1945. gads
- Šis raksts ir par 1945. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1945. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1945 MCMXLV |
| Ab urbe condita | 2698 |
| Armēņu kalendārs | 1394 ԹՎ ՌՅՂԴ |
| Asīriešu kalendārs | 6695 |
| Bahāju kalendārs | 101—102 |
| Bengāliešu kalendārs | 1352 |
| Berberu kalendārs | 2895 |
| Budistu kalendārs | 2489 |
| Birmiešu kalendārs | 1307 |
| Bizantiešu kalendārs | 7453—7454 |
| Ķīniešu kalendārs | 甲申年 (Koka pērtiķis) 4641 vai 4581 — līdz — 乙酉年 (Koka gailis) 4642 vai 4582 |
| Koptu kalendārs | 1661—1662 |
| Etiopu kalendārs | 1937—1938 |
| Ebreju kalendārs | 5705—5706 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2001—2002 |
| - Shaka Samvat | 1867—1868 |
| - Kali Juga | 5046—5047 |
| Holocēna kalendārs | 11945 |
| Igbo kalendārs | 945—946 |
| Irānas kalendārs | 1323—1324 |
| Islāma kalendārs | 1364—1365 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4278 |
1945. gads (MCMXLV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. janvāris — Padomju Savienība izveidoja jaunu, promaskaviski noskaņotu Polijas valdību.
- 7. janvāris — Britu ģenerālis Bernards Montgomerijs sniedza preses konferenci Zonhovenā aprakstot savu darbību Ardēnu operācijā.
- 12. janvāris — Otrais pasaules karš: Padomju Savienība uzsāka ļoti liela mēroga ofensīvu Austrumeiropā pret vācu spēkiem.
- 13. janvāris — padomju patruļa Ungārijā apcietināja zviedru diplomātu Raulu Valenbergu.
- 16. janvāris — Ādolfs Hitlers pārvācās uz savu apakšzemes bunkuru, kas pazīstams arī kā Fīrera bunkurs.
- 17. janvāris:
- Otrais pasaules karš: Padomju spēki okupēja Varšavu
- Holokausts: nacisti uzsāka Aušvicas koncentrācijas nometnes evakuāciju.
- zviedru diplomāts Rauls Valenbergs pazuda Ungārijā, kamēr atradās padomju apcietinājumā.
- 20. janvāris:
- Franklins Rūzvelts tika ceturto reizi inaugurēts par ASV prezidentu, kas ir bezprecedenta gadījums.
- Ungārija izstājās no Otrā pasaules kara un piekrita pamieram ar sabiedrotajiem.
- 24. janvāris — tika veikts pirmais veiksmīgais vāciešu A4b raķetes izmēģinājums.
- 27. janvāris — Sarkanā Armija, ierodoties Aušvicā un Birkenavā (Birkenau), atrada nacistu koncentrācijas nometnes, kurās nogalināti apmēram 1,3 miljoni cilvēku.
- 28. janvāris — Otrais pasaules karš: Izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedza Ķīnu pa atjaunoto Birmas ceļu.
- 30. janvāris — Gdaņskas līcī padomju zemūdene S-13 ar trim torpēdām torpedēja vācu pasažieru kuģi Wilhelm Gustloff, uz kura atradās apmēram 6000—10 000 bēgļu un karavīru, kā arī ievainoto. Kuģis apgāzās un nogrima. Bojā gāja apmēram 5200—9000 cilvēku (pēc dažādu avotu datiem).
- 31. janvāris — ASV ierindniekam Edijam Slovikam tika izpildīts nāvessods nošaujot par dezertēšanu. Viņš bija pirmais karavīrs kopš Amerikas pilsoņu kara, kas sodīts par šo pārkāpumu un arī pēdējais, kas sodīts par dezertēšanu.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. februāris — Otrais pasaules karš: ASV prezidents Franklins Rūzvelts un Britu premjers Vinstons Čērčils devās uz tikšanos ar padomju diktatoru Josifu Staļinu Jaltas konferences ietvaros.
- 3. februāris — Otrais pasaules karš: PSRS piekrita pievienoties Klusā okeāna karam pret Japānu
- 4. februāris — Otrais pasaules karš: ASV prezidents, britu premjers un padomju diktators uzsāka Jaltas konferenci, kas beidzās 11. februārī.
- 6. februāris — franču rakstnieks Roberts Brasilā tika sodīts ar nāvi par sadarbošanos ar vāciešiem.
