Germānijs

Germānijs
32	; ; ; 4; 18; 8; 2
	Ge; 72,63(1) g/mol
	[Ar]3d104s24p2
	; Germānija paraugs un germānija pulveris ampulā
Oksidēšanas pakāpes	+4, +2, −4
Elektronegativitāte	2,01
Blīvums	5323 kg/m3
Kušanas temperatūra	1211,4 K (938,25 °C)
Viršanas temperatūra	3106 K (2833 °C)

Germānijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ge un atomskaitli 32. Germānijs ir spožs, ciets un pelēkbalts pusmetāls. Tas ir viens no 14. grupas elementiem, tādēļ tam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības kā citiem šīs grupas elementiem, piemēram, silīcijam un alvai. Tā ir kristāliska viela, un tīrā veidā germānijs ir pusvadītājs, tāpat kā silīcijs.

Sākumā (1950.—1970. gados) germāniju pusvadītāju ierīcēs izmantoja vairāk nekā silīciju, jo silīciju ir vairāk jāattīra (pieļaujama mazāka piemaisījumu koncentrācija), taču, ja ir pieejams pietiekoši tīrs silīcijs, tam ir labākas elektriskās īpašības. Dabā germānijs nav sastopams brīvā veidā, bet ir sastopams sulfīdu rūdās un kā piemaisījums citu metālu rūdām. Savienojumos germānijs ir četrvērtīgs, retāk divvērtīgs.

Vēsture

Germānijs ir elements, kura pastāvēšanu paredzēja Dmitrijs Mendeļejevs, 1871. gadā veidojot periodisko tabulu. Viņš tabulā atstāja vietu šim elementam un nosauca to par ekasilīciju (simbols: Es). Elementu 1886. gadā, pētot pie Freibergas iegūtā minerāla argirodīta (Ag₈GeS₆) sastāvu, atklāja vācu ķīmiķis Klemenss Vinklers. Viņš to nosauca par godu Vācijai, kuras latīniskais nosaukums ir Germania.

Atrašanās dabā

Dabā germānijs nav sastopams brīvā veidā, bet ir sastopams sulfīdu rūdās un kā piemaisījums citu metālu rūdām. Izplatītākie minerāli, kas satur germāniju, ir germanīts (Cu₂(Cu, Fe, Ge, Zn)₂ (S, As)₄), argirodīts (Ag₈GeS₆) un konfildīts (Ag₈(Sn, Ge) S₆).

Zemes garozā germānija daudzums ir 1,5×10^-4 % no tā masas, kas ir vairāk nekā sudrabs, antimons vai bismuts.

Izotopi

Dabā ir sastopami pieci stabili germānija izotopi. Visizplatītākais ir germānijs-74, kura daudzums ir 36,50% no kopējā daudzuma.^[1] Pārējie izotopi ir germānijs-72 (27,45%), germānijs-70 (20,57%), germānijs-73 (7,75%) un germānijs-76 (7,73%).^[1]

Bioloģiskā nozīme

Germānijam nav bioloģiskās nozīmes, lai gan uzskata, ka tas varētu stimulēt vielmaiņu.^[2]

Izmantošana

Germāniju izmantoja, piemēram, germānija tranzistoros.

Skatīt arī

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: germānijs

↑ ^1,0 ^1,1 «Isotopes of the Element Germanium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2013. gada 17. jūlijā.
↑ «Germanium: biological information». Webelements.com (angliski). Skatīts: 2013. gada 17. jūlijā.