrasya tava svābhāviko yuddhotsāho
durvāra evodbhaviṣyati, tadā yudhyamānaḥ svayam eva bhīṣmādīn gurūn haniṣyan mayā
hasiṣyasa iti bhāvaḥ ||59||
baladevaḥ : yadyapi kṣatriyasya yuddham eva dharmaḥ, tathāpi guru-viprādi-vadha-hetukāt

pāpād bhītasya me na tatra pravṛttir iti kṛtyākṛtya-vijñātṛtvābhimānam ahaṅkāram āśritya nāhaṁ
yotsye iti yadi tvaṁ manyase, tarhi tavaiṣa vyavasāyo niścayo mithyā niṣphalo bhāvī | prakṛtir
man-māyā rajo-guṇātmanā pariṇatā mad-vākyāvahelinaṁ tvāṁ gurv-ādi-vadhe nimitte yuddhe
niyokṣyati pravartayiṣyaty eva ||59||
(18.60)
śrīdharaḥ : kiṁ ca, svabhāvajeneti | svabhāvaḥ kṣatriyatva-hetuḥ pūrva-janma-saṁskāras tasmāj

jātena svīyena karmaṇā śauryādinā pūrvoktena nibaddhaḥ yantritas tvaṁ mohāt yat karma
yuddha-lakṣaṇaṁ kartuṁ necchasi avaśaḥ san tat karma kariṣyasy eva ||60||
madhusūdanaḥ : prakṛtiṁ vivṛṇoti svabhāva-jeneti | svabhāva-jena pūrvokta-kṣatriya-svabhāva-

jena śauryādinā svenāgantukena karmaṇā nibaddho vaśīkṛtas tvaṁ he kaunteya yad bandhu-
vadhādi-nimittaṁ yuddhaṁ mohāt svatantro’haṁ yathecchāmi tath¸asampādayiṣyāmīti bhramāt
kartuṁ necchasi tad avaśo’pi anicchann api svābhāvika-karma-paratantraś ca kariṣyasy eva ||60||
viśvanāthaḥ : uktam evārthaṁ vivṛṇoti svabhāvaḥ kṣatriyatve hetuḥ pūrva-saṁskāras tasmāj

jātena svīyena karmaṇā nibaddho yantritaḥ ||60||
baladevaḥ : uktam upapādayati svabhāveti | yadi tvaṁ mohād ajñānān mad-uktam api yuddhaṁ
kartuṁ necchasi, tadā svabhāvajena svena karmaṇā śauryeṇa man-māyodbhāsitena
nibaddho’vaśas tat kariṣyasi ||60||
(18.61)
īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ hṛd-deśe’rjuna tiṣṭhati |

bhrāmayan sarva-bhūtāni yantrārūḍhāni māyayā ||
śrīdharaḥ : tad evaṁ śloka-dvayena sāṅkhyādi-mate prakṛti-pāratantryaṁ svabhāva-

pāratantryaṁ coktam | idānīṁ svamatam āha—īśvara iti dvābhyām | sarva-bhūtānāṁ hṛn-madhye
īśvaro’ntaryāmī tiṣṭhati | kiṁ kurvan, sarvāṇi bhūtāni māyayā nija-śaktyā bhrāmayaṁs tat-tat-
karmasu pravartayan, yathā dāru-yantram ārūḍhāni kṛtrimāni bhūtāni sūtradhāro loke bhrāmayati
tadvad ity arthaḥ | yad vā, yantrāṇi śarīrāṇi ārūḍhāni bhūtāni dehābhimānino jīvān bhramayann
ity arthaḥ | tathā ca śvetāśvatārāṇāṁ mantraḥ—
eko devaḥ sarva-bhūteṣu gūḍhaḥ

sarvavyāpī sarva-bhūtāntarātmā |
karmādhyakṣaḥ sarva-bhūtādhivāsaḥ
10 mama not in Bishwas edition, who also reads necchasīti.
Page 189 of 210

sākṣī cetā kevalo nirguṇaś ca || [śve.u. 6.11] iti |
antaryāmi-brāhmaṇaṁ11 ca—ya ātmani tiṣṭhan ātmānam antaro yamayati, yam ātmā na veda,
yasya ātmā śarīram eva te ātmāntaryāmy amṛtaḥ || ity-ādi ||61||
śrī-kṛṣṇa-sandarbhaḥ (82): ittham eva śrī-kṛṣṇasyaivāsamordhva-mahimatvāt svayam eva

tenāpi sakala-bhakta-vṛnda-vandita-bhagavat-praṇayaṁ śrīmad-arjunaṁ prati sarva-śāstrārtha-
sāra-bhūta-śrī-gītopasaṁhāra-vākye nijākhila-prādurbhāvāntara-bhajanam atikramya sva-
bhajanam eva sarva-guhyatamatvenopadiṣṭam | yathāha—kartuṁ necchasi yan mohāt kariṣyasy
avaśo’pi tad [gītā. 18.60] ity anantaram—
īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ hṛd-deśe’rjuna tiṣṭhati |

bhrāmayan sarva-bhūtāni yantrārūḍhāni māyayā ||
tam eva śaraṇaṁ gaccha sarva-bhāvena bhārata |
tat-prasādāt parāṁ śāntiṁ sthānaṁ prāpsyasi śāśvatam ||
iti te jñānam ākhyātaṁ guhyād guhyataraṁ mayā |
vimṛśyaitad aśeṣeṇa yathecchasi tathā kuru ||
sarva-guhyatamaṁ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṁ vacaḥ |
iṣṭo’si me dṛḍham iti tato vakṣyāmi te hitam ||
man-manā bhava mad-bhakto mad-yājī māṁ namaskuru |
mām evaiṣyasi satyaṁ te pratijāne priyo’si me ||
sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja |
ahaṁ tvā sarva-pāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ || [gītā. 18.61-66]
eṣām arthaḥ—aśocyān anvaśocas tvam [gītā. 2.11] ity-ādi grantho na yuddhābhidhāyakaḥ, yataḥ
kartum ityādi tataḥ paramārthābhidhāyaka evāyaṁ tatrāpi guhyataraṁ sarva-guhyatamaṁ ca
śṛṇu ity āha—| īśvara ity-ādi | ya eka sarvāntaryāmī īśvaraḥ sa eva sarvāṇi saṁsāra-yantrāruḍhāni
bhūtāni māyayā bhrāmayan teṣām eva hṛd-deśe tiṣṭhati sarva-bhāvena puruṣa evedaṁ sarvam
[śve.u. 3.15] iti bhāvanāyāḥ sarvendriya-pravaṇatayā vā parāṁ śāntiṁ tadīyāṁ paramāṁ
bhaktiṁ, śamo man-niṣṭhatā buddher [bhā.pu. 11.19.36] ity ukteḥ | sthānaṁ tadīyaṁ dhāma
guhyād brahma-jñānād api guhyataraṁ dvayoḥ prakarṣe tarap |
athedam api nijaikānta-bhakta-varāya tasmai na paryāptam ity avadhāya svayam eva mahā-kṛpā-
bhareṇodghāṭita-parama-rahasyaḥ śrī-bhagavān anyām api pradyumna-saṅkarṣaṇa-vāsudeva-
parama-vyomādhipa-lakṣaṇa-bhajanīya-tāratamya-gamyāṁ bhajana-krama-bhūmikām
atikramyaiva sarvato’py upādeyam eva sahasopadiśati—sarva-guhyatamaṁ bhūyaḥ [18.64] iti |
yadyapi guhyatamatvokter eva guhya-guhyatarābhyām api prakṛṣṭam idam ity āyāti, tathāpi
sarva-śabda-prayogo guhyatamam api parama-vyomādhipādi-bhajanārtha-śāstrāntara-vākyam
atyeti, tasya yāvad-artha-vṛttikatvāt | bahūnāṁ prakarṣe tamap | ata eva paramam | sva-kṛta-
tādṛśa-hitopadeśa-śravaṇe hetum āha—iṣṭo’si me dṛḍham itīti | paramāptasya mamaitādṛśaṁ
vākyaṁ tvayāvaśyaṁ śrotavyam iti bhāva ity arthaḥ |
11 This appears to be a reference to the Bṛhad-āraṇyaka Upaniṣad. This exact text is not found there. See 3.7.3ff.
However, Rāmānuja quotes the same text at Gītā 3.30 where it is said to be from the Mādhyandina recension of
Bṛhad-āraṇyaka. Again quoted at 10.20 where the reference is to Śatapatha-brāhmaṇa 14.5.30.
Page 190 of 210

svasya ca tādṛśa-rahasya-prakāśane hetum āha—tata iti | tatas tādṛśeṣṭatvād eva hetoḥ | tad evam
autsukyam ucchalayya kiṁ tad ity apekṣāyāṁ sapraṇayāśru-kṛtāñjalim etaṁ praty āha—man-
manā iti | mayi tvan-mitratayā sākṣād asmin sthite śrī-kṛṣṇe mano yasya tathāvidho bhava | evaṁ
mad-bhakto mad-eka-tātparyako bhavety ādi | sarvatra mac-chabdāvṛttyā mad-bhajanasyaiva
nānā-prakāratayā āvṛttiḥ kartavyā | na tv īśvara-tattva-mātra-bhajanasyeti bodhyate |
sādhanānurūpam eva phalam āha—mām evaiṣyasīti | anenaiva-kāreṇāpy ātmanaḥ sarva-
śreṣṭhatvaṁ sūcitam | anyasya kā vārtā mām eveti | etad eva phalaṁ śrī-parīkṣitāpi
vyaktīkariṣyate kaliṁ prati |
yas tvaṁ kṛṣṇe gate dūraṁ saha gāṇḍīva-dhanvanā |

śocyo’sy aśocyān rahasi praharan vadham arhasi || [bhā.pu. 1.17.6] iti |
satyaṁ te ity anenātrārthe tubhyam eva śape’ham iti praṇaya-viśeṣo darśitaḥ | punar apy
atikṛpayā sarva-guhyatamam ity-ādi vākyārthānāṁ puṣṭy-artham āha—pratijāne iti |
nanu nānā-pratibandha-vikṣiptasya mama kathaṁ tvan-manastvādikam eva sidhyet tatrāha—

sarveti | sarva-śabdena nitya-paryantā dharmāḥ vivakṣitāḥ | pari-śabdena teṣāṁ svarūpato’pi
tyāgaḥ samarthitaḥ | pāpāni pratibandhās tad-ājñayā parityāge pāpānutpatteḥ | tad eva
vyatirekena draḍhayati mā śuca iti | tatra—-
aśocyān anvaśocas tvaṁ prajñā-vādāṁś ca bhāṣase |

gatāsūn agatāsūṁś ca nānuśocanti paṇḍitāḥ || [gītā. 2.11]
ity upakrama-vākye tasyāpaṇḍitatvaṁ vyajya śoka-parityāgena mat-kṛtopadeśam eva gṛhāṇeti

vivakṣitam | tataś ca tāratamya-jñānārtham eva bahudhopadiśyāpi mahopasaṁhāra-vākya-sthasya
tv asyopadeśasya paramatvaṁ nirdiśya śoka-parityāgena tam etam evopadeśaṁ tvaṁ gṛhāṇeti
dvayor vākyayor ekārtha-pravṛttatvam api spaṣṭam ||61-66||
sarva-saṁvādinī : atha īśvaraḥ sarva-bhūtānām ity-ādi-śrī-gītā-padya-ṣaṭke vyākhyānāntaram

eva vyākhyeyam | tathā hi—atra kaścid vadati īśvaraḥ sarva-bhūtānām ity-ādau sarva evedam
īśvara iti bhāvena yad-bhajanaṁ, tatra jñānāṁśa-sparśaḥ | iha tu man-manā bhavety-ādi-
śuddhaiva bhaktir upadiṣṭety ata eva sarva-guhyatamatvam | kiṁ vā, pūrveṇa vākyena
parokṣatayaiveśvaram uddiśyāpareṇa tam evāparokṣatayā nirdiṣṭavān ity ata eva na ca
vaktavayam | pūrvam api—-

mām evaiṣyasi yuktvaivam ātmānaṁ matparāyaṇaḥ || [gītā 9.34]
ity-ādibhiḥ śuddha-bhajanasyoktatvāt | tathāpi adhiyajño’ham evātra dehe deha-bhṛtāṁ varaḥ