- 7. februāris — Otrais pasaules karš: ASV ģenerālis Daglass Makarturs atgriezās Manilā.
- 9. februāris — Valters Ulbrihts Maskavā kļuva par vācu komunistu līderi.
- 10. februāris — Otrais pasaules karš: Padomju zemūdene S-13 nogremdēja vācu laineri (SS General von Steuben) .
- 13. februāris:
- Otrais pasaules karš: Padomju Savienības spēki ieņēma Budapeštu, kas iepriekš bija nacistu pārvaldīta.
- Otrais pasaules karš: Karaliskie Gaisa spēki bombardēja Drēzdeni.
- 14. februāris — Čīle, Ekvadora, Paragvaja un Peru pievienojās ANO.
- 16. februāris — ASV spēki atguva Batānas pussalu.
- 19. februāris — Otrais pasaules karš: Ivodzimas kauja - aptuveni 30 000 ASV jūras kājnieku izgāja Ivodzimas krastos uzsākot kauju.
- 21. februāris — Pēnemindē vācieši palaida pēdējo A4 (V-2) raķeti.
- 23. februāris:
- Otrais pasaules karš: Grupa ASV jūras kājnieku pēc uzvaras Ivo Jimas kaujā sasniedza Surabači kalna virsotni, kur tika nofotografēti paceļot ASV karogu. Vēlāk foto ieguva Pulicera balvu.
- Otrais pasaules karš: ASV spēki atbrīvoja Filipīnu galvaspilsētu.
- Otrais pasaules karš: Vācijas garnizona kapitulācija Poznaņā, pilsētu atbrīvoja Sarkanā armija un poļu spēki.
- 24. februāris — Ēģiptes premjers Ahmeds Mahers Paša tika nogalināts parlamentā pēc kāda likuma nolasīšanas.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts — Otrais pasaules karš: Iepriekš neitrālā Somija paziņoja par karu pret ass valstīm.
- 4. marts — dibināts profesionāls Serbijas futbola klubs — Belgradas "Crvena Zvezda".
- 6. marts — tika izveidota komunistiski noskaņota valdība Rumānijā.
- 7. marts — Otrais pasaules karš: Amerikāņu armija sagrāba tiltu pār Reinu pie Remāgenas un uzsāka tā šķērsošanu.
- 8. marts — Josips Brozs Tito izveidoja Dienvidslāvijas valdību.
- 9. marts — Otrais pasaules karš: Amerikāņu B-29 bumbvedēji veica uzlidojumu Japānai ar degbumbām. Tokijā uzlidojumu izraisīto ugunsgrēku rezultātā gāja bojā vairāk kā 100 000 cilvēku.
- 16. marts — Otrais pasaules karš: Ivodzimas kaujas beigas, lai gan vēl bija daži, nelieli japāņu pretestības rajoni.
- 17. marts — Otrais pasaules karš: 331 amerikāņu bumbvedēja B-29 veiktajos uzlidojumos japāņu pilsētai Kobei ugunsgrēku rezultātā tika nogalināti vairāk kā 8000 cilvēku.
- 18. marts — Otrais pasaules karš: 1250 amerikāņu bumbvedēji veica uzlidojumu Berlīnei.
- 19. marts:
- Otrais pasaules karš: Ādolfs Hitlers izdeva Izdedzinātās zemes pavēli (Nerobefehl), kas paredzēja iznīcināt visu Vācijas industriālo potenciālu, militāro un civilo infrastruktūru, komunikāciju un pārējos nozīmīgos objektus.
- pie Japānas krastiem bumbvedējam ietriecoties ASV lidmašīnu bāzeskuģī USS Franklin, tika nogalināti 800 apkalpes locekļi un sabojāts kuģis.
- 21. marts — Otrais pasaules karš: britu karaspēks atbrīvoja Mandalaju Birmā.
- 27. marts — vācieši palaida pēdējās A4 (V-2) raķetes uz Londonu.
- 30. marts — Otrais pasaules karš: Padomju spēki iegāja Austrijā un ieņēma Vīni.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — Otrais pasaules karš: ASV spēki, izceļoties Okinavā, uzsāka pēdējo kampaņu kara gaitā, un sākās Okinavas kauja.
- 4. aprīlis — Otrais pasaules karš: Amerikāņu karavīri atbrīvoja Orfdurfas nāves nometni Vācijā.
- 7. aprīlis:
- Otrais pasaules karš: ASV spēki nogremdēja Japānas līnijkuģi "Yamato" operācijas Ten-Go laikā Austrumķīnas jūrā.
