Virgas pagasts
| Virgas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Paplaka |
| Kopējā platība:[2] | 86,3 km2 |
| • Sauszeme: | 84,3 km2 |
| • Ūdens: | 2,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[3] | 722 |
| Blīvums (2024): | 8,6 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1918. gadā |
 Virgas pagasts Vikikrātuvē
| |
Virgas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Priekules, Gramzdas, Kalētu, Bunkas, Bārtas un Gaviezes pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasts atrodas Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā. Reljefu veido viļņots morēnu līdzenums. Augstums pie Paplakas sasniedz 67,9 m vjl.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasts ietilpst Bārtas upes baseinā, Vārtājas un Birztalas upes veido samērā dziļas ielejas. Pagasta vidusdaļā Vārtāja tek krāšņā senlejā, kas tiek saukta par Lanku. Tās platums ir 1- 2 km, krastu augstums līdz 40 m. Ieleja ir ļoti auglīga, kādreiz bijusi blīvi apdzīvota. Tā veidojusies ledus laikmeta beigu posmā, noplūstot ledāja ūdeņiem. Vārtāja ir robežupe Virgas pagasta rietumu nomalē, Birztala — dienvidu daļā. Uz Virgas izbūvēta Prūšu ūdenskrātuve.
Dabas aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā ir pieci mikroliegumi: īpaši aizsargājamai putnu sugai mazajam ērglim (Aguila pomarina), melnajam stārķim (Ciconia nigra), īpaši aizsargājamai ziedaugu un paparžaugu sugai lielajai raganzālītei (Circaea lutetiana L.) un aizsargājamiem meža biotopiem. Vietējas nozīmes aizsargājama dabas teritorija: Virgas parks.
Aizsargājamie dižkoki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- parastais osis (5,06 m apkārtmērs),
- parastais ozols (5 m),
- parastais skābardis (1,82 m),
- parastā liepa (4,31m).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms Livonijas krusta kariem Virga atradās kuršu Piemares zemes dienvidaustrumu malā. 13. gadsimtā to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, viduslaikos tagadējā Virgas muižas teritorijā bijusi nocietināta vācu bruņinieku pils. 1561. gadā šo teritoriju iekļāva Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tagadējā pagasta teritorijā atradās trīs muižas: Virgas muiža (vācu: Wirgen), Paplakas muiža (Paplacken) un Purmsātu muiža (Pormsahten).
1918. gadā Grobiņas apriņķī izveidoja patstāvīgu Virgas pagastu, teritoriju atdalot no Priekules pagasta. 1935. gadā tā platība bija 39,9 km² un tajā dzīvoja 999 iedzīvotāji.[1] 1945. gadā pagastā izveidoja Virgas ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet atjaunoja 1949. gadā līdz ar pagasta likvidēšanu. Virgas ciems ietilpa Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. Virgas ciemam 1961. gadā pievienoja likvidēto Purmsātu ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Virgas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sakarā ar 300 gadadienu kopš Zviedrijas karaļa Kārļa XII uzturēšanās Virgā 2001. gada vasarā tika atklāta piemiņas zīme „Kārļa zābaks”. Piemiņas zīmes idejas autors ir vēsturnieks Rihards Rubīns, ideju īstenoja tēlnieks Raimonds Gabaliņš un mākslinieks Raimonds Kalniņš.
Valsts nozīmes kultūras pieminekļi:
- Brūveru pilskalns,
- Kalna Zīvertu senkapi,
- Paplakas pilskalns,
- Virgas senkapi pie Rūķīšiem,
- Purmsātu (Upes) pilskalns,
- Gabaliņu senkapi.
Vietējas nozīmes kultūras pieminekļi:
- Kalviņu viduslaiku kapsēta,
- Virgas muižas apbūve,
- Piemiņas akmens deportētajiem pagasta iedzīvotājiem,
- 1905. gada piemiņas vieta Purmsātu kapsētā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Paplaka (pagasta centrs), Virga un Purmsāti. Paplaka atrodas 201 km attālumā Rīgas.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Fricis Roziņš (1870—1919), Iskolata priekšsēdētājs
- Aina Karele (1942), aktrise
- Žanis Voldemārs Puķītis (1925-1999), novadpētnieks, grāmatas "Atmiņu stāsti. Par Priekuli un novadniekiem" autors
- Jānis Arvīds Puķītis (1932-1992), skolotājs, sabiedriskais darbinieks
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Virgas pagasts |
 | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