[gītā. 8.4] ity-ādau ca svasyāntaryāmitvena coktatvāt | sarva-guhyatamatva-guhyataratvayor
anupapattir iti | yad yad eva pūrvaṁ sāmānyatayoktaṁ tasyaivānte vivicya nirdiṣṭatvāt | ucyate—
na tāvad bhajana-tāratamyam | atra bhajanīya-tāratamyasyāpi sambhave gauṇa-mukhya-nyāyena
bhajanīya evārtha-sampratīteḥ | mukhyatvaṁ ca tasya phalam ata upapatter [ve.sū. 3.2.29] iti
nyāyena | viśeṣatas tu tac-chabdena na svayam eva tad-rūpa iti mac-chabdena svayam evaitad-
rūpa iti ca bhedasya vidyamānatvāt upadeśa-dvaye nijenaudāsīnyenāveśena ca
liṅgenāpūrṇatvopalambhanāt | phala-bheda-vyapadeśenaiva-kāreṇa ca tad-arthasyaiva puṣṭatvāt |
Page 191 of 210

sākṣād eva bhajanīya-tāratamyam upalabhyate | vastutas tu sarva-bhāvenety asya sarvendriya-

pravaṇatayety evārthaḥ | gauṇa-mukhya-nyāyenaiva jñāna-miśrasya sarvātmatā-bhāvanā-
lakṣaṇa-bhajana-rūpārthasya bādhitatvāt |
sthānaṁ prāpsyasi śāśvatam iti loka-viśeṣa-prāpter eva nirdiṣṭatvāt | tasmān na ca bhajanāvṛtti-

tāratamyāvakāśaḥ | na ca bhajanīyasyaiva parokṣāparokṣatayā nirdeśayos tāratamyam | tadaiva
tayā prācīnayārvācīnayā cānayā gati-kriyayā saṅkoca-vṛttir iyaṁ kalpanīyā | yady antaryāmiṇaḥ
sakāśād anyā parāvasthā na śrūyate, śāstre śrūyate tu tad-avasthātaḥ parā, tato’pi parā ca sarvatra
| atraiva tāvat sādhibhūtādhidaivaṁ māṁ cādhiyajñaṁ ca ye viduḥ [gītā. 7.30] ity-ādau bheda-
vyapadeśāt | tatra saha-yukte’pradhāne [pā. 2.3.17] iti smaraṇenādhiyajñasyāntar-yāmiṇaḥ
sahārtha-tṛtīyāntatayā labdha-samāsa-padasya svasmād apradhānatvoktes tataḥ paratvaṁ śrī-
kṛṣṇasya vyaktam eva | adhiyajño’ham evātra [gītā. 8.4] ity-ādau ca, tad eva vyajyate eṣa vai
bhagavān droṇaḥ prajā-rūpeṇa vartate [bhā.pu. 1.7.45] itivat | tasmād bhajanīya-tāratamya-
vivakṣayaivopadeśa-tāratamyaṁ siddham, eṣa tu vātivadati yaḥ satyenātivadati [chā.u. 7.16.1]
itivat yaḥ satyena brahmaṇaiva pratipādya-bhūtena sarvaṁ vādinam atikramya vadati eṣa eva
sarvam atikramya vadatīty arthaḥ | tad evam arthe sati yathā tatra vādasyātiśāyitā-liṅgena
nāmādi-prāṇa-paryantāni tat-prakaraṇa uttarottara-bhūmatayopadiṣṭāny api sarvāṇi vastūny
atikramya brahmaṇa eva bhūmatvaṁ sādhyate tadvad atrāpy upadeśādhikyena
pratipādyādhikyam iti | ataḥ śrī-kṛṣṇasyaivādhikyam ity ante’py uktam iti dik ||61||
madhusūdanaḥ : svabhāvādhīnatām uktveśvarādhīnatāṁ vivṛṇoti īśvara iti | īśvara īśana-śīlo
nārāyaṇaḥ sarvāntaryāmī yaḥ pṛthivyāṁ tiṣṭhan pṛthivyā antaro yaṁ pṛthivī na veda yasya pṛthivī
śarīraṁ yaḥ pṛthivīm antaro yamayati [bṛ.ā.u. 3.7.3] iti |
yac ca kiṁcij jagat sarvaṁ dṛśyate śrūyate’pi vā |

antar bahiś ca tat sarvaṁ vyāpya nārāyaṇaḥ sthitaḥ || [ma.nā.u. 13.5]
ity-ādi-śruti-siddhaḥ sarva-bhūtānāṁ sarveṣāṁ prāṇināṁ hṛd-deśe'ntaḥ-karaṇe tiṣṭhati, sarva-

vyāpako'pi tatrābhivyajyate sapta-dvīpādhipatir iva rāma uttara-kosalāyām | he'rjuna ! he śukla !
śuddhāntaḥkaraṇa ! etādṛśam īśvaraṁ tvaṁ jñātuṁ yogyo’sīti dyotyate | kiṁ kurvaṁs tiṣṭhati ?
bhrāmayann itas tataś cālayan sarva-bhūtāni para-tantrāṇi māyayā chadmanā yantrārūḍhānīva
sūtra-saṁcārādi-yantram ārūḍhāni dāru-nirmita-puruṣādīny atyanta-para-tantrāṇi yathā māyāvī
bhrāmayati tadvad ity artha-śeṣaḥ ||61||
viśvanāthaḥ : śloka-dvayena svabhāva-vādināṁ matam uktvā sva-matam āha—īśvaro

nārāyaṇaḥ sarvāntaryāmī | yaḥ pṛthivyāṁ tiṣṭhan pṛthivyā antaro, yaṁ pṛthivī na veda, yasya
pṛthivī śarīraṁ, yaḥ pṛthivīm antaro yamayati [bṛ.ā.u. 3.6.3] iti |
yac ca kiñcij jagaty asmin12 dṛśyate śrūyate’pi vā |

antar-bahiś ca tat sarvaṁ vyāpya nārāyaṇaḥ sthitaḥ || [ma.nā.u. 13.5]
ity-ādi-śruti-pratipādita īśvaro’ntaryāmī hṛdi tiṣṭhati | kiṁ kurvan? sarvāṇi

bhūtāni māyayā nija-śaktyā bhrāmayan bhramayan13 tat-tat-karmāṇi pravartayan, yathā sūtra-
sañcārādi-yantram ārūḍhāni kṛtrimāṇi pāñcālikā-rūpāṇi sarva-bhūtāni māyā vibhramayati tadvad
ity arthaḥ | yad vā, yantrārūḍhāni śarīrārūḍhān sarva-jīvān ity arthaḥ ||61||
12 jagat sarvam in the text.

13 bhramayan not in Krishnadas edition.
Page 192 of 210

baladevaḥ : vijñātṛtvābhimānam ivālakṣyārjunam atyājyatvād vidhāntareṇopadiśati īśvara iti

dvābhyām | he arjuna tvaṁ cet svaṁ vijñaṁ manyase, tarhy antaryāmi-brāhmaṇāt tvayā jñāto ya
īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ brahmādi-sthāvarāntānāṁ hṛd-deśe tiṣṭhati māyayā sva-śaktyā tāni
bhrāmayan san | sarva-bhūtāni viśinaṣṭi yantreti | yat karmānuguṇaṁ māyā-nirmitaṁ dehendriya-
prāṇa-lakṣaṇaṁ yantraṁ tad-ārūḍhāni | rūpakeṇopamātra vyajyate—yathā sūtra-dhāro dāru-
yantrārūḍhāni kṛtrimāṇi bhūtāni bhrāmayati tadvat ||61||
(18.62)
tam eva śaraṇaṁ gaccha sarva-bhāvena bhārata |

tat-prasādāt parāṁ śāntiṁ sthānaṁ prāpsyasi śāśvatam ||
śrīdharaḥ : tam iti | yasmād evaṁ sarve jīvāḥ parameśvara-paratantrāḥ tasmād ahaṅkāraṁ
parityajya sarva-bhāvena sarvātmanā tam īśvaram eva śaraṇaṁ gaccha | tataś ca tasyaiva
prasādāt parāṁ uttamāṁ śāntiṁ sthānaṁ ca pārameśvaraṁ śāśvataṁ nityaṁ prāpsyasi ||62||
madhusūdanaḥ : īśvaraḥ sarva-bhūtāni para-tantrāṇi prerayati cet prāptaṁ vidhi-pratiṣedha-

śāstrasya sarvasya puruṣakārasya cānarthakyam ity atrāha—tam eveti | tam eveśvaraṁ śaraṇam
āśrayaṁ saṁsāra-samudrottaraṇārthaṁ gacchāśraya sarva-bhāvena sarvātmanā manasā vācā
karmaṇā ca he bhārata tat-prasādāt tasyaiveśvarasyānugrahāt tattva-jñānotpatti-paryantāt parāṁ
śāntiṁ sakāryāvidyā-nivṛttiṁ sthānam advitīya-sva-prakāśa-paramānanda-rūpeṇāvasthānaṁ
śāśvataṁ nityaṁ prāpsyasi ||62||
viśvanāthaḥ : etaj-jñāpana-prayojanam āha—tam eveti | parām avidyāvidyayor nivṛttim | tataś

ca śāśvataṁ sthānaṁ vaikuṇṭham | iyam antaryāmi-śaraṇāpattiḥ antaryāmy-upāsakānām eva |
bhagavad-upāsakānāṁ tu bhagavac-charaṇāpattiḥ | agre vakṣyata eveti kecid āhuḥ | anyas tu yo
mad-iṣṭa-devaḥ śrī-kṛṣṇaḥ sa eva mad-gurur māṁ bhakti-yogam anukūlaṁ hitaṁ copadeśam
upadiśati ca | tam ahaṁ śaraṇaṁ prapadye ity aniśaṁ bhāvayeti | yad uktam uddhavena—
naivopayanty apacitiṁ kavayas taveśa

brahmayusāpi kṛtam ṛddha-mudaḥ smarantaḥ |
yo’ntar-bahis tanu-bhṛtām aśubhaṁ vidhunvan
ācārya-caittya-vapuṣā sva-gatiṁ vyanakti || [bhā.pu. 11.29.6] iti ||62||
baladevaḥ : tarhi tam eveśvaraṁ sarva-bhāvena kāyādi-vyāpāreṇa śaraṇaṁ gaccha | tataḥ kim iti
cet tatrāha—tad iti | parāṁ śāntiṁ nikhila-kleśa-viśleṣa-lakṣaṇāṁ | śāśvataṁ nityaṁ sthānaṁ ca,
tad viṣṇoḥ paramaṁ padam ity-ādi śruti-gītaṁ tad dhāma prāpsyasi | sa ceśvaro’ham eva tvat-
sakhaḥ sarvasya cāhaṁ hṛdi sanniviṣṭaḥ ity [gītā 15.15] ādi mat-pūrvokter deva-rṣy-ādi-sammati-
grāhiṇā tvayāpi paraṁ brahma paraṁ dhāma [gītā 10.12] ity-ādinā svīkṛtatvāc ca | viśva-rūpa-
darśane pratyakṣitatvāc ca | tasmān mad-upadeśe tiṣṭheti ||62||
(18.63)
iti te jñānam ākhyātaṁ guhyād guhyataraṁ mayā |

vimṛśyaitad aśeṣeṇa yathecchasi tathā kuru ||
Page 193 of 210

śrīdharaḥ : sarva-gītārtham upasaṁharann āha—itīti | ity anena prakāreṇa te tubhyaṁ

sarvajñena parama-kāruṇikena mayā jñānam ākhyātam upadiṣṭam | kathambhūtam | guhyād
gopyād rahasya-mantra-yogādi-jñānād api guhyataraṁ | etan mayopadiṣṭaṁ gītā-śāstram aśeṣato
paryālocya paścād yathecchasi tathā kuru | etasmin paryālocite sati tava moho nivartiṣyata iti
bhāvaḥ ||63||
madhusūdanaḥ : sarva-gītārtham upasaṁharann āha—itīti | iti anena prakāreṇa te tubhyam

atyanta-priyāya jñānam ātma-mātra-viṣayaṁ mokṣa-sādhanaṁ guhyād guhyataraṁ parama-
rahasyād api saṁnyāsāntāt karma-yogād rahasyataraṁ tat-phala-bhūtatvād ākhyātaṁ samantāt
kathitaṁ mayā sarvajñena paramāptena | ato vimṛśya paryālocyaitan mayopadiṣṭaṁ gītā-śāstram
aśeṣeṇa sāmastyena sarvaika-vākyatayā jñātvā svādhikārānurūpyeṇa yathecchasi tathā kuru na tv
etad avimṛśyaiva kāma-kāreṇa yat kiṁcid ity arthaḥ |
atra caitāvad uktam—aśuddhāntaḥkaraṇasya mumukṣor mokṣa-sādhana-jñānotpatti-yogyatā-

pratibandhaka-pāpa-kṣayārthaṁ phalābhisandhi-parityāgena bhagavad-arpaṇa-buddhyā
varṇāśrama-dharmānuṣṭhānam | tataḥ śuddhāntaḥkaraṇasya vividiṣotpattau gurum upasṛtya
jñāna-sādhana-vedānta-vākya-vicārāya brāhmaṇasya sarva-karma-saṁnyāsyaḥ | tato bhagavad-
eka-śaraṇatayā vivikta-deśa-sevādi-jñāna-sādhanābhyāsāc chravaṇa-manana-nididhyāsanair
ātma-sākṣātkārotpattyā mokṣa iti | kṣatriyādes tu saṁnyāsanadhikāriṇo mumukṣor antaḥkaraṇa-
śuddhy-anantaram api bhagavad-ājñā-pālanāya loka-saṅgrahāya ca yathā-kathaṁcit karmāṇi
kurvato’pi bhagavad-eka-śaraṇatayā pūrva-janma-kṛta-saṁnyāsādi-paripākād vā hiraṇyagarbha-
nyāyena tad-anapekṣaṇād vā bhagavad-anugraha-mātreṇehaiva tattva-jñānotpattyāgrima-janmani
brāhmaṇa-janma-lābhena saṁnyāsādi-pūrvaka-jñānotpattyā vā mokṣa iti | evaṁ vicārite ca nāsti
mohāvakāśa iti bhāvaḥ ||63||
viśvanāthaḥ : sarva-gītārtham upasaṁharati itīti | karma-yogasyāṣṭāṅga-yogasya jñāna-yogasya