- Kantaro Suzuki kļuva par Japānas premjerministru.
- 9. aprīlis — Sarkanā armija ieņēma Karaļaučus (Kēnigsbergu).
- 10. aprīlis — sabiedroto spēki atbrīvoja pirmo nacistu koncentrācijas nometni - Būhenvaldi.
- 12. aprīlis — nomira ASV prezidents Franklins Rūzvelts; viceprezidents Harijs Trumens pārņēma prezidenta pilnvaras.
- 15. aprīlis — tika atbrīvota Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne.
- 16. aprīlis — Otrais pasaules karš: notika Berlīnes kauja, kurā PSRS guva uzvaru pār Trešo reihu.
- 17. aprīlis — dibināta Austrijas Tautas partija.
- 19. aprīlis — Monreālā izveidota Starptautiskās gaisa satiksmes asociācija.
- 28. aprīlis — Otrais pasaules karš: tika nošauts, pakārts un sakropļots bēguļojošais itāļu diktators Benito Musolīni.
- 30. aprīlis — Ādolfs Hitlers un viņa sieva Eva Hitlere (Brauna), ar kuru viņš bija precējies tikai vienu dienu, izdarīja pašnāvību, par Vācijas prezidentu kļuva Kārlis Dēnics, bet Hitleru kanclera amatā nomainīja Jozefs Gebelss.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. maijs:
- Hamburgas radio paziņoja, ka Ādolfs Hitlers ir kritis kaujā, "...cīnoties ar boļševismu līdz pēdējam elpas vilcienam."
- Jozefs Gebelss un viņa sieva izdarīja pašnāvību pēc tam, kad bija nogalinājuši sešus savus bērnus.
- Otrais pasaules karš: Dienvidslāvijas 4. armijas karavīri kopā ar slovēņu 9. korpusu iegāja Triestē.
- 2. maijs:
- Otrais pasaules karš: Padomju Savienība paziņoja par Berlīnes ieņemšanu. Padomju karavīri pacēla sarkano karogu virs Reihstāga.
- Otrais pasaules karš: Jaunzēlandes 2. divīzijas karavīri iegāja Triestē dienu pēc Dienvidslāvijas spēkiem. Vācu armija padevās Jaunzēlandes spēkiem.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — britu spēki pārņēma kontroli pār Libānu un Sīriju .
- 5. jūnijs — Sabiedroto kontroles padomes militārās okupācijas valdība formāli stājās spēka lielākajā daļā Vācijas.
- 6. jūnijs — Norvēģijas karalis Hokons VII atgriezās Norvēģijā.
- 11. jūnijs — Viljams Loins Makenzijs Kings tika pārvēlēts par Kanādas premjerministru.
- 12. jūnijs — Dienvidslāvijas armija atstāja Triestu Jaunzēlandes armijas kontrolē.
- 21. jūnijs — Otrais pasaules karš: Okinavas kaujas beigas.
- 24. jūnijs — Otrais pasaules karš: notika uzvaras parāde Sarkanajā laukumā
- 25. jūnijs — Šons T. Okelijs tika ievēlēts par otro Īrijas prezidentu.
- 26. jūnijs — tika noslēgta ANO harta.
- 29. jūnijs — Čehoslovākija atdeva Rutēniju Padomju Savienībai.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. jūlijs — Manhetenas projekts: ASV pirmoreiz pasaulē veica atombumbas ("Lietiņa") izmēģinājuma sprādzienu pie Alamogordo, Ņūmeksikā.
- 21. jūlijs — Harijs Trumens apstiprināja atombumbu lietošanas pavēli.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. augusts — Otrais pasaules karš: ASV nometa atombumbu uz Hirosimu.
- 9. augusts:
- Otrais pasaules karš: ASV nometa atombumbu uz Nagasaki.
- Sākās Padomju Savienības realizētā Mandžūrijas operācija
- 14. augusts — Japānas imperators Hirohito parakstīja bezierunu kapitulāciju
- 17. augusts — sākās Indonēzijas nacionālā revolūcija.
- 18. augusts — ratificēta Indonēzijas konstitūcija.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. septembris:
- Otrais pasaules karš beidzās ar Japānas padošanos.
- Hanoja oficiāli kļuva par Vjetnamas galvaspilsētu.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. oktobris — tika dibināta Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.
- 24. oktobris — tika dibināta ANO.
