Pārgājienu tūrisms

Gājējajs šķērso pāri Huxley, upei novilktu tiltu Jaunzeilaindes dienvidu salā

Pārgājienu tūrisms Kanādas Kolumbijas kalnos ar skatu uz Dunn Peak, 2,636 metres (8,648 ft)

Pārgājienu tūrisms ir termins, ar ko apzīmē ilgstošu, enerģisku pastaigu parasti pa iepriekš iezīmētām vai pat labiekārtotām takām kalnainos reģionos vai pilsētu perifērijās. Pārgājieni tiek īstenoti ļoti dažādās vidēs un reģionos, tie mēdz būt kā parastas vienas dienas pastaigas gar jūras, upes vai citu ūdenstilpju krastiem vai pat līdzenos mežu masīvos, kā arī vairākas nedēļas ilgi gājieni pa augstienēm, paceļoties to virsotnēs. Ceļošana kājām caur neapdzīvotām vai mazāk apdzīvotām teritorijām, visu nepieciešamo inventāru un ekipējumu nesot līdzi, ir populārs rekreācijas veids daudzās pasaules sabiedrībās.

Šī nodarbe dažādās valstīs un galamērķos ir zināma ar dažādiem nosaukumiem — pārgājieni (hiking), patiesais haikings (true hiking or bushwalking), trempings (tramping), trekings (trekking) vai vienkārši staigāšana jeb pastaigas (walking, rambling). Šī aktivitāte var ilgt stundas, dienas vai nedēļas, pa marķētu maršrutu vai ārpus tā. Dažu attīstības valstu mazāk apdzīvotos reģionos ceļošana kājām ar visu nepieciešamo līdzās ir ikdienas dzīves sastāvdaļa. Cituviet vietējie iedzīvotāji gūst peļņu instruējot un vadot ārzemju ceļotājus viņu pārgājienos. Tā ir populāra aktivitāte arī daudzām pārgājienu organizācijām visā pasaulē, un pētījumi liecina, ka visiem staigāšanas veidiem ir labvēlīga ietekme uz veselību.

Prakse, kad tiek algots profesionāls pavadonis vai gids pārgājieniem nepazīstamās teritorijās, tiek pielietota jau no seniem laikiem, ceļotāju nodrošinot ar navigāciju, iepazīstinot ar vietējām paražām, kultūru, valodu un dzīvesveidu, vai nodrošinot drošību un aizsardzību. Vietējo gidu un ekipējuma nesēju jeb porteru pakalpojumu izmantošana ir pazīstama vēl kopš atklājēju laikiem, kad tika veiktas starptautiskas ekspedīcijas ar mērķi atklāt jaunas virsotnes, reģionus, meklējot jaunus resursus un vai sasniedzot no civilizācijas attālākus galamērķus. Porteri joprojām tiek izmantoti dažos pasaules reģionos, kalnu kāpšanā, pārgājienos un laivošanā.

Ideja par pastaigām mazapdzīvotos reģionos, lai baudītu prieku, attīstījās 18. gadsimtā un radās tāpēc, ka mainījās attieksme pret ainavu un dabu, kas saistīta ar romantisma kustību. Agrāk staigāšana parasti norādīja uz nabadzību un bija saistīta arī ar klaidonību.

