Donava
Donava | |
---|---|
Izteka | Švarcvalde 48°05′44″N 08°09′18″E / 48.09556°N 8.15500°E |
Ieteka | Melnā jūra 45°13′03″N 29°45′41″E / 45.21750°N 29.76139°EKoordinātas: 45°13′03″N 29°45′41″E / 45.21750°N 29.76139°E |
Caurteces valstis | Vācija Austrija Slovākija Ungārija Horvātija Serbija Rumānija Bulgārija Ukraina |
Garums | 2860 km |
Iztekas augstums | 1078 m |
Ietekas augstums | 0 m |
Vidējā caurtece | 7 000 m³/s |
Baseina platība | 801 463 km² |
Donava Vikikrātuvē |
Donava (vācu: Donau, slovāku: Dunaj, ungāru: Duna, horvātu: Dunav, serbu: Дунав, rumāņu: Dunăre, bulgāru: Дунав, ukraiņu: Дунай) ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām. Sākas Švarcvaldē (Vācijā) un ietek Melnajā jūrā. Pie ietekas jūrā veido lielu deltu.
Nozīmīgs transporta ceļš, jo kanāli savieno Donavu ar Reinu, kas ļauj izveidot ūdenstransporta ceļu no Roterdamas ostas līdz Melnajai jūrai.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senajos laikos Donava kopā ar Reinas upi mūsdienu Vācijas teritorijā galvenokārt kalpoja par Romas impērijas ziemeļu robežu, gar kuru bija izvietoti vairāki nocietinājumi un romiešu karaspēka vienības.
Galvenās pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trekninātas ir pietekas, kuru garums pārsniedz 500 km.
- Leha (Lech) — labais krasts, Vācijā
- Altmīle (Altmühl) — kreisais krasts, Vācijā
- Izāra (Isar) — labais krasts, Vācijā
- Inna (Inn) — labais krasts, Vācijā/Austrijā
- Ennsa (Enns) — labais krasts, Austrijā
- Morāva (Morava/March) — kreisais krasts, Austrijā/Slovākijā
- Vāha (Váh) — kreisais krasts, Slovākijā
- Hrona (Hron) — kreisais krasts, Slovākijā
- Ipeļa (Ipeľ/Ipoly) — kreisais krasts, Slovākijā/Ungārijā
- Drava (Drava) — labais krasts, Horvātijā
- Tisa (Тиса) — kreisais krasts, Serbijā
- Sava (Сава) — labais krasts, Serbijā
- Timiša (Тамиш) — kreisais karsts, Serbijā
- Morāva (Морава) — labais krasts, Serbijā
- Žiu (Jiu) — kreisais krasts, Rumānijā
- Iskara (Искър) — labais krasts, Bulgārija
- Olta (Olt) — kreisais krasts, Rumānijā
- Vedeja (Vedea) — kreisais krasts, Rumānijā
- Ardžeša (Argeş) — kreisais krasts, Rumānijā
- Jalomica (Ialomiţa) — kreisais krasts, Rumānijā
- Sireta (Siret) — kreisais krasts, Rumānijā
- Pruta (Prut/Прут) — kreisais krasts, Rumānijā/Ukrainā/Moldovā
Lielākās pilsētas Donavas krastos virzienā no izteces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Danube |
- Ulma (Ulm) — Vācija
- Ingolštate (Ingolstadt) — Vācija
- Rēgensburga (Regensburg) — Vācija
- Pasava (Passau) — Vācija
- Linca (Linz) — Austrija
- Vīne (Wien) — Austrija
- Bratislava (Bratislava) — Slovākija
- Budapešta (Budapest) — Ungārija
- Vukovāra (Vukovár) — Horvātija
- Novisada (Нови Сад) — Serbija
- Belgrada (Београд) — Serbija
- Vidina (Видин) — Bulgārija
- Ruse (Русе) — Bulgārija
- Breila (Brăila) — Rumānija
- Galaca (Galaţi) — Rumānija
- Tulča (Tulcea) — Rumānija
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Donava.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|
- Donava
- Austrijas upes
- Vācijas upes
- Slovākijas upes
- Ungārijas upes
- Serbijas upes
- Rumānijas upes
- Bulgārijas upes
- Horvātijas upes
- Ukrainas upes
- Moldovas upes
- Melnā jūra
- Vīne
- Lejasaustrija
- Montanas apgabals
- Plevenas apgabals
- Ruses apgabals
- Augšaustrija
- Bratislavas apgabals
- Trnavas apgabals
- Nitras apgabals
- Bādene-Virtemberga
- Bavārija