- 28. oktobris — par Čehoslovākijas prezidentu tika iecelts Edvards Benešs.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 29. novembris — tika dibināta Dienvidslāvijas Sociālistu Republika.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. decembris — par Itālijas premjerministru tika iecelts Alčide de Gasperi.
- 27. decembris — Vašingtonā, ASV tika dibināts Starptautiskais Valūtas fonds
- 29. decembris — par Dienvidslāvijas 1. prezidentu kļuva Ivans Ribars.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. janvāris — Žaklīna di Prē (Jacqueline du Pré), britu čelliste (mirusi 1987. gadā)
- 6. februāris — Bobs Mārlijs (Bob Marley), Jamaikas dziedātājs (miris 1981. gadā)
- 14. februāris — Hanss Ādams II (Hans-Adam II.), Lihtenšteinas firsts
- 24. marts — Kērtiss Hensons (Curtis Hanson), amerikāņu kinorežisors (miris 2016. gadā)
- 30. marts — Ēriks Kleptons (Eric Clapton), angļu mūziķis
- 3. aprīlis — Katrīna Spaka (Catherine Spaak), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (mirusi 2022. gadā)
- 15. aprīlis — Revazs Dzodzuašvili (რევაზ ძოძუაშვილი), gruzīnu futbolists
- 25. aprīlis — Bjērns Ulveuss (Björn Ulvaeus), zviedru mūziķis
- 14. maijs — Vladislavs Ardzinba (Владислав Арӡынба), Abhāzijas prezidents (miris 2010. gadā)
- 24. maijs — Priscilla Preslija (Priscilla Presley), ASV aktrise un uzņēmēja.
- 17. jūnijs — Edijs Merkss (Edouard Merckx), Beļģijas riteņbraucējs
- 23. jūlijs — Edija Maklurga (Edie McClurg), ASV aktrise un komiķe
- 26. jūlijs — Helēna Mirena (Helen Mirren), angļu aktrise
- 14. augusts — Stīvs Mārtins (Steve Martin), ASV aktieris
- 11. septembris — Francs Bekenbauers (Franz Beckenbauer), Vācijas futbolists un treneris (miris 2024. gadā)
- 17. septembris — Fils Džeksons (Phil Jackson), ASV basketbolists un treneris
- 3. novembris — Gerds Millers (Gerd Müller), vācu futbolists (miris 2021. gadā)
- 15. novembris — Anni Frida Lingstade (Anni-Frid Lyngstad), zviedru mūziķe
- 26. novembris — Džons Makvī (John McVie), angļu mūziķis
- 13. decembris — Hermans Keins (Herman Cain), ASV uzņēmējs un politiķis (miris 2020. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — Vladimirs Vernadskis (Владимир Иванович Вернадский), krievu zinātnieks (dzimis 1863. gadā)
- 29. janvāris — Gustavs Flatovs (Gustav Flatow), vācu sporta vingrotājs (dzimis 1875. gadā)
- 8. februāris — Italo Santelli (Italo Santelli), itāļu paukotājs (dzimis 1866. gadā)
- 23. februāris — Aleksejs Tolstojs (Алексей Николаевич Толстой), krievu rakstnieks (dzimis 1883. gadā)
- 26. marts — Deivids Loids Džordžs (David Lloyd George), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1863. gadā)
- 31. marts:
- Hanss Fišers (Hans Fischer), vācu ķīmiķis (dzimis 1881. gadā)
- Anna Franka (Anne Frank), Vācijā dzimusi ebreju dienasgrāmatu autore (dzimusi 1929. gadā)
- 9. aprīlis:
- Dītrihs Bonhēfers (Dietrich Bonhoeffer), vācu teologs (dzimis 1906. gadā)
- Vilhelms Kanariss (Wilhelm Franz Canaris), vācu izlūks (dzimis 1887. gadā)
- 12. aprīlis — Franklins Rūzvelts (Franklin Roosevelt), 32. ASV prezidents (dzimis 1882. gadā)
- 13. aprīlis — Ernsts Kasīrers (Ernst Cassirer), vācu filozofs (dzimis 1874. gadā)
- 21. aprīlis — Valters Models (Walter Model), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891. gadā)
- 22. aprīlis — Kēte Kolvica (Käthe Kollwitz), vācu māksliniece (dzimusi 1867. gadā)
- 28. aprīlis:
- Hermanis Fēgeleins (Hermann Fegelein), SS virsnieks (dzimis 1906. gadā)
- Benito Musolīni (Benito Mussolini), Itālijas diktators (dzimis 1893. gadā)