Ekipējums

Magnētiskais kabatas kompass

Svarīga pārgājienu daļa viennozīmīgi ir ceļotāju inventārs, kuram ir liela nozīme piedzīvojuma gaitās. Atbilstošam apģērbam un apaviem ir nozīmīga loma ne tikai pārgājiena komfortā, bet arī ceļotāju drošībā. Pārgājienu ekipējumu var raksturot kā apģērbu un lietu kopumu, ko ceļotāji ņem līdzi, dodoties vienas vai vairāku dienu pārgājienos. Ekipējums un tā sastāvs mainās atkarībā no pārgājiena ilguma, distances, plānotajām aktivitātēm un vides (sezonas), kurā pārgājiens notiek. Pārgājienu raksturs un nepieciešamais inventārs var būt atkarīgs gan no dabiskās vides, kurā tie notiek, gan ar piemērojamiem valdības noteikumiem, kas var likt pārgājienos izmantot papildus ekipējuma sastāvdaļas, lai pārgājiens norisinātos veiksmīgi un droši. Lai minimizētu ceļotāju ietekmi uz dabu un vidi, daudzi pārgājienu entuziasti pieturas pie ētikas un dabiskās vides saglabāšanas, piekopjot principu — “neatstāj pēdas” (leave no trace), kas sevī iekļauj septiņas galvenās nostādnes:

• pārgājiena iepriekšplānošana un pienācīga sagatavošanās tam;
• ceļot un nakšņot uz izturīgas/ilgtspējīgas virsmas, neizpostot trauslākus vides elementus;
• pienācīgi šķirot atkritumus;
• atstāt visu vietā, kur to atrodi jeb neņem līdzi nevēlamus suvenīrus;
• minimizēt ugunskuru vietas sekas un ietekmi;
• ar cieņu izturēties pret dabu un savvaļas dzīvniekiem;
• būt uzmanīgiem un saudzīgiem pret citiem apmeklētājiem/ceļotājiem.

Šie septiņi principi tiek adaptēti dažādām aktivitātēm, ekosistēmām un vidēm jau kopš 1994. gada, kad savu darbību sāka bezpeļņas organizācija “Leave No Trace Center For Outdoor Ethics”.

Lai pārgājiens būtu komfortabls un drošs, ceļotājiem ir svarīgi izvēlēties pienācīgu pārgājienu ekipējumu, ko pārgājienu organizatori arī atgādina saviem klientiem. Ir svarīgi izvēlēties apavus, kas nodrošina gan ērtu pārvietošanos, gan arī pienācīgu atbalstu un aizsardzību. Neviens apavu pāris nav perfekti piemērots visām sezonām un apvidiem. Lielākam kāju komfortam papildus piemērotiem apaviem ir ieteicams izmantot specializētas pārgājienu zeķes, kas regulē kāju temperatūru un palīdz pret tulznu un izsitumu parādīšanos. Šādu zeķu struktūrai jābūt biezākai kāju pirkstgalos un pēdā, lai nodrošinātu, ka pēda stabili turas kurpē. Dodoties kalnos, piemērota apģērba izvēle ir ļoti būtiska. Atšķirībā no ikdienas, kalnu pārgājienos gaisa temperatūra un laikapstākļi mēdz strauji mainīties un krasi atšķirties no tiem apstākļiem, kurus ceļotāji pieredz pārgājiena sākumā. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams apģērbs, kas spēj nodrošināt komfortu dažādos laikapstākļos un gaisa temperatūrās. Ir daudz efektīvāk apģērbties vairākos plānākos apģērbu slāņos, nekā ģērbt vienu biezu, tādēļ, ka starp apģērbu slāņiem esošais gaiss ir labs izolators, un ir vieglāk regulēt ķermeņa temperatūru novelkot vai uzvelkot papildus apģērba slāni.

Lielu popularitāti pārgājienu cienītāju vidū ir ieguvušas pārgājienu nūjas, kas palīdz samazināt slodzi ceļos. Tomēr to izmantošanai ir nepieciešamas priekšzināšanas, citādi iespējams traumēt roku locītavas, kas nav paredzētas spēcīgam ilgtermiņa noslogojumam, kuru tās absorbē, lielu daļu no svara pārceļot uz nūjām. Tomēr pēc garākas kāpšanas sāpes ceļos ir visai bieža parādība, ar nūju palīdzību ir iespējams daļēji samazināt slodzi uz tiem, kā arī nūjas piedod papildus stabilitāti, kas var būt ļoti noderīgi uz slidenām virsmām, šķērsojot upes vai dodoties pa sniegtu.