ca jñānaṁ jñāyate’neneti jñānaṁ jñāna-śāstraṁ guhyād guhyataram ity atirahasyatvāt kair api
vaśiṣṭa-bādarāyaṇa-nāradādyair api sva-sva-kṛta-śāstreṇāprakāśitam14 | yad vā, teṣāṁ sārvajñyam
āpekṣikaṁ mama tu ātyantikam ity atas te tu etad atiguhyatvān na jānanti | mayāpi atiguhyatvād
eva te sarvathaiva naitad upadiṣṭā iti bhāvaḥ | etad aśeṣeṇa niḥśeṣataḥ eva vimṛśya, yathā yena
prakāreṇa svābhirucitaṁ, yat15 kartum icchasi tathā tat kuru, ity antyaṁ jñāna-ṣaṭkaṁ
sampūrṇam | ṣaṭka-trikam idaṁ sarva-vidyā-śiro-ratnaṁ śrī-gītā-śāstraṁ mahānarghya-
rahasyatama-bhakti-sampuṭaṁ bhavati | prathamaṁ karma-ṣaṭkaṁ yasyādhāra-pidhānaṁ
kānakaṁ bhavati | antyaṁ jñāna-ṣaṭkaṁ yasyottara-pidhānaṁ maṇi-jaṭitaṁ kānakaṁ bhavati |
tayor madhyavarti-ṣaṭka-gatā bhaktis trijagad-anarghyā śrī-kṛṣṇa-vaśīkāriṇī mahāmaṇi-matallikā
virājate, yasyāḥ paricārikā tad-uttara-pidhānārdha-gatā man-manā bhava ity-ādi padya-dvayī
catuḥ-ṣaṣṭhy-akṣarā śuddhā bhavatīti budhyate ||63||
baladevaḥ : śāstram upasaṁharann āha—itīti | iti pūrvokta-prakārakaṁ jñānaṁ gītā-śāstram

jñāyante karma-bhakti-jñānāny anena iti nirukteḥ | tan-mayā te tubhyam ākhyātaṁ samproktam |
guhyād rahasya-mantrādi-śāstrād guhyataram iti gopyam | etac chāstra-śeṣeṇa sāmastyena
vimṛśya paścād yathecchasi tathā kuru | etasmin paryālocite tava moha-vināśo mad-vacasi sthitiś
ca bhaviṣyatīti ||63||
14 Bishwas - śāstreṇa prakāśitam

15 Both texts read svābhirucitas tat, but this readings seems grammatically problematic.
Page 194 of 210

(18.64)
sarva-guhyatamaṁ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṁ vacaḥ |

iṣṭo’si me dṛḍham iti tato vakṣyāmi te hitam ||
śrīdharaḥ : ati-gambhīraṁ gītā-śāstram aśeṣataḥ paryālocayitum aśaknuvataḥ kṛpayā svayam

eva tasya sāraṁ saṅgṛhya kathayati sarva-guhyatamam iti tribhiḥ | sarvebhyo’pu guhyebhyo
guhyatamaṁ me vacas tatra tatroktam api bhūyaḥ punar api vakṣyamaṇaṁ śṛṇu | punaḥ punaḥ
kathane hetum āha—dṛḍham atyantaṁ me mama tvam iṣṭaḥ priyo’sīti matvā tata eva hetos te
hitaṁ vakṣyāmi | yad vā, tvaṁ mameṣṭo’si mayā vakṣyamāṇaṁ ca dṛḍhaṁ sarva-pramāṇopetam
iti niścitya tatas te vakṣyāmīty arthaḥ | dṛḍha-matir iti kecit paṭhanti ||64||
madhusūdanaḥ : atigambhīrasya gītā-śāstrasyāśeṣataḥ paryālocana-kleśa-nivṛttaye kṛpayā

svayam eva tasya sāraṁ saṅkṣipya kathayati—sarva-guhyatamam iti | pūrvaṁ hi guhyāt karma-
yogād guhyataraṁ jñānam ākhyātam adhunā tu karmayogāt tat-phala-bhūta-jñānāc ca sarvasmād
atiśayena guhyaṁ rahasyaṁ paramaṁ sarvataḥ prakṛṣṭaṁ me mama vaco vākyaṁ bhūyas tatra
tatroktam api tvad-anugrahārthaṁ punar vakṣyamāṇaṁ śṛṇu | na lābha-pūjākhyātyādy-arthaṁ
tvām bravīmi kiṁ tu iṣṭaḥ priyo’si me mama dṛḍham atiśayeneti yatas tats tenaiveṣṭatvena
vakṣyāmi kathayiṣyāmy apṛṣṭo’pi sann ahaṁ te tava hitaṁ paramaṁ śreyaḥ ||64||
viśvanāthaḥ : tataś ca atigambhīrārthaṁ gītā-śāstraṁ paryālocayitum pravartamānaṁ

tuṣṇīmbhūyaiva sthitaṁ sva-priya-sakham arjunam ālakṣya kṛpā-dravac-citta-nava-nīto bhagavān
bhoḥ priyavayasya arjuna sarva-śāstra-sāram aham eva ślokāṣṭakena bravīmi | alaṁ te tat-tat-
paryālocana-kleśenety āha—sarveti | bhūya iti rāja-vidyā-rāja-guhyādhyāyānte pūrvam uktam |

mām evaiṣyasi yuktvaivam ātmānaṁ mat-parāyaṇaḥ || [gītā 9.34] iti |
yat tad eva paramaṁ sarva-śāstrārtha-sārasya gītā-śāstrasyāpi sāraṁ guhyatamam iti nātaḥ paraṁ
kiñcana guhyam asti kvacit kutaścit katham api akhaṇḍam iti bhāvaḥ | punaḥ kathane hetum āha
—| iṣṭo’si me dṛḍham atiśayena eva priyo me sakhā bhavasīti tata eva hetor hitaṁ te iti sakhāyaṁ
vinātirahasyaṁ na kam api kaścid api brūta iti bhāvaḥ | dṛḍha-matir iti ca pāṭhaḥ ||64||
baladevaḥ : atha nirapekṣāṇāṁ sādhana-sādhya-paddhatim upadeksyann ādau tāṁ stauti sarveti |

sarveṣu guhyeṣu madhye’tiśayitaṁ guhyam iti sarva-guhyatamam | bhūya iti rāja-vidyādhyāye
man-manā bhava ity-ādinā pūrvam api mamātipriyatvād ante punar ucyamānaṁ śṛṇu paramaṁ
sarva-sārasyāpi gītā-śāstrasya sārabhūtam | punaḥ kathanena hetuḥ iṣṭo 'sīti | tvaṁ mameṣṭaḥ
priyatamo’si | mad-vākyaṁ dṛḍhaṁ nikhila-pramāṇopetam iti niścinoṣy atas te hitaṁ vakṣyāmi |
tathāpy etad evānuṣṭheyam iti bhāvaḥ ||64||
(18.65)

mām evaiṣyasi satyaṁ te pratijāne priyo’si me ||
Page 195 of 210

śrīdharaḥ : tad evam āha—man-manā iti | man-manā mac-citto bhava | mad-bhakto mad-
bhajana-śīlo bhava | mad-yājī mad-yajana-śīlo bhava | mām eva namaskuru evaṁ vartamānas
tvaṁ mat-prasādāt labdha-jñānena mām evaiṣyasi prāpsyasi | atra ca saṁśayaṁ mā kārṣīḥ | tvaṁ
hi me priyo 'si | atha satyaṁ yathā bhavaty evaṁ tubhyam ahaṁ pratijāne pratijñāṁ karomi ||65||
madhusūdanaḥ : tad evāha—man-manā bhava iti | mayi bhagavati vāsudeve mano yasya sa
man-manā bhava sadā māṁ cintaya | dveṣeṇa kaṁsa-śiśupālādir api tathāta āha—mad-bhaktaḥ
premṇā mayy anuraktaḥ | mad-viṣayeṇānurāgeṇa sadā mad-viṣayaṁ manaḥ kurv iti vidhīyate |
tvad-viṣayo’nurāga eva kena syād ity ata āha—mad-yājī yaṣṭuṁ pūjayituṁ śīlaṁ yasya sa sadā
mat-pūjā-paro bhava | pūjopakaraṇābhāve tu māṁ namaskuru kāyena vācā manasā ca
prahvībhavanenārādhaya | idaṁ cārcanaṁ vandanaṁ cātyṣām api bhāgavata-dharmāṇām
upalakṣaṇam | tathā coktaṁ śrī-bhāgavate—
śravaṇaṁ kīrtanaṁ viṣṇoḥ smaraṇaṁ pāda-sevanam |

arcanaṁ vandanaṁ dāsyaṁ sakhyam ātma-nivedanam ||
iti puṁsārpitā viṣṇau bhaktiś cen nava-lakṣaṇā |
kriyeta bhagavaty addhā tan manye 'dhītam uttamam || [bhā.pu. 7.5.23-24] iti |
etac ca bhakti-rasāyane vyākhyātaṁ vistareṇa | evaṁ sadā bhāgavata-dharmānuṣṭhāne mayy

anurāgotpattyā man-manāḥ san māṁ bhagavantaṁ vāsudevam evaipy asi prāpsyasi vedānta-
vākya-janitena mad-bodhena | tvaṁ cātra saṁśayaṁ mā kārṣīḥ | satyaṁ yathārthaṁ te tubhyaṁ
pratijāne satyām eva pratijñāṁ karomy asminn arthe | yataḥ priyo’si me | priyasya pratāraṇā
nocitaiveti bhāvaḥ | saty ante prārabdha-karmaṇo’nte sati mām eṣyasīti vā | anuvādāpekṣayā
viśvāsa-dārḍhya-prayojanaṁ prathamaṁ vyākhyānam eva śreyaḥ | anena yat pūrvam uktam—
yataḥ pravṛttir bhūtānāṁ yena sarvam idaṁ tatam |

sva-karmaṇā tam abhyarcya siddhiṁ vindati mānavaḥ || [gītā 18.46]
iti tad vyākhyātaṁ mac-chabdeneśvaratva-prakaṭanāt ||65||
viśvanāthaḥ : manmanā bhava iti mad-bhaktaḥ sann eva māṁ cintaya | na tu jñānī yogī vā
bhūtvā mad-dhyānaṁ kurv ity arthaḥ | yad vā, man-manā bhava mahyaṁ śyāmasundarāya
susnigdhākuñcita-kuntalakāya-sundara-bhrū-valli-madhura-kṛpā-kaṭākṣāmṛta-varṣi-vadana-
candrāya svīyaṁ deyatvena mano yasya tathābhūto bhava | athavā śrotrādīndriyāṇi dehīty āha—
mad-bhakto bhava | śravaṇa-kīrtana-man-mūrti-darśana-man-mandira-mārjana-lepana-
puspāharaṇa-man-mālālaṅkāra-cchatra-cāmarādibhiḥ sarvendriya-karaṇakaṁ mad-bhajanaṁ
kuru | athavā mahyaṁ gandha-puṣpa-dhūpa-dīpa-naivedyāni dehīty āha—mad-yājī bhava | mat-
pūjanaṁ kuru | athavā mahyaṁ namaskāra-mātraṁ dehīty āha—māṁ namaskuru bhūmau
nipatya aṣṭāṅgaṁ vā praṇāmaṁ kuru | eṣāṁ caturṇāṁ mac-cintana-sevana-pūjana-praṇāmāṇāṁ
samuccayam ekataraṁ vā tvaṁ kuru | mām evaiṣyasi prāpsyasi manaḥ-pradānaṁ śrotrādīndriya-
pradānaṁ gandha-puṣpādi-pradānaṁ vā tvaṁ kuru | tubhyam aham ātmānam eva dāsyāmīti
satyaṁ | te tavaiva | nātra saṁśayiṣṭhā iti bhāvaḥ | satyaṁ śapatha-tathyayoḥ ity amaraḥ |
nanu māthura-deśodbhūtā lokāḥ prativākyam eva śapathaṁ kurvanti satyaṁ tarhi pratijāne
pratijñāṁ kṛtvā bravīmi | tvaṁ me priyo’si nahi priyaṁ ko’pi vañcayait iti bhāvaḥ ||65||
Page 196 of 210

baladevaḥ : etad-vacaḥ prāha—manmanā bhaveti | vyākhyātaṁ prāk man-manastvād viśiṣṭo