- 30. aprīlis — Ādolfs Hitlers (Adolf Hitler), Vācijas diktators (dzimis 1889. gadā)
- 1. maijs:
- Vilhelms Burgdorfs (Wilhelm Burgdorf), vācu ģenerālis (dzimis 1895. gadā)
- Jozefs Gebelss (Joseph Goebbels), Vācijas politiķis (dzimis 1897. gadā)
- 4. maijs — Fedors fon Boks (Fedor von Bock), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1880. gadā)
- 5. maijs — Oto-Heinrihs Drehslers (Otto-Heinrich Drechsler), Vācijas amatpersona (dzimis 1895. gadā)
- 14. maijs — Volfgangs Lits (Wolfgang Lüth), vācu kara jūrnieks (dzimis 1913. gadā)
- 20. maijs — Alberts Amrheins (Albert Amrhein), vācu regbists (dzimis 1870. gadā)
- 23. maijs — Heinrihs Himlers (Heinrich Himmler), vācu amatpersona (dzimis 1900. gadā)
- 16. jūnijs — Nikolajs Berzarins (Николай Эрастович Берзарин), PSRS ģenerālpulkvedis (dzimis 1904. gadā)
- 27. jūnijs — Emils Hāha (Emil Hácha), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1872. gadā)
- 19. jūlijs:
- Džons Brejs, amerikāņu vieglatlēts un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
- Džons Kregans (John Cregan), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
- 22. jūlijs — Emanuels Fulons (Emmanuel Foulon), beļģu loka šāvējs (dzimis 1871. gadā)
- 27. jūlijs — Alberts Tailers (Albert Tyler), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1872. gadā)
- 12. jūlijs — Volframs fon Rihthofens (Wolfram von Richthofen), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1895. gadā)
- 2. augusts — Pjetro Maskanji (Pietro Mascagni), franču komponists (dzimis 1863. gadā)
- 10. augusts — Roberts Godards (Robert Hutchings Goddard), ASV zinātnieks (dzimis 1882. gadā)
- 26. augusts — Francis Verfels (Franz Werfel), austriešu rakstnieks (dzimis 1890. gadā)
- 31. augusts — Stefans Banahs (Stefan Banach), poļu matemātiķis (dzimis 1892. gadā)
- 9. septembris:
- Zinaida Gipiusa (Зинаи́да Никола́евна Ги́ппиус), krievu dzejniece (dzimusi 1869. gadā)
- Pauls Probsts (Paul Probst), šveiciešu sporta šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1869. gadā)
- 15. septembris — Antons Vēberns (Anton Webern), austriešu komponists (dzimis 1883. gadā)
- 24. septembris — Hanss Geigers (Hans Geigers), vācu fiziķis (dzimis 1882. gadā)
- 26. septembris — Bēla Bartoks (Bartók Béla), ungāru komponists (dzimis 1881. gadā)
- 15. oktobris — Pjērs Lavals (Pierre Laval), franču politiķis (dzimis 1883. gadā)
- 24. oktobris — Vidkuns Kvislings (Vidkun Quisling), norvēģu armijas virsnieks, politiķis (dzimis 1887. gadā)
- 8. novembris — Augusts fon Makenzens (August von Mackensen), vācu karavīrs (dzimis 1849. gadā)
- 11. novembris — Francis Dūne (Franz Duhne), vācu vieglatlēts (dzimis 1880. gadā)
- 20. novembris — Frānsiss Astons (Francis William Aston), britu ķīmiķis un fiziķis (dzimis 1877. gadā)
- 26. novembris — Ēriks Torntons (Eric Thornton), angļu izcelsmes beļģu futbolists (dzimis 1883. gadā)
- 21. decembris — Džordžs Patons (George S. Patton), amerikāņu ģenerālis (dzimis 1885. gadā)
- 22. decembris — Oto Neirats (Otto Neurath), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā)
- visticamāk maijā — Heinrihs Millers (Heinrich Müller), gestapo vadītājs (dzimis 1900. gadā)
Nobela prēmijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Fizikā — Volfgangs Pauli
- Ķīmijā — Arturi Ilmari Virtanens
- Fizioloģijā vai medicīnā — Aleksandrs Flemings, Ernests Boriss Čeins, Hovards Volters Florejs
- Literatūrā — Gabriela Mistrala
- Miera prēmija — Kordels Halls
Kalendārs
[labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1945. gads |