| Rutēnijs |
|---|
|
|
| 44
|
1
15
18
8
2
|
Ru
101,07 g/mol
|
| [Kr]4d75s1
|
|
| |
 
Rutēnija kristāli un kodināta rutēnija plāksnīte |
|
|
| Oksidēšanas pakāpes |
+8, +7, +6, +4, +3, +2, +1, 0, −2 |
|---|
| Elektronegativitāte |
2,2 |
|---|
| Blīvums |
12 450 kg/m3 |
|---|
| Kušanas temperatūra |
2607 K (2334 °C) |
|---|
| Viršanas temperatūra |
4423 K (4150 °C) |
|---|
Rutēnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ru un atomskaitli 44. Tas ir platīna grupas metāls un ir sastopams kā piemaisījums platīna rūdām. Rutēnijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no +1 līdz +8, kā arī -2, izplatītākās ir +2, +3 un +4.
Dabā ir sastopami septiņi rutēnija izotopi. Visizplatītākais ir 102Ru (31,55% no visa dabā sastopamā rutēnija daudzuma).[1] Salīdzinoši daudz ir arī 104Ru (18,62%), 101Ru (17,06%), 99Ru (12,76%) un 100Ru (12,60%).[1] Visretāk sastopami 96Ru (5,54%) un 98Ru (1,87%).[1]
Mākslīgi ir iegūti rutēnija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 87 līdz 124. 106Ru un 103Ru ir urāna dalīšanās produkti, kas veidojas kodoldegvielā atomelektrostacijas darba laikā. 103Ru pussabrukšanas periods ir 39,26 diennaktis, 106Ru — 373,59 diennaktis. Rutēnijs-106 tiek klasificēts kā bīstams radioaktīvais atkritums, jo, lai tas praktiski zaudētu aktivitāti, izlietotā kodoldegviela jāuzglabā vismaz 40 gadus. No kodoldegvielas izdalīts rutēnijs-106 vienmēr satur citu radioaktīvo izotopu piemaisījumus, tīru rutēniju-106 iegūst ar ciklotronu palīdzību. Tīru 106Ru izmanto medicīnā acu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai, kā etalonavotu radiācijas kontroles mēriekārtu pārbaudei, kā arī radioizotopu termoģeneratoros.[2]
Rutēnijs pirms izmantošanas ir ķīmiski jāapstrādā. Izmanto juvelierizstrādājumos un elektronikā (aizsargājoši un dekoratīvi pārklājumi, supravadītāji, elektrodi).[3] Sakausējumos ar platīnu tiek iegūts materiāls, kuram ir palielināta cietība. 2016. gadā viena trojas unce rutēnija maksāja vidēji 42 ASV dolārus.[4] Tas ir viens no dārgākajiem metāliem.
Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no vārda Ruthenia, kas ir Kijivas Krievzemes nosaukums latīņu valodā. 1827. gadā zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss un vācu ķīmiķis Gotfrīds Osans (Gottfried Osann) analizēja Urālu kalnos iegūtas platīna rūdas atliekas pēc apstrādes ar karaļūdeni. Bercēliuss neizdalīja nevienu nezināmu metālu, toties Osans izdalīja pat trīs iepriekš nezināmus elementus. Vienu no tiem viņš nosauca par rutēniju. 1844. gadā baltvācu ķīmiķis Kārlis Ernsts Klauss (Karl Ernst Claus) apstiprināja, ka tik tiešām viens no tiem ir rutēnijs. Klauss tiek uzskatīts par rutēnija atklājēju.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rutēnijs.