mām eva nīlotpala-śyāmalatvādi-guṇakaṁ tvad-atipriyam devakī-nandanaṁ kṛṣṇam eva
manuṣya-sanniveśitam eṣyasi | na tu mama rūpāntaraṁ sahasra-śīrṣatvādi-lakṣaṇam aṅguṣṭha-
mātram antaryāmiṇaṁ vā nṛsiṁha-varāhādi-lakṣaṇaṁ vety arthaḥ | tubhyam aham ātmānam eva
tvat-sakhaṁ dāsyāmīti te tava satyaṁ śapathaḥ satyaṁ śapatha-tathyayoḥ iti nānārthavargaḥ |
atra na saṁśayiṣṭhā iti bhāvaḥ |
nanu māthuratvāt tava śapatha-karaṇād api me na saṁśaya-vināśas tatrāha—pratijāne pratijñāṁ

kṛtvāham abruvam | yat tvaṁ me priyo’si snigdha-manasā hi māthurāḥ priyaṁ na pratārayanti |
kiṁ punaḥ preṣṭham iti bhāvaḥ | yasya mayy atiprītas tasmin mamāpi tathā | tad-viyogaṁ
soḍhum ahaṁ na śaknomīti pūrvam eva mayoktaṁ priyo hi ityādinā | tasmān mad-vāci viśvasihi
mām eva prāpsyasi ||65||
(18.66)
sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja |

ahaṁ tvā sarva-pāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ ||
śrīdharaḥ : tato’pi guhyatamam āha—sarveti | mad-bhaktyaiva sarvaṁ bhaviṣyatīti dṛḍha-

viśvāsena vidhi-kaiṅkaryaṁ tyaktvā mad-eka-śaraṇaṁ bhava | evaṁ vartamānaḥ karma-tyāga-
nimittaṁ pāpaṁ syād iti mā śucaḥ mokṣaṁ mā kārṣīḥ | yatas tvaṁ mad-eka-śaraṇaṁ sarva-
pāpebhyo’haṁ mokṣayiṣyāmi ||66||
sanātanaḥ (hari-bhakti-vilāsaḥ 10.63) : sarvān nitya-naimittikādi-karma-lakṣaṇān parityajya

sarvarthā tyaktvā mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja, mad-eka-niṣṭho bhavety arthaḥ | yad vā,
śaraṇāgatatva-mātreṇāpi mām ekam āśraya | kim utaikāntitvena ? nanu vihitākaraṇena pāpaṁ
syāt | tatrāha—sarva-dharmo vihitākaraṇajebhyaḥ kathañcin niṣiddhācaraṇajebhyaś ca | tathā
saṁsāra-duḥkha-kāraṇa-karma-rūpebhyaḥ tad-vāsanādi-rūpebhyo'pi pāpebhyo mokṣayiṣyāmīti |
ataḥ, mā śucaḥ | pāpa-bhayena bhīṣma-droṇādi-vadhena vā śokaṁ mā kuru | evaṁ cānya-loka-
śikṣaṇārtham arjunam adhikṛtyoktaṁ, na tu taṁ prati tathopadeśaḥ | tasya narāvatāratvena
parama-sakhyādinā ca svata eva parama-bhāgavatatvāt ||66||
madhusūdanaḥ : adhunā tu īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ hṛd-deśe’rjuna tiṣṭhati, tam eva sarva-

bhāvena śaraṇaṁ gaccha iti yad uktaṁ tad vivṛṇoti—sarva-dharmān iti | kecid varṇa-dharmāḥ
kecid āśrama-dharmāḥ kecit sāmānya-dharmā ity evaṁ sarvān api dharmān parityajya
vidyamānān avidyamānān vā śaraṇatvenānādṛtya mām īśvaram ekam advitīyaṁ sarva-
dharmāṇām adhiṣṭhātāraṁ phala-dātāraṁ ca śaraṇaṁ vraja | dharmāḥ santu na santu vā kiṁ tair
anya-sāpekṣair bhagavad-anugrahād eva tv anya-nirapekṣād ahaṁ kṛtārtho bhaviṣyāmīti
niścayena paramānanda-ghana-mūrtim anantaṁ śrī-vāsudevam eva bhagavantam anukṣaṇa-
bhāvanayā bhajasva | idam eva paramaṁ tattvaṁ nāto’dhikam astīti vicāra-pūrvakeṇa prema-
prakarṣeṇa sarvānātma-cintā-śūnyayā mano-vṛttyā taila-dhārā-vad avicchinnayā satataṁ
cintayety arthaḥ |
atra mām ekaṁ śaraṇaṁ vrajety anenaiva sarva-dharma-śaraṇatā-parityāge labdhe sarva-

dharmān parityajyeti niṣedhānuvādas tat-kārya-kāritā-lābhāya yajñāyajñīye sāmni airaṁ
kṛtvodgeyam ity atra na girā gireti brūyād itivat | tathā ca mamaiva sarva-dharma-kārya-kāritvān
Page 197 of 210

mad-eka-śaraṇasya nāsti dharmāpekṣety arthaḥ | etenedam apāstaṁ sarva-dharmān parityajyety

ukte nādharmāṇāṁ parityāgo labhyate’to dharma-padaṁ karma-mātra-param iti | nahy atra
karma-tyāgo vidhīyate’pi tu vidyamāne’pi karmaṇi tatrānādareṇa bhagavad-eka-śaraṇatā-mātraṁ
brahmacāri-gṛhastha-vānaprastha-bhikṣūṇāṁ sādhāraṇyena vidhīyate | tatra sarva-dharmān
parityajyeti teṣāṁ svadharmādara-sambhavena tan-nivāraṇārtham | adharme cānartha-phale
kasyāpy ādarābhāvāt tat-parityāga-vacanam anarthakam eva | śāstrāntara-prāptatvāc ca | tasmād
varṇāśrama-dharmāṇām abhyudaya-hetutva-prasiddher mokṣa-hetutvam api syād iti śaṅkā-
nirākaraṇārtham evaitad-vaca iti nyāyyam | na ca sarva-dharmādharma-parityāgo’tra vidhīyate
saṁnyāsa-śāstreṇa pratiṣedha-śāstreṇa ca labdhatvād eva | na cedam api saṁnyāsa-śāstraṁ
bhagavad-eka-śaraṇatāyā vidhitsitatvāt | tasmāt sarva-dharmān parityajyety anuvāda eva |
sarveṣāṁ tu śāstrāṇāṁ paramaṁ rahasyam īśvara-śaraṇataiveti tatraiva śāstra-parisamāptir

bhagavatā kṛtā | tām antareṇa saṁnyāsasyāpi sva-phalāparyavasāyitvāt | arjunaṁ ca kṣatriyaṁ
saṁnyāsānadhikāriṇaṁ prati saṁnyāsopadeśāyogāt | arjuna-vyājenānyasyopadeśe tu vakṣyāmi te
hitaṁ tvā mokṣayiṣyāmi sarva-pāpebhyas tvaṁ mā śuca iti copakramopasaḥhārau na syātām |
tasmāt saṁnyāsa-dharmeṣv apy anādareṇa bhagavad-eka-śaraṇatā-mātre tātparyaṁ bhagavataḥ |
yasmāt tvaṁ mad-eka-śaraṇaḥ sarva-dharma-kārya-kārī tvā tvāṁ sarva-pāpebhyo bandhu-
vadhādi-nimittebhyaḥ saṁsāra-hetubhyo mokṣayiṣyāmi prāyaścittaṁ vinaiva dharmeṇa pāpam
anudati iti śruter dharma-sthānīyatvāc ca mama | ato mā śuco yuddhe pravṛttasya mama bandhu-
vadhādi-nimitta-pratyavāyāt kathaṁ nistāraḥ syād iti śokaṁ mā kārṣīḥ |
bhāṣyakārair nirastāni durmatānīha vistarāt |

grantha-vyākhyāna-mātrārthī na tad artham ahaṁ yate ||
tasyaivāhaṁ mamaivāsau sa evāham iti tridhā |
bhagavac-charaṇatvaṁ syāt sādhanābhyāsa-pākataḥ ||
viśeṣo varṇito’smābhiḥ sarvo bhakti-rasāyane |
grantha-vistara-bhīrutvād diṅ-mātram iha kathyate ||
tatrādyaṁ mṛdu, yathā—

saty api bhedopagame nātha tavāhaṁ na māmakīnas tvam |
sāmudro hi taraṅgaḥ kvacana samudro na tāraṅgaḥ ||
dvitīyaṁ madhyaṁ, yathā—

hastam utkṣipya yāto’si balāt kṛṣṇa kim adbhutam |
hṛdayād yadi niryāsi pauruṣaṁ gaṇayāmi te ||
tṛtīyam adhimātraṁ, yathā—

sakalam idam ahaṁ ca vāsudevaḥ
parama-pumān parameśvaraḥ sa ekaḥ |
iti matir acalā bhavaty anante
hṛdaya-gate vraja tān vihāya dūrāt ||
iti dūtaṁ prati yama-vacanam | ambarīṣa-prahlāda-gopī-prabhṛtayaś cāsyāṁ bhūmikāyāṁ

udāhartavyāḥ |
Page 198 of 210

asmin hi gītā-śāstre niṣṭhā-trayaṁ sādhya-sādhana-bhāvāpannaṁ vivakṣitam uktaṁ ca bahudhā |

tatra karma-niṣṭhā sarva-karma-saṁnyāsa-paryantopasaṁhṛtā sva-karmaṇā tam abhyarcya
siddhiṁ vindati mānavaḥ ity atra | saṁnyāsa-pūrvaka-śravaṇādi-paripāka-sahitā jñāna-
niṣṭhopasaṁhṛtā | tato māṁ tattvato jñātvā viśate tad-anantaram ity atra | bhagavad-bhaktir niṣṭhā
tūbhaya-sādhana-bhūtobhaya-phala-bhūtā ca bhavatīty anta upasaṁhṛtā sarva-dharmān
parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja ity atra | bhāṣya-kṛtas tu sarva-dharmān parityajyeti sarva-
karma-saṁnyāsānuvādena mām ekaṁ śaraṇaṁ vrajeti jñāna-niṣṭhopasaṁhṛtety āhuḥ | bhagavad-
abhiprāya-varṇane ke vayaṁ varākāḥ |
vaco yad gītākhyaṁ parama-puruṣasyāgama-girāṁ

rahasyaṁ tad vyākhyām anati-nipuṇaḥ ko vitanutām |
ahaṁ tv etad bālyaṁ yad iha kṛtavān asmi katham apy
ahetu-snehānāṁ tad api kutukāyaiva mahatām ||66||
viśvanāthaḥ : nanu tad-dhyānādikaṁ yat karomi tat kiṁ svāśrama-dharmānuṣṭhāna-pūrvakaṁ

vā, kevalaṁ vā ? tatrāha—sarva-dharmān varṇāśrama-dharmān sarvān eva parityajya ekaṁ mām
eva śaraṇaṁ vraja | parityajya sannyasyeti na vyākhyeyam arjunasya kṣatriyatvena
sannyāsādhikārāt na cārjunaṁ lakṣīkṛtyānya-jana-samudāyam evopadideśa bhagavān iti vācyam |
lakṣyabhūtam arjunaṁ prati upadeśaṁ yojayitum aucitye saty evānyasyāpi upadeṣṭavyatvaṁ
sambhaven na, tv anyathā na ca parityjyety asya phala-tyāga eva tātparyam iti vyākhyeyam asya
vākyasya—
devarṣi-bhūtāpta-nṝṇāṁ pitṝṇāṁ
nāyaṁ kiṅkaro nāyam ṛṇī ca rājan |
sarvātmanā yaḥ śaraṇaṁ śaraṇyaṁ
gato mukundaṁ parihṛtya kartam || [bhā.pu. 11.5.41]
martyo yadā tyakta-samasta-karmā

niveditātmā vicikīrṣito me |
tadāmṛtatvaṁ pratipadyamāno
mayātma-bhūyāya ca kalpate vai || [bhā.pu. 11.29.32]

mat-kathā-śravaṇādau vā śraddhā yāvan na jāyate || [bhā.pu. 11.20.9]
ājñāyaiva guṇān doṣān mayādiṣṭān api svakān |

dharmān santyajya yaḥ sarvān māṁ bhajet sa ca sattamaḥ || [bhā.pu. 11.11.37]
ity-ādibhir bhagavad-vākyaiḥ sahaikārthasyāvaśya-vyākhyeyatvāt | atra ca pari-śabda-prayogāc

ca | ata ekaṁ māṁ śaraṇaṁ vraja, na tu dharma-jñāna-yoga-devatāntarādikam ity arthaḥ | pūrvaṁ
hi mad-anya-bhaktau sarva-śreṣṭhāyāṁ tavādhikāro nāstīty atas tvaṁ yat karoṣi yad aśnāsītyādi-
bruvāṇena mayā karma-miśrāyāṁ bhaktau tavādhikāra uktaḥ | samprati tv atikṛpayā tubhyam
ananya-bhaktau evādhikāras tasyā ananya-bhakter yādṛcchika-mad-aikāntika-bhakta-kṛpaika-
labhyatva-lakṣaṇaṁ niyamaṁ sva-kṛtam api bhīṣma-yuddhe sva-pratijñām ivāpanīya datta iti
bhāvaḥ | na ca mad-ājñayā nitya-naimittika-karma-tyāge tava prayavāya-śaṅkā sambhavet | veda-
rūpeṇa mayaiva nitya-karmānuṣṭhānam ādiṣṭam adhunā tu svarūpeṇaiva tat-tyāga ādiśyate ity
Page 199 of 210

ataḥ kathaṁ te nitya-karmākaraṇe pāpāni sambhavanti ? pratyuta ataḥ paraṁ nitya-karmaṇi kṛta
eva pāpāni bhaviṣyanti sākṣān mad-ājñā-laṅghanād ity avadheyam |
nanu yo hi yac-charaṇo bhavati, sa hi mūlya-krītaḥ paśur iva tad-adhīnaḥ | sa taṁ yat kārayati,
tad eva karoti | yatra sthāpayati tatraiva tiṣṭhati | yad bhojayati, tad eva bhuṅkte iti śaraṇāpatti-
lakṣaṇasya dharmasya tattvam | yad uktaṁ vāyu-purāṇe–
ānukūlyasya saṅkalpaḥ prātikūlyasya varjanaṁ |

rakṣiṣyatīti viśvāso goptṛtve16 varaṇaṁ tathā |
niḥkṣepanam akārpaṇyaṁ17 ṣaḍ-vidhā śaraṇāgatiḥ || iti |
bhakti-śāstra-vihitā svābhīṣṭa-devāya rocamānā pravṛttir ānukūlyaṁ tad-viparītaṁ prātikūlyam |

goptṛtve iti sa eva mama rakṣako nānya iti yat | rakṣiṣyatīti sva-rakṣaṇa-prātikūlya-
vastuṣūpasthiteṣv api sa māṁ rakṣiṣyaty eveti draupadī-gajendrādīnām iva viśvāsaḥ |
niḥkṣepanaṁ svīya-sthūla-sūkṣma-deha-sahitasya eva svasya śrī-kṛṣṇārtha eva viniyogaḥ |
akārpaṇyaṁ nānyatra kvāpi sva-dainya-jñāpanam iti ṣaṇṇāṁ vastūnāṁ vidhātr-anuṣṭhānaṁ
yasyāṁ sā śaraṇāgatir iti |
tad adyārabhya yady ahaṁ tvāṁ śaraṇaṁ gata eva varte tarhi tva-uktaṁ bhadram abhadraṁ vā
yad bhavet tad eva mama kartavyam | tatra yadi tvaṁ māṁ dharmam eva kārayasi tadā na kācic
cintā | yadi tv īśvaratvāt svairācāras tvaṁ mām adharmam eva kārayasi, tadā kā gatis tatrāha—
aham iti | prācīnārvācīnāni yāvanti vartante yāvanti vā ahaṁ kārayiṣyāmi tebhyaḥ sarvebhya eva
pāpebhyo mokṣayiṣyāmi | nāham anya-śaraṇya iva tatrāsamartha iti bhāvaḥ |
tvām alambyaiva śāstram idaṁ loka-mātram evopadiṣṭavān asmi | mā śucaḥ svārthaṁ parārthaṁ
vā śokaṁ mā kārṣīḥ | yuṣmad-ādikaṁ sarva eva lokaḥ sva-para-dharmān sarvān eva parityajya
mac-cintanādi-paro māṁ śaraṇam āpadya sukhenaiva vartatām | tasya pāpa-mocana-bhāraḥ
saṁsāra-mocana-bhāro’pi mayāṅgīkṛta eva |
ananyāś cintayanto māṁ ye janāḥ paryupāsate |

teṣāṁ nityābhiyuktānāṁ yoga-kṣemaṁ vahāmy aham || [gītā 9.22] iti |
hanta etāvān bhāro mayā sva-prabhau nikṣipta ity api śokaṁ mākārṣīr bhakta-vatsalasya mama
na tatrāyāsa-leśo’pīti nātaḥ param adhikam upadeṣṭavyam astīti śāstraṁ samāptīkṛtam ||66||
baladevaḥ : nanu yajana-praṇaty-ādis tava śuddhā bhaktiḥ prāktana-karma-rūpānanta-pāpa-

malina-hṛdā puṁsā kathaḥ śakyā kartuṁ yāvat tvad-bhakti-virodhīni tāny anantāni pāpāni
kṛcchrādi-prāyaścittaiḥ savihitaiś ca dharmair na vinaśyeyur iti cet tatrāha—sarveti | prāktana-
pāpa-prāyaścitta-bhūtān kṛcchrādīn sa-vihitāṁś ca sarvān dharmān parityajya svarūpatas tyaktvā
māṁ sarveśvaraṁ kṛṣṇaṁ nṛsiṁha-dāśarathy-ādi-rūpeṇa bahudhāvirbhūtaṁ viśuddha-bhakti-
gocaraṁ santam avidyā-paryanta-sarva-kāma-vināśam ekaṁ, na tu matto’nyaṁ śiti-kaṇṭhādiṁ
śaraṇaṁ vraja prapadyasva | śaraṇyaḥ sarveśvaro’haṁ sarva-pāpebhyo prāktana-karmabhyas
tvāṁ śaraṇāgataṁ mokṣayiṣyāmīti mithaḥ-kartavyatā darśitā | tvaṁ mā śucaḥ | acirāyuṣā mayā
16 Krishnadas gives bhartṛtve as an alternative reading both here and further down.
17 The usual reading is ātma-nikṣepa-kārpaṇye.
Page 200 of 210

hṛd-viśuddham icchatāticira-sādhyā duṣkarāś ca te kṛcchrādayaḥ katham anuṣṭheyā iti śokaṁ mā

kārṣīr ity arthaḥ |
atra mat-prapattur na bhaved ity uktam | śrutiś caivam āha—na karmaṇā na prajayā dhanena
tyāgenaivke’mṛtatvam ānaśuḥ iti | śraddhā-bhakti-dhyāna-yogād avaitīti caivam ādyā |
saniṣṭhānāṁ hṛd-viśuddhaye pariniṣṭhitānāṁ ca loka-saṅgrahāya yathāyathaṁ kāryās te dharmaḥ
| tam etam ity-ādibhyaḥ satyena labhyas tapasā hy eṣa ātmā ity-ādibhyaś ca śrutibhyaḥ |
na ca vihita-tyāge pratyavāya-lakṣaṇaṁ pāpaṁ syād iti śokaṁ mā kurv iti vyākhyeyam | veda-
nideśenāgni-hotrādi-tyāge yater iva pareśānideśena tat-tyāge tat-prapattus tad-ayogāt | pratyuta
tan-nideśātikrame doṣāpattiḥ syāt | na ca svarūpato vihita-tyāge pratyavāyāpatteḥ | sarvāṇi
dharma-phalānīti vyākhyeyam | phala-tyāge tad-anāpatteḥ | tasmāt prapannasya svarūpato
dharma-tyāgaḥ | na ca na hi kvacit ity-ādi nyāyena svadharmānuṣṭhānāpattis tad-yajanādi-
niratasya tena nyāyena tad-anāpatteḥ | tathā ca sanniṣṭhasyātmānubhavāntaḥ-pariniṣṭhitasya ca
parātmānubhavānto yathā dharmācāras tathā prapattuḥ śuddhāntaḥ sa iti evam evoktam ekādaśe
—

mat-kathā-śravaṇādau vā śraddhā yāvan na jāyate || [bhā.pu. 11.20.9] iti |
eṣā śaraṇāgatiḥ śabditā prapattiḥ ṣaḍ-aṅgikā—
ānukūlyasya saṅkalpaḥ prātikūlyasya varjanaṁ |

rakṣiṣyatīti viśvāso goptṛtve varaṇaṁ tathā |
ātma-nikṣepa-kārpaṇye ṣaḍ-vidhā śaraṇāgatiḥ || iti vāyu-purāṇāt |
bhakti-śāstra-vihitā haraye rocamānā pravṛttir ānukūlyam | tad-viparītaṁ tu prātikūlyam | ātma-

nikṣepaḥ śaraṇye tasmin sva-bhara-nyāsaḥ | kārpaṇyam anugharṣaḥ | nikṣepaṇam akārpaṇyam iti
kvacit pāṭhaḥ | tatra kārpaṇyaṁ tato’nyasmin svadainya-prakāśaḥ | sphuṭam anyat ||66||
(18.67)
idaṁ te nātapaskāya nābhaktāya kadācana |

na cāśuśrūṣave vācyaṁ na ca māṁ yo’bhyasūyati ||
śrīdharaḥ : evaṁ gītārtha-tattvam upadiśya tat-sampradāya-pravartane niyamam āha—idam iti |

idaṁ gītārtha-tattvaṁ te tvayā atapaskāya dharmānuṣṭhāna-hīnāya na vācyam | na ca abhaktāya
gurāv īśvare ca bhakti-śūnyāya kadācid api na vācyaṁ na cāśuśrūṣave paricaryām akurvate
vācyam | māṁ parameśvaraṁ yo'bhyasūyati manuṣya-dṛṣṭyā doṣāropeṇa nindati tasmai na ca
vācyam ||67||
madhusūdanaḥ : samāptaḥ śāstrārthaḥ | śāstra-saṁpradāya-vidhim adhunā kathayati—idam iti |

idaṁ gītākhyaṁ sarva-śāstrārtha-rahasyaṁ te tava saṁsāra-vicchittaye mayoktaṁ
nātapaskāyāsaṁyetendriyāya na vācyam | kadācana kasyām apy avasthāyām iti paryāya-traye'pi
saṁbadhyate | tapasvine'py abhaktāya, gurau deve ca bhakti-rahitāya na vācyam | kadācana
tapasvine bhaktāyāpy aśuśrūṣave śuśrūṣāṁ paricaryām akurvate ca na vācyam | kadācana ca-
Page 201 of 210

śabdo vācyaṁ kadācaneti pada-dvayākarṣaṇārthaḥ | na ca māṁ yo'bhyasūyati māṁ bhagavantaṁ

vāsudevaṁ manuṣyam asarvajñatvādi-guṇakaṁ matvābhyasūyaty ātma-praśaṁsādi-
doṣādhyāropaṇeneśvaratvam asahamāno dveṣṭi yas tasmai śrī-kṛṣṇotkarṣāsahiṣṇave tapasvine
bhaktāya śuśrūṣave'pi na vācyaṁ | kadācanety anukarṣaṇārthaś ca-kāraḥ | tapasvine bhaktāya
śuśrūṣave śrī-kṛṣṇānuraktāya ca vācyam ity arthaḥ | ekaika-viśeṣaṇābhāve'py ayogyatā-
pratipādanārthāś catvāro na-kārāḥ | medhāvine tapasvine vety anyatra vikalpa-darśanāt | śuśrūṣā
guru-bhakti-bhagavad-anurakti-yuktāya tapasvine tad-yuktāya medhāvine vā vācyaṁ | medhā-
tapasoḥ pākṣikatve'pi bhagavad-anurakti-guru-bhakti-śuśrūṣāṇāṁ niyama eveti bhāṣya-kṛtaḥ ||
67||
viśvanāthaḥ : evaṁ gītā-śāstram upadiśya sampradāya-pravartane niyamam āha—idam iti |

atapaskāya asaṁyatendriyāya manaś cendriyāṇāṁ ca aikāgryaṁ paramaṁ tapaḥ iti smṛteḥ |
saṁyatendriye saty api abhaktāya na vācyam | saṁyatendriyatvādi-dharma-traya-vattve’pi yo
mām abhyasūyati mayi nirupādhi-pūrṇa-brahmaṇi māyā-sāvarṇya-doṣam āropayati tasmai
sarvathaiva na vācyam ||67||
baladevaḥ : atha svopadiṣṭaṁ gītā-śāstraṁ pātrebhyaḥ eva na tv apātrebhyo deyam iti upadiśati
idam iti | idaṁ śāstraṁ te tvayātapaskāya ajitendriyāya na vācyam | tapasvine’py abhaktāya
śāstropadeṣṭari tvayi śāstra-pratipādye mayi ca sarveśa-bhakti-śūnyāya na vācyam | tapasvine’pi
bhaktāyāśuśrūṣave śrotum anicchave na vācyam | yo māṁ sarveśvaraṁ nitya-guṇa-vigraham
abhyasūyati mayi māyika-guṇa-vigrahatām āropayati, tasmai tu naiva vācyam ity ato bhinnayā
vibhaktyā tasya nirdeśaḥ | evam āha—sūtrakāraḥ anāviṣkurvann anvayāt iti [ve.sū. 3.4.50] ||67||
(18.68)
ya idaṁ paramaṁ guhyaṁ mad-bhakteṣv abhidhāsyati |

bhaktiṁ mayi parāṁ kṛtvā mām evaiṣyaty asaṁśayaḥ ||
śrīdharaḥ : etair doṣair virahitebhyo gītā-śāstropadeṣṭuḥ phalam āha—ya iti | mad-bhakteṣv

abhidhāsyati mad-bhaktebhyo ya vakṣyati | sa mayi parāṁ bhaktiṁ karoti tato niḥsaṁśayaḥ san
mām eva prāpnotīty arthaḥ ||68||
madhusūdanaḥ : evaṁ saṁpradāyasya vidhim uktvā tasya kartuḥ phalam āha—ya idam iti | yaḥ
saṁpradāyasya pravartakaḥ imam āvayoḥ saṁvāda-rūpaṁ grantham | paramaṁ niratiśaya-
puruṣārtha-sādhanaṁ guhyaṁ rahasyārthatvāt sarvatra prakāśayitum anvahaṁ mad-bhakteṣu
māṁ bhagavantaṁ vāsudevaṁ praty anurakteṣv abhidhāsyaty abhito granthato'rthataś ca
dhāsyati sthāpayiṣyati | bhakteḥ punar grahaṇāt pūrvokta-viśeṣaṇa-traya-rahitasyāpi bhagavad-
bhakti-mātreṇa pātratā sūcitā bhavati |
katham abhidhāsyati ? tatrāha—bhaktim iti | bhaktiṁ mayi parāṁ kṛtvā bhagavataḥ parama-
guroḥ śuśrūṣaiveyaṁ mayā kriyata iti | evaṁ kṛtvā niścitya yo'bhidhāsyati sa mām evaiṣyati māṁ
bhagavantaṁ vāsudevam eṣyaty evācirān mokṣyate | evaṁ saṁsārād atra saṁśayo na kartavyaḥ |
athavā, mayi parāṁ bhaktiṁ kṛtvā, asaṁśayo niḥsaṁśayaḥ san mām eṣyaty eveti vā mām
evaiṣyati nānyam iti yathā-śrutam eva vā yojyam ||68||
Page 202 of 210

viśvanāthaḥ : etad upadeṣṭuḥ phalam āha—ya iti dvābhyām | parāṁ bhaktiṁ kṛtveti prathamaṁ
parama-bhakti-prāptiḥ | tato mat-prāptiḥ | etad upadeṣṭur bhavati ||68||
baladevaḥ : śāstropadeṣṭuḥ phalam āha—ya iti | etad upadeṣṭur ādau mat-para-bhakti-lābhas tato
mat-pada-lābho bhavati ||68||
(18.69)
na ca tasmān manuṣyeṣu kaścin me priya-kṛttamaḥ |

bhavitā na ca me tasmād anyaḥ priyataro bhuvi ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, na ceti | tasmān mad-bhaktebhyo gītā-śāstra-vyākhyātuḥ sakāśād anyo

manuṣyeṣu madhye kaścid api mama priya-kṛttamo’tyantaṁ paritoṣa-kartā nāsti | na ca kālāntare
bhavitā bhaviṣyati mamāpi tasmād anyaḥ priyataro’dhunā bhuvi tāvan nāsti | na ca kālāntare’pi
bhaviṣyatīty arthaḥ ||69||
madhusūdanaḥ : kiṁ ca, na ceti | tasmān mad-bhakteṣu śāstra-sampradāya-kṛtaḥ sakāśād anyo

manuṣyeṣu madhye kaścid api me mama priya-kṛttamo’tiśayena priya-kṛn mad-viṣaya-prīty-
atiśayavān nāsti vartamāne kāle | nāpi prāg āsīt tādṛk kaścit | na ca kālāntare bhavitā bhaviṣyati |
mamāpi tasmād anyaḥ priyataraḥ prīty-atiśaya-viṣayaḥ kaścid apy āsīn na | adhunā ca bhuvi
loke’smin nāsti | na ca kālāntare bhavitety āvṛttyā yojyam ||69||
viśvanāthaḥ : tasmād upadeṣṭuḥ sakāśāt anyo’tipriyaṅkaro’tipriyaś ca nāsti ||69||
baladevaḥ : na ceti | tasmād gītopadeṣṭuḥ sakāśād anyo manuṣyeṣu madhye mama priya-
kṛttamaḥ paritoṣa-kartā pūrvaṁ nābhūn na ca bhaviṣyati | mama tasmād anyaḥ priyataro bhuvi
nābhūn na ca bhaviṣyati ||69||
(18.70)
adhyeṣyate ca ya imaṁ dharmyaṁ saṁvādam āvayoḥ |

jñāna-yajñena tenāham iṣṭaḥ syām iti me matiḥ ||70||
śrīdharaḥ : paṭhataḥ phalam āha—adhyeṣyata iti | āvayoḥ śrī-kṛṣṇārjunayor imaṁ dharmyaṁ

dharmād anapetaṁ saṁvādaṁ yo’dhyeṣyate japa-rūpeṇa paṭhiṣyati tena puṁsā sarva-yajñebhyaḥ
śreṣṭhena jñāna-yajñena aham iṣṭaḥ syāṁ bhaveyam iti me matiḥ | yady apy asau gītārtham
abudhyamāna eva kevalaṁ japati | tathāpi mama tac chṛṇvato mām evāsau prakāśayatīti buddhir
bhavati | yathā loke yaṛcchayāpi yadā kaścit kadācit kasyacit nāma gṛhṇāti tadāsau mām evāyam
āhavayatīti matvā tat-pārśvam āgacchati | tathāham apitasya sannihito bhaveyam | ata eva
ajāmila-kṣatra-bandhu-pramukhānāṁ kathañcin nāmoccāraṇa-mātreṇa prasanno’smi | tathaiva
asyāpi prasanno bhaveyam iti bhāvaḥ ||70||
madhusūdanaḥ : adhyāpakasya phalam uktvādhyetuḥ phalam āha—adhyeṣyata iti | āvayoḥ

saṁvādam imaṁ granthaṁ dharmyaṁ dharmād anapetaṁ yo’dhyeṣyate japa-rūpeṇa paṭhiṣyati
jñāna-yajñena jñānātmakena yajñena caturthādhyāyoktena dravya-yajñādi-śreṣṭhenāhaṁ
sarveśvaras tenādhyetreṣṭaḥ pūjitaḥ syām iti me matir mama niścayaḥ | yadyapy asau gītārtham
Page 203 of 210

abudhyamāna eva japati tathāpi tac chṛṇvato mama mām evāsau prakāśayatīti buddhir bhavati |
ato japa-mātrād api jñāna-yajña-phalaṁ mokṣaṁ labhate sattva-śuddhi-jñānotpatti-dvārā |
arthānusandhāna-pūrvakaṁ paṭhatas tu sākṣād eva mokṣa iti kiṁ vaktavyam iti phala-vidhir
evāyaṁ nārtha-vādaḥ | śreyān dravya-mayād yajñād jñāna-yajñaḥ parantapa iti hi prāg uktam ||
70||
viśvanāthaḥ : etad adhayana-phalam āha—adhyeṣyata iti ||70||
baladevaḥ : atha śāstrādhyetuḥ phalam āha—adhyeṣyate ceti | atra yo jñāna-yajño varṇitas

tenāham etat-pāṭha-mātreṇaiveṣṭo’bhyarcitaḥ syām iti me matirs tasyāhaṁ sulabha ity arthaḥ ||
70||
(18.71)
śraddhāvān anasūyaś ca śṛṇuyād api yo naraḥ |

so’pi muktaḥ śubhān lokān prāpnuyāt puṇya-karmaṇām ||
śrīdharaḥ : anyasya japato yo’nyaḥ kaścit śṛṇoti tasyāpi phalam āha—śraddhāvān iti | yo naraḥ
śraddhā-yuktaḥ kevalaṁ śṛṇuyād api śraddhāvān api yaḥ kaścit kim artham uccair japati
abaddhaḥ vā japatīti vā doṣa-dṛṣṭiṁ karoti tad-vyāvṛtty-artham āha—anasūyaś cāsūya-rahito yaḥ
śṛṇuyāt so’pi sarvaiḥ pāpair muktaḥ sann aśvamedhādi-puṇya-kṛtāṁ lokān prāpnuyāt ||71||
madhusūdanaḥ : pravaktur adhyetuś ca phalam uktvā śrotur idānīṁ phalaṁ kathayati—

śraddhāvān iti | yo naraḥ kaścid apy anyasyoccair japataḥ kāruṇikasya sakāśāt śraddhāvān
śraddhā-yuktas tathā kim-artham ayam uccair japaty abaddhaṁ vā japatīti doṣa-dṛṣṭyā'sūyayā
rahito'nasūyaś ca kevalaṁ śṛṇuyād imaṁ grantham api-śabdāt kim utārtha-jñānavān so'pi
kevalākṣara-mātra-śrotāpi muktaḥ pāpaiḥ śubhān praśastān lokān puṇya-karmaṇām
aśvamedhādi-kṛtāṁ prāpnuyāt jñānavatas tu kiṁ vācyam iti bhāvaḥ ||71||
viśvanāthaḥ : etac-chravaṇa-phalam āha—śraddhāvān iti ||71||
baladevaḥ : śrotuḥ phalam āha—śraddheti | yaḥ kevalaṁ śraddhayā śṛṇoti anasūyaḥ kim artham
uccair aśuddhaṁ vā paṭhatīti doṣa-dṛṣṭim akurvan so’pi nikhilaiḥ pāpair muktaḥ puṇya-
karmaṇām aśvamedhādi-yājināṁ lokān prāpnuyāt | yad vā, puṇya-karmaṇāṁ bhaktimatāṁ lokān
dhruva-lokādīn vaikuṇṭha-bhedān ity arthaḥ ||71||
(18.72)
kaccid etac chrutaṁ pārtha tvayaikāgreṇa cetasā |

kaccid ajñāna-saṁmohaḥ pranaṣṭas te dhanaṁjaya ||
śrīdharaḥ : samyag bodhānupapattau punar upadekṣyāmīty āśayenāha—kaccid iti | kaccid it

praśnārthaḥ | kaccid ajñāna-saṁmohas tattvājñāna-kṛto viparyayaḥ | spaṣṭam anyat ||72 ||
madhusūdanaḥ : śiṣyasya jñānotpatti-paryantaṁ guruṇā kāruṇikena prayāsaḥ kārya iti guror

dharmaṁ śikṣayituṁ sarvathāpi punar upadeśāpekṣā nāstīti jñāpanāya pṛcchati—kaccid iti |
Page 204 of 210

kaccid iti praśne | etan mayoktaṁ gītā-śāstram ekāgreṇa vyāsaṅga-rahitena cetasā he pārtha,
tvayā kiṁ śrutam arthato'vadhāritaṁ kaccit | kim ajñāna-saṁmoho'jñāna-nimittaḥ saṁmoho
viparyayo'jñāna-nāśāt pranaṣṭaḥ prakarṣeṇa punar utpatti-virodhitvena naṣṭas te tava dhanañjaya,
yadi syāt punar upadeśaṁ kariṣyāmīty abhiprāyaḥ ||72||
viśvanāthaḥ : samyag bodhānupapattau punar upadekṣyāmīty āśayenāha—kaccid iti ||72||
baladevaḥ : evaṁ śāstraṁ tad-vācanādi-māhātmyaṁ coktam | atha śāstrārthāvadhāna-tad-

anubhavo pṛcchati kaccid iti | praśnārthe’vyayam | samyag-anubhavānudaye punar apy etad
upadekṣyāmīti bhāvaḥ ||72||
(18.73)
naṣṭo mohaḥ smṛtir labdhā tvat-prasādān mayācyuta |

sthito’smi gata-sandehaḥ kariṣye vacanaṁ tava ||
śrīdharaḥ : kṛtārthaḥ sann arjuna uvāca—naṣṭa iti | ātma-viṣaye moho naṣṭaḥ, yato’yam aham
asmīti svarūpānusandhāna-rūpā smṛtis tvat-prasādān mayā labdhā | ataḥ sthito’smi
yuddhāyotthito’smi, gataḥ dharma-viṣayaḥ sandeho yasya so’haṁ tava ājñāṁ kariṣye iti ||73||
madhusūdanaḥ : evaṁ pṛṣṭaḥ kṛtārthatvena punar upadeśānapekṣatām ātmana arjuna uvāca—

naṣṭo moha iti | naṣṭa ucchinno moho'jñāna-kṛto viparyayaḥ | tan-nāśakam āha—smṛtir labdhā
tvat-prasādān mayā yasmāt tvad-upadeśād ātma-jñānaṁ labdhaṁ sarva-saṁśayānākrāntatayā
prāptam, ataḥ sarva-pratibandha-śūnyenātma-jñānena moho naṣṭa ity arthaḥ | he acyuta !
ātmatvena niścitatvāt | viyogāyogya-smṛti-lambhane sarva-granthīnāṁ vipramokṣaḥ iti śruty-
artham anubhavann āha—sthito'smīti | sthito’smi gata-sandeho nivṛtta-sarva-sandehaḥ sthito'smi
yuddha-kartavyatā-rūpe tvac-chāsane | yāvaj-jīvaṁ ca kariṣye vacanaṁ tava | bhagavataḥ
parama-guror ājñāṁ pālayiṣyāmīti prayāsa-sāphalya-kathanena bhagavantam arjunaḥ
paritoṣayāmāsa | anena gītā-śāstrādhyāyino bhagavat-prasādād avaśyaṁ mokṣa-phala-paryantaṁ
jñānaṁ bhavatīti śāstra-phalam upasaṁhṛtaṁ tad dhāsya vijajñāv itivat ||73||
viśvanāthaḥ : kim ataḥ paraṁ pṛcchāmy ahaṁ tu sarva-dharmān parityajya tvāṁ śaraṇaṁ gato
niścinta eva tvayi viśrambhavān asmīty āha—naṣṭa iti | kariṣya ity ataḥ paraṁ śaraṇasya
tavājñāyāṁ sthitir eva śaraṇāpannasya mama dharmaḥ | na tu svāśrama-dharmo na tu jñāna-
yogādaraḥ, te tv adyārabhya tyaktvā eva | tataś ca bhoḥ priya-sakha arjuna ! mama bhū-bhāra-
haraṇe kiñcid avaśiṣṭaṁ kṛtyam asti | tat tu tad-dvāraiva cikīrṣāmīti bhagavatokte gati gāṇḍīva-
pāṇir arjuno yoddhum udatiṣṭhād iti ||73||
baladevaḥ : evaṁ pṛṣṭaḥ pārthaḥ śāstrānubhavaṁ phala-dvāreṇāha—naṣṭa iti | moho viparīta-

jñāna-lakṣaṇaḥ mama naṣṭas tvat-prasādād eva smṛtiś ca yathāvasthita-vastu-niṣṭhayā mayā
labdhā | ahaṁ gata-sandehaś chinna-saṁśayaḥ sthito’dhunāsmi | tava vacanaṁ kariṣye | etad
uktaṁ bhavati—deva-mānavādayo nikhilāḥ prāṇinaḥ sarve sva-sva-karmasu svatantrā
dehābhimānino māna-vairarcitā devās tebhyo’bhīṣṭa-pradāḥ | yas tv īśvaraḥ ko’py asti | sa hi
nirguṇo nirākṛtir udāsīnas tat-sannidhānāt prakṛtir jagad-dhetur ity evaṁ viparīta-jñāna-lakṣaṇo
yo mohaḥ pūrvaṁ mamābhūt | sa tvad-upalabdhād upadeśād vinaṣṭaḥ | parākhya-svarūpa-
śaktimān vijñānānanda-mūrtiḥ sārvajñya-sārvaiśvarya-satya-saṅkalpādi-guṇa-ratnākaro bhakta-
Page 205 of 210

suhṛt sarveśvaraḥ prakṛti-jīva-kālākhya-śaktibhiḥ saṅkalpa-mātreṇa jīva-karmānuguṇo vicitra-

sarga-kṛt sva-bhaktebhyaḥ sva-paryanta-sarva-prado’kiñcana-bhakta-vittaḥ | sa ca tvam eva mat-
sakho vasudeva-sūnur iti tāttvikaṁ jñānaṁ mamābhūt | ataḥ paraṁ tvām ahaṁ prapannaḥ
sthito’smi | tvaṁ māṁ kadācid api na tyakṣyasīti sandehaś ca me chinnaḥ | atha bhūbhāra-
haraṇaṁ sva-prayojanaṁ cet prapannena mayā cikīrṣitaṁ tarhi tad-vacanaṁ tava kariṣyāmīty
arjuno dhanuḥ-pāṇir udatiṣṭhad iti ||73||
(18.74)
sañjaya uvāca—
ity ahaṁ vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ |
saṁvādam imam aśrauṣam adbhutaṁ romaharṣaṇam ||
śrīdharaḥ : tad evaṁ dhṛtarāṣṭraṁ prati śrī-kṛṣṇārjuna-saṁvādaṁ kathayitvā prastutāṁ kathām

anusandadhānaḥ sañjaya uvāca itīti | lomaharṣaṇaṁ lomāñca-karaṁ saṁvādam aśrauṣaṁ
śrutavān ahaṁ | spaṣṭam anyat ||74||
madhusūdanaḥ : samāptaḥ śāstrārthaḥ | kathā-saṁbandham idānīm anusandadhānaḥ saṁjaya

uvāca—ity aham iti | adbhutaṁ cetaso vismayākhya-vikāra-karaṁ lokeṣv asaṁbhāvyamānatvāt
lomaharṣaṇaṁ śarīrasya romāñcākhya-vikāra-karaṁ tenātiparipuṣṭatvaṁ vismayasya darśitaṁ |
spaṣṭam anyat ||74||
viśvanāthaḥ : ataḥ paraṁ pañca-śloka-vyākhyā sarva-gītārtha-tātparya-niṣkarṣe’ntima-ślokā

yatra vartante tāṁ patra-dvayīṁ vināyakaḥ sva-vāhanenādhunā hṛtavān ity ataḥ punar nālikham |
tāṁ tan-mātra-vādām | sa prasīdatu tasmai namaḥ | iti śrīmad-bhagavad-gītā-ṭīkā sārārtha-darśinī
samāptī-bhūtā satāṁ prītaye’stād iti ||74-78||
sārārthavarṣiṇī viśva-janīnā bhakta-cātakān |

mādhurī dhinutād asyā mādhurī bhātu me hṛdi ||

gītāsv aṣṭādaśo’dhyāyaḥ saṅgataḥ saṅgataḥ satām ||
iti śrīla-viśvanātha-cakravarti-ṭhakkura-kṛtā sārārthavarṣiṇī ṭīkā samāptā ||
baladevaḥ : samāptaḥ śāstrārthaḥ | atha kathā-sambandham anusandadhānaḥ sañjayo

dhṛtarāṣṭram uvāca ity aham iti | adbhutaṁ cetaso vimaya-karaṁ lokeṣv asambhāvyamānatvāt |
romaharṣaṇam dehe pulaka-janakam ||74||
(18.75)
vyāsa-prasādāc chrutavān etad guhyam ahaṁ param |

yogaṁ yogeśvarāt kṛṣṇāt sākṣāt kathayataḥ svayam ||
śrīdharaḥ : ātmanas tac-chravaṇe sambhāvanām āha—vyāsa-prasādād iti | bhagavatā vyāsena

divyaṁ cakṣuḥ śrotrādi machyaṁ dattam ato vyāsasya prasādāt etat ahaṁ śrutavān asmi | kiṁ tad
Page 206 of 210

ity apekṣāyām āha—paraṁ yogaṁ | paratvaṁ āviṣkaroti yogeśvarāt śrī-kṛṣṇāt svayam eva sākṣāt
kathayataḥ śrutavān iti ||75||
madhusūdanaḥ : vyavahitasyāpi bhagavad-arjuna-saṁvādasya śravaṇa-yogyatām ātmana āha—

vyāsa-prasādād iti | vyāsa-datta-divya-cakṣuḥ-śrotrādi-lābha-rūpāt vyāsa-prasādād imaṁ paraṁ
guhyaṁ yogaṁ yogāvyabhicāri-hetuṁ saṁvādaṁ yogeśvarāt kṛṣṇāt svayaṁ svena
pārameśvareṇa rūpeṇa kathayataḥ sākṣād evāhaṁ śrutavān asmi, na paramparayeti sva-bhāgyam
abhinandati | atremam iti puṁ-liṅga-pāṭho bhāṣya-kārair vyākhyātaḥ | etad iti napuṁsaka-liṅga-
pāṭhasyaiva yoga-sāmānādhikaraṇyena vyākhyānam idam iti tad-vyākhyātāraḥ ||75||
baladevaḥ : vyavahita-tat-saṁvāda-śravaṇe sva-yogyatām āha—vyāseti | vyāsa-prasādāt tad-

datta-divya-cakṣuḥ-śrotrādi-lābha-rūpād etad guhyaṁ śrutavān | kim etad ity āha—param yogam
iti | karma-yogaṁ jñāna-yogaṁ bhakti-yogaṁ cety arthaḥ | paratvaṁ sampādayati yogeśvarād iti
| deva-mānavādi-nikhila-prāṇināṁ svabhāvya-sambandho yogaḥ | teṣām adhīśān niyantuḥ
svayaṁ-rūpāt kṛṣṇāt sva-mukhenaiva, na tu paramparayā kathayataḥ | śrutavān asmīti sva-
bhāgyaṁ ślāghyate ||75||
(18.76)
rājan saṁsmṛtya saṁsmṛtya saṁvādam imam adbhutam |

keśavārjunayoḥ puṇyaṁ hṛṣyāmi ca muhur muhuḥ ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, rājann iti | hṛṣyāmi romāñcito bhavāmi harṣaṁ prāpnomīti vā | spaṣṭam
anyat ||76||
madhusūdanaḥ : rājann iti | puṇyaṁ śravaṇenāpi sarva-pāpa-haraṁ keśavārjunayor imaṁ

saṁvādam adbhutaṁ na kevalaṁ śrutavān asmi, kiṁtu saṁsmṛtya saṁsmṛtya | saṁbhrame
dviruktiḥ | muhur muhur vāraṁ vāraṁ hṛṣyāmi ca harṣaṁ prāpnomi ca | pratikṣaṇaṁ romāñcito
bhavāmīti vā ||76||
baladevaḥ : rājan dhṛtarāṣṭra puṇyaṁ śrotur avidyā-paryanta-sarva-doṣa-haram | muhur muhuḥ

prati-kṣaṇaṁ hṛṣyāmi romāñcito’smi ||76||
(18.77)
tac ca saṁsmṛtya saṁsmṛtya rūpam atyadbhutaṁ hareḥ |

vismayo me mahān rājan hṛṣyāmi ca punaḥ punaḥ ||
śrīdharaḥ : kiṁ ca, tac ceti | viśva-rūpaṁ niridiśati | spaṣṭam anyat ||77||
madhusūdanaḥ : yad viśva-rūpākhyaṁ sa-guṇaṁ rūpam arjunāya dhyānārthaṁ bhagavān

darśayāmāsa, tad idānīm anusandadhānam āha—tac ceti | tad iti viśva-rūpaṁ he rājan, mama
mahān vismayo'ta eva hṛṣyāmi cāhaṁ | spaṣṭam anyat ||77||
baladevaḥ : tac ca viśva-rūpaṁ yad arjunāyopadiṣṭam ||77||
Page 207 of 210

(18.78)
yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ |

tatra śrīr vijayo bhūtir dhruvā nītir matir mama ||
śrīdharaḥ : atas tvaṁ putrāṇāṁ rājyādi-śaṅkā parityajety āśayenāha—yatreti | yatra yeṣāṁ

pāṇḍavānāṁ pakṣe yogeśvaraḥ śrī-kṛṣṇo vartate, yatra ca pārthaḥ gāṇḍīva-dhanur-dharas tatraiva
ca śrī rāja-lakṣmīs tatraiva niściteti sambadhyate iti mama matir niścayaḥ | ata idānīm api tāvat
saputras tvaṁ śrī-kṛṣṇaṁ śaraṇam upetya pāṇḍavān prasādya sarvaṁ ca tebhyo nivedya putra-
prāṇa-rakṣāṁ kuru iti bhāvaḥ |
bhagavad-bhakti-yuktasya tat-prasādātma-bodhataḥ |
sukhaṁ bandha-vimuktiḥ syād iti gītārtha-saṅgrahaḥ ||
tathā hi,
puruṣaḥ sa paraḥ pārtha bhaktyā labhyas tv ananyayā [gītā 8.22]
bhaktyā tv ananyayā śakyas tv aham evaṁvidho’rjuna [gītā 11.54]
ity-ādau bhagavad-bhakter mokṣaṁ prati sādhakatamatva-śravaṇāt tad-ekānta-bhaktir eva tat-

prasādottha-jñānāvāntara-vyāpāra-mātra-yukto mokṣa-hetur iti sphuṭaṁ pratīyate | jñānasya ca
bhakty-avāntara-vyāpāratvam eva yuktam—
teṣāṁ satata-yuktānāṁ bhajatāṁ prīti-pūrvakam |

dadāmi buddhi-yogaṁ taṁ yena mām upayānti te || [gītā 10.10]
mad-bhakta etad vijñāya mad-bhāvāyopapadyate |

prakṛtiṁ puruṣaṁ caiva viddhy anādī ubhāv api || [gītā 13.19]
na ca jñānam eva bhaktir iti yuktam | samaḥ sarveṣu bhūteṣu mad-bhaktiṁ labhate parām [gītā
18.54], bhaktyā mām abhijānāti yāvān yaś cāsmi tattvataḥ [gītā 18.55] ity-ādau bheda-darśanāt |
na caivaṁ sati tam eva viditvātimṛtyum eti nānyaḥ panthā vidyate’yanāya iti śruti-virodhaḥ
śaṅkanīyaḥ bhakty-avāntara-vyāpāratvāt jñānasya | na hi kāṣṭhaiḥ pacati ity ukte jvālānām
asādhyanatvam uktaṁ bhavati | kiṁ ca,
yasya deve parā bhaktir yathā deve tathā gurau |

tasyaite kathitā hy arthāḥ prakāśante mahātmanaḥ || [śve.u. 6.23]
dehānte devaḥ paraṁ brahma tārakaṁ vyacaṣṭe |
yam evaiṣa vṛṇute tena labhya ity-ādi-śruti-smṛti-purāṇa-vacanāny evaṁ sati samañjasāni

bhavanti | tasmāt bhagavad-bhaktir eva mokṣa-hetur iti siddham ||
tenaiva dattayā matyā tad-gītā-vivṛtiḥ kṛtā |

sa eva paramānandas tayā prīṇātu mādhavaḥ ||
Page 208 of 210

paramānanda-pādābja-rajaḥ-śrīdhāriṇādhunā |
śrīdhara-svāmi-yatinā kṛtā gītā-subodhinī ||
sva-prāgalbhya-balād vilobhya bhagavad-gītāṁ tad-antar-gatam

tattvaṁ prepsur upaiti kiṁ guru-kṛpā-pīyūṣa-dṛṣṭiṁ vinā |
ambu svāñjalinā nirasya jaladher āditsur antarmaṇī
nāvarteṣu na kiṁ nimajjati janaḥ sat-karṇa-dhāraṁ vinā ||
iti śrī- śrīdhara-svāmi-kṛtāyāṁ śrīmad-bhagavad-gītā-ṭīkāyāṁ subodhinyāṁ

paramārtha-nirṇayo nāma aṣṭādaśo’dhyāyaḥ ||78||
madhusūdanaḥ : evaṁ ca sati sva-putre vijayādi-sambhāvanāṁ parityajety āha—yatreti | yatra

yasmin yudhiṣṭhir apakṣe yogeśvaraḥ sarva-yoga-siddhīnām īśvaraḥ sarvajñaḥ sarva-śaktir
bhagavān kṛṣṇo bhakta-duḥkha-karṣaṇas tiṣṭhati nārāyaṇaḥ | yatra pārtho dhanurdharo yatra
gāṇḍīva-dhanvā tiṣṭhaty arjuno naraḥ | tatra nara-nārāyaṇādhiṣṭhite tasmin yudhiṣṭhira-pakṣe śrī
rājya-lakṣmīr vijayaḥ śatru-parājaya-nimitta utkarṣo bhūtir uttarottaraṁ rājya-lakṣmyā vivṛddhir
dhruvāvaśyaṁbhāvinīti sarvatrānvayaḥ | nītir nayaḥ | evaṁ mama matir niścayaḥ | tasmād vṛthā
putra-vijayāśāṁ tyaktvā bhagavad-anugṛhītair lakṣmī-vijayādibhāgbhiḥ pāṇḍavaiḥ saha sandhir
eva vidhīyatām ity abhiprāyaḥ ||78||
pītāmbarād aruṇa-bimba-phalādharoṣṭhāt |
kṛṣṇāt paraṁ kim api tattvam ahaṁ na jāne ||1||
kāṇḍa-trayātmakaṁ śāstraṁ gītākhyaṁ yena nirmitam |

ādi-madhyānta-ṣaṭkeṣu tasmai bhagavate namaḥ ||2||
śrī-govinda-mukhāravinda-madhunā miṣṭaṁ mahābhārate

gītākhyaṁ paramaṁ rahasyam ṛṣiṇā vyāsena vikhyāpitam |
vyākhyātaṁ bhagavat-padaiḥ pratipadaṁ śrī-śaṅkarākhyaiḥ punar
vispaṣṭaṁ madhusūdanena muninā sva-jñāna-śuddhyai kṛtam ||3||
iha yo’sti vimohayan manaḥ

paramānanda-ghanaḥ sanātanaḥ |
guṇa-doṣa-bhṛd eṣa eva nas
tṛṇa-tulyo yad ayaṁ svayaṁ janaḥ ||4||
śrī-rāma-viśveśvara-mādhavānāṁ
prasādam āsādya mayā gurūṇām |
vyākhyānam etad vihitaṁ subodhaṁ
samarpitaṁ tac caraṇāmbujeṣu ||5||
paramārtha-nirṇayo nāmāṣṭādaśo'dhyāyaḥ
Page 209 of 210

||18||
baladevaḥ : evaṁ ca sati sva-putra-vijayādi-spṛhāṁ parityajety āha—yatreti | yatra yogeśvaraḥ

pūrvaṁ vyākhyātaḥ sva-saṅkalpāyatta-svetara-sarva-prāṇi-svarūpa-sthiti-pravṛttikaḥ kṛṣṇo
vasudeva-sūnuḥ sārathya-paryanta-sāhāyya-kāritayā vartate | yatra pārthas tvat-pitṛ-svasṛ-putro
narāvatāraḥ kṛṣṇaikāntī dhanurdharo’cchedya-gāṇḍīva-pāṇir vartate | tatraiva śrī-
kṛṣṇārjunādhiṣṭhite yudhiṣṭhira-pakṣe śrī-rāja-lakṣmīḥ vijayaḥ śatru-paribhava-hetukaḥ
paramotkarṣaḥ | bhūtir uttarottarā rāja-lakṣmī-vivṛddhiḥ | nītir nyāya-pravṛttir dhruvā sthireti
sarvatra sambadhyate | yat tu yuddha-param etac chāstram iti śaṅkyate | tan na—man-manā
bhava mad-bhakta ity-ādeḥ, sarva-dharmān parityajya ity-ādeś copadeśas tasmāc catūrṇāṁ
varṇānām āśramāṇāṁ ca dharmā hṛd-viśuddhi-hetutayā loka-saṅgrahārthatayā ceha nirūpitā ity
eva suṣṭhu ||78||
upāyā bahavas teṣu prapattir dāsya-pūrvikā |

kṣipraṁ prasādanī viṣṇor ity aṣṭādaśato matam ||
pītaṁ yena yaśodā-stanyaṁ nītaṁ pārtha-sārathyam |
sphītaṁ sad-guṇa-vṛndais tad atra gītaṁ paraṁ tattvam ||
yad icchā-tariṁ prāpya gītāpayodhau

nyamajjaṁ gṛhītāti-citrārtha-ratnam |
na cottātum asmi prabhur harṣa-yogāt
sa me kautukī nanda-sūnuḥ priyastāt ||
śrīmad-gītā-bhūṣaṇaṁ nāma bhāṣyaṁ

yatnād vidyā-bhūṣaṇenopacīrṇam |
śrī-govinda-prema-mādhurya-lubdhāḥ
kāruṇyārdrāḥ sādhavaḥ śodhayadhvam ||
iti śrīmad-bhagavad-gītopaniṣad-bhāṣye’ṣṭādaśo’dhyāyaḥ ||
Page 210 of 210

Bhagavad-Gita - Four Commentaries - 3

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Bhagavad-Gita - Four Commentaries - 3

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Bhagavad-Gita - Four Commentaries - 3

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

BHAGAVAD-GĪTĀ (13-18)

hariḥ oṁ tat sat

jñāna-yogo nāma tṛtīya-ṣaṭkaṁ

Thank you for using a Gaudiya Grantha Mandir text. Remember,

So, give back to the world community of scholars by notifying us of

And, if you can, please help by donating to the cause.

Thank you, The Editors.

atha prakṛti-puruṣa-viveka-yogo nāma

prathama-madhyama-ṣaṭkayos tat-tvaṁ-padārthāv uktāv uttaras tu ṣaṭko vākyārtha-niṣṭhaḥ

tatra jīvānāṁ saṁsāriṇāṁ pratikṣetraṁ bhinnānām asaṁsāriṇaikena paramātmanā katham

jīva-rūpa-kṣetrajñatayā cāpara-para-śabda-vācye sūcite tad-vivekena tattvaṁ nirūpayiṣyan śrī-

idam indriyāntaḥ-karaṇa-sahitaṁ bhogāyatanaṁ śarīraṁ he kaunteya ! kṣetram ity abhidhīyate |

tad evaṁ dvitīyena ṣaṭkena kevalayā bhaktyā bhagavat-prāptiḥ | tato’nyā ahaṁgrahopāsanādyās

adanti caikaṁ phalam asya gṛdhnā

kathitāḥ pūrva-ṣaṭkābhyām arthāj jīvādayo’tra ye |

deha-jīveśa-vijñānaṁ tad vaktavyaṁ trayodaśe ||

ādya-ṣaṭke niṣkāma-karma-sādhyaṁ j-jñānopayogitayā darśitam | madhya-ṣatke tu bhakti-

yogena jñānena copasṛṣṭaṁ tv aiśvarya-pradhāna-tad-rūpopalambhakaṁ mocakaṁ cety uktam |

adanti caikaṁ phalam asya gṛdhnā

śarīrātmavādī tu kṣetrajño na, kṣetratvema taj-jñānābhāvāt ||1||

kṣetrajñaṁ cāpi māṁ viddhi sarva-kṣetreṣu bhārata |

tat karma yan na bandhāya sā vidyā yā vimuktaye |

sarvato’kṣi-śiro-mukham [gītā 13.13] ity-ādinā sa-viśeṣasyaiva nirdekṣyamāṇatvāt | amānitvam

anyārthas tu parāmarśa [ve.sū. 1.3.20] iti nyāyena yaj-jñānaika-tātparyakam ity arthaḥ |

evaṁ satata-yuktā ye [12.1] ity-ādi-pūrvādhyāye nirviśeṣa-jñānasya heyatvena vivakṣitatvāt |

yā vai sādhana-sampattiḥ puruṣārtha-catuṣṭaye |

atra tu pūrvādhyāya-viślāghitaṁ tad evāvṛthā-kartuṁ sa-viśeṣatayā nirdiśya,

iti kṣetraṁ tathā jñānaṁ jñeyaṁ coktaṁ samāsataḥ |

ity antena bhakti-saṁvalitatayā sukarārtha-prāyaṁ kṛtam | ata evātra vyaṣṭi-kṣetrajña eva

puruṣaḥ prakṛti-stho hi bhuṅkte prakṛti-jān guṇān |

iti jīvasya prakṛti-sthatvaṁ nirdiśya, svatas tasyāprākṛtatva-darśanayā sphuṭam evākṣaratvaṁ

upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ |

iti jīvāt paratvena nirdiṣṭasya paramātmākhya-puruṣasya tu kaimutyenaiva tad darśitam |

dvāv imau puruṣau loke kṣaraś cākṣara eva ca

uttara-padyayos tu | kūṭastha eka-rūpatayā tu yaḥ kāla-vyāpī sa kūṭastha ity amara-koṣād

tathā ca brahma-sūtraṁ—guhāṁ praviṣṭāv ātmānau hi tad-darśanād [ve.sū. 1.2.11] iti tad-

madhusūdanaḥ : evaṁ dehendriyādi-vilakṣaṇaṁ sva-prakāśaṁ kṣetrajñam abhidhāya tasya

sarva-kṣetreṣu ya ekaḥ kṣetrajñaḥ svaprakāśa-caitanya-rūpo nityo vibhuś ca tam

1 The Yadavpur edition makes reference to Sridhar’s commentary to 3.29.13.

kṣetraṁ māyā-kalpitaṁ mithyā | kṣetrajñaś ca paramārtha-satyas tad-bhramādhiṣṭhānam iti

viśvanāthaḥ : evaṁ kṣetra-jñānāt jīvātmanaḥ kṣetrajñatvam uktam, paramātmanas tu tato’pi

baladevaḥ : kṣetra-jñānāj jīvātmanaḥ kṣetrajñatvam uktam | atha paramātmanas tad āha—

idam atra bodhyam—prakṛti-jīveśvarāṇāṁ bhogyatva-bhoktṛtva-niyantṛtva-dharmakatvān

pṛthag ātmānaṁ preritāraṁ ca matvā

jñājñau dvāv ajāv īśānīśānāv ajā

kṣaraṁ pradhānam amṛtākṣaraṁ haraḥ

bhoktā bhogyaṁ preritāraṁ ca matvā

2 All the verses quoted here are found in Rāmānuja’s commentary.

sarvaṁ proktaṁ trividhaṁ brahmam etat | [śve.u. 1.12]

ajām ekām lohita-śukla-kṛṣṇāṁ

pradhāna-kṣetrajña-patir guṇeśaḥ | [śve.u. 6.16] ity-ādayaḥ |

atrāpi kṣarākṣara-śabda-bodhyāt kṣetra-kṣetrajña-rūpād yugalāt svasya puruṣottamasyānyatvaṁ

yat tv ekātma-vādinaḥ kṣetrajñaṁ cāpi māṁ viddhi ity atra sāmānādhikaraṇya-pratītyā

tat kṣetraṁ yac ca yādṛk ca yad-vikāri yataś ca yat |

viśvanāthaḥ : saṅkṣepeṇoktam arthaṁ vivaritum ārabhate tat kṣetraṁ śarīraṁ yac ca

ṛṣibhir bahudhā gītaṁ chandobhir vividhaiḥ pṛthak |

śrīdharaḥ : kair vistareṇoktasyāyaṁ saṅkṣepa ity apekṣāyām āha—ṛṣibhir iti | ṛṣibhir

madhusūdanaḥ : kair vistareṇoktasyāyaṁ saṁkṣepa ity apekṣāyāṁ śrotṛ-buddhi-

vividhair nitya-naimittika-kāmya-karmādi-viṣayaiś chandobhir ṛg-ādi-mantrair brāhmaṇaiś